Rīgā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

10.09.2008.                Nr.90/TA-2472

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"". Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Muižnieks 67028209, Arnis.Muiznieks@sam.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 8.septembra sēdes protokola Nr.63  13.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

 

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 1.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 1.panta pirmo daļu ar 9., 10., 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

 

"9) ietekme pār kapitālsabiedrības darbību – koncentrācija Padomes 2004.gada 20.janvāra Regulas (EK) Nr.139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) 3.panta pirmās daļas izpratnē. Ietekme pār kapitālsabiedrības darbību nav uzskatāma par kapitāla daļu vai kapitālsabiedrību privatizāciju vai atsavināšanu Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma izpratnē, kā arī uz to neattiecas šā likuma H sadaļas un I sadaļas noteikumi;

10) atsevišķa ietekme pār kapitālsabiedrības darbību – kapitālsabied­rības iespēja pašai realizēt ietekmi pār citas kapitālsabiedrības darbību;

11) kopēja ietekme pār kapitālsabiedrības darbību – iespēja tikai divām vai vairākām kapitālsabiedrībām kopā realizēt ietekmi pār citas kapitālsabiedrības darbību;

12) tieša ietekme pār kapitālsabiedrības darbību – iespēja realizēt ietekmi pār kapitālsabiedrības darbību bez citas kapitālsabiedrības starpniecības;

13) netieša ietekme pār kapitālsabiedrības darbību – iespēja realizēt ietekmi pār kapitālsabiedrības darbību tikai ar citas kapitālsabiedrības starpniecību."

 

2. Izteikt A sadaļas IV nodaļu šādā redakcijā:

 

"IV nodaļa. Ietekme pār kapitālsabiedrības darbību

 

7.pants. Tiesiskie darījumi ietekmes pār kapitālsabiedrības darbību radīšanai

(1) Ir atļauti tādi tiesiskie darījumi, kad valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst atsevišķu vai kopēju tiešu vai netiešu ietekmi pār vienas vai vairāku citu kapitālsabiedrību darbību.

(2) Aizliegti tādi tiesiskie darījumi, kad atsevišķu vai kopēju tiešu vai netiešu ietekmi pār valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības darbību iegūst tāda kapitālsabiedrība, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

 

8.pants. Lēmuma pieņemšana par ietekmi pār kapitālsabiedrības darbību

(1) Par ietekmes pār kapitālsabiedrības darbību iegūšanu vai izbeigšanu lemj Ministru kabinets attiecībā uz iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām un pašvaldības dome (padome) attiecībā uz iesaistītajām pašvaldības kapitālsabiedrībām.

(2) Pieņemot lēmumu par ietekmes pār kapitālsabiedrības darbību iegūšanu vai izbeigšanu, Ministru kabinets un pašvaldības dome (padome) var paredzēt ietekmes pār kapitālsabiedrības darbību iegūšanas vai izbeigšanas nosacījumus.

(3) Par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības līdzdalību kapitālsabiedrībās, kas nav valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī par koncernu līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, ja valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai jau ir ietekme pār attiecīgās kapitālsabiedrības darbību, lemj valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos lēmumus var pieņemt arī Ministru kabinets."

 

3. Izslēgt 9.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrs

A.Šlesers

 

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, uzdevumu u.tml.

2007.gada 20.decembra Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 5.35.apakšpunkts paredz efektīvas un koordinētas valsts aviācijas politikas nodrošināšanai un reģionālo lidostu attīstībai izveidot vienotu valsts kapitālsabiedrību grupu, kurā ietilpst lidosta „Rīga”, Daugavpils, Liepājas un Ventspils lidostas un VAS „Latvijas gaisa satiksme” . 

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Kapitālsabiedrību grupu veidošana ir izplatīta un ekonomiski pamatota parādība gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Kapitālsabiedrības grupas būtība ir, ka viena vai vairākas kapitālsabiedrības kopā kontrolē vienu vai vairākas citas kapitālsabiedrības tā, ka visas kapitālsabiedrības kopā var uzskatīt par vienu ekonomisko vienību.

Kapitālsabiedrību grupas veidojas uz līdzdalības pamata (piemēram, vienai kapitālsabiedrībai pieder vairākums kapitāla daļu un balsstiesību citā kapitālsabiedrībā), līguma pamata (piemēram, koncernu līgums) vai cita pamata (piemēram, ņemot vērā kapitāla daļu un ar tām saistīto balsstiesību sadrumstalotību ļoti lielā īpašnieku skaitā, mazākuma kapitāla daļu un ar tām saistīto balsstiesību īpašnieks faktiski kontrolē valdes un padomes locekļu iecelšanu un atcelšanu). Īpaši jāuzsver, ka koncernu līgums un koncerns uz līdzdalības pamata nav vienīgie veidi, kā viena kapitālsabiedrība var kontrolēt citu kapitālsab iedrību (likumprojekta terminu izpratnē – ietekmēt citas kapitālsabiedrības darbību); piemēri:

1) kapitālsabiedrība C pieder kapitālsabiedrībai A (51%) un kapitālsabiedrībai B (49%). Neskatoties uz to, ka A var īstenot savu kontrolpaketes ietekmi saskaņā ar Komerclikumu, tā tomēr noslēdz līgumu ar B, kurā paredz B veto tiesības uz visiem jautājumiem. Līgums starp A un B nav koncernu līgums, jo pārvaldāmā kapitālsabiedrība ir C, bet līgums tiek slēgts starp A un B. Šai gadījumā nav arī runa par koncernu uz līdzdalības pamata, jo B pieder tikai 49% un tā viena pati nekontrolē kapitālsabiedrību C. Šai gadījumā runā par A un B kopējo ietekmi pār to īpašumā esošo kapitālsabiedrību C.

2) valsts nosaka valsts kapitālsabiedrību A kā kapitāla daļu turētāja pārstāvi valsts kapitālsabiedrībā B. Turklāt valsts paredz valsts kapitālsabiedrībai A kompetenci pēc saviem ieskatiem labā ticībā pārvaldīt kapitālsabiedrību B atbilstoši kapitāla daļu īpašnieka kompetencei. Starp A (pārvaldošā) un B (pakļautā) nav noslēgts līgums, tāpēc šeit nav runa par koncernu līgumu. Tomēr A ir ietekme pār B darbību stratēģiskos jautājumos. Turklāt arī šeit nav koncerns uz līdzdalības pamata, jo kapitālsabiedrībai A nepieder kapitālsabiedrība.

Valstij vai pašvaldībām var atsevišķos gadījumos būtu lielāks ekonomisks vai citāds ieguvums no valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbības, ja tās sastāvētu kapitālsabiedrību grupās. Piemēram, ņemot vērā līdzšinējo VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga““, VAS „Latvijas gaisa satiksme“ un reģionālo lidostu darbību, secināms, ka optimālākā resursu izmantošana, plānošana, inovācijas īstenošana un peļņas gūšanas iespēja ir gadījumā, ja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga““ kontrolētu VAS „Latvijas gaisa satiksme“ un reģionālās lidostas, piemēram, ar koncernu līgumu starp iesaistītajām kapitālsabiedrībām.

Taču esošais normatīvais regulējums nepieļauj valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību grupu veidošanu, izņemot atsevišķus specifiskus gadījumus (pieļaujams veidot tādu kapitālsabiedrību grupu, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība kontrolē privāto kapitālsabiedrību). Kā viens no lielākajiem trūkumiem minams tas, ka nav pieļaujams vienai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai nonākt citas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības kontrolē caur koncerna līgumu. Savukārt attiecībā uz privātajām kapitālsabiedrībām Latvijas normatīvie tiesību akti pieļauj dažādus kapitālsabiedrību grupu modeļus, piemēram, koncernu saskaņā ar Koncernu līgumu.

 

3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz iespēju:

- veidot kapitālsabiedrību grupas, kurās ietilpst arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības;

- veidot tādas kapitālsabiedrību grupas, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības tieši vai netieši kontrolē citas valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības vai privātās kapitālsabiedrības.

Likumprojekts izslēdz iespēju veidot tādas kapitālsabiedrību grupas, kurās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības varētu nonākt privātu kapitālsabiedrību tiešā vai netiešā kontrolē.

Likumprojektā iekļautās normas interpretējamas tādējādi, ka termins „ietekme pār kapitālsabiedrības darbību“ ir identisks terminam „koncentrācija“ Padomes Regulas (EK) Nr.139/2004 (2004.gada 20.janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) izpratnē. Tādējādi likuma interpretācijā pielietojama Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienu tiesas prakse minētās regulas termina interpretācijā.

Ja saskaņā ar minēto regulu vai Konkurences likumu nepieciešams vērsties konkurences uzraudzības institūcijā apvienošanās vai iegādes atļaujas saņemšanai, attiecīgās darbības veicamas saskaņā ar attiecīgi minēto regulu vai Konkurences likumu. Respektīvi, likumprojekts neskar minētās regulas un Konkurences likuma piemērošanas tvērumu.

 

 

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Kapitālsabiedrību grupa ļauj efektīvāk plānot un īstenot stratēģiskus un valstiski nozīmīgus projektus.

 

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. inovācijas un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Tā kā kapitālsabiedrību grupu veidošana ir Ministru kabineta un attiecīgo pašvaldību domju (padomju) kompetencē (par ietekmi tikai uz līdzdalības pamata, var lemt arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis), ekonomiskā ietekme katrā konkrētajā kapitālsabiedrību grupas gadījumā tiks izvērtēta individuāli.

 

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām

Tiek radīti priekšnosacījumi vienas nozares uzņēmumu centralizētai vadībai un attīstībai gadījumos, kad kāds no iesaistītajiem uzņēmumiem ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

 

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

 

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

 

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008.g.

Turpmākie trīs gadi

2009.g.

2010.g.

2011.g.

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

Nav

attiecināms

6. Cita informācija 

Nav attiecināms.

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

  

 

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Ir notikušas konsultācijas ar Daugavpils, Liepājas un Ventspils pilsētas domēm.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta normatīvā akta projektu

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sanāksmes ar Daugavpils, Liepājas un Ventspils pilsētas domes pārstāvjiem. Publikācijas presē par nepieciešamību apvienot infrastruktūru pārvaldošos uzņēmumus.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu institūciju radīšana nav nepieciešama. Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju starpniecību.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ” un normatīvo aktu portālā „www.likumi.lv.”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Nav attiecināms.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

 

Satiksmes ministrs                                                        A.Šlesers

 

07.08.2008 13:13

1484

I.Zalāne; tālr.67207252

I.Zalane@riga-airport.com

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

N.Freivalds

L.Priedīte-Kancēviča

I. Strauta

A.Muižnieks

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.63

2008.gada 8.septembrī

 

 

13.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām""

     TA-2472

___________________________________________________________

(A.Šlesers, I.Godmanis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir satiksmes ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

I.Godmanis

 

Valsts kancelejas direktore

  

G.Veismane

 

 

 

2008-MK-PROT-63-0809-#13.doc