Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Reģ. nr. 837/Lp9).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

otrajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

(reģ. nr. 837/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi (112)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Aizsargjoslu likums	Grozījumi Aizsargjoslu likumā				Grozījumi Aizsargjoslu likumā
	Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes; 2) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);
3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā; 4) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);
5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija; 6) (izslēgts ar21.02.2002. likumu); 7) (izslēgts ar21.02.2002. likumu); 8) (izslēgts ar21.02.2002. likumu); 9) (izslēgts ar21.02.2002. likumu);
10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņu starpību divi metri un vairāk;
11) applūstošā teritorija - ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai;
		1	Deputāte A.Seile, deputāte I.Čepāne 1.pantā: papildināt pantu ar 11.^1 punktu šādā redakcijā „11.^1) palīgēka – ēka, kas nav paredzēta dzīvošanai, tajā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai un sezonas rakstura dzīvošanai), telpas atpūtai un viesu izmitināšanai, kā arī to ekspluatācijai nepieciešamās telpas. Tā ir funkcionāli pakārtota un saistīta ar dzīvojamo māju, kā arī izvietota tajā pašā zemes vienībā, kur dzīvojamā māja”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 4
12) izobata — līnija, kas savieno punktus ar vienādu ūdenstilpju vai ūdensteču dziļumu;
13) sarkanā līnija – pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešam o teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas;
14) kabeļu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;
	1.  1.pantā: papildināt pantu ar 14.^1punktu šādā redakcijā: "14^1)gaisvadu līnijas ass – nosacīta līnija, kas iet caur visu gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;";				1. 1.pantā: papildināt pantu ar 14.^1punktu šādā redakcijā: “14^1)gaisvadu līnijas ass — nosacīta līnija, kas iet caur visu gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;”;
15) purvi — ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem; 16) dambis — hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu; 17) iepriekšējā apbūve – likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 22.06.2005. likumu un 06.03.2008. likumu)
	papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā: "18) objekta valdītājs – tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, vai par objektu atbildīgā institūcija (organizācija), kuram nosaka aizsargjoslu."	2 3	Vides ministrs R.Vējonis Izslēgt no likumprojekta grozījumu Aizsargjoslu likuma 1.pantā, ar kuru paredzēts to papildināt ar jaunu 18.punktu. Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 1. panta 18. punktā.	Atbalstīts Atbalstīts
		4	Atbildīgā komisija Papildināt 1.pantu ar 18.punktu šādā redakcijā: “18) palīgēka – ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā: “18) palīgēka — ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai.”
3.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir noteikt: 1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas;
2) aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus;	2. Papildināt 3.panta 2.punktu aiz vārda "izveidošanas" ar vārdiem "grozīšanas un likvidēšanas".				2. Papildināt 3.panta 2.punktu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.
3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību; 4) saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.
II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas 6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla (1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās: 1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:	3. Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) krasta aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:	5	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 3. pantu.	Atbalstīts
a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,	a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,
b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;	b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;".
2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai; 3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus. (3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants. (4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)
7.pants. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (1) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. Ostu teritorijās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka, lai ilgtspējīgas attīstības interesēs līdzsvarotu vides aizsardzības prasības un ostu ekonomisko attīstību, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām un novērstu erozijas procesu attīstību.
(2) Minimālie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti: 1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma): a) Daugavai — ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, b) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, c) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā, d) Lielupei — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, e) Ventai — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā, g) 25 — 100 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā, h) 10 — 25 kilometrus garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā, i) līdz 10 kilometriem garām ūdenstecēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā, j) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, — ne mazāk kā 500 metrus plata josla, k) 100 — 1000 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 300 metrus plata josla, l) 25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 100 metrus plata josla,
m) 10 — 25 hektārus lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 50 metrus plata josla, n) līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata josla, o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar applūstošo teritoriju - ne mazāk kā visas applūstošās teritorijas platumā līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma; 2) pilsētās un ciemos - teritoriju plānojumos: a) ne mazāk kā 10 metrus plata josla gar virszemes ūdensobjekta krasta līniju, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošās apbūves dēļ, b) gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju - visā tās platumā vai ne mazāk kā līdz esošai norobežojošai būvei (ceļa uzbērumam, aizsargdambim), ja aiz tās esošā teritorija neapplūst.
3) mākslīgam ūdensobjektam (izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskās personas īpašuma robežās vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošās teritorijas) — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;		6 7	Vides ministrs R.Vējonis Likuma 7.pantā: aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus „fiziskās personas” ar vārdiem „vienas privātpersonas”. Atbildīgā komisija. Izteikt likuma 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: „3) mākslīgam ūdensobjektam, kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;”.	Neatbalstīts Atbalstīts	3. Izteikt 7.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: “3) mākslīgam ūdensobjektam, kura platība ir lielāka par 0,1 hektāru, — teritorijas plānojumā, bet ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā;”.
4) uz salām un pussalām — teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla. (3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants. (4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu. (6) Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 06.03.2008. likumu)
III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas 12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.
(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem; 2) aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem;
3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;	4.  12.pantā: papildināt otrās daļas 3.punktu aiz vārdiem "stacijām un" ar vārdu "hidrometriskajiem";				4. 12.panta otrajā daļā: papildināt 3.punktu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”;
4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem; 5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem; 6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm; 7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;
8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;	izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā: "8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs;";				izteikt 8.punktu šādā redakcijā: “8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs;”;
9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem; 10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm; 11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu); 12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem; 13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem; 14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm; 15) aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
	papildināt otro daļu ar 16.punktu šādā redakcijā: "16) aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem."	8	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 12. panta otrās daļas 16. punktā vārdus „valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju”.	Atbalstīts	papildināt daļu ar 16.punktu šādā redakcijā: “16) aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem.”
13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem (1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.
(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi: 1) pilsētās un ciemos gar ielām un autoceļiem — teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei); 2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir: a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,
b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,		9	Juridiskais birojs Aizstāt likuma 13. panta otrās daļas 2. punkta „b” apakšpunktā skaitli un vārdu „1. šķiras” ar vārdu „reģionālajiem”.	Atbalstīts	5. 13.panta otrajā daļā: aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “1.šķiras” ar vārdu “reģionālajiem”;
c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.		10	Juridiskais birojs Aizstāt likuma 13. panta otrās daļas 2. punkta „c” apakšpunktā skaitli un vārdu „2. šķiras” ar vārdu „vietējiem”.	Atbalstīts	aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdu “2.šķiras” ar vārdu “vietējiem”;
(3) Dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētās un ciemos ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatācijas aizsargjoslas maksimālais platums gar stratēģiskās (valsts) nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, speciālās nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katrā pusē no malējās sliedes, gar pārējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatācijas aizsargjoslas platumu šajās robežās nosaka teritoriju plānojumos likumā noteiktajā kārtībā. (4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 22.06.2005. likumu)
14.pants. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem (1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.
(2) Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds minimālais platums:
1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas ass;	5.  14.pantā: izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas.				6. 14.panta otrajā daļā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: “1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;”;
	Gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass;";	11	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 14. panta otrās daļas 1. punkta otro teikumu (otro daļu) kā likuma 14. panta otrās daļas 1.^1 punktu. Uzskatīt otrās daļas 1.^1, 1.^2, 1.^3 un 1.^4 punktu par 1.^2, 1.^3, 1.^4 un 1.^5 punktu.	Atbalstīts	papildināt daļu ar 1.^1, 1.^2, 1.^3, 1.^4 un 1.^5punktu šādā redakcijā: “1^1) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass;
	papildināt otro daļu ar 1.^1, 1.^2, 1.^3 un 1.^4punktu šādā redakcijā: "1^1) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;	12	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 14. panta otrās daļas 1.^1, 1.^2, 1.^3 un 1.^4 punktā vārdus „ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija” ar vārdiem „gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā”.	Atbalstīts	1^2) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;
	1^2) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;				1^3) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;
	1^3) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;				1^4) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;
	1^4) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);";				1^5) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);”;
2) gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, – ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no elektronisko sakaru tīkla jūras kabeļu līnijas (katrā tās pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;
3) ap virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, kabeļu sadales skapjiem un kastēm – zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kabeļu sadales kastes vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas;	izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: "3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādīti uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;";				izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādīti uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;”;
	papildināt otro daļu ar 3.^1punktu šādā redakcijā: "3^1) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.";				papildināt daļu ar 3.^1punktu šādā redakcijā: “3^1) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.”;
4) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem; 5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem; 6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā elektronisko sakaru tīkla līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, nocērtamas, ja to augstums ir lielāks nekā koku vidējais augstums. Ja elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līnija šķērso parkus, dārzus, dabas rezervātus, dabas liegumus vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonas vai mikroliegumus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.	izslēgt otrās daļas 4., 5. un 6.punktu.				izslēgt 4., 5. un 6.punktu.
(2^1) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido: 1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots; 2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem, izstrādā Satiksmes ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.	6.  15.pantā: papildināt nosaukumu un pirmo daļu aiz vārdiem "stacijām un" ar vārdu "hidrometriskajiem"; papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: "Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa."				7. 15.pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “stacijām un” ar vārdu “hidrometriskajiem”; papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa.”
(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst pārsniegt:
1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas; 2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;
3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra; 4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas; 5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.
(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas. (4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)
	7. Papildināt likumu ar 15.^1pantu šādā redakcijā: "15.^1pants. Aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (1) Aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas platumu ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.	13 14 15 16	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 15.^1 pantu kā likuma 23.^2 pantu. Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 15.^1 panta nosaukumā vārdus „valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju”. Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 15.^1 panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju”. Juridiskais birojs Papildināt likumprojektā piedāvāto likuma 15.^1 panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: „Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē.”	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 25 Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 25 Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 25 Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 25
	(2) Aizsargjoslām ir šāds minimālais platums:
	a) ap optisko teleskopu Baldonē – ne mazāk kā 1 kilometra rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu;	17	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 15.^1 panta otrās daļas „a” punktu kā 1. punktu un papildināt pēc vārda „Baldonē” ar vārdiem „nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 25
	b) ap radioteleskopiem Irbenē – ne mazāk kā 8 kilometru rādiusā ap radioteleskopu būvēm.	18	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 15.^1 panta otrās daļas „b” punktu kā 2. punktu un papildināt pēc vārda „Irbenē” ar vārdiem „nosaka radiostarojuma klusuma joslu”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 25
	(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija."
16.pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem (1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.
(2) Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido: 1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 2,5 metru attālumā no līnijas ass,	8.16.pantā: papildināt otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "kilovoltiem" ar vārdu iekavās "(ieskaitot)";				8. 16.panta otrajā daļā: papildināt 1.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “kilovoltiem” ar vārdu “(ieskaitot)”;
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 4 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,	aizstāt otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā vārdus un skaitļus "vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem" ar skaitli un vārdu "110 kilovoltu"; aizstāt otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā skaitli un vārdu "4 metru" ar skaitli un vārdu "7 metru";				aizstāt 1.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu”; aizstāt 1.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “4 metru” ar skaitli un vārdu “7 metru”;
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 8 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;	aizstāt otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā vārdus un skaitli "vairāk par 110 kilovoltiem" ar skaitli un vārdu "330 kilovoltu"; aizstāt otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā skaitli un vārdu "8 metru" ar skaitli un vārdu "12 metru";				aizstāt 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu”; aizstāt 1.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdu “8 metru” ar skaitli un vārdu “12 metru”;
2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas abpus līnijai:
a) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 6,5 metru attālumā no līnijas ass,	papildināt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "kilovoltiem" ar vārdu iekavās "(ieskaitot)";				papildināt 2.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “kilovoltiem” ar vārdu “(ieskaitot)”;
b) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 20 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas,	aizstāt otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā vārdus un skaitļus "vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem" ar skaitli un vārdu "110 kilovoltu"; aizstāt otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā skaitli un vārdu "20 metru" ar skaitli un vārdu "30 metru";				aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā vārdus un skaitļus “vairāk par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “110 kilovoltu”; aizstāt 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “20 metru” ar skaitli un vārdu “30 metru”;
c) gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu vairāk par 110 kilovoltiem – 30 metru attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas;	aizstāt otrās daļas 2.punkta "c" apakšpunktā vārdus un skaitli "vairāk par 110 kilovoltiem" ar skaitli un vārdu "330 kilovoltu".				aizstāt 2.punkta “c” apakšpunktā vārdus un skaitli “vairāk par 110 kilovoltiem” ar skaitli un vārdu “330 kilovoltu”.
3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem;
4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass; 5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 22.06.2005. likumu)
20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem (1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.	9. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā: "20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (1) Aizsargjoslas nosaka valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (turpmāk – ģeodēziskā tīkla punkti), lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskajiem punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.	19	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (turpmāk — ģeodēziskā tīkla punkti), nosaka, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.”	Atbalstīts	9. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā: “20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (turpmāk — ģeodēziskā tīkla punkti), nosaka, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.
(2) Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.	(2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi:				(2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi:
	1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra:				1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra:
	a) astronomiski – ģeodēziskā tīkla punktiem,				a) astronomiski ģeodēziskā tīkla punktiem,
	b) horizontālā globālās pozicionēšanas tīkla 0.klases punktiem,				b) horizontālā globālās pozicionēšanas tīkla 0 klases punktiem,
	c) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem,				c) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem,
	d) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;				d) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;
	2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra – pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem."				2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra — pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem.”
(3) (Izslēgta ar 22.06.2005. likumu). (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā)
22.pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm	10. 22.pantā: aizstāt nosaukumā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Ekspluatācijas aizsargjoslas";	20	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 22. panta nosaukumā.	Atbalstīts
(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.	svītrot pirmajā daļā vārdus "un drošību";				10. 22.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “un drošību”;
(2) Ekspluatācijas aizsargjoslas gar gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm veido: 1) gar gāzesvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass, gāzesvadam ar spiedienu: a) līdz 0,4megapaskāliem – 1 metra attālumā, b) vairāk par 0,4megapaskāliem līdz 1,6megapaskāliem – 5 metru attālumā, c) vairāk par 1,6megapaskāliem – 15 metru attālumā;
	papildināt otro daļu ar 1.^1punktu šādā redakcijā: "1^1) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, – līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 m;";			Redakcionāli precizēts	papildināt otro daļu ar 1.^1punktu šādā redakcijā: “1^1) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 metriem no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 metru;”;
2) gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;
3) ap gāzapgādes iekārtām un būvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:
a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm – 25 metru attālumā,	papildināt otrās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no tvertnes";				papildināt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no tvertnes”;
b) ap gāzes regulēšanas stacijām – 6 metru attālumā,	papildināt otrās daļas 3.punkta "b" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no iežogojuma";				papildināt otrās daļas 3.punkta “b” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no iežogojuma”;
c) ap dabasgāzes kompresoru stacijām un dabasgāzes savākšanas punktiem – 30 metru attālumā,	aizstāt otrās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā skaitli un vārdus "30 metru attālumā" ar skaitli un vārdiem "10 metru attālumā no iežogojuma";				aizstāt otrās daļas 3.punkta “c” apakšpunktā skaitli un vārdus “30 metru attālumā” ar skaitli un vārdiem “10 metru attālumā no iežogojuma”;
d) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem – 1 metra attālumā,
e) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 3.punkta "e" un "f" apakšpunktu šādā redakcijā: "e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) un mājas regulatoriem (MR) ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,	21	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 22. panta otrās daļas 3. punkta „e” apakšpunktā saīsinājumus iekavās „(GRP)”, „(SGRP)” un „(MR)”.	Atbalstīts	izteikt otrās daļas 3.punkta “e” un “f” apakšpunktu šādā redakcijā: “e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem — 5 metru attālumā,
f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,	f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) un mājas regulatoriem (MR) ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem – 10 metru attālumā,";	22	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 22. panta otrās daļas 3. punkta „f” apakšpunktā saīsinājumus iekavās „(GRP)”, „(SGRP)” un „(MR)”.	Atbalstīts	f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem, skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un mājas regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā,”;
g) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem un atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem – 6 metru attālumā,	svītrot otrās daļas 3.punkta "g" apakšpunktu;				izslēgt otrās daļas 3.punkta “g” apakšpunktu;
h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 25 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 3.punkta "h" un "i" apakšpunktu šādā redakcijā: "h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 10 metru attālumā no iežogojuma,				izteikt otrās daļas 3.punkta “h” un “i” apakšpunktu šādā redakcijā: “h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) — 10 metru attālumā no iežogojuma,
i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtām un to anodu zemējumiem – 4 metru attālumā no iekārtas vai zemējuma kontūras;	i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem – 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;";				i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem — 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;”;
4) ap gāzes noliktavām un krātuvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:
a) ap gāzes krātuvju urbumiem– 50 metru attālumā,	papildināt otrās daļas 4.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no urbuma".				papildināt otrās daļas 4.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no urbuma”.
b) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā, c) ap gāzes balonu grupu iekārtām – 10 metru attālumā, d) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) – 10 metru attālumā, e) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā, f) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām – 10 metru attālumā.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
23.^1 pants. Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem (1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos.		23 24	Ministru prezidents I.Godmanis Papildināt 23.^1 panta pirmo daļu aiz vārda "ekspluatāciju" ar vārdiem "novērstu draudus valsts pārvaldes funkciju izpildei". Atbildīgā komisija Izteikt likuma 23.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai: 1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; 2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 24 Atbalstīts	11. Izteikt 23.^1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai: 1) nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; 2) nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos.”
(2) Aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem minimālais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, maksimālais platums – 600 metru. (3) To valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru valsts aizsardzības objektu nosaka Ministru kabinets. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
		25	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar 23.^2 pantu šādā redakcijā: „23.^2 pants. Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (1) Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē. (2) Aizsargjoslu platums ir šāds: 1) ap optisko teleskopu Baldonē nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra; 2) ap radioteleskopiem Irbenē nosaka radiostarojuma klusuma joslu 8 kilometru rādiusā no radioteleskopa RT32 centra.”	Atbalstīts	12. Papildināt likumu ar 23.^2 pantu šādā redakcijā: “23.^2 pants. Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (1) Aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas tiek noteiktas ap optisko teleskopu Baldonē un ap radioteleskopiem Irbenē. (2) Aizsargjoslu platums ir šāds: 1) ap optisko teleskopu Baldonē nosaka ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalu 1 kilometra rādiusā no optiskā teleskopa paviljona centra; 2) ap radioteleskopiem Irbenē nosaka radiostarojuma klusuma joslu 8 kilometru rādiusā no radioteleskopa RT32 centra.”
IV nodaļa. Sanitārās aizsargjoslas 28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvās ietekmes. (2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm ir 100 metru. (2^1) Aizsargjoslas platums ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu: 1) lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem, kuru sadedzināšanas jauda ir, sākot no 50 kilogramiem stundā, – 100 metru, 2) pārstrādes uzņēmumiem, kuri pārstrādā 1. un 2.kategorijas blakusproduktus, – 50 metru.
(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ietaises tehniskā raksturojuma: 1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai vai apstrādei), kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, – 50 metru; 2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai – 100 metru; 3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem – 200 metru; 4) atklātiem filtrācijas laukiem – 50 metru;
5) slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm un tiem filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, ja attīrīšanas ietaišu jauda nepārsniedz 15 m^3 diennaktī, – 2 metri.	11. Izteikt 28.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā: "5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, – 2 metri."				13. Izteikt 28.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā: “5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, — 2 metri.”
(4) Aizsargjoslas nosaka no objekta ārējās robežas vai ārējās malas. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
V nodaļa. Drošības aizsargjoslas 29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi (1) Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus, kā arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielāks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.	12.29.pantā: papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "automobiļu gāzes uzpildes stacijām" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām";	26 27	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvātos grozījumus 29. pantā šādā redakcijā: „29. pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem „degvielas uzpildes stacijām”; Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvātos grozījumus 29. pantā šādā redakcijā: „29. pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem „gāzes regulēšanas punktiem”.	Atbalstīts Atbalstīts	14. 29.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”; papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;
(2) Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi: 1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem; 2) aizsargjoslas ap aizsprostiem; 3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;		28	Atbildīgā komisija 29. pantā: papildināt otrās daļas 1. punktu ar vārdiem „degvielas uzpildes stacijām”.	Atbalstīts	papildināt otrās daļas 1.punktu ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;
4) aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām;	papildināt otrās daļas 4.punktu aiz vārdiem "automobiļu gāzes uzpildes stacijām" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām".	29	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvātos grozījumus 29. pantā šādā redakcijā: „29. pantā: papildināt otrās daļas 4. punktu pēc vārdiem „gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem „gāzes regulēšanas punktiem”.	Atbalstīts	papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.
5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus; 6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielāks. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
30.pants. Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem (1) Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. (2) Aizsargjoslām ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:	13.30.pantā: papildināt nosaukumu, pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda "krātuvēm" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām";	30	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvātos grozījumus 30.panta nosaukumā, pirmajā daļā un otrās daļas ievaddaļā šādā redakcijā: „Papildināt 30.panta nosaukumu, pirmo daļu un otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem „bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem „degvielas uzpildes stacijām”.”	Atbalstīts	15. 30.pantā: papildināt panta nosaukumu, pirmo daļu un otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;
1) gar cauruļvadiem – 25 metri no cauruļvada ass; 2) ap tilpnēm: a) kuru ietilpība ir lielāka par 200 m3 un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, – 50 metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām, b) kuru ietilpība ir lielāka par 10m3 un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, – 50 metru no šīm tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām; 3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, uzsildīšanas punktiem, noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem – 100 metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti; 4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām – 50 metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.	izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) gar cauruļvadiem – 25 metri no cauruļvada ass;";	31	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojektā piedāvāto 30.panta otrās daļas 1. punktu.	Atbalstīts
	papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: 5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām – ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā var atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.";				papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām — ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā var atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.”;
(3) Drošības aizsargjoslu maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.
(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	papildināt ceturto daļu aiz vārda "krātuvēm" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām".	32	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu 30. panta ceturtajā daļā šādā redakcijā: „Papildināt 30. panta ceturto daļu pēc vārdiem „bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem „degvielas uzpildes stacijām”.	Atbalstīts	papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.
32.^2pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām (1) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.	14.32.^2 pantā: aizstāt nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Drošības aizsargjoslas"; papildināt nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem "dabasgāzes savākšanas punktiem" ar vārdiem "gāzes regulēšanas iekārtām";	33 34	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 32.^2 panta nosaukumā un pirmajā daļā par vārda „Aizsargjoslas” aizstāšanu ar vārdiem „Drošības aizsargjoslas”. Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu 32.^2 panta nosaukumā un pirmajā daļā (par vārdu „dabasgāzes savākšanas punktiem” papildināšanu ar vārdiem „gāzes regulēšanas iekārtām”) šādā redakcijā: „Papildināt 32.^2 panta nosaukumu un pirmo daļu aiz vārdiem „gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem „gāzes regulēšanas punktiem”.”	Atbalstīts Atbalstīts	16. 32.^2 pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;
(2) Drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:	izteikt otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā: "(2) Drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes regulēšanas iekārtām, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:	35	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto 32.^2 panta otrās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā: „Izteikt 32.^2 panta otrās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā: „(2) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:	Atbalstīts	izteikt otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā: “(2) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes regulēšanas punktiem, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:
1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:	1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām un gāzes regulēšanas iekārtām pilsētās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:		1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:		1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:
a) līdz 300 mm – 100 metru attālumā,	a) līdz 300 mm – 100 metru attālumā,		a) līdz 300 mm – 75 metru attālumā,		a) līdz 300 mm — 75 metru attālumā,
b) no 300 mm līdz 600 mm – 150 metru attālumā,	b) no 300 mm līdz 600 mm – 150 metru attālumā,		b) no 300 mm līdz 600 mm – 125 metru attālumā,		b) no 300 mm līdz 600 mm — 125 metru attālumā,
c) no 600 mm līdz 800 mm – 200 metru attālumā;	c) no 600 mm līdz 800 mm – 200 metru attālumā;";		c) no 600 mm līdz 800 mm – 150 metru attālumā;”.		c) no 600 mm līdz 800 mm — 150 metru attālumā;”;
	papildināt otro daļu ar 1.^1, 1.^2 un 1.^3 punktu šādā redakcijā: "1^1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām un gāzes regulēšanas iekārtām ārpus pilsētām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:	36	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 32.^2 panta otrās daļas 1.^1 punktu.	Atbalstīts
	a) līdz 300 mm – 75 metru attālumā,
	b) no 300 mm līdz 600 mm – 125 metru attālumā,
	c) no 600 mm līdz 800 mm – 150 metru attālumā;
	1^2) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem (GRP): ar ieejas spiedienu līdz 0,6 MPa – 7 metru attālumā, ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;	37 38	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 32.^2 panta otrās daļas 1.^2 punktu šādā redakcijā: „1^2) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu: a) līdz 0,6 megapaskāliem — 7 metru attālumā, b) virs 0,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;” Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 32.^2 panta otrās daļas 1.^2. un 1.^3 punktu kā 1.^1 un 1.^2 punktu.	Atbalstīts Atbalstīts	papildināt otro daļu ar 1.^1 un 1.^2 punktu šādā redakcijā: “1^1) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu: a) līdz 0,6 megapaskāliem — 7 metru attālumā, b) virs 0,6 megapaskāliem — 15 metru attālumā;
	1^3) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem – 10 metru attālumā;";	39	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 32.^2 panta otrās daļas 1.^3 punktā saīsinājumu iekavās „(SGRP)”.	Atbalstīts	1^2) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem — 10 metru attālumā;”;
2) ap dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:
a) ap dabasgāzes kompresoru stacijām – 500 metru attālumā,	aizstāt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā skaitli "500" ar skaitli "450"; papildināt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām";				aizstāt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktā skaitli “500” ar skaitli “450”; papildināt otrās daļas 2.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “attālumā” ar vārdiem “no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām”;
b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem un gāzes krātuvju urbumiem – 300 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā: "b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem – 300 metru attālumā,";				izteikt otrās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā: “b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem — 300 metru attālumā,”;
c) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām – 100 metru attālumā,
d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 25 metru attālumā,	izteikt otrās daļas 2.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā: "d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem – 10 metru attālumā, ja viena balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem baloniem – 25 metru attālumā,";				izteikt otrās daļas 2.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metru attālumā, ja viena balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem baloniem — 25 metru attālumā,”;
e) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 50 metru attālumā.	papildināt otrās daļas 2.punkta "e" apakšpunktu aiz abreviatūras "(AGUKS)" ar vārdiem un skaitļiem "ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m^3 – 50 metru attālumā no iežogojuma";	40	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 32.^2 panta otrās daļas 2. punkta „e” apakšpunkta grozījumā skaitli un vārdus „– 50 metru attālumā no iežogojuma” un papildināt apakšpunktu ar vārdiem „no iežogojuma”.	Atbalstīts	papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu pēc abrevi atūras “(AGUKS)” ar vārdiem un skaitli “ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m^3”; papildināt otrās daļas 2.punkta “e” apakšpunktu ar vārdiem “no iežogojuma”;
	papildināt otrās daļas 2.punktu ar "f", "g" un "h" apakšpunktu šādā redakcijā: "f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, – 100 metru attālumā no urbuma,				papildināt otrās daļas 2.punktu ar “f”, “g” un “h” apakšpunktu šādā redakcijā: “f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, — 100 metru attālumā no urbuma,
	g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, – 300 metru attālumā no urbuma,				g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāšanas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, — 300 metru attālumā no urbuma,
	h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 kubikmetriem, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, – 25 metru attālumā.";			Redakcionāli precizēts	h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 m^3, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, — 25 metru attālumā.”;
	papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā:				papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā:
	"(2^1) Drošības aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja tie izbūvēti vai rekonstruēti pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:				“(2^1) Drošības aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja tie izbūvēti vai rekonstruēti pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:
	1) 25 metri no gāzesvada ass – ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;				1) 25 metri no gāzesvada ass — ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;
	2) 100 m – ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām."			Redakcionāli precizēts	2) 100 metri — ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām.”;
(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides ministriju. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)		41	Atbildīgā komisija Papildināt likuma 32.^2 panta trešo daļu pēc vārdiem „gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem „gāzes regulēšanas punktiem”.”	Atbalstīts	papildināt trešo daļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”.
VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās	15. Papildināt VI nodaļas nosaukumu aiz vārda "izveidošanas" ar vārdiem "grozīšanas un likvidēšanas".				17. Papildināt VI nodaļas nosaukumu pēc vārda “izveidošanas” ar vārdiem “grozīšanas un likvidēšanas”.
33.pants. Aizsargjoslu izveidošana (1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.	16.33.pantā: papildināt nosaukumu aiz vārda "izveidošana" ar vārdiem "grozīšana un likvidēšana"; izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu.";	42	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektā piedāvāto likuma 33. panta pirmo daļu ar vārdiem „un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos”.	Atbalstīts	18. 33.pantā: papildināt panta nosaukumu pēc vārda “izveidošana” ar vārdiem “grozīšana un likvidēšana”; izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos.”;
(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aizsargjoslas saskaņošana objektam, kuram aizsargjosla noteikta šā likuma 16., 17., 19. un 22. pantā un tā aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.	papildināt otrās daļas otro teikumu aiz vārda "likuma" ar skaitli "14";	43	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt Aizsargjoslu likuma 33.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, saskaņojot attiecīgā objekta būvniecību, objekta valdītājs informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju un vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek saskaņošana objektam, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14.,16.,17.,19. un 22. pantā un tā aizņems zemi, kas ir daudzdzīvoklu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. ”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 45
		44	Vides ministrs R.Vējonis 33.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „(2) Objekta, kuram šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 vai 32.^4 pantā noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai valdītājs (turpmāk- objekta valdītājs), ierosinot attiecīgā objekta paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, vai jauna objekta būvniecību (ierīkošanu), aizsargjoslas vai izmaiņas tajās saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējām pašvaldībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aizsargjoslas saskaņošana objektam, kuram aizsargjosla noteikta šā likuma 14.,16., 17., 19. un 22. pantā un tā aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 45
		45	Atbildīgā komisija Izteikt likuma 33.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, saskaņojot attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu), objekta īpašnieks vai valdītājs informē zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, uz kuru nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, un vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek saskaņošana objektam, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.”	Atbalstīts	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32., 32.^1, 32.^2, 32.^3 un 32.^4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, saskaņojot attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu), objekta īpašnieks vai valdītājs informē zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, uz kuru nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, un vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek saskaņošana objektam, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.”;
(3) Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestam apstiprinātu informāciju par šā panta otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežām vai to izmaiņām. (4) Aizsargjoslu robežas iezīmē zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānos un likumā noteiktajā kārtībā ieraksta zemesgrāmatā. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	izslēgt trešo un ceturto daļu;				izslēgt trešo un ceturto daļu;
	papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: "(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram noteikta aizsargjosla.				papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram noteikta aizsargjosla.
	(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.				(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.
	(7) Objekta valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu. Valsts zemes dienests, pamatojoties uz šo informāciju, veic izmaiņu reģistrāciju šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē.	46 47	Deputāte A.Seile, deputāte I.Čepāne 33. panta (7) daļā tekstā vārdus “objekta valdītājs” aizstāt ar vārdkopu “objekta īpašnieks vai valdītājs”. Atbildīgā komisija. Izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 33. panta septītās daļas otro teikumu.	Atbalstīts Atbalstīts	(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu. < /td>
	(8) Objekta valdītājs grafiski attēlo aizsargjoslas robežu, un Ministru kabineta noteiktie objekta valdītāji saskaņo to ar attiecīgo pašvaldību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā objekta valdītājs saskaņo ar attiecīgo pašvaldību grafiski attēlotās aizsargjoslu robežas.	48 49 50	Deputāte A.Seile, deputāte I.Čepāne 33. panta (8) daļā tekstā vārdus “objekta valdītājs” aizstāt ar vārdkopu “objekta īpašnieks vai valdītājs”. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 33. panta astotās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Objekta valdītājs, izņemot šā panta 10. daļā noteiktajā gadījumā, grafiski attēlo aizsargjoslas robežu un Ministru kabineta noteiktie objekta valdītāji saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību.” Vides ministrs R.Vējonis Izteikt 33. panta astoto daļu šādā redakcijā: „(8) Objekta valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.^1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un Ministru kabineta noteiktā kārtībā saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 51 Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 51 Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 51
		51	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 33. panta astoto daļu šādā redakcijā: „(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.^1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību.”	Atbalstīts	(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.^1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību.
	(9) Objekta valdītājs iesniedz Valsts zemes dienestam šā panta otrajā daļā un astotajā daļā noteiktajā kārtībā saskaņotos aizsargjoslu robežu datus iekļaušanai šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē.	52 53	Deputāte A.Seile, deputāte I.Čepāne 33. panta (9) daļā tekstā vārdus “objekta valdītājs” aizstāt ar vārdkopu “objekta īpašnieks vai valdītājs”. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 33. panta devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Objekta valdītājs iesniedz Valsts zemes dienestam šā panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā saskaņotos aizsargjoslu robežu datus iekļaušanai šā likuma 62. pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē.”	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 54 Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 54
		54	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 33. panta devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Objekta īpašnieks vai valdītājs šā panta astotajā daļā noteiktos aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.”	Atbalstīts	(9) Objekta īpašnieks vai valdītājs šā panta astotajā daļā noteiktos aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.
	(10) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.^1, 32.^2 un 32.^4 pantā noteiktās aizsargjoslas), aizsargjoslas robežu grafiski attēlo šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē pēc tam, kad tajā ir iekļauti dati par objektu, kuram nosaka aizsargjoslu.	55 56	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 33. panta desmito daļu šādā redakcijā: „(10) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.^1, 32.^2 un 32.^4 pantā noteiktās aizsargjoslas), aizsargjoslas robežu grafiski attēlo šā likuma 62. pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē pēc tam, kad tajā ir iekļauti objekta valdītāja iesniegtie dati par objektu, kuram nosaka aizsargjoslu.” Atbildīgā komisija Izteikt 33. panta desmito daļu šādā redakcijā: „(10) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.^1, 32.^2 un 32.^4 pantā noteiktās aizsargjoslas), aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 56 Atbalstīts	(10) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.^1, 32.^2 un 32.^4 pantā noteiktās aizsargjoslas), aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.
	(11) Vietējā pašvaldība izveido un grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.^1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.^3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā. Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestam aizsargjoslu robežu datus iekļaušanai šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē."	57	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 33. panta vienpadsmito daļu šādā redakcijā: „(11) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.^3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šos aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.”	Atbalstīts	(11) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.^1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.^3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šos aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.”
34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.	17. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā: "34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās	58	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 17.pantu.	Atbalstīts
	(1) Ja vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums.
	(2) Ja pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ekspluatācijas aizsargjoslas ap Meliorācijas kadastrā reģistrētām meliorācijas būvēm un ierīcēm, ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm platumā atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus:
	1) mākslīgo ūdensobjektu meliorācijas sistēmu uzturēšanai;
	2) pārējos gadījumos – saskaņā ar meliorācijas sistēmas renovācijas vai rekonstrukcijas tehnisko projektu.
	(3) Visu veidu rīcība aizsargjoslu pārklāšanās vietās jāsaskaņo ar ieinteresētajām institūcijām."
35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās (1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.
(2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.		59 60 61	Vides ministrs R.Vējonis 35.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus „tā īpašniekam” ar vārdiem „objekta valdītājam”. Atbildīgā komisija 35.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus „tā īpašniekam” ar vārdiem „tā īpašniekam vai valdītājam”. Atbildīgā komisija 35.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus „zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs” ar vārdiem „zemes īpašnieks vai valdītājs”.	Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	19. 35.pantā: aizstāt otrajā daļā vārdus “tā īpašniekam” ar vārdiem “tā īpašniekam vai valdītājam”; aizstāt otrajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai valdītājs”;
(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.
(4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks sakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.		62 63 64	Vides ministrs R.Vējonis 35.pantā: aizstāt ceturtajā daļā vārdus „objekta īpašnieks” ar vārdiem „objekta valdītājs”. Atbildīgā komisija 35.pantā: aizstāt ceturtajā daļā vārdus „objekta īpašnieks” ar vārdiem „objekta īpašnieks vai valdītājs”. Atbildīgā komisija 35.pantā: aizstāt ceturtajā daļā vārdus „zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam” ar vārdiem „zemes īpašniekam vai valdītājam”.	Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	aizstāt ceturtajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs”; aizstāt ceturtajā daļā vārdus “zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam” ar vārdiem “zemes īpašniekam vai valdītājam”;
(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.		65 66	Vides ministrs R.Vējonis 35.pantā: aizstāt piektajā daļā vārdus „ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas” ar vārdiem „attiecīgo objektu valdītāji”. Atbildīgā komisija 35.pantā: aizstāt piektajā daļā vārdus „ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas” ar vārdiem „attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 66 Atbalstīts	aizstāt piektajā daļā vārdus “ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas” ar vārdiem “attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji”;
(6) Juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai — pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks.		67 68	Vides ministrs R.Vējonis 35.pantā: aizstāt sestajā, septītajā un astotajā daļā vārdus „objekta īpašnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „objekta valdītājs” (attiecīgā locījumā). Atbildīgā komisija 35.pantā: aizstāt sestajā, septītajā un astotajā daļā vārdus „objekta īpašnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „objekta īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgā locījumā).	Neatbalstīts Atbalstīts	aizstāt sestajā, septītajā un astotajā daļā vārdus “objekta īpašnieks” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “objekta īpašnieks vai valdītājs” (attiecīgā locījumā).
(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.
(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā (1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:	18.  36.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: "(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:				20. 36.pantā: izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:
1) pilsētās un ciemos jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, bet apbūves blīvumu — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;	1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;				1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
2) ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemes īpašuma platību, kura ir ne mazāka par trim hektāriem, un apbūves blīvumu nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Uz katra jaunveidojamā zemes īpašuma, kas nav mazāks par trim hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par 25m^2. Vietās, kur saglabājusies vēsturiskā viensētu apbūve, vietējā pašvaldība izstrādā arhitektūras prasības jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām atbilstoši vēsturiskajam apbūves raksturam un ietver tās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos;	2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Jaunveidojamās zemes vienības platību (ne mazāku par trijiem hektāriem) un tās apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;	69	Atbildīgā komisija Aizstāt 36.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus „saimniecības ēkām” ar vārdu „palīgēkām”.	Atbalstīts	2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Jaunveidojamās zemes vienības platību (ne mazāku par 3 hektāriem) un tās apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;
3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams Ministru kabineta ikreizējs rīkojums;	3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;				3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;
4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.	4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	70	Atbildīgā komisija Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 36. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus „vai tās pilnvarotu institūciju” ar vārdiem „vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi.”.	Atbalstīts	4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;
	5) apdzīvotās vietās, kur ir saglabājusies vēsturiskā apbūve, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.	71	Atbildīgā komisija Papildināt 36. panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā: „5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai”.	Atbalstīts	5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.
(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas un paplašināt esošās dzīvojamās ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:	(2) Krasta aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:	72	Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: „(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:”.	Atbalstīts	(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:
1) tiek rekonstruētas, nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, kā arī pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	1) tiek rekonstruētas (nepārsniedzot esošo būvapjomu vairāk par 30 %), renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, vai pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	73 74	Deputāte A.Seile, deputāte I.Čepāne 36.panta (2) daļas 1) punktā svītrot vārdus “vairāk par 30%”. Deputāts O.Deņisovs Izteikt 36.panta 2.daļas 1.punktu šādā redakcijā: „1) tiek rekonstruētas (nepārsniedzot esošo būvapjomu vairāk par 30 %), renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, kā arī, ja tiek atjaunota iepriekšējā apbūve (likumīgi uzbūvētas ēkas un būves vai tās pamati, kas konstatējami dabā), vai pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 75 Neatbalstīts
		75	Atbildīgā komisija Izteikt 36.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: „1) tiek rekonstruētas (nepārsniedzot esošo būvapjomu), renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, vai pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;”	Atbalstīts	1) tiek rekonstruētas (nepārsniedzot esošo būvapjomu), renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves vai pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;
2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi vai pie esošām dzīvojamām ēkām tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir: a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;	2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;				2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;
3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, kā arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;	76	Atbildīgā komisija Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 36. panta otrajā daļā vārdus „vai tās pilnvarotu institūciju” ar vārdiem „vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi.”.	Atbalstīts	3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;
4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, un minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī tās ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju.	4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;				4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar Vides ministriju vai attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi;
	5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;				5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;
	6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu būvniecība un tiem nepieciešamo pievadceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība;			Redakcionāli precizēts	6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība;”;
	7) šā panta otrās daļas 2., 5. un 6. punktā minētās darbības veic, ja ir: a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām, b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.";	77	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 36. panta otrās daļas 7. punktu kā 36. panta 2^1 daļu un „a” un „b” apakšpunktu attiecīgi kā daļas 1. un 2. punktu.	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar 2.^1 daļu šādā redakcijā: “(2^1) šā panta otrās daļas 2., 5. un 6.punktā minētās darbības veic, ja ir: 1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”; 2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.”;
(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts: 1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
2) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas joslā. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);
4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;
5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;		78	Juridiskais birojs Aizstāt likuma 36. panta trešās daļas 6. punktā vārdu „uzņēmumu” ar vārdu „komersantu”.	Atbalstīts	aizstāt trešās daļas 6.punktā vārdu “uzņēmumu” ar vārdu “komersantu”;
7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;
8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;
9) pārveidot kāpu reljefu, bojāt un iznīcināt kāpu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.	izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā: "9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā minēto darbību veikšanai."				izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā: “9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā minēto darbību veikšanai.”
(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts: 1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;
2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Meža zemes transformācijas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi;
3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;
4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritorijas plānojumā un detālajā plānojumā kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (pilsētās un ciemos tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk kā viena kilometra attālumā viens no otra), kā arī paredzēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālā plānojuma prasībām arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies sakarā ar aprobežojuma noteikšanu.
(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.
(8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem. (2003.gada 19.jūnija likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)
39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;
2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas metodi, jāievēro šā panta 1.punktā minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts:
a) izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot teritoriju plānojumos paredzētās vietas, b) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves, c) izvietot degvielas uzpildes stacijas, d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,
e) veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, f) veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus, g) glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas, h) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus; 3) ķīmiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)
	19. Papildināt 39.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:				21. Papildināt 39.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:
	a) veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju, izņemot esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciemu teritoriju robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdens apgādes būvju būvniecībai,			Redakcionāli precizēts	a) veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju, izņemot transformāciju esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciema teritorijas robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdensapgādes būvju būvniecībai,
	b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,				b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,
	c) ārpus esošiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,			Redakcionāli precizēts	c) ārpus esošajiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 m^2,
	d) no jauna projektējamajos un rekonstruējamajos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos,			Redakcionāli precizēts	d) no jauna projektējamos un rekonstruējamos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos,
	e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus."				e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.”
	20. Papildināt likumu ar 44.^1pantu šādā redakcijā: "44.^1pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Aizsargjoslās ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:	79 80	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 44.^1 pantu kā likuma 51.^1 pantu. Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 44.^1 panta nosaukuma un pirmajā daļā vārdus „valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 89 Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 89
	1) radiostarojuma klusuma josla 8 kilometru rādiusā ap radioteleskopu būvēm Irbenē, kurā aizliegta raidošu radioiekārtu uzstādīšana un šajā teritorijā esošu radioiekārtu lietošana, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;	81	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 44.^1 panta 1. punktā vārdus „josla 8 kilometru rādiu sā ap radioteleskopu būvēm Irbenē, kurā” ar vārdu „joslā”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 89
	2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabals 1 kilometra rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē, kurā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, citiem gaismas avotiem šajā teritorijā jābūt aprīkotiem ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;	82 83	Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 44.^1 panta 2. punktā vārdus „apgabals 1 kilometra rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē, kurā” ar vārdu „apgabalā”. Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 44.^1 panta 2. punktā vārdus „citiem gaismas avotiem šajā teritorijā jābūt aprīkotiem” ar vārdiem „bet citi gaismas avoti ir aprīkojami”.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 89 Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 89
	3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju."
45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem (1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem; 2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;
3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;
4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;
5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;
6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;
7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;
8) aizliegts skaldīt ledu; 9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus; 10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku; 11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku; 12) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā.
	21.  45.pantā: papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā: "13) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā.";	84 85	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 45.panta pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā: „13) aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs - platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm – visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.” Atbildīgā komisija Izteikt 45.panta pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā: „13) aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs - platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm – visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 85 Atbalstīts	22. Izteikt 45.panta pirmās daļas 13.punktu šādā redakcijā: “13) aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs — platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm — visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.”;
(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.
(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.	izslēgt trešo daļu.				izslēgt trešo daļu.
(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu un 22.06.2005. likumu)
47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus; 3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)
		86 87	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa (iesniegts pēc termiņa) Papildināt 47.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: „4) aizliegts aizaudzēt ar krūmiem un kokiem valsts, valsts nozīmes un koplietošanas meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju aizsargjoslas.” Atbildīgā komisija Papildināt 47.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: „4) aizliegts zemes īpašniekam vai valdītājam atstāt augošus krūmus un kokus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju aizsargjoslās, ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus saskaņā ar tehnisko projektu.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 87 Atbalstīts	23. Papildināt 47.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) aizliegts zemes īpašniekam vai valdītājam atstāt augošus krūmus un kokus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju aizsargjoslās, ja tie traucē veikt meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas un uzturēšanas darbus, renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbus saskaņā ar tehnisko projektu.”
48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem; 2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus; 3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.
	22. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu."				24. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.”
49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem (1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu; 2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu. (2) Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjoslā darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu: 1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem; 2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību); 3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu. (2002.gada 21.februāra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.2002.)	23. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā: "49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem Aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts veikt darbības, kas traucē pieeju ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos; 2) aizliegts novietot metāliskus priekšmetus vai priekšmetus ar stipru magnētisko lauku ap ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem; 3) aizliegts veikt masas pārvietošanu (piemēram, rakt vai uzbērt grunti, mainīt grunts blīvumu) ap gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem; 4) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar valsts aģentūru "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra."	88	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 49. panta 3. punktā iekavās vārdu „piemēram” un papildināt uzskaitījumu ar saīsinājumu u.tml.”	Redakcionāli precizēts Atbalstīts	25. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā: “49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem Aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam t iek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts veikt darbības, kas traucē pieeju ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos; 2) aizliegts novietot metāliskus priekšmetus vai priekšmetus ar stipru magnētisko lauku ap ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem; 3) aizliegts veikt masas pārvietošanu (rakt vai uzbērt grunti, mainīt grunts blīvumu u.tml.) ap gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem; 4) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar valsts aģentūru “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.”
		89	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar 51.^1pantu šādā redakcijā: "51.^1pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:	Atbalstīts	26. Papildināt likumu ar 51.^1pantu šādā redakcijā: “51.^1pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem Aizsargjoslās ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:
			1) radiostarojuma klusuma joslā aizliegts uzstādīt raidošas radioiekārtas un lietot šajā teritorijā esošas radioiekārtas, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;		1) radiostarojuma klusuma joslā aizliegts uzstādīt raidošas radioiekārtas un lietot šajā teritorijā esošas radioiekārtas, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;
			2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;		2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabalā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, bet citi gaismas avoti ir aprīkojami ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;
			3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju."		3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju.”
56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm Ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35. un 58.^2pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;
3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu ieguvi;	24.56.pantā: izslēgt 3.punktā vārdu "meliorāciju";				27. 56.pantā: izslēgt 3.punktā vārdu “meliorāciju”;
4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;	papildināt 4.punktu aiz vārda "aizkraut" ar vārdiem "un norobežot ar žogiem";				papildināt 4.punktu pēc vārda “aizkraut” ar vārdiem “un norobežot ar žogiem”;
5) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām; 6) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu; 7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;
8) aizliegts audzēt kokus un krūmus;	izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā: "8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;				izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā: “8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;
9) aizliegts būvēt, renovēt vai rekonstruēt jebkuras ēkas un inženierbūves;	9) aizliegts būvēt jebkuras ēkas;";				9) aizliegts būvēt jebkuras ēkas;”;
10) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas; 11) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;	izteikt 12.punktu šādā redakcijā: "12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;";				izteikt 12.punktu šādā redakcijā: “12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;”;
	papildināt pantu ar 12.^1 punktu šādā redakcijā: "12^1) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus;";				papildināt pantu ar 12.^1 punktu šādā redakcijā: “12^1) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus;”;
13) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:
a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,	izslēgt 13.punkta "a" apakšpunktā vārdus "vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un";				izslēgt 13.punkta “a” apakšpunktā vārdus un skaitli “vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un”;
b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus, c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
d) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,	izteikt 13.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā: "d) būvēt, renovēt vai rekonstruēt inženierbūves,";				izteikt 13.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā: “d) būvēt, renovēt vai rekonstruēt inženierbūves,”;
e) ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus, f) veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
	papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu."				papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Gāzapgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzesvadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.”
57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem (1) Drošības aizsargjoslās 25 metrus platā joslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:		90	Atbildīgā komisija Likuma 57. pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vie lu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;.	Atbalstīts	28. 57.pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”;
1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves; 2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus; 3) aizliegts staigāt pa virsūdens cauruļvadu pārejām; 4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu; 5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;
6) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts: a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves, b) izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas, c) izvietot degvielas uzpildes stacijas, d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100kilovatiem, f) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus, g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus), h) veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus,		91	Atbildīgā komisija Likuma 57. pantā: papildināt pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem „bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu” ar vārdiem „degvielas uzpildes staciju”;	Atbalstīts	papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu” ar vārdiem “degvielas uzpildes staciju”;
i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekārtu apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.		92	Atbildīgā komisija Likuma 57. pantā: aizstāt pirmās daļas 6. punkta „i” apakšpunktā vārdus „pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto” ar vārdiem „pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju un ar to saistīto”.	Atbalstīts	aizstāt pirmās daļas 6.punkta “i” apakšpunktā vārdus “pārkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto” ar vārdiem “pārkraušanas uzņēmumu, degvielas uzpildes staciju un ar to saistīto”;
(2) Visā drošības aizsargjoslā ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:		93	Atbildīgā komisija Likuma 57. pantā: papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem „bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem „degvielas uzpildes stacijām”.	Atbalstīts	papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem” ar vārdiem “degvielas uzpildes stacijām”.
1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi; 2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to objektiem; 3) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.
(3) Drošības aizsargjoslās ap ogļūdeņražu ieguves vietām un tādu bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem, kuras saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir sprādzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi: 1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām mājām; 2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamās ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par nedzīvojamām ēkām, izņemot satiksmes un sakaru iestāžu ēkas un rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstveidā saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku; 3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm; 4) aizliegts atvērt izglītības iestādes, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas; 5) aizliegts rīkot publiskus pasākumus; 6) pilsētās un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslās iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;
7) ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes vai pārkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
58.^2pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām (1) Drošības aizsargjoslās ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām tiek noteikti šādi aprobežojumi:	25.  58.^2 pantā: papildināt nosaukumu aiz vārda "aprobežojumi" ar vārdu "drošības";	94 95	Atbildīgā komisija Izslēgt piedāvāto grozījumu likuma 58.^2 panta nosaukumā. Atbildīgā komisija Likuma 58.^2 pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem „gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem „gāzes regulēšanas punktiem”.	Atbalstīts Atbalstīts	29. 58.^2 pantā: papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas stacijām” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktiem”;
1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai esošās ēkas rekonstruēt par dzīvojamām vai nedzīvojamām ēkām un būvēm, kā arī būvēt jaunas vai rekonstruēt esošās inženierkomunikācijas; 2) aizliegts būvēt vai atvērt jaunas sporta, izglītības un atpūtas būves vai iestādes vai esošās ēkas rekonstruēt par sporta, izglītības un atpūtas būvēm vai iestādēm; 3) aizliegts ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas; 4) aizliegts rīkot publiskus pasākumus;	izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai rekonstruēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī – ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku – rekonstruēt esošās ēkas;";				izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā: “1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai rekonstruēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī — ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku — rekonstruēt esošās ēkas;”;
5) aizliegts iekārtot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;	izslēgt pirmās daļas 5.punktu.				izslēgt pirmās daļas 5.punktu;
6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;
7) aizliegts veikt citus darbus (vai darbības), kas traucē nodrošināt vides un cilvēku drošību gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. (2) Gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)		96	Atbildīgā komisija Likuma 58.^2 pantā: papildināt pirmās daļas 7. punktu aiz vārdiem „gāzes regulēšanas staciju” ar vārdiem „gāzes regulēšanas punktu”.		papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem “gāzes regulēšanas staciju” ar vārdiem “gāzes regulēšanas punktu”.
58.^5pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju. Ministru kabinets nosaka uzturēšanās ierobežojumus aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)		97 98 99	Ministru prezidents I.Godmanis 58.^5pantā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus "Aizsardzības ministriju" ar vārdiem "valsts aizsardzības objekta tiesisko valdītāju". Atbildīgā komisija 58.^5pantā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus "Aizsardzības ministriju" ar vārdiem "valsts aizsardzības objekta valdītāju". Ministru prezidents I.Godmanis 58.^5pantā: izteikt otro teikumu šādā redakcijā: "Ministru kabinets nosaka ierobežojumus darbībām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem."	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 98 Atbalstīts Atbalstīts	30. 58.^5pantā: aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Aizsardzības ministriju” ar vārdiem “valsts aizsardzības objekta valdītāju”; izteikt otro teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka ierobežojumus darbībām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.”
60.pants. Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā (1) Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā, sedz tā objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai atbildīgā ministrija sedz izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, kā arī ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānā un īpašuma tiesību aprobežojumu ierakstīšanu zemesgrāmatā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005. likumu)	26.  Izslēgt 60.panta otro daļu.				31. Izslēgt 60.panta otro daļu.
VII nodaļa. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole 61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana (1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. (3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam. (4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.
(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas šajā likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā. Ārpus šīm platībām izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud objektus. Par apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri aug ārpus elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trasēm un no šo tīklu malējā vada atrodas attālumā, kas ir mazāks par koka garumu, kā arī tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem; 2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm; 3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma; 4) koki blakus gaisvadu līniju trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem.	27.  61.pantā: papildināt piektās daļas pirmo teikumu aiz vārda "metodikā" ar vārdiem "kā arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem";				32. 61.pantā: papildināt piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda “metodikā” ar vārdiem “kā arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem”;
Kokus cērt objekta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam, bet, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota. Objekta īpašnieka pienākums ir piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informēt par to zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju.	izslēgt piektās daļas otro rindkopu;				izslēgt piektās daļas otro rindkopu;
(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno. (7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdrošā stāvoklī. Uzturēšanas kārtību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodikā. (8) Aizsargjoslās ietilpstošās dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdrošā stāvoklī uztur publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)
		100	Atbildīgā komisija Papildināt 61.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Ja pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ekspluatācijas joslas ap Meliorācijas kadastrā reģistrētām meliorācijas būvēm un ierīcēm, ekspluatācijas aizsargjoslas platumā ap meliorācijas būvēm un ierīcēm atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus: 1) regulētām ūdenstecēm (upēm, strautiem) – saskaņā ar meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas tehnisko projektu; 2) speciāli raktu gultņu (novadgrāvji, kanāli), meliorācijas būvju un ierīču ekspluatācijai un uzturēšanai.”	Atbalstīts	papildināt 61.pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(9) Ja pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ekspluatācijas joslas ap Meliorācijas kadastrā reģistrētām meliorācijas būvēm un ierīcēm, ekspluatācijas aizsargjoslas platumā ap meliorācijas būvēm un ierīcēm atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus: 1) regulētām ūdenstecēm (upēm, strautiem) — saskaņā ar meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas tehnisko projektu; 2) speciāli raktu gultņu (novadgrāvji, kanāli), meliorācijas būvju un ierīču ekspluatācijai un uzturēšanai.
	papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā: "(9) Kokus cērt objekta valdītājs vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem vai – savstarpēji rakstiski vienojoties – zemes īpašnieks (lietotājs). Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta valdītājs vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstisku informāciju zemes īpašniekam (valdītājam), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, un, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu), – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota, kā arī plānoto darbību, izcērtamos kokus un to apjomu rakstiski saskaņo ar Valsts meža dienestu. Avārijas seku likvidēšanai objekta valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Objekta valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku (valdītāju).	101 102	Deputāte A.Seile, deputāte I.Čepāne 61.panta (9) daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Kokus cērt objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņu pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.” Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs A.Bergholcs Izteikt 61. panta devīto daļu šādā redakcijā: „(9) Kokus cērt objekta valdītājs vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem, vai pēc savstarpējas rakstiskas vienošanās, zemes īpašnieks (lietotājs). Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta valdītājs vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstisku informāciju zemes īpašniekam (valdītājam), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi un, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota, kā arī plānoto darbību, izcērtamos kokus un to	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 103 Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 103
			apjomu rakstiski saskaņo ar Valsts meža dienestu. Avārijas draudu novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam saskaņā ar Meža likumu. Objekta valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku (valdītāju).”
		103	Atbildīgā komisija Papildināt 61. pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: „(10) Kokus cērt objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks (lietotājs). Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai valdītājam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, — arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota, kā arī plānoto darbību, izcērtamos kokus un to apjomu rakstveidā saskaņo ar Valsts meža dienestu. Avārijas draudu novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam saskaņā ar Meža likumu. Objekta īpašnieks vai valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai valdītāju.	Atbalstīts	(10) Kokus cērt objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem vai pēc savstarpējas rakstveida vienošanās — zemes īpašnieks (lietotājs). Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta īpašnieks vai valdītājs vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai valdītājam, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, — arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota, kā arī plānoto darbību, izcērtamos kokus un to apjomu rakstveidā saskaņo ar Valsts meža dienestu. Avārijas draudu novēršanai vai tās seku likvidēšanai objekta īpašniekam vai valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam saskaņā ar Meža likumu. Objekta īpašnieks vai valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku vai valdītāju.
	(10) Lai objekta īpašnieks varētu nodrošināt aizsargjoslu uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus, piekļūšanai objektam nosaka ceļa servitūtu, kuru objekta īpašnieks izmanto Civillikumā noteiktā apjomā un kārtībā."	104 105	Vides ministrs R.Vējonis Izteikt likumprojekta 27.pantā paredzētā Aizsargjoslu likuma 61.panta desmito daļu šādā redakcijā: „(10) Nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs nodrošina objekta valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai objekta valdītājs varētu nodrošināt aizsargjoslu uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.” Atbildīgā komisija Papildināt likuma 61.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā: „(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 105 Atbalstīts	(11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.”
62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana un aizsargjoslu reģistrācija nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrāciju nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides un uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.	28. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā: "62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana (1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.	106 107	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 28. pantu šādā redakcijā: „Izslēgt likuma 62. panta otro daļu.” Vides ministrs R.Vējonis Izteikt likumprojekta 28.pantā paredzētā Aizsargjoslu likuma 62.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā Valsts zemes dienestā iesniedzami dati par objektiem un to aizsargjoslām; 2) aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību”.	Atbalstīts Neatbalstīts
(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu un ar aizsargjoslām saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinājumu reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastrā, finansē no valsts budžeta līdzekļiem. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem."				33. Izslēgt 62.panta otro daļu.
Pārejas noteikumi  (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.) 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta: 1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.); 2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.); 3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.); 4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).
2. Līdz 2004.gada 1.jūlijam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtu priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apstiprina ciemu robežas tiem ciemiem, kuru robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas līdz šā likuma 67.panta spēkā stāšanās dienai. 3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.jūlijam nosaka aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 4. Līdz 2005.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt, izmantojot koordinātu sistēmas, kas atšķirīgas no Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 5. Līdz 2006.gada 31.decembrim šā likuma 33.panta trešajā daļā paredzēto informāciju atļauts iesniegt gan digitālā, gan analogā (papīra) veidā, izmantojot Latvijas koordinātu sistēmas LKS 92 koordinātas un sedzot izdevumus, kas nepieciešami analogās informācijas pārveidošanai digitālā veidā. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
6. Ja izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumi vai pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši būvatļauju līdz 2005.gada 15.jūlijam, šā likuma 28. un 55.pants par aizsargjoslas noteikšanu ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un tajos noteiktie aprobežojumi piemērojami ar 2010.gada 1.aprīli. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 7. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 16.panta trešajā daļā, 17.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 22.panta trešajā daļā, 30.panta ceturtajā daļā, 32.panta ceturtajā daļā, 32.^1panta trešajā daļā, 32.^2 panta trešajā daļā un 32.^4 panta trešajā daļā minēto metodiku projektus. Līdz šo metodiku spēkā stāšanās dienai piemērojamas šādas metodikas, ciktāl tās nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.415 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika"; 2) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.416 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika";
3) Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 "Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku"; 4) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.413 "Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika"; 5) Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi Nr.414 "Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika"; 6) Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumi Nr.94 "Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem". (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)
8. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 33.pantā minētos noteikumus. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā)	29. Pārejas noteikumos: izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 33.panta otrajā daļā minētos noteikumus.";	108	Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu pārejas noteikumu 8. punktā šādā redakcijā: „Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā: „13. Līdz šā likuma 33. panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 1. maijam piemērojami Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 510 „Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.	Atbalstīts, redakciju skat. 110.lpp
9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 23.^1 un 58.^5pantā minētos noteikumus. (2005.gada 22.jūnija likuma redakcijā) 10. Vietējo pašvaldību domes (padomes) izvērtē savus teritorijas plānojumus un, ja nepieciešams, ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā likuma 1., 7. un 37.pantā, izstrādā un apstiprina nepieciešamos grozījumus teritoriju plānojumos, lai nodrošinātu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas noteikšanu atbilstoši likumā paredzētajam. (2008.gada 6.marta likuma redakcijā) 11. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Līdz jaunās metodikas spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.284 "Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. (2008.gada 6.marta likuma redakcijā)
		109	Juridiskais birojs Papildināt pārejas noteikumus ar 12. punktu šādā redakcijā: „12. Grozījumi šā likuma 13. panta otrās daļas 2. punktā stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.”	Atbalstīts	34. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā: “12. Grozījumi šā likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
					13. Līdz šā likuma 33.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.510 “Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
		110	Ministru prezidents I.Godmanis Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā: "12. Līdz šā likuma 58.^5 pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.martam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 "Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."	Atbalstīts	14. Līdz šā likuma 58.^5 pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.martam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumi Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
		111	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā: „15. Šā likuma 62. pants zaudē spēku 2014. gada 1. janvārī.”	Atbalstīts	15. Šā likuma 62.pants zaudē spēku 2014.gada 1.janvārī.”
	papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā: "10. Ministru kabinets šā likuma 33.panta astotajā daļā un 62.panta pirmajā daļā minētos noteikumus izdod gada laikā no šā likuma pieņemšanas dienas. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.1002 "Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība".	112	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu 10., 11., 12., 13. un 14. punktu.	Atbalstīts
	11. Aizsargjoslu datu bāze, kas atbilstoši šā likuma 33.panta astotajai daļai un 62.panta pirmajai daļai izveidota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var uzsākt darbību pakāpeniski (pa posmiem), kad par katru aizsargjoslu datu bāzes darbības posmu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums.
	12. Šā likuma 33.panta septītā, devītā, desmitā un vienpadsmitā daļa stājas spēkā, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums par aizsargjoslu datu bāzes attiecīgā darbības posma uzsākšanu. Līdz brīdim, kad sāk darboties aizsargjoslu datu bāze, kas atbilstoši šā likuma 33.panta astotajai daļai un 62.panta pirmajai daļai izveidota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:
	1) visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā atkarībā no lietotā mēroga noteiktības;
	2) Valsts zemes dienests aizsargjoslu datus no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta uzkrāj aizsargjoslu datu bāzē;
	3) ja nav apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā nav noteiktas visu veidu aizsargjoslas, tad attēlošanai zemes robežu plānos (apgrūtinājumu plānos) vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu objektiem, kurus kadastrālās uzmērīšanas veicējs ir identificējis dabā.
	13. Visu veidu aizsargjoslu robežas, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā, ir spēkā līdz brīdim, kad aizsargjoslu datu bāzē, kas izveidota atbilstoši šā likuma 33.panta astotajā daļā un 62.panta pirmajā daļā minētajai Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, ir iekļauti dati saskaņā ar šā likuma 33.panta septīto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu.
	14. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod: 1) šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto metodiku; 2) šā likuma 15.^1pantā minēto metodiku."