Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

29.08.2008.                   Nr.90/TA-1146

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Likumprojektu izstrādāja Vides ministrija (atbildīgā amatpersona - Šatrovska 67026521, dace.satrovska@vidm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 15 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 8 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta sēdes protokola Nr.55  3.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

Babkina 67082851

Likumprojekts

 

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

 

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

papildināt pantu ar 14.1 punktu šādā redakcijā:

 

"141) gaisvadu līnijas ass – nosacīta līnija, kas iet caur visu gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;";  

 

papildināt pantu ar 18.punktu šādā redakcijā:

 

"18) objekta valdītājs – tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, vai par objektu atbildīgā institūcija (organizācija), kuram nosaka aizsargjoslu."

 

2. Papildināt 3.panta 2.punktu aiz vārda "izveidošanas" ar vārdiem "grozīšanas un likvidēšanas".

 

3. Izteikt 6.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) krasta aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus:

a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,

b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus;".

 

4.  12.pantā:

papildināt otrās daļas 3.punktu aiz vārdiem "stacijām un" ar vārdu "hidrometriskajiem";

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

 

"8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs;";

 

papildināt otro daļu ar 16.punktu šādā redakcijā:

 

"16) aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem."

 

5.  14.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas.

Gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass;";

 

papildināt otro daļu ar 1.1, 1.2, 1.3 un 1.4 punktu šādā redakcijā:

 

"11) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;

12) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;

13) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;

14) ja pazemes elektronisko sakaru tīkla līnija vai kabeļu kanalizācija atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, tad šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);";

 

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādīti uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;";

 

papildināt otro daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

 

"31) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.";

 

izslēgt otrās daļas 4., 5. un 6.punktu.

 

6.  15.pantā:

papildināt nosaukumu un pirmo daļu aiz vārdiem "stacijām un" ar vārdu "hidrometriskajiem";

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa."

 

7. Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

 

"15.1 pants. Aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka, lai nodrošinātu iekārtu drošību un ekspluatāciju. Aizsargjoslas platumu ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Aizsargjoslām ir šāds minimālais platums:

a) ap optisko teleskopu Baldonē – ne mazāk kā 1 kilometra rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu;

b) ap radioteleskopiem Irbenē – ne mazāk kā 8 kilometru rādiusā ap radioteleskopu būvēm.

(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija."

 

8.  16.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "kilovoltiem" ar vārdu iekavās "(ieskaitot)";

aizstāt otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā vārdus un skaitļus "vairāk par 20 kilo­voltiem līdz 110 kilovoltiem" ar skaitli un vārdu "110 kilovoltu";

aizstāt otrās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā skaitli un vārdu "4 metru" ar skaitli un vārdu "7 metru";

aizstāt otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā vārdus un skaitli "vairāk par 110 kilo­voltiem" ar skaitli un vārdu "330 kilovoltu";

aizstāt otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunktā skaitli un vārdu "8 metru" ar skaitli un vārdu "12 metru";

papildināt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "kilovoltiem" ar vārdu iekavās "(ieskaitot)";

aizstāt otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā vārdus un skaitļus "vairāk par 20 kilo­voltiem līdz 110 kilovoltiem" ar skaitli un vārdu "110 kilovoltu";

aizstāt otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktā skaitli un vārdu "20 metru" ar skaitli un vārdu "30 metru";

aizstāt otrās daļas 2.punkta "c" apakšpunktā vārdus un skaitli "vairāk par 110 kilo­voltiem" ar skaitli un vārdu "330 kilovoltu".

 

9. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

 

"20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs

(1) Aizsargjoslas nosaka valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs (turpmāk – ģeodēziskā tīkla punkti), lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskajiem punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību.

(2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi:

1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra:

a) astronomiski – ģeodēziskā tīkla punktiem,

b) horizontālā globālās pozicionēšanas tīkla 0.klases punktiem,

c) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem,

d) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;

2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra – pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem."

 

10. 22.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Ekspluatācijas aizsargjoslas"; 

svītrot pirmajā daļā vārdus "un drošību";

papildināt otro daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"11) gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā tuvāk par 5 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, – līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai, bet ne mazāk kā 1 m;";

 

papildināt otrās daļas 3.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no tvertnes";

papildināt otrās daļas 3.punkta "b" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no iežogojuma";

aizstāt otrās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā skaitli un vārdus "30 metru attālumā" ar skaitli un vārdiem "10 metru attālumā no iežogojuma";

izteikt otrās daļas 3.punkta "e" un "f" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"e) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) un mājas regulatoriem (MR) ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,4 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem – 5 metru attālumā,

f) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) un mājas regulatoriem (MR) ar gāzes ieejas spiedienu vairāk par 0,6 megapaskāliem – 10 metru attālumā,";

 

svītrot otrās daļas 3.punkta "g" apakšpunktu;

izteikt otrās daļas 3.punkta "h" un "i" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"h) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) – 10 metru attālumā no iežogojuma,

i) ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemēju­miem – 4 metru attālumā no zemējuma kontūras;";

 

papildināt otrās daļas 4.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no urbuma".

 

11. Izteikt 28.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) slēgta tipa filtrācijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, – 2 metri."

 

12.  29.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "automobiļu gāzes uzpildes stacijām" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām";

papildināt otrās daļas 4.punktu aiz vārdiem "automobiļu gāzes uzpildes stacijām" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām".

 

13.  30.pantā:

papildināt nosaukumu, pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda "krātuvēm" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām";

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) gar cauruļvadiem – 25 metri no cauruļvada ass;";

 

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

5) ap degvielas uzpildes stacijām un automašīnu degvielas uzpildes iekārtām – ne mazāk par 25 metriem no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā var atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību.";

 

papildināt ceturto daļu aiz vārda "krātuvēm" ar vārdiem "degvielas uzpildes stacijām".

 

14.  32.2 pantā:

aizstāt nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "Aizsargjoslas" ar vārdiem "Drošības aizsargjoslas";

papildināt nosaukumu un pirmo daļu pēc vārdiem "dabasgāzes savākšanas punktiem" ar vārdiem "gāzes regulēšanas iekārtām";

izteikt otrās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

 

"(2) Drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 mega­paskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes regulēšanas iekārtām, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes nolikta­vām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijām veido:

1) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām un gāzes regulēšanas iekārtām pilsētās – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:

a) līdz 300 mm – 100 metru attālumā,

b) no 300 mm līdz 600 mm – 150 metru attālumā,

c) no 600 mm līdz 800 mm – 200 metru attālumā;";

 

papildināt otro daļu ar 1.1, 1.2 un 1.3 punktu šādā redakcijā:

 

"11) ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām un gāzes regulēšanas iekārtām ārpus pilsētām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosa­cītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:

a) līdz 300 mm – 75 metru attālumā,

b) no 300 mm līdz 600 mm – 125 metru attālumā,

c) no 600 mm līdz 800 mm – 150 metru attālumā;

12) ap atsevišķās būvēs novietotiem gāzes regulēšanas punktiem (GRP): ar ieejas spiedienu līdz 0,6 MPa – 7 metru attālumā, ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem – 15 metru attālumā;

13) ap skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) ar ieejas spiedienu virs 0,6 megapaskāliem – 10 metru attālumā;";

    

aizstāt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā skaitli "500" ar skaitli "450";

papildināt otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktu aiz vārda "attālumā" ar vārdiem "no būves ārsienas vai kompresoru stacijas iekārtām";

izteikt otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"b) ap dabasgāzes savākšanas punktiem – 300 metru attālumā,";

 

izteikt otrās daļas 2.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdznie­cības punktiem – 10 metru attālumā, ja viena balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem baloniem – 25 metru attālumā,";

 

papildināt otrās daļas 2.punkta "e" apakšpunktu aiz abreviatūras "(AGUKS)" ar vārdiem un skaitļiem "ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m3 – 50 metru attālumā no iežogojuma";

papildināt otrās daļas 2.punktu ar "f", "g" un "h" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"f) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem ārpus gāzes uzglabāšanas zonas un urbumiem, kuri nav savienoti ar dabasgāzes uzglabāšanas kolektorslāni, – 100 metru attālumā no urbuma,

g) ap dabasgāzes krātuvju urbumiem, kuri atrodas dabasgāzes uzglabāša­nas zonā un ir savienoti ar kolektorslāni, – 300 metru attālumā no urbuma,

h) ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu līdz 500 kubikmetriem, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, – 25 metru attālumā.";

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Drošības aizsargjosla ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 me­gapaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja tie izbūvēti vai rekonstruēti pēc 2002.gada 1.septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:

1) 25 metri no gāzesvada ass – ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem;

2) 100 m – ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām."

 

15. Papildināt VI nodaļas nosaukumu aiz vārda "izveidošanas" ar vārdiem "grozīšanas un likvidēšanas".

 

16.  33.pantā:

papildināt nosaukumu aiz vārda "izveidošana" ar vārdiem "grozīšana un likvidēšana";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu.";

 

papildināt otrās daļas otro teikumu aiz vārda "likuma" ar skaitli "14";

izslēgt trešo un ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram noteikta aizsargjosla.

(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.

(7) Objekta valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu. Valsts zemes dienests, pamatojoties uz šo informāciju, veic izmaiņu reģistrāciju šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē.

(8) Objekta valdītājs grafiski attēlo aizsargjoslas robežu, un Ministru kabineta noteiktie objekta valdītāji saskaņo to ar attiecīgo pašvaldību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā objekta valdītājs saskaņo ar attiecīgo pašvaldību grafiski attēlotās aizsargjoslu robežas.

(9) Objekta valdītājs iesniedz Valsts zemes dienestam šā panta otrajā daļā un astotajā daļā noteiktajā kārtībā saskaņotos aizsargjoslu robežu datus iekļaušanai šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē.

(10) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.1, 32.2 un 32.4 pantā noteiktās aizsargjoslas), aizsargjoslas robežu grafiski attēlo šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē pēc tam, kad tajā ir iekļauti dati par objektu, kuram nosaka aizsargjoslu.

(11) Vietējā pašvaldība izveido un grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā. Vietējā pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestam aizsargjoslu robežu datus iekļaušanai šā likuma 62.pantā minētajā aizsargjoslu datu bāzē."

 

17. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

 

"34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās

(1) Ja vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums.

(2) Ja pārklājas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un ekspluatācijas aizsargjoslas ap Meliorācijas kadastrā reģistrētām meliorācijas būvēm un ierīcēm, ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm platumā atļauts novākt apaugumu, tai skaitā cirst kokus:

1) mākslīgo ūdensobjektu meliorācijas sistēmu uzturēšanai;

2) parējos gadījumos – saskaņā ar meliorācijas sistēmas renovācijas vai rekonstrukcijas tehnisko projektu.

(3) Visu veidu rīcība aizsargjoslu pārklāšanās vietās jāsaskaņo ar ieinteresētajām institūcijām."

 

18.  36.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Jaunvei­dojamās zemes vienības platību (ne mazāku par trijiem hektāriem) un tās apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;

5) apdzīvotās vietās, kur ir saglabājusies vēsturiskā apbūve, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.

(2) Krasta aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) tiek rekonstruētas (nepārsniedzot esošo būvapjomu vairāk par 30 %), renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves, vai pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm būvētas palīgēkas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;

2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar Vides ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;

5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;

6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu būvniecība un tiem nepieciešamo pievadceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība;

7) šā panta otrās daļas 2., 5. un 6. punktā minētās darbības veic, ja ir:

a) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām,

b) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.";

 

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā minēto darbību veikšanai."

 

19. Papildināt 39.pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

 

"4) ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto gruntsūdeņu (neaizsargātu) ūdens horizontu vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metodi, ķīmiskajā aizsargjoslā 500 metru platā joslā ap stingrā režīma aizsargjoslu aizliegts:

a) veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju, izņemot esošo ciemu teritorijās un ēku un būvju būvniecībai viensētās ārpus ciemu teritoriju robežām, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams ūdens apgādes būvju būvniecībai,

b) veidot jaunus ciemus un paplašināt esošos,

c) ārpus esošiem ciemiem sadalīt zemi zemes vienībās, kas mazākas par 2400 kvadrātmetriem,

d) no jauna projektējamajos un rekonstruējamajos būvobjektos novadīt notekūdeņus (arī pēc attīrīšanas lokālajās attīrīšanas iekārtās) gruntī un virszemes ūdensobjektos,

e) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus."

 

20. Papildināt likumu ar 44.1 pantu šādā redakcijā:

 

"44.1 pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem

Aizsargjoslās ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam nosaka šādus aprobežojumus:

1) radiostarojuma klusuma josla 8 kilometru rādiusā ap radioteleskopu būvēm Irbenē, kurā aizliegta raidošu radioiekārtu uzstādīšana un šajā teritorijā esošu radioiekārtu lietošana, izņemot virszemes publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtas;

2) ārpustelpu mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma apgabals 1 kilometra rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē, kurā aizliegts uzstādīt un lietot gaismas avotus ar gaismas stiprumu, kas lielāks par 150 kandelām, citiem gaismas avotiem šajā teritorijā jābūt aprīkotiem ar vairogiem, kas virs horizonta aizsedz tiešo gaismu;

3) 300 metru rādiusā ap optiskā teleskopa paviljonu Baldonē koku ciršana saskaņojama ar Izglītības un zinātnes ministriju."

 

21.  45.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

 

"13) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā.";

 

izslēgt trešo daļu.

 

22. Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu."

23. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

 

"49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

Aizsargjoslās ap ģeodēziskā tīkla punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbības, kas traucē pieeju ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos;

2) aizliegts novietot metāliskus priekšmetus vai priekšmetus ar stipru magnētisko lauku ap ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem;

3) aizliegts veikt masas pārvietošanu (piemēram, rakt vai uzbērt grunti, mainīt grunts blīvumu) ap gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem;

4) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar valsts aģentūru "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra."

 

24.  56.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdu "meliorāciju";

papildināt 4.punktu aiz vārda "aizkraut" ar vārdiem "un norobežot ar žogiem";

izteikt 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

 

"8) aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

9) aizliegts būvēt jebkuras ēkas;";

 

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

 

"12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;";

 

papildināt pantu ar 12.1 punktu šādā redakcijā:

 

"121) aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, rekonstrukcijas, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus;";

 

izslēgt 13.punkta "a" apakšpunktā vārdus "vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par 5000 kilogramiem, un";

izteikt 13.punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"d) būvēt, renovēt vai rekonstruēt inženierbūves,";

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu."

 

25.  58.2 pantā:

papildināt nosaukumu aiz vārda "aprobežojumi" ar vārdu "drošības";

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) aizliegts būvēt jaunas ēkas vai rekonstruēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī – ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku – rekonstruēt esošās ēkas;";

 

izslēgt pirmās daļas 5.punktu.

 

26.  Izslēgt 60.panta otro daļu.

 

27.  61.pantā:

papildināt piektās daļas pirmo teikumu aiz vārda "metodikā" ar vārdiem "kā arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem";

izslēgt piektās daļas otro rindkopu;

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Kokus cērt objekta valdītājs vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem vai – savstarpēji rakstiski vienojoties – zemes īpašnieks (lietotājs). Mēnesi pirms ciršanas uzsākšanas objekta valdītājs vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstisku informāciju zemes īpašniekam (valdītājam), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, un, ja darbība plānota īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu), – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai, ja tāda izveidota, kā arī plānoto darbību, izcērtamos kokus un to apjomu rakstiski saskaņo ar Valsts meža dienestu. Avārijas seku likvidēšanai objekta valdītājam ir tiesības pirms minētās informācijas nosūtīšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud šā objekta normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam.

Objekta valdītājs piecu dienu laikā pēc koku nociršanas informē par to zemes īpašnieku (valdītāju).

(10) Lai objekta īpašnieks varētu nodrošināt aizsargjoslu uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai un rekonstrukcijai nepieciešamos darbus, piekļūšanai objektam nosaka ceļa servitūtu, kuru objekta īpašnieks izmanto Civillikumā noteiktā apjomā un kārtībā."

 

28. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

 

"62.pants. Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšana

(1) Aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem."

 

29. Pārejas noteikumos:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

 

"8. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 33.panta otrajā daļā minētos noteikumus.";

 

papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

 

"10. Ministru kabinets šā likuma 33.panta astotajā daļā un 62.panta pirmajā daļā minētos noteikumus izdod gada laikā no šā likuma pieņemšanas dienas. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumi Nr.1002 "Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība".

 

11. Aizsargjoslu datu bāze, kas atbilstoši šā likuma 33.panta astotajai daļai un 62.panta pirmajai daļai izveidota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var uzsākt darbību pakāpeniski (pa posmiem), kad par katru aizsargjoslu datu bāzes darbības posmu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums.

 

12. Šā likuma 33.panta septītā, devītā, desmitā un vienpadsmitā daļa stājas spēkā, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums par aizsargjoslu datu bāzes attiecīgā darbības posma uzsākšanu. Līdz brīdim, kad sāk darboties aizsargjoslu datu bāze, kas atbilstoši šā likuma 33.panta astotajai daļai un 62.panta pirmajai daļai izveidota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā atkarībā no lietotā mēroga noteiktības;

2) Valsts zemes dienests aizsargjoslu datus no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta uzkrāj aizsargjoslu datu bāzē;

3) ja nav apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā nav noteiktas visu veidu aizsargjoslas, tad attēlošanai zemes robežu plānos (apgrūtinājumu plānos) vietējā pašvaldība nodrošina aizsargjoslu robežu noteikšanu objektiem, kurus kadastrālās uzmērīšanas veicējs ir identificējis dabā.

 

13. Visu veidu aizsargjoslu robežas, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā, ir spēkā līdz brīdim, kad aizsargjoslu datu bāzē, kas izveidota atbilstoši šā likuma 33.panta astotajā daļā un 62.panta pirmajā daļā minētajai Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, ir iekļauti dati saskaņā ar šā likuma 33.panta septīto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu.

 

14. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod:

1) šā likuma 14.panta trešajā daļā minēto metodiku;

2) šā likuma 15.1 pantā minēto metodiku."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”

Anotācija

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

Aizsargjoslu likums nosaka dažādu veidu aizsargjoslas un saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās. Likumā ir noteikti dažādi aizsargjoslu veidi un normas šo aizsargjoslu platumiem: vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (II nodaļa); ekspluatācijas aizsargjoslas (III nodaļa); sanitārās aizsargjoslas (IV nodaļa); drošības aizsargjoslas (V nodaļa).

Likumā noteiktajām  ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām bez galvenā uzdevuma – nodrošināt objektu drošību un efektīvu un drošu ekspluatāciju, ir  arī svarīga nozīme infrastruktūras attīstībai – elektronisko sakaru, energoapgādes, gāzes un ūdens apgādes, kā arī notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Likumā noteiktajām ekspluatācijas aizsargjoslām ap valsts ģeodēziskā tīkla punktiem un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kam apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, nosakāmas ekspluatācijas aizsargjoslas, kas nodrošina ģeodēzisko punktu aizsardzību, drošu to ekspluatāciju ģeodēziskā tīkla uzturēšanai un ģeotelpiskās informācijas nodrošināšanai.

Likuma VI nodaļā „VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās” ir noteiktas prasības attiecībā uz aizsargjoslu izveidošanu (33.pants), nosacījumi aizsargjoslu pārklāšanās gadījumos (34.pants), noteikti vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās (35.pantā) un konkrētu aizsargjoslu veidu aprobežojumi, kā arī vispārīgie nosacījumi aizsargjoslu noteikšanas metodiku izstrādei (59.pants).

Atsevišķas Aizsargjoslu likuma normas attiecībā uz ekspluatācijas un drošības aizsargjoslām ir novecojušas un nepamatoti kavē infrastruktūras ekspluatāciju un attīstību.

Likumu piemērojot praksē, problēmas rada arī pašreiz spēkā esošā redakcija attiecībā uz aizsargjoslu attēlošanu teritoriju plānojumos (likuma 33.pants). Atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 883 „Vietējas pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā aizsargjoslas nosaka atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek izstrādāts 12 gadiem. Tādējādi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā netiek attēlotas aizsargjoslas vairāku objektu kategorijām, tajā skaitā objektiem, kuru izraisošās aizsargjoslas nav iespējams attēlot mēroga noteiktības dēļ, un aizsargjoslas, kas rodas, objektam izveidojoties pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas. Likumā nepieciešams paredzēt kārtību, ka objekta valdītājam ir iespēja iesniegt datus par konkrēta objekta aizsargjoslām.

Pēc Vides ministrijas iniciatīvas 2006.gada nogalē Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas skāra virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Plašāku Aizsargjoslu likuma grozījumu nepieciešamību parāda tas, ka Vides ministrija saņēma priekšlikumus ne tikai par izsludināto likumprojektu, bet arī par citām aizsargjoslām: ap ūdens ņemšanas vietām, gar elektronisko sakaru tīkliem, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm. 

Ar Vides ministra 2007.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.231 tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Tajā tika iekļauti ministriju, uzņēmumu, pašvaldību, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas asociācijas, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas, Latvijas Dabas fonda pārstāvji. Darba grupā apkopotie priekšlikumi iestrādāti 2007.gada 18.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā likumprojektā. Saskaņošanas procesā likumprojekts papildināts ar precizējumiem attiecībā uz aizsargjoslām ap ģeodēziskajiem punktiem un hidrometriskajiem posteņiem, kā arī iekļautas jaunas aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju observatorijām un radioteleskopiem.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

 

Likumprojektā iekļauti šādi grozījumi:

- pēc SIA „Lattelecom” ierosinājuma precizēta aizsargjosla ap elektronisko sakaru līnijām (14. pants);

- likuma 12. un 15.pantā, kuros minēti hidroloģiskie posteņi, papildina ar vārdu „hidrometriskie” un nosaka, ka par tiem atbild Lauku atbalsta dienests;

- precizētas aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, nosakot aizsargjoslu gar elektrolīnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovolti (16.pants).

- pēc Aizsardzības ministrijas ierosinājuma precizētas aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kā arī aprobežojumi ap tiem (20. un 49.pants).

- samazinātas aizsargjoslas gar gāzes vadiem un precizēti aprobežojumi (22., 32.2, 56.un 58.2 pants).

Lai tiesiski pareizi sakārtotu gāzes apgādes objektu īpašnieku un nekustamā īpašuma īpašnieku attiecības, tiek samazināti drošības aizsargjoslu attālumi ap gāzes apgādes objektiem (grozījumi likuma 32.2panta otrajā daļā). Līdz 2005.gadam, kad Aizsargjoslu likumā tika iekļautas drošības aizsargjoslas (grozījumi Saeimā pieņemti 2005.gada 22.jūnijā), attālumus, kādā no gāzes apgādes objektiem drīkst būvēt ēkas, reglamentēja Padomju Savienības SNIPI un standarti, un tajos noteiktie attālumi bija par 25-50 metriem mazāki, nekā patreiz tie ir Aizsargjoslu likumā. Rezultātā izveidojas situācija, ka likumīgi uzbūvēta būves (pirms 2005.gada) ir jānojauc tikai tāpēc, ka Aizsargjoslu likuma 2005.gada 22.jūnijā pieņemtie grozījumi noteica, ka ēka tur nedrīkst atrasties.

- pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ierosinājuma precizētas aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām (Aizsargjoslu likuma 30.pants);

- veikti grozījumi likuma 33. un 62.pantā un Pārejas noteikumos, precizējot un ieviešot jaunas normas attiecībā uz aizsargjoslu izveidošanu, grozīšanu un likvidēšanu un aizsargjoslu datu bāzes uzturēšanu.

Ņemot vērā anotācijas I sadaļas 1.punktā norādītās problēmas par likuma 33.panta piemērošanu attiecībā uz datiem par aizsargjoslām no teritoriju plānojumiem, likuma 33.pantā tiek veikti grozījumi, nosakot tiesības objekta valdītājam informāciju par objekta aizsargjoslu (ar nosacījumu, ka objekta valdītājs tās robežu vispirms saskaņo ar vietējo pašvaldību, piemēram, par gāzes vadu aizsargjoslām) un par atsevišķām aizsargjoslām - vietējā pašvaldībai (piemēram, virszemes ūdensobjektu) iesniegt Valsts zemes dienestā. Vienlaicīgi Pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka aizsargjoslu datu bāze darbību attiecībā uz datiem, kurus par aizsargjoslām sniedz objekta valdītājs un par atsevišķām aizsargjoslām - vietējā pašvaldība, var uzsākt pakāpeniski pa posmiem, kad par katru datu bāzes darbības posmu publicēts sludinājums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Līdz pilnībā aizsargjoslu datu bāze uzsāk darbību pēc jaunās kārtības, informāciju par aizsargjoslām no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta Valsts zemes dienests uzkrās aizsargjoslu datu bāzē, kas izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr”. 1002 „Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība.

Jaunajos Ministru kabineta noteikumos, kuri tiks izstrādāti saskaņā ar 62.panta pirmo daļu, un kuri aizstās Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumus Nr. 1002 “Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība”, tiks noteikts pamats aizsargjoslu datu bāzes paplašinātas funkcionalitātes izveidošanai, lai nodrošinātu 33.pantā noteikto normu realizācijas iespējas, tiks noteikta jaunā kārtība, kādā objekta valdītāji sniegs informāciju par objektu aizsargjoslām, kā arī pārejas kārtība, kādā līdz jaunās kārtības pilnīgas darbības uzsākšanai informācija par aizsargjoslām no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta tiks iekļauta aizsargjoslu datu bāzēs (tiks iekļauta pašreiz spēkā esošajos noteikumos Nr.1002 noteiktā kārtība);

- precizētas likuma normas par koku ciršanu (likuma 34.pants), ja pārklājas virszemes ūdens objektu aizsargjosla un ekspluatācijas aizsargjosla ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

- precizēts likuma 36.pants, kas attiecas uz aprobežojumiem Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslām, tai skaitā papildinot to ar normām, kas vienkāršotu autostāvvietu būvniecību, un precizējot ēku rekonstrukcijas būvniecības kārtību;

- noteikti papildus aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām (papildināts likuma 39.pants) 500 metru platā joslā ķīmiskajā aizsargjoslā ap stingrā režīma aizsargjoslu gadījumos, ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu ūdens horizonts vai pazemes ūdens krājumu mākslīgas papildināšanas metode. Šādi aprobežojumi skar Ādažu un Garkalnes pagastu, ņemot vērā, ka šajās pašvaldībās ir šāda ūdens ņemšanas vieta;

- pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma likums papildināts ar 15.1 un 44.1 pantu, kas nosaka jaunas aizsargjoslas - ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem (Irbenē un Baldonē);

- pēc Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas priekšlikuma likuma 48.pants papildināts ar nosacījumu, ka ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumi zemi aizsargjoslām izmanto bez atlīdzības. Likuma 45. un 46.pants jau iekļauj normas, ka el ektrisko tīklu un siltumtīklu turētāji izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām bez atlīdzības. Šobrīd atlīdzība par zemi, ko ūdensapgādes uzņēmumi izmanto aizsargjoslām netiek maksāta pamatojoties uz likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantu, kurā teikts, ka nomas maksa maksājama tikai par to zemi, uz kuras atrodas valstij vai pašvaldībai piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, ēkas un būves;

- likuma 56.pants papildināts ar nosacījumu, ka gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības. Līdz 2005.gada 22.jūnijam, kad ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā izslēdza 56.panta otro daļu, tieši tāds tiesiskais regulējums, kāds tiek piedāvāts, gāzes apgādes objektu aizsargjoslās pastāvēja. Ņemot vērā to, ka likuma 45. un 46.pantā ir analoģisks tiesiskais regulējums attiecībā uz elektriskajiem tīkliem un siltumtīkliem, kā arī to, ka gan elektroapgāde, gan siltumapgādes, gan gāzes apgāde ir energoapgāde un tiek reglamentēta ar vienu likumu - Enerģētikas likumu, ka visi šie trīs veidi sniedz valstiski regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, ir jāatjauno tāds tiesiskais regulējums, kāds bija līdz 2005.gada jūlijam. Tādējādi visā energoapgādē tiek piemēroti vienādi pamatnosacījumi.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojektā precizētās prasības atvieglos procedūras sakarā ar aizsargjoslu noteikšanu un uzturēšanu un novērsīs atšķirīgo likuma izpratni.

Atsevišķu aizsargjoslu platuma samazināšana atvieglos komersantu sadarbību ar zemes īpašniekiem.

Ūdens apgādes uzņēmumu un gāzes apgādes uzņēmumu darbu atvieglos projektā iekļautā norma (grozījumi likuma 48. un 56.pantā), ka, tāpat kā elektrisko tīklu un siltumtīklu īpašnieki, kuru uzņēmumi nemaksā zemes īpašniekam atlīdzību par aprobežojumiem (skat. grozījumu pamatojumu II. sadaļas 2.punktā).    

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts neietekmē sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts ir saskaņā ar vides aizsardzības prasībām. Normas, kas attiecas uz ūdensapgādi un kanalizāciju, labvēlīgi ietekmē vidi.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

 

Rādītāji

 

Kārtējais

gads

(2008.)

 

 

Nākamie trīs gadi

(2009. – 2011.)

 

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Lai nodrošinātu 33.panta normu realizēšanu jāizveido Aizsargjoslu datu bāze ar paplašinātu funkcionalitāti, kas rada ietekmi uz valsts budžetu. Aprēķins par izmaiņām valsts budžetā ir iekļauts likumprojekta „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” anotācijā. Jāņem vērā, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma anotācijā ir aprēķini, kas bez aizsargjoslām attiecas arī uz citiem apgrūtinājumiem (piem., īpaši aizsargājamas dabas teritorijas). Dati par aizsargjoslām veido aptuveni 70% no kopējās informācijas par visām valstī esošajām apgrūtinātajām teritorijām.

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

 

1. Tieslietu ministrijai gada laikā pēc šā likumprojekta spēkā stāšanās nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33.panta astotajā daļā un 62.panta pirmajā daļā doto deleģējumu, kuri aizstās Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumus Nr.1002 „Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība”. Noteikumos jāiekļauj prasības aizsargjoslu datu bāzes paplašinātas funkcionalitātes izveidošanai, lai nodrošinātu 33.pantā noteikto normu realizācijas iespējas. Noteikumos jāiekļauj ar likuma grozījumiem dotā iespēja objekta valdītājam un par konkrētām aizsargjoslām - vietējai pašvaldībai (piemēram, virszemes ūdensobjektu) iesniegt Valsts zemes dienestam datus par aizsargjoslām (33.panta grozījumi), kā arī Pārejas noteikumos noteiktie nosacījumi, ka, līdz pilnībā uzsāk darbu aizsargjoslu datu bāze, kurā datus sniedz objekta valdītājs un par noteiktām aizsargjoslām vietējā pašvaldība, darbojas pašreiz noteiktā kārtība, ka Valsts zemes dienests aizsargjoslu datus no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta uzkrāj aizsargjoslu datu bāzē, (tas ir, jāatspoguļo pašreiz spēkā esošos noteikumos Nr.1002 noteiktie nosacījumi). Atbilstoši likumprojektam „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” (izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2007.gada 9.augustā un pēc saskaņošanas iesniegts Valsts kancelejā) pēc Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas darbības uzsākšanas aizsargjoslu datu bāzē iekļautie dati ir šīs sistēmas dati. Projekts nav sagatavots.

2. Tieslietu ministrijai nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumos Nr.241 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikāciju”. Projekts nav sagatavots.

3. Saskaņā ar likuma 33.panta otrajā daļā noteikto deleģējumu Ekonomikas ministrijai nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumus Nr.510 „Aizsargjoslas saskaņošanas kārtība elektriskajiem tīkliem, siltumtīkliem, ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, ja aizsargjosla aizņem zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums”. Projekts nav sagatavots.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai saskaņā ar likumprojekta 7.pantu (jauns likuma 15.1 pants) jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par metodiku, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts dibinātu augstskolu un valsts dibinātu zinātnisko institūciju optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem. Projekts nav sagatavots.

5. Satiksmes ministrijai saskaņā ar likumprojekta 31.panta otro daļu (jauns likuma Pārejas noteikumu 14.punkts) jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par metodiku, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem.

2. Cita informācija< /span>

Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijai jāizvērtē nepieciešamība izdarīt grozījumus teritorijas plānošanu regulējošajos normatīvajos aktos.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

 

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Ar vides ministra 2007.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr. 231 tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Tajā tika iekļauti ministriju, uzņēmumu, pašvaldību, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas asociācijas, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas, Latvijas Dabas fonda pārstāvji. Likuma grozījumi apspriesti šajā darba grupā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Ūdensapgādes un kanalizācijas asociācijas atbalstīja likumprojekta izstrādi, daļa izteikto priekšlikumu ir iestrādāti likumprojekta tekstā.

Degvielas tirgotāju asociācija ierosinājusi precizēt likuma normas attiecībā uz aizsargjoslām ap degvielas uzpildes stacijām. Priekšlikumi ir iestrādāti likumprojekta tekstā.

Latvijas Dabas fonda pārstāvji neiebilst pret izstrādāto likumprojektu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts institūciju funkcijas neietekmē.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tiks ievietots interneta tīklā Vides ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā vai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Vides ministrs                                                                           R.Vējonis

 

04.04.2008., 16:30

2339

D.Ozola

7026518, dace.ozola@vidm.gov.lv

 

Valsts sekretārs

 

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

G.Puķītis

A.Stašāne

V.Puriņš

D.Ozola