Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

28.08.2008.                Nr.90/TA-1792

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam." Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Stāvause 67016339, zane.stavause@mfa.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Protokols par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā uz 8 lp.

4. Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija sēdes protokola Nr.42  49.§ izraksts uz 1 lp.

5. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

Babkina 67082851

 

 

Likumprojekts

 

Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos
Ziemeļatlantijas līgumam

 

1.pants. 2008.gada 9.jūlijā Briselē parakstītais Protokols par Horvā­tijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (turpmāk – Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

 

3.pants. Protokols stājas spēkā tā II pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

 

 Protokols par Horvātijas Republikas pievienošanos

Ziemeļatlantijas līgumam

 

1949.gada 4.aprīlī Vašingtonā parakstītā Ziemeļatlantijas līguma līgumslēdzējas puses,  būdamas pārliecinātas, ka Horvātijas Republikai pievienojoties šim līgumam pastiprināsies drošība Ziemeļatlantijas reģionā,

vienojas par sekojošo:

 

1.pants

 

Stājoties spēkā šim Protokolam, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Ģenerālsekretārs visu līgumslēdzēju pušu vārdā nodod Horvātijas Republikas valdībai uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līgumam. Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 10. pantu Horvātijas Republika kļūst par līgumslēdzēju pusi tajā datumā, kad tā nodod pievienošanās līgumu Amerikas Savienoto Valstu valdībai.

 

2.pants

 

Šis Protokols stājas spēkā, kad katra Ziemeļatlantijas līgumslēdzēja puse ir paziņojusi par savu piekrišanu Amerikas Savienoto Valstu valdībai. Amerikas Savienoto Valstu valdība informē visas Ziemeļatlantijas līgumslēdzējas puses par katra šāda paziņojuma saņemšanas datumu un par šī Protokola spēkā stāšanās datumu.

 

3. pants

 

Šis Protokols, kura teksts angļu un franču valodā ir vienlīdz autentisks, glabājas Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvā. Pienācīgā kārtībā apstiprinātas kopijas Amerikas Savienoto Valstu valdība nodod visu Ziemeļatlantijas līgumslēdzēju pušu valdībām.

 

To apliecinot, šo Protokolu ir parakstījuši pilnvarotie pārstāvji.

 

Parakstīts Briselē, 2008.gada 09.jūlijā...........

 

Ārlietu

ministrs

Valsts sekretārs

 

Juridiskā departamenta direktore

 

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

M.Riekstiņš

N.Penke

I.Mangule

E.Vijupe

Z.Stāvause

 

 

05.08.2008. 09:00

186

Z.Stāvause, 7016339; zane.stavause@mfa.gov.lv  Fax: 67227226

 

 

 


Likumprojekta

„Par Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos

Ziemeļatlantijas līgumam” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Nav attiecināms.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

2008.gada 3. aprīlī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā Rumānijā, Bukarestē tika panākta vienošanās par Albānijas Republikas un Horvātijas Republikas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk - NATO).

Šī vienošanās atbilst Ārlietu ministrijas darbības stratēģijas 2007.- 2009.gadam galvenajām nostādnēm drošības politikas jomā par NATO turpmāko paplašināšanos un “atvērto durvju politiku.” Latvijas Republika atbalsta uzaicinājuma izteikšanu Horvātijas Republikai un cer, ka Protokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam (turpmāk - Pievienošanās protokolu) izdosies parakstīt 2008.gada 9. jūlijā.

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Paredz Pievienošanās protokola parakstīšanu, kā rezultātā Horvātijas Republika kļūst par NATO dalībvalsti.

4. Cita informācija

 

 

Plānotā pievienošanās procedūra ir sekojoša: 2008.gada maijā NATO vecāko amatpersonu komiteja (Senior Political Committee) izplatīja NATO dalībvalstīm Pievienošanās protokola projektu, kura klusuma procedūra (silence procedure) beidzās 2008.gada 24. maijā, pulksten 16:00. Neviena no NATO dalībvalstīm klusuma procedūru nelauza. Līdz 2008.gada jūnijam notiek formālas pievienošanās sarunas ar Horvātijas Republiku, kuras vada NATO ekspertu grupa, pamatojoties uz noteiktajiem pievienošanās sarunu tematiem (sarakstā iekļauti politiskie, aizsardzības, militārie un drošības jautājumi).

2008.gada jūnija sākumā paredzēta Politiskās komitejas (Special Political Commitee (reinforced) – SPC(R) +1) tikšanās, lai pārrunātu ar pievienošanos saistītos laika grafikus ar Horvātijas Republiku. Līdz 2008.gada 9. jūlijam Horvātijas Republikas ārlietu ministram jānosūta visām NATO dalībvalstīm vēstule, kurā pausta valsts gatavība un spējas attiecībā uz pienākumiem un saistībām Ziemeļatlantijas līguma ietvaros, kā arī formulēta vēlme saņemt uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līgumam.

Pēc tam sekos NATO Ģenerālsekretāra ziņojums Ziemeļatlantijas Padomei par pievienošanās sarunu vispārējiem rezultātiem. Īsi pēc tam Ziemeļatlantijas Padome apstiprinās atbildes uz vēstulēm, kas saņemtas no uzaicinātajām valstīm, kā arī apstiprinās tekstus pievienošanās protokoliem. Paralēli šobrīd notiek Speciālās Ziemeļatlantijas Padomes (NAC) sanāksmes, kurās dalībvalstu vēstnieki sniedz savus ziņojumus par pievienošanās gaitu.

2008.gada 9. jūlijā, Briselē ir paredzēta svinīgā Pievienošanās protokola parakstīšana, kuru veiks visu NATO dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji NATO uzaicināto valstu pārstāvju klātbūtnē. Pēc tam tiks uzsākts ratifikācijas process NATO dalībvalstu parlamentos. 2009.gada februāra beigās  jāseko ASV Valsts departamenta ziņojumam NATO Ģenerālsekretāram, ka ir saņemti visi ratifikācijas instrumenti. Pēc tam Ziemeļatlantijas Padome pieņems oficiālu lēmumu, ka Horvātijas Republika var pievienoties Ziemeļatlantijas līgumam. Līdz 2009.gada marta beigām jāpabeidz ratifikācijas process arī Horvātijas Republikā.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

 

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

 Nav attiecināms.

 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008.gads

Turpmākie trīs gadi

2009.gads

2010.gads

2011.gads

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 Nav attiecināms.

 

 

6. Cita informācija 

 Nav attiecināms.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms.

2. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Pievienošanās protokola parakstīšana paredz NATO paplašināšanos, pamatojoties uz Ziemeļatlantijas līguma 10.pantu.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms.

  

 

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas. Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. – 2010.gadam (2006.gada 6.jūnija Ministru kabineta rīkojums Nr.417) un Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam (2007.gada 20.aprīļa Ministru kabineta rīkojums Nr.216) nosaka, ka Latvijas stratēģiskais uzdevums ir sadarbībā ar sabiedrotajiem nodrošināt valstisko un sabiedrisko drošību, kā arī to, ka Latvija, būdama ANO, NATO un ES dalībvalsts, aktīvi piedalās un piedalīsies starptautiskās drošības stiprināšanā.

NATO tālāka paplašināšana uz Balkānu reģionu – konkrētajā gadījumā Horvātijas Republikas uzņemšana NATO – ir pakārtots Ārlietu ministrijas darbības stratēģijas 2007. - 2009.gadam minētajam stratēģiskajām uzdevumam stiprināt nacionālo drošību un papildus konsultācijas šajā jautājumā nav nepieciešamas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Pozīcija nav noskaidrota.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 LR Ārlietu ministrija gaidāmās NATO paplašināšanas jautājumu publicēšanai ir centusies piesaistīt Latvijas plašsaziņas līdzekļus, tādējādi veicot Latvijas sabiedrības informēšanu.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Normatīvā akta izpildes laiks nav noteikts. Par normatīvā akta izpildi atbildīgā institūcija ir Ārlietu ministrija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Nav attiecināms.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

 

Ārlietu ministrs                                                                                     M.Riekstiņš

 

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

M.Riekstiņš

N.Penke

I.Mangule

E.Vijupe

Z.Stāvause

 

05.08.08. 09:00

1228

Z.Stāvause

67016339, zane.stavause@mfa.gov.lv fax: 67227226