Rīgā
07.08.2008. Nr.90/TA-2078
Saeimas Prezidijam
Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gorbačova 67219018, inguna.gorbacova@iem.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 1 lp.
2. Likumprojekta anotācija
uz 8 lp.
3. Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta sēdes
protokola Nr.55 22.§ izraksts uz 1 lp.
4. Diskete.
Ministru prezidents I.Godmanis
Stafecka 67082931
Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
Izdarīt likumā "Par
palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003,
20.nr.; 2005, 9.nr.; 2007, 12., 24.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt 14.panta otro daļu ar trešo teikumu šādā
redakcijā:
"Ja nepieciešams nodrošināt ar dzīvojamo telpu personu,
kurai pēc sprieduma stāšanās spēkā neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks
ir īsāks par sešiem mēnešiem, brīvības atņemšanas iestāde par to paziņo
pašvaldībai nekavējoties."
Likumprojekta
Grozījums likumā Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā
anotācija
I. Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par
Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem
dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
Likumprojekts Grozījums likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā izstrādāts, lai
nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu projektā Papildsoda-policijas
kontrole realizēšanas kārtība, kas izstrādāts atbilstoši Latvijas Sodu
izpildes kodeksa 124.panta otrajā daļā paredzētajam deleģējumam, noteiktā
regulējuma pilnvērtīgu izpildi. |
2. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Saskaņā ar likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā 14.panta pirmās
daļas 5.punktu ar dzīvojamo
telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas
atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja
attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams
likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 14.panta
otro daļu par to, ka personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, būs
jānodrošina ar dzīvojamo telpu, attiecīgās iestādes paziņo pašvaldībām, kuru
pienākums ir sniegt šā veida palīdzību un šāds paziņojums izdarāms ne vēlāk
kā sešus mēnešus pirms tam, kad persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma
vietas. Iekšlietu ministrija atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa
124.panta otrajā daļā paredzētajam deleģējumam ir izstrādājusi Ministru
kabineta noteikumu projektu Papildsoda policijas kontrole realizēšanas
kārtība, kas 2008.gada 6.martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē
(prot.Nr.10, 13.§) un paredz noteikt papildsoda policijas kontrole
organizēšanas un Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteikto ierobežojumu
izpildes kārtību. Ministru kabineta noteikumu projekta saskaņošanas gaitā Iekšlietu
ministrija ir precizējusi to atbilstoši kompetento iestāžu izteiktajiem
iebildumiem un paredzējusi tajā kārtību, kā rīkoties gadījumos, ja nepieciešams organizēt papildsoda
policijas kontrole izpildi personai, kurai pēc sprieduma stāšanās spēkā
neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks ir īsāks par sešiem mēnešiem, un ja
pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas viņu nepieciešams nodrošināt ar
dzīvojamo telpu. Ņemot
vērā minēto, nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus likumā Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā, lai
varētu nodrošināt minētā likuma 14.panta
otrajā daļā paredzētās prasības, ka pašvaldība par nepieciešamību
nodrošināt personu ar dzīvojamo telpu tiek informēta ne vēlāk kā sešus
mēnešus pirms tam, kad viņa tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas,
izpildi. |
3. Normatīvā akta projekta
būtība |
Likumprojekts
paredz papildināt likumu Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā 14.panta otro daļu ar jaunu teikumu, kas
paredz noteikt, ka gadījumos, ja personu, kurai pēc sprieduma stāšanās
spēkā neizciestais brīvības atņemšanas so
da laiks ir īsāks par sešiem
mēnešiem, nepieciešams nodrošināt ar dzīvojamo telpu, brīvības atņemšanas
iestāde par to paziņo pašvaldībai nekavējoties. Šīs normas mērķis ir nodrošināt savlaicīgu
un pilnvērtīgu kontroli par personai piemērotā papildsoda policijas
kontrole izpildi arī tajos gadījumos, kad personai pēc sprieduma stāšanās
spēkā neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks ir īsāks par sešiem
mēnešiem, un to ir nepieciešams nodrošināt ar dzīvojamo telpu. Brīvības
atņemšanas iestādei, savlaicīgi informējot pašvaldību par nepieciešamību
nodrošināt ar dzīvojamo telpu mazturīgo personu, kura tiek atbrīvota no
ieslodzījuma vietas, problēmas, kas saistītas ar viņai piemērotā papildsoda
policijas kontrole izpildes uzraudzību, tiks atrisinātas pilnībā. |
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Vispārēja ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Ar likumprojektu Grozījums
likumā Par dzīvokļa jautājumu risināšanā tiks nodrošināta savlaicīga
pašvaldības informēšana par to, ka personu, kura pēc soda izciešanas tiks
atbrīvota no ieslodzījuma vietas, būs nepieciešms nodrošināt ar dzīvojamo
telpu, kā rezultātā persona tiks nodrošināta ar dzīvojamo telpu un tā varēs
pilnvērtīgi realizēt tai likumā piešķirtās tiesības. |
2. Ekonomiskā
ietekme: 2.1.
makroekonomiskā vide; 2.2. preču un
pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un
importa apjoms; 2.5. konkurences
apstākļi; 2.6. jauninājumi un
pētījumi; 2.7. augstāka
resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi,
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem,
pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
4. Ietekme uz administratīvajām
procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms |
5. Sociālā
ietekme: 5.1. sociālās
situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Ar likumprojektu
Grozījums likumā Par dzīvokļa jautājumu risināšanā tiks nodrošināta
savlaicīga pašvaldības informēšana par to, ka personu, kura pēc soda
izciešanas tiks atbrīvota no ieslodzījuma vietas, būs nepieciešms nodrošināt
ar dzīvojamo telpu, kā rezultātā persona tiks nodrošināta ar dzīvojamo telpu
un tā varēs pilnvērtīgi realizēt tai likumā piešķirtās tiesības. Likumprojekts paredz vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu personām,
neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, etniskās un reģionālās piederības. |
6. Ietekme uz
vidi: 6.1. dabas resursu
lietošana; 6.2. ietekme uz
piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības
radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu
produktu ražošana; 6.5. ietekme uz
īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz
īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida
piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms |
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms |
III. Kāda
var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||
|
(tūkst. latu) |
|||
Rādītāji |
n-tais gads |
Turpmākie trīs
gadi |
||
n+1 |
n+2 |
n+3 |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais
budžets; 1.3. pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms |
|||
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos: 2.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais
budžets; 2.3. pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms |
|||
3. Finansiālā
ietekme: 3.1. valsts
pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais
budžets; 3.3. pašvaldību
budžets |
Nav attiecināms |
|||
4. Prognozējamie kompensējošie
pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
|||
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu
aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var
pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav attiecināms |
|||
6. Cita informācija |
Likumprojektā paredzētais tiks īstenots iesaistītajām institūcijām
piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. |
IV. Kāda
var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un
Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to
projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu.
Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta
izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura
punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā virza Ministru kabineta noteikumu projektu Papildsoda policijas kontrole
realizēšanas kārtība, kas paredz noteikt papildsoda policijas kontrole
organizēšanas un Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteikto ierobežojumu
izpildes kārtību. |
2. Cita informācija |
Nav attiecināms |
V. Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
||
2. Saistības pret citām valstīm un
starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Nav attiecināms |
||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai
saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību
aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula,
lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru
prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
||
2.tabula |
|||
Eiropas Savienības tiesību akts un
attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu,
punktu, apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta
norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību
(uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Nav attiecināms |
|
|
|
|
|
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas
Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē
informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un
finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
||
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
||
VI. Kādas
konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un
sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām
konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas nav notikušas. |
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības
un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija
(atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to
interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav notikušas. |
3. Kāds konsultāciju veids un
sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Sabiedrības
informēšanas pasākumi netika veikti. |
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas ar
ekspertiem nav notikušas |
5. Cita informācija |
Nav attiecināms |
VII. Kā
tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta
izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo
institūciju funkcijas netiks paplašinātas. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par
normatīvā akta ieviešanu |
Likums pēc tā pieņemšanas
tiks publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis un ievietots
normatīvo aktu informācijas sistēmā NAIS. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas
tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Normatīvais akts neierobežo indivīda
tiesības. |
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
Iekšlietu
ministrs M.Segliņš
Valsts sekretāra pienākumu izpildītājs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
R.Bluķis
|
M.Rāzna
|
T.Stragova
|
I.Gorbačova
|
|
|
|
|
27.06.2008. 10:07
1328
I.Gorbačova
7219018,
inguna.gorbacova@iem.gov.lv