Likums

Rīgā, 2009. gada janvārī

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Civilprocesa likumā″ (Nr. 826/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Civilprocesa likumā

(Nr. 826/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (169)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu „sūtījums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „pasta sūtījums” (attiecīgā locījumā).

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par:

1) bērna izcelšanās noteikšanu;

2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

3) laulības šķiršanu vai neesamību;

4) personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ.

(2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju.

(3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu:

1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu;

2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu;

3) nepilngadīgo interesēs;

4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) tiesas spriešanas interesēs.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, — arī eksperti un tulki.

(5) Ja neviens lietas dalībnieks neiebilst, ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju slēgtā tiesas sēdē var piedalīties personas, kam to darīt ir īpašs iemesls.

(6) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(7) Tiesas nolēmumus lietās, kas izskatītas atklāti, pasludina publiski.

(8) Lietās, kas izskatītas slēgtā sēdē, tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu pasludina publiski. Lietās par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu nolēmumu pasludina slēgtā tiesas sēdē.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 11.pantu ar trešo prim daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās lietas, kuras materiālos atrodas valsts noslēpuma objekts, izskatīšanā un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama.”

Atbalstīts

2. Papildināt 11.pantu ar 3.¹daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās tādas lietas izskatīšanā, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama.”

15.pants. Civillietas izskatīšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos. Iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli pēc pušu lūguma tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja puses tam piekrīt.

(3) Šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

2. Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus „Šajā likumā" ar vārdiem „Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās".

3. Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus „Šajā likumā" ar vārdiem „Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās".

25.pants. Piekritība apgabaltiesai

(1) Apgabaltiesa izskata šādas tiesai pakļautās lietas:

1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu;

2) lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 latu;

3) lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;

4) (izslēgts ar 01.12.2005. likumu);

5) lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.

(2) Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi - apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa.

3. Izteikt 25.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu;".

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 25.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.”;

Atbalstīts

4. 25.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu;";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts.”

34.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā:

a) līdz 100 latiem — 10 latu,

b) no 101 lata līdz 1000 latiem — 15 procenti no prasības summas,

c) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 150 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus,

d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 250 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus,

e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 490 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus,

f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1290 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus,

g) vairāk par 500 000 latiem — 2490 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus;

2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā - 50 latu, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, - 5 lati;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 10 latu, par pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa lietā, maksātnespējas procesa lietā vai lietā par kredītiestāžu maksātnespēju vai likvidāciju — 100 latu;

4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 20 latu;

5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu — 20 latu, bet par prasības nodrošinājuma vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu lietās, kurās prasības summa ir lielāka par 4000 latiem, — 0,5 procenti no prasības summas;

6) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas, - 10 latu;

7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā — 1 procents no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības vai glabājumā nododamā priekšmeta vērtības, bet ne vairāk par 100 latiem;

8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu — 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 100 latiem;

9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, — tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu — 50 procenti no likmes, kas būtu jāmaksā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā no dalāmās mantas vērtības;

11) par sūdzībām tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) lēmumu vai rīcību, par sūdzībām par valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija) lēmumiem, kā arī pa r Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Padomes regula Nr.1346/2000) 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu — 10 latu.

(2) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības,

b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem - 1 procents no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem - 3 procenti no mantojamās mantas vērtības,

d) ceturtās šķiras mantiniekiem - 10 procenti no mantojamās mantas vērtības;

2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas:

a) laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem - 50 procenti no šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra,

b) ceturtās šķiras mantiniekiem - 8 procenti no mantojamās mantas vērtības,

c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem - 15 procenti no mantojamās mantas vērtības;

d) testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, — 3 procenti no mantojamās mantas vērtības.

3) (izslēgts ar 31.10.2002. likumu).

(3) Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma spēkā stāšanos šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, saņemot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā vai arī saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā.

(4) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ir 50 procenti no likmes, kas jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos - no likmes, ko aprēķina atbilstoši strīda summai.

(5) Blakus sūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

(6) Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva — 1 lats.

(7) Iesniedzot pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, maksājama valsts nodeva — 10 latu.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt 34.pata pirmajā daļā a) apakšpunktu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 34.panta pirmās daļas b) apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) līdz 1000 latiem – 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta 2.punktā skaitli „50” ar skaitli „100”, kā arī skaitli „5” ar skaitli „10”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta 3.punktā skaitli „10” ar skaitli „30”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta 4.punktā skaitli „20” ar skaitli „50”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 34.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu – 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta 6.punktā skaitli „10” ar skaitli „20”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta 7.punktā skaitli „1” ar skaitli „2”, kā arī skaitli „100” ar skaitli „200”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta 8.punktā skaitli „100” ar skaitli „200”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 34.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu – tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta 11.punktā skaitli „10” ar skaitli „15”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 34.pantu ar 12. punktu šādā redakcijā:

„12) par sūdzībām sakarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību – 15 latu”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 34.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, maksājama valsts nodeva – 20 latu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.panta sestajā daļā skaitli „1” ar skaitli „2”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 34.pantā septītajā daļā skaitli „10” ar skaitli „20”.

Atbalstīts, redakc. precizējot

Atbalstīts, redakc. pre cizējot

Atbalstīts, redakc. precizējot

5. 34.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu;

izteikt pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) līdz 1000 latiem – 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu „50 latu” ar skaitli un vārdu „100 latu”, bet skaitli un vārdu „5 lati” – ar skaitli un vārdu „10 latu”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitli un vārdu „10 latu” ar skaitli un vārdu „30 latu”;

aizstāt pirmās daļas 4.punktā skaitli un vārdu „20 latu” ar skaitli un vārdu „50 latu”;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu – 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;”;

aizstāt pirmās daļas 6.punktā skaitli un vārdu „10 latu” ar skaitli un vārdu „20 latu”;

aizstāt pirmās daļas 7.punktā skaitli un vārdu „1 procents” ar skaitli un vārdu „2 procenti”, bet skaitli un vārdu „100 latiem” – ar skaitli un vārdu „200 latiem”;

aizstāt pirmās daļas 8.punktā skaitli un vārdu „100 latiem” ar skaitli un vārdu „200 latiem”;

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

„10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu – tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā;”;

aizstāt pirmās daļas 11.punktā skaitli un vārdu „10 latu” ar skaitli un vārdu „15 latu”;

papildināt pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

„12) par sūdzībām s akarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību – 15 latu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, maksājama valsts nodeva – 20 latu.”;

aizstāt sestajā daļā skaitli un vārdu „1 lats” ar skaitli un vārdu „2 lati”;

aizstāt septītajā daļā skaitli un vārdu „10 latu” ar skaitli un vārdu „20 latu”.

38.pants. Kancelejas nodeva

(1) Kancelejas nodeva maksājama:

1) par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu - 2 lati;

2) par izziņas izsniegšanu - 0,50 lati;

3) par izpildu raksta dublikāta izdošanu - 5 lati;

4) par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, - 3 lati;

5) par liecinieku uzaicināšanu — 3 lati par katru personu.

(2) Kancelejas nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.

18.

19.

20.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 38.panta pirmās daļas 1.punktā skaitli „2” ar skaitli „5”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 38.panta pirmās daļas 2.punktā skaitli „0,50” ar skaitli „2”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 38.panta pirmās daļas 3.punktā skaitli „5” ar skaitli „10”.

Atbalstīts, redakc. precizējot

6. 38.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli un vārdu „2 lati” ar skaitli un vārdu „5 lati”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu „0,50 lati” ar skaitli un vārdu „2 lati”;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitli un vārdu „5 lati” ar skaitli un vārdu „10 latu”.

39.pants. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(1) Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem;

2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas;

3) ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi;

5) ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;

6) ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi;

7) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;

8) ar mantojuma apsardzību un inventāra saraksta sastādīšanu saistītie izdevumi.

(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar atbildētāja meklēšanu saistīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

4. Izteikt 39.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ar prasības pieteikuma noraksta, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu (izņemot tiesas nolēmumu) piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, arī gadījumos, kad tiesas dokumenti izsniedzami personai ārvalstī;".

21.

22.

23.

24.

25.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 39.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi;”

Juridiskā komisija

Izteikt 39.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus „arī gadījumos, kad tiesas dokumenti izsniedzami personai ārvalstī”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu saistīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.”

Juridiskā komisija

Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu saistīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.22

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.25

Atbalstīts

7. 39.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu saistīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.”

40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par apskates izdarīšanu vai liecinieku nopratināšanu uz vietas, par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, par sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(3) Šajā pantā minētās summas nav jāiemaksā pusei, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

5. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(2) Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms lūguma izpildes vai atmaksāt pēc tās, iemaksā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5) Šajā pantā minētās summas nav jāiemaksā pusei, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

26.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Izdevumu summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par apskates izdarīšanu vai liecinieku nopratināšanu uz vietas, par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, par sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

Atbalstīts, redakc. precizējot

8. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms vai atmaksāt pēc lūguma izpildes, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5) Šajā pantā minētās summas nav jāiemaksā pusei, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji - prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji - prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) prasītāji - prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji - par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji - par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji - lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) pieteikuma iesniedzēji - laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki - mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu;

9¹) pieteikuma iesniedzēji — lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu;

10) administratori - prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā;

11) piedzinēji - izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) nodokļu (nodevu) administrācija — pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

6. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

„13) Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde – lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu."

27.

28.

29.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojektā piedāvātā 43.panta pirmās daļas 13.punktā vārdus „Latvijas Republikas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 43. panta pirmās daļas 13. punktā vārdus „Latvijas Republikas”.

Deputāts A.Kāposts

Papildināt 43.panta pirmo daļu ar jaunu 14.punktu šādā redakcijā:

„14) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

9. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

„13) Naturalizācijas pārvalde – lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu."

44.pants. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana

(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 % no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, - ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi;

2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē - pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;

3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu - izdevumu faktiskajā apmērā.

(2) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(3) Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

7. 44.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ceļa un uzturēšanās izdevumi saistībā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī saistībā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, – pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;";

papildināt daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

"2¹) tulka izdevumi saistībā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, – izdevumu faktiskajā apmērā;";

papildināt 3.punktu pēc vārda „iegūšanu" ar vārdiem „arī gadījumos, ja pierādījumus iegūst ārvalstī".

30.

31.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Papildināt 44.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) tulka izdevumi saistībā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, – izdevumu faktiskajā apmērā;";

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktā piedāvāto grozījumu.

Atbalstīts

10. 44.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, – pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;";

papildināt daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, – izdevumu faktiskajā apmērā."

46.pants. Procesuālo termiņu noteikšana

(1) Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

8. Papildināt 46.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja likumā tiesai vai tiesnesim ir noteikti termiņi lietu izskatīšanai vai citu procesuālo darbību izpildīšanai un par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu paziņo lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, bet attiecīgās procesuālās darbības izpilde likumā noteiktajā termiņā nav iespējama, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs noteikt saprātīgāku un garāku termiņu.”

11. Papildināt 46.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

6.nodaļa
Tiesas paziņojumi un izsaukumi

9. Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.nodaļa

Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana".

12. Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.nodaļa

Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana".

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

10. Papildināt 55. panta 1. punktu pēc vārda „dzīvesvietu” ar vārdiem „vai citu šīs personas norādītu adresi”.

13. Papildināt 55. panta 1. punktu pēc vārda „dzīvesvietu” ar vārdiem „vai citu šīs personas norādītu adresi”.

56.pants. Pavēstes piegādāšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā, paziņo ar telegrammu, telefonogrammu, faksogrammu, vai to piegādā ziņnesis.

(2) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt pavēsti piegādāšanai citai lietā aicināmajai vai izsaucamajai personai.

(3) Pavēsti piegādā aicināmajai vai izsaucamajai personai pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas pavēsti var nosūtīt arī uz šīs personas darbavietu.

(4) Pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

(5) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu tās dzīvesvietā, viņš izsniedz pavēsti kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj pavēsti darbavietas administrācijai - nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un pavēste nekavējoties jānodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona dzīvesvietā nav sastopama un tās atrašanās vieta nav zināma, pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(7) Piegādātās pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē uz izsniedzamās pavēstes tās paraksta daļā, ko nodod atpakaļ tiesai.

(8) Personai, kura dzīvo ārvalstī, pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

(9) Ja pavēste nosūtīta šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

11. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai to piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus, kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šās personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus konkrētajā adresē sastaptajai pilngadīgajai personai, ja tā uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj dokumentus darbavietas administrācijai – nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts dzīvesvietā nav sastopams un tā atrašanās vieta nav zināma, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt noteiktus to piegādāšanas vai izsniegšanas veidus."

32.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā piedāvātā 56. panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai – nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējam paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, dokumenta izsniegšanas laiks un datums, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un tiesas dokuments nekavējoties jānodod adresātam.”

Atbalstīts

14. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai – nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts dzīvesvietā nav sastopams un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt noteiktus to piegādāšanas vai izsniegšanas veidus."

12. Papildināt likumu ar 56.¹un 56.²pantu šādā redakcijā:

"56.¹pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona ir tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona ir atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti ir nosūtīti ar pasta sūtījumu.

56.²pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

„(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (šā likuma 81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada ll.jūlija regulas (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (šā likuma 82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim."

15. Papildināt likumu ar 56.¹un 56.²pantu šādā redakcijā:

"56.¹pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

56.²pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada ll.jūlija regulas (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.861/2007) 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt pavēsti

(1) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās pavēsti pieņemt, pavēstes piegādātājs izdara pavēstē attiecīgu atzīmi.

(2) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

13. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai."

16. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai."

68.pants. Naudas sods

(1) Tiesa uzliek naudas sodu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(3) Persona, kurai uzlikts naudas sods, desmit dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai naudas sods uzlikts. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai.

(4) Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no viņu personīgajiem līdzekļiem.

14. Aizstāt 68.panta trešajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

17. Aizstāt 68.panta trešajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

96.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas

(1) Ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru taisīts spriedums krimināllietā, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi un vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

(4) Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Tādu pieņēmumu var apstrīdēt vispārīgā kārtībā.

(5) Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

33.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 96. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.”.

Atbalstīts

18. Izteikt 96. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.”.

129.pants. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(2) Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var uzlikt prasītājam par pienākumu iesniegt prasības pieteikumam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajām personām.

15. Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

19. Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis triju dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

16. Aizstāt 131.pantā vārdu „triju" ar vārdu „septiņu".

34.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 131.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006) tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmās daļas paredzētajiem lēmumiem”

Atbalstīts, redakc. precizējot

20. 131.pantā:

aizstāt vārdu „triju" ar vārdu „septiņu";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1896/2006) tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

133.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128.pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129.pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.

17. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdus "no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis" ar vārdiem "no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam".

21. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdus "no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis" ar vārdiem "no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam".

136.pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs līdz brīdim, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta, pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

(2) Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību, ja:

1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretprasību, ko pieņēmusi tiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

35.

36.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 136.panta trešo daļu aiz vārda „tiesa” ar vārdiem „vai tiesnesis”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 136.panta ceturtajā daļā vārdus „ko pieņēmusi tiesa”.

Atbalstīts

22. 136.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda „tiesa” ar vārdiem „vai tiesnesis”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „ko pieņēmusi tiesa”.

138.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu (arī noguldījumu kredītiestādē) apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(6) Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.

(7) Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.

(8) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

18. Izteikt 138.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;".

23. Izteikt 138.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;".

140.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīšana

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, ja atbildētājs ir iemaksājis nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu var atcelt tā pati tiesa pēc puses pieteikuma.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

19. 140.pantā:

aizstāt ceturtās daļas pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

"Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu.";

papildināt piekto daļu pēc vārda "puses" ar vārdu "motivēta".

37.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likumprojektā piedāvātā 140.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības.”

Atbalstīts

24. 140.pantā:

aizstāt ceturtās daļas pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

141.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Par šā likuma 140.panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

20. 141.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par šā likuma 140.panta trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu" ar vārdiem "lēmuma izsniegšanas dienas".

338.

Juridiskā komisija

Likumprojektā piedāvātā 141. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

„(1) Par šā likuma 140. panta trešajā daļā minēto lēmumu un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140. panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.”.

Atbalstīts

25. 141.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par šā likuma 140. panta trešajā daļā minēto lēmumu un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140. panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu" ar vārdiem "lēmuma izsniegšanas dienas".

142.pants. Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Blakus sūdzības iesniegšana par šo lēmumu neaptur tā izpildi.

(2) Lēmums par prasības nodrošināšanu, kas pieņemts ar šā likuma 140.panta otrajā daļā noteikto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Izpildu dokumentu vai šā panta trešajā daļā minētā lēmuma norakstu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas.

(3) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā kustamas mantas reģistrā vai citā attiecīgā publiskā reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai skaidru naudu, kas atrodas pie atbildētāja vai trešajām personām, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (arī noguldījumus kredītiestādē vai citas prasījuma tiesības pret kredītiestādi), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājas termiņš (arī pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozīta kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais veicis maksājumu apķīlāšanu.

(6) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

(7) Ja lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs iemaksājis prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesu izpildītājs atbrīvo no apķīlājuma apķīlāto kustamo mantu.

(8) Piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa atcelšana, ja prasības nodrošinājums atcelts, izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par prasības nodrošināšanu.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo prasības nodrošinājuma līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto prasības nodrošinājuma līdzekli.

21. 142.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājies termiņš (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.";

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu."

39.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektā piedāvātā 142. panta pirmo daļu pirms vārdiem „izpildāms nekavējoties” ar vārdiem „un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140.panta piektā daļa)”.

Atbalstīts

26. 142.pantā:

papildināt pirmo daļu pirms vārdiem „izpildāms nekavējoties” ar vārdiem „un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140.panta piektā daļa)”;

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.";

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu."

148.pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam un rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

22. Papildināt 148.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā un ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums izsniegts atbildētājam."

40.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 148.pantu ar 1.² daļu šādā redakcijā:

„(1²) Par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam paziņo prasītājam.”

Atbalstīts

27. Papildināt 148.pantu ar 1.¹ un 1.²daļu šādā redakcijā:

(1²) Prasītājam paziņo par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam.”

176.pants. Rakstveida pierādījumu pievienošana lietai

Jautājumu par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

41.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 176.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts noslēpumu objektus apkopo atsevišķā sējumā.”

Atbalstīts,

redakc. precizējot

28. 176.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts noslēpumu objektus apkopo atsevišķā sējumā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

190.pants. Sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

42.

43.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 190.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpums, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.”

Juridiskā komisija

Papildināt 190.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr. 43.

Atbalstīts

29. Papildināt 190.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.”

193.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

23. Izteikt 193.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Turklāt norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu."

30. Izteikt 193.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

203.pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(4) Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

(5) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

24. Papildināt 203.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar šā likuma 415.panta 2.² daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai pa r pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(2²) Ja šā panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.² pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

31. Papildināt 203.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar šā likuma 415.panta 2.² daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

25. Papildināt likumu ar 206.¹pantu šādā redakcijā:

,,206. ¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma minētās regulas 15.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

32. Papildināt likumu ar 206.¹pantu šādā redakcijā:

,,206. ¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma izpildes jautājumi

1) aizstāt sprieduma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

208.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

26. Papildināt 208.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam jāpievieno tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

33. Papildināt 208.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nosūtāms personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas."

208.⁶pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 208.⁵ panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208.⁵ panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas. Ja nav konstatēts cits saņemšanas datums, uzskatāms, ka lēmuma norakstu atbildētājs saņēmis septītajā dienā no tā nosūtīšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

27. Izteikt 208.⁶panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas."

34. Izteikt 208.⁶panta otro daļu šādā redakcijā:

209.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu;

2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu;

3) ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikuma norakstu un sakarā ar to lūdz lietas izskatīšanu atlikt;

4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu;

5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā.

28. Izteikt 209.panta 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un sakarā ar to viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;".

35. Izteikt 209.panta 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un tāpēc viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;".

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar puses vai trešās personas iesniegto konstitucionālo sūdzību;

4¹) tā pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai;

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

29. Papildināt 214.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) uz tiesas sēdi nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts ir nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu."

36. Papildināt 214.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) uz tiesas sēdi nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts ir nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu."

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4., 4.¹ un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

5) šā likuma 215.panta 1. - 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam.

30. Papildināt 216.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) šā likuma 214.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos – līdz ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 19.panta 2.punktā vai Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā punktā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi."

37. Papildināt 216.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

219.pants. Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas

Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1) prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju;

2) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;

3) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

4) strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā.

44.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 219.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas daļā, par kuru neizsniedz Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā”.

Atbalstīts,

redakc. precizējot

38. 219.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

231.pants. Lēmuma noraksta nosūtīšana

(1) Tiesas lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav bijis klāt tā pasludināšanā.

(2) Tiesneša lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms personai, uz kuru tas attiecas.

31. Papildināt 231.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas lēmuma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmuma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmuma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

39. Papildināt 231.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas lēmuma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir nosūtīts personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmuma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmuma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas."

345.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

(1) Lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Pieņemot lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, tiesnesis nosaka termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem.

(3) Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem nedrīkst būt garāks par 20 dienām.

45.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 345.panta trešajā daļā skaitli un vārdu „20 dienām” ar skaitli un vārdu „30 dienām”.

Atbalstīts

40. Aizstāt 345.panta trešajā daļā skaitli un vārdu „20 dienām” ar skaitli un vārdu „30 dienām”.

363.⁶pants. Maksātnespējas procesa lietas izskatīšana

(1) Maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata 15 dienu laikā no tās ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēju, parādnieku un administratoru.

46.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 363.⁶panta pirmajā daļā skaitli un vārdus „15 dienu laikā” ar skaitli un vārdiem „30 dienu laikā”.

Atbalstīts

41. Aizstāt 363.⁶panta pirmajā daļā skaitli un vārdus „15 dienu laikā” ar skaitli un vārdiem „30 dienu laikā”.

363.⁷ pants. Tiesas spriedums maksātnespējas procesa lietā

(1) Parādnieka maksātnespējas procesu pasludina tiesa, un tās spriedums nav pārsūdzams.

(2) Tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā konstatē vismaz vienu maksātnespējas procesa pazīmi.

(3) Ja maksātnespējas procesa pieteikums iesniegts, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 50.panta 2. un 6.punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmi, tad tiesa pasludina parādnieka maksātnespējas procesu, ja tā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam konstatē arī to, ka parādnieka parādsaistības pārsniedz viņa aktīvus.

(4) Tiesa, pasludinot parādnieka maksātnespējas procesu, nosaka maksātnespējas procesa iestāšanās dienu. Par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas diena, ja tiesa nav konstatējusi agrāku maksātnespējas procesa iestāšanās dienu.

(5) Lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, tiesa papildus šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajam pārbauda, vai tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs.

(6) Ja tiesa, lemjot par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, konstatē, ka tās piekritības teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums minētās regulas 2.panta “h” punkta izpratnē un ka citas dalībvalsts tiesa, kas uzsākusi pret parādnieku šīs regulas 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, bija tiesīga šādu procedūru uzsākt, tad tiesa taisa spriedumu par Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, neievērojot šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

(7) Apmierinot pieteikumu, tiesa:

1) uzklausa administratora pamatotu viedokli un nosaka kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu;

2) dzēš aizlieguma atzīmi zemesgrāmatā, ja tā ierakstīta prasījumu nodrošināšanas kārtībā, un lemj par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā;

3) apstiprina maksātnespējas procesa izdevumus, kas radušies līdz tiesas spriedumam maksātnespējas procesa lietā;

4) lemj, vai uzlikt administratoram par pienākumu publicēt paziņojumu par parādnieka maksātnespējas procesu tās valsts oficiālajā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr.1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē vai manta, ja administratoram ir izvēles tiesības publicēt citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — cita dalībvalsts) šādu paziņojumu un tiesa pret parādnieku uzsāk minētās regulas 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(8) Ja maksātnespējas procesa pazīmes netiek konstatētas, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida, vienlaikus atceļot piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli, un izbeidz maksātnespējas procesu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu vai arī maksātnespējas procesa pieteikums bijis pamatots, bet parādnieks, būdams maksātspējīgs, nav pildījis savas saistības.

(9) Atzinusi maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

(10) Tiesa sprieduma norakstu izsniedz maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam un administratoram, kā arī Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tā pret parādnieku Latvijā uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru. Tiesa sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(11) Ja tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, tā sprieduma norakstu nosūta ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

47.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 363.⁷ panta trešajā daļā vārdu „un” ar vārdu „vai”.

Atbalstīts

42. Aizstāt 363.⁷ panta trešajā daļā vārdu „un” ar vārdu „vai”.

396.pants. Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināta izdruka no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, — arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu, ja vien no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.

(3) Pārdošanas nosacījumos norāda:

1) pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvu;

2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un ieķīlājumus;

3) izsoles sākumcenu;

4) nosolītās augstākās cenas samaksas veidu un kārtību;

5) tiesības nekustamajā īpašumā, kuras īpašnieks patur sev;

6) citus pārdošanas nosacījumus, kurus pārdevējs atzīst par nepieciešamiem.

(4) Ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā, tad, nosakot pārdošanu izsolē tiesas ceļā pēc īpašnieka pieteikuma, ir vajadzīga visu līdzīpašnieku piekrišana.

48.

49.

Deputāts I.Valers

Papildināt 396.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja vienam un tam pašam hipotekārajam kreditoram viena un tā paša parādnieka nekustamajiem īpašumiem ir reģistrētas pirmās hipotēkas un tie savstarpēji ir funkcionāli saistīti vai tiem ir kopēja robeža, hipotekārajam kreditoram ir tiesības prasīt, lai vienā pieteikumā noradītie nekustamie īpašumi tiek izsolīti kā kopība. Izsolē iegūtā nauda tiek sadalīta proporcionāli nekustamo īpašumu novērtējumam.

Juridiskā komisija

Papildināt 396.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja vienam un tam pašam ķīlas ņēmējam viena un tā paša parādnieka nekustamajiem īpašumiem ir reģistrētas pirmās hipotēkas un tie savstarpēji ir funkcionāli saistīti vai tiem ir kopēja robeža, pieteicējam ir tiesības lūgt tiesu pieteikumā norādītos nekustamos īpašumus izsolīt kā kopību.”

Daļēji

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.49.

Atbalstīts

43. Papildināt 396.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

405.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, ka tas apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(3) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

(4) Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu. Lēmuma norakstu kopā ar iesniegtajiem dokumentiem tiesnesis nosūta pieteicējam.

50.

Juridiskā komisija

Izteikt 405.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots, vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu.

Atbalstīts

44. Izteikt 405.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu, vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu.”

406.¹pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā.

51.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 406.¹ panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu.”.

Atbalstīts

45. Papildināt 406.¹ panta otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

„4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu.”.

406.³pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums;

4) pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

5) kreditora apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

6) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

7) lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

(3) Pieteikumam pievienojami:

1) pieteikuma noraksts parādniekam;

2) dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu;

3) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.

32. 406.³ pantā:

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Pieteicējs norāda korespondences adresi, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu, izmantojot elektronisko pastu;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu;”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdu „kreditora" ar vārdu „pieteicēja";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikumam pievienojami:

1) dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu;

2) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.”

52.

53.

54.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 406.³ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektā piedāvāto 406.³ panta otrās daļas 3. punktu ar vārdiem:

„kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir.”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 406.³ panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu.”

Atbalstīts

46. 406.³ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.”;

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdu „kreditora" ar vārdu „pieteicēja";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu.”

406.⁴pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst šā likuma 406.¹, 406.² un 406.³ panta prasībām.

(2) Par atteikumu pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmuma norakstu kopā ar dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai vispārējā kārtībā.

55.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 406.⁴ panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu „dokumentiem” ar vārdiem „dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu”.

Atbalstīts

47. Aizstāt 406.⁴ panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu „dokumentiem” ar vārdiem „dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu”.

406.⁵pants. Brīdinājuma saturs

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, prasījuma būtība un summa;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

5) priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;

6) tas, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis.

33. 406.⁵ pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija un saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis. Ja brīdinājums sagatavots elektroniski, tas ir saistošs bez paraksta."

56.

57.

58.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 406.⁵ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 406.⁵ panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) brīdinājuma numurs un tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojektā piedāvāto 406.⁵ panta otrās daļas 2. punktu izteikt šādā redakcijā:

„2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija, saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins, kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;”.

Atbalstīts

48. 406.⁵ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.”;

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

„1) brīdinājuma numurs un tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija, saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins, kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis. Ja brīdinājums sagatavots elektroniski, tas ir saistošs bez paraksta."

406.⁶pants. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

(1) Brīdinājumu kopā ar pieteikuma norakstu un atbildes veidlapu izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.

(2) Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmuma norakstu kopā ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai vispārīgā kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

59.

60.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojektā piedāvāto 406.⁶ panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

„(1) Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt 406.⁶ panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus „pievienotajiem dokumentiem” ar vārdiem „pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu”.

Atbalstīts

49. 406.⁶pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus „pievienotajiem dokumentiem” ar vārdiem „pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu”.

406.⁷pants. Parādnieka iebildumi

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, tiesnesis nosūta parādnieka atbildi pieteicējam un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi tiesneša noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši šā likuma 406.⁹ panta prasībām.

(5) Parādnieka iebildumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāmi par iesniegtiem termiņā.”

34. 406.⁷ pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „iebildumi" ar vārdu „atbilde";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, pieteicējam paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā viņš paziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt saistību izpildei atzītajā daļā vai nav sniedzis atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.”

61.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 406.⁷ panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Parādnieka atbilde, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāma par iesniegtu termiņā.”.

Atbalstīts

50. 406.⁷ pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „iebildumi" ar vārdu „atbilde";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt saistību izpildei atzītajā daļā vai nav sniedzis atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Parādnieka atbilde, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāma par iesniegtu termiņā.”

406.⁸ pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

35. Izteikt 406.⁸panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem un pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.”

62.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojektā piedāvāto 406.⁸ panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

„(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka atbildi un pieteikumam pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, nosūta pieteicējam.”.

Atbalstīts

51. Izteikt 406.⁸panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka atbildi un pieteikumam pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, nosūta pieteicējam.”

415.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants).

(2¹) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu).

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

36. Papildināt 415.pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas."

52. Papildināt 415.pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

417.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus un pievienoto dokumentu norakstus, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

(2) Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau atrodas pie lietas dalībniekiem.

37. Papildināt 417.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Likumā paredzētajos gadījumos apelācijas sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas."

63.

64.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojektā piedāvātā 417. panta trešajā daļā, 444.panta otrajā daļā un 457.panta otrajā daļā vārdu „segšanas” ar vārdu „samaksas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 417. panta trešajā daļā vārdu „segšanas” ar vārdu „samaksas”.

Atbalstīts

53. Papildināt 417.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

420.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) iesniegta apelācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 416.panta pirmās vai otrās daļas prasībām;

2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti;

3) iesniegta apelācijas sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

38. Papildināt 420.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums".

54. Papildināt 420.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums".

423.pants. Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums

(1) Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

(3) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu).

39. Papildināt 423.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja apelācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad apelācijas sūdzības noraksts izsniegts lietas dalībniekam."

55. Papildināt 423.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

424.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Pēc apelācijas sūdzības noraksta saņemšanas puse ir tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 413., 416., 417. un 418.panta prasībām.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedzama apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 423.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.

40. Aizstāt 424.panta pirmajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

56. Aizstāt 424.panta pirmajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

434.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(2) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1) Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.¹ pants);

2) kasācijas instances tiesas spriedumu, ja apelācijas instances tiesas spriedums nav atcelts vai spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(3) Uz apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(4) Apelācijas instances tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.¹ pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņemtu šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

41.Papildināt 434.pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par apelācijas instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454.panta pirmo vai otro daļu, gan 454.panta 2.²daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454.panta 2.²daļu, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(3²) Ja šā panta 3.¹ daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.²pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.”

57. Papildināt 434.pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

436.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, kas ir bijis apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets;

2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai darbības, kas jāizpilda;

3) spriedumā nav izlemts par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis papildsprieduma taisīšanai vai pieteikuma noraidīšanai.

(4) Papildspriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

(5) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

42. 436.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.”;

izslēgt ceturto daļu.

58. 436.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.”;

izslēgt ceturto daļu.

442.pants. Termiņš blakus sūdzības iesniegšanai

(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

43. Papildināt 442.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Lietas dalībnieks, kuram tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas vai, ja tiesa pasludinājusi saīsinātu lēmumu, no pilna lēmuma noraksta izsniegšanas dienas."

59. Papildināt 442.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

443.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un tā adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumu - attiecīgajai apelācijas instances tiesai;

2) par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu - Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas lēmumu - Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Blakus sūdzība nav apmaksājama ar valsts nodevu.

65.

Juridiskā komisija

Izslēgt 443. panta otro daļu.

Atbalstīts

60. Izslēgt 443. panta otro daļu.

444.pants. Blakus sūdzības noraksti

Blakus sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

44. 444.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā paredzētajos gadījumos blakus sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

66.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 444. panta otrajā daļā vārdu „segšanas” ar vārdu „samaksas”.

Atbalstīts

61. 444.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā paredzētajos gadījumos blakus sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

445.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniedzējs nav parakstījis blakus sūdzību vai tai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt blakus sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, blakus sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā blakus sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

45. Papildināt 445.panta pirmo daļu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots blakus sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums".

62. Papildināt 445.panta pirmo daļu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts blakus sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums".

449.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot šajā pantā un šā likuma 641.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, ja ar šo lēmumu:

1) noraidīta blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu;

2) noraidīta blakus sūdzība par tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu;

3) izlemjot jautājumu pēc būtības saskaņā ar šā likuma 448.panta 3.punktu, pieņemts lēmums atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, vai lēmums izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu.

(3) Tiesu palātas lēmums par blakus sūdzību par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(4) Pārsūdzot Senātā šā panta otrajā un trešajā daļā, kā arī šā likuma 641.panta pirmajā daļā paredzētos lēmumus, iemaksājama drošības nauda 40 latu apmērā. Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

46. Papildināt 449.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos termiņus attiecībā uz lietas dalībnieku, kuram lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas."

& nbsp;

63. Papildināt 449.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

454.pants. Termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai (199.pants). Ja spriedums sastādīts pēc noteiktā datuma, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu skaita no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam, atmaksājot drošības naudu.

47. Papildināt 454.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Lietas dalībnieks, kuram sprieduma noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas."

64. Papildināt 454.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Lietas dalībnieks, kuram sprieduma noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas."

457.pants. Kasācijas sūdzības noraksti

Kasācijas sūdzību iesniedz kopā ar tās norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

48. 457.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā paredzētajos gadījumos kasācijas sūdzībai un tās norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

67.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 457. panta otrajā daļā vārdu „segšanas” ar vārdu „samaksas”.

Atbalstīts

65. 457.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

459.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 453.panta otrās daļas prasībām, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

49. Papildināt 459.panta pirmo daļu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots kasācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums".

66. Papildināt 459.panta pirmo daļu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts kasācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums".

460.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas instances tiesas tiesnesis nosūta pārējiem lietas dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa civillietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Senātam.

50. Papildināt 460.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, termiņu paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad kasācijas sūdzības noraksts izsniegts lietas dalībniekam."

67. Papildināt 460.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

463.pants. Pretsūdzības iesniegšana

(1) Lietas dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 450., 451., 452., 453., 457. un 458.panta noteikumi.

(3) Senāts nosūta pārējiem procesa dalībniekiem pretsūdzības norakstu un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no noraksta nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar pretsūdzību.

(4) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

51. Papildināt 463.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lietas dalībnieks, kuram kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, Senātam savu pretprasību var iesniegt 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsniegšanas dienas."

68. Papildināt 463.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

472.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā.

(3) Izskatot lietu paplašinātā sastāvā, spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi senatori.

(4) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

(5) Ja senatori atzīst, ka šajā tiesas sēdē nav iespējams taisīt spriedumu, Senāts nosaka nākamo tiesas sēdi, kura notiks tuvāko 14 dienu laikā un kurā tas paziņos spriedumu.

52. 472.pantā:

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Senators, kuram, lietu izskatot Senāta paplašinātajā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par likuma tulkojumu vai likuma piemērošanu, 15 dienu laikā pēc sprieduma pilna teksta sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

69. 472.pantā:

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

478.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt lietas dalībnieks, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu - attiecīgajai apgabaltiesai;

2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu - Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai;

3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma atcelšanu - Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

53. Papildināt 478.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieteikumu, kurā nav norādīts uz apstākļiem, kuri saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem, nepieņem un atdod iesniedzējam. Tiesnesis atsaka pieņemt izskatīšanai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie vai faktiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

70. Papildināt 478.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pieteikumu, kurā nav norādīts uz apstākļiem, kas saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem, nepieņem un atdod iesniedzējam. Tiesnesis atsaka pieņemt izskatīšanai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie vai faktiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

481.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesas sēdē triju tiesnešu sastāvā.

(2) Par tiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

54. Izteikt 481.pantu šādā redakcijā:

„481.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.”

71. Izteikt 481.pantu šādā redakcijā:

„481.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.”

533.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība

(1) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.

(2) Ja pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

55. Aizstāt 533.panta otrajā daļā vārdus „pēc pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas” ar vārdiem „pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses)”.

72. Aizstāt 533.panta otrajā daļā vārdus „pēc pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas” ar vārdiem „pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses)”.

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Šajā likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi šādi tiesu nolēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu institūciju nolēmumi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām;

2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām;

3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām;

4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu;

5) pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumi;

6) ārvalstu tiesu vai kompetento iestāžu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos;

7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

8) darba strīdu komisiju lēmumi.

(2) Tiesas spriedumu izpildei noteiktajā kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi, izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos;

2) uz naudas maksājumu vērsti ar valsts varu apveltītu iestāžu un amatpersonu izdoti administratīvie akti;

3) tiesu sistēmai piederīgo personu (notāri, advokāti, tiesu izpildītāji) nolēmumi par amata atlīdzību, atlīdzību par sniegto juridisko palīdzību un par izdevumiem, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, un valsts nodevu.

(3) Šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā izpildāmi atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

56. Papildināt 539.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtie Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumi.”

73. Papildināt 539.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtie Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumi.”

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu - naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.805/2004);

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;

9) atbildīgās iestādes lēmumi par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi.

57. 540.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumiem;”;

papildināt pantu ar 10. un11. punktu šādā redakcijā:

„10) tiesas, arī ārvalsts tiesas izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20.panta 2.punktu;”

11) tiesas, arī ārvalsts tiesas izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 18.pantu.”

74. 540.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

„1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumiem;”;

papildināt pantu ar 10. un11. punktu šādā redakcijā:

„10) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20.panta 2.punktu;”

11) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 18.pantu.”

541.pants. Izpildu raksta izsniegšana

(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, - tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Ja tiesas sprieduma izpildei ir noteikts labprātīgas izpildes termiņš un spriedums nav izpildīts, tiesa izraksta izpildu rakstu pēc labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās.

(3) Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(4) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc tiesas noteiktā labprātīgas izpildes termiņa izbeigšanās nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

58. Papildināt 541.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3)¹ Šā likuma 539. panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka – fiziskās personas – dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).”

75. Papildināt 541.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

541.¹pants. Eiropas Savienības izpildu dokumentu un ar izpildi saistītu dokumentu izsniegšana

(1) Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.805/2004, tiesa izraksta pēc piedzinēja lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(2) Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minēto apliecību, pamatojoties uz šīs regulas noteikumiem, tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma, kad spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas vai lēmuma pieņemšanas.

(3) Padomes 2000.gada 22.decembra regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — Padomes regula Nr.44/2001) 54. un 58.pantā minēto apliecību un Padomes regulas Nr.2201/2003 39.pantā minētās apliecības tiesa izraksta pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka lūguma.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.805/2004 6.panta 2. un 3.punktā minētās veidlapas tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus izsniedz tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(6) Par atteikšanos izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus tiesa pieņem motivētu lēmumu.

(7) Par tiesas lēmumu atteikt izsniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos dokumentus var iesniegt blakus sūdzību.

59. 541.¹pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20.panta 2.punktā minēto apliecību tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma;

(4²)Eiropas maksājuma rīkojumu tiesa izraksta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 18.pantu.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „un ceturtajā daļā” ar vārdiem „ceturtajā daļā un 4.¹ daļā”.

76. 541.¹pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20.panta 2.punktā minēto apliecību tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(4²)Eiropas maksājuma rīkojumu tiesa izraksta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1896/2006 18.pantu.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „un ceturtajā daļā” ar vārdiem un skaitli „ceturtajā daļā un 4.¹ daļā”.

544.¹ Darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpilde

(1) Tiesā iesniegtajam pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno darba strīdu komisijas lēmumu.

(2) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienotā darba strīdu komisijas lēmuma pamata triju dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(3) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(4) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu.

(5) Tiesa atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja konstatē, ka saskaņā ar likumu konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesā.

60. Aizstāt 544.¹panta ceturtajā daļā vārdus "kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam".

77. Aizstāt 544.¹panta ceturtajā daļā vārdus "kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam".

550.pants. Tiesu izpildītāja atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās - līdz trešajai pakāpei, kā arī viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie.

(2) Noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

(3) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja tiesu izpildītājs sevi atstatījis vai ir noraidīts, viņš izpildu dokumentu nodod tālākai izpildīšanai citam tiesu izpildītājam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā.

61. Izteikt 550.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās – līdz trešajai pakāpei, viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti."

68.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojektā piedāvātā 550.panta pirmajā daļā vārdus „viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa laulātā” ar vārdiem „viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā”, kā arī vārdus „aizgādnībā esošas personas vai viņa laulātā” ar vārdiem „aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā”.

Atbalstīts

78. Izteikt 550.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās – līdz trešajai pakāpei, viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti."

555.pants. Priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņo parādniekam, nosūtot vai izsniedzot priekšlikumu, par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi 10 dienu laikā. Ja nolēmums izpildāms nekavējoties, termiņš labprātīgai izpildei nosakāms ne īsāks par trim dienām. Lietās par darba samaksas piedziņu, atjaunošanu darbā (amatā), atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt, priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu netiek sūtīts.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz viņa pēdējo zināmo dzīvesvietu vai izsniedz parādniekam personiski pret parakstu. Ja tiesu izpildītājs nesastop parādnieku tā dzīvesvietā, viņš izsniedz priekšlikumu kādam no kopā ar parādnieku dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem.

(3) Ja parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvieta nav zināma, priekšlikums izpildīt nolēmumu labprātīgi tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Ja parādnieks ir juridiskā persona, tiesu izpildītājs nosūta priekšlikumu ierakstītā sūtījumā uz parādnieka atrašanās vietu vai juridisko adresi, ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, vai izsniedz personiski pret parakstu parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvim.

(5) Ja parādnieks vai parādnieka izpildinstitūcijas pārstāvis atsakās priekšlikumu pieņemt vai parakstīt, tiesu izpildītājs vai priekšlikuma piegādātājs divu pieaicinātu personu klātbūtnē sastāda par to aktu. Atteikšanās pieņemt vai parakstīt priekšlikumu nav šķērslis nolēmuma piespiedu izpildei.

(6) Ja priekšlikums piegādāts šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka parādniekam ir paziņots par nolēmuma labprātīgas izpildes termiņu.

(7) Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā, brīdinot parādnieku par kriminālatbildību;

2) apķīlāt parādnieka mantu, tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām;

3) paziņot par piedziņu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai.

62. 555.pantā:

izteikt septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(7) Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var:”;

izteikt septītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai.”

79. 555.panta septītajā daļā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

„(7) Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var:”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

559.pants. Izpildu darbības atlikšana

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu par izpildu darbības atlikšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 138.panta pirmās daļas 7.punktu, vai tiesas lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 206., 438. vai 644.¹pantu.

(2) Tiesu izpildītājs izpildu darbību atliek, pamatojoties uz tiesas lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu) izpildes aizstāšanu ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam (644.² pants).

(3) Tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam par izpildu darbības atlikšanu, ja to nav iespējams veikt tehnisku vai citu no tiesu izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

63. 559.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „(kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu)”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Tiesu izpildītājs atliek piedziņas vēršanu uz mantu, kurai kriminālprocesuālā kārtībā uzlikts arests un kuras realizēšanai procesa virzītājs nav devis atļauju, līdz mantas aresta atcelšanai kriminālprocesā vai procesa virzītāja atļaujas saņemšanai.”

80. 559.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus „(kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu)”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.¹⁰ pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma (kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu) izpildes apturēšanu (644.²pants).

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

64. Izslēgt 560.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus „(kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu)”.

81. Izslēgt 560.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus „(kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu)”.

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

7) atteikta tāda ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde, kurš ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.805/2004 vai par kuru ir izsniegta Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība (644.³pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.805/2004.

(2) Izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām izbeidzama pēc administratora pieteikuma, ja parādnieks likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tāda jau ir izsludināta vai ja manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un pārējo naudu nodod maksātnespējīgā uzņēmuma administratoram. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesu izpildītājs var izbeigt izpildu lietvedību arī pēc savas iniciatīvas.

(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti.

(5) Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.

(6) Ja ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde labo Eiropas izpildes rīkojumu, kas izsniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.805/2004, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama un izpilde turpināma atbilstoši labotajam Eiropas izpildes rīkojumam.

65. Izteikt 563.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde (644.³pants);”.

82. Izteikt 563.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde (644.³pants);”.

565.pants. Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma;

2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu;

3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā;

4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta;

5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis;

6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un pēc uzaicinājuma viņš nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu.

(3) Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.

(4) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(5) Izpildu dokumentu, pēc kura izpilde izdarāma valsts ienākumos, tiesu izpildītājs izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(6) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izpildrīkojumu par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu summu piedziņu no iesniedzēja piedzinējam atpakaļ neizsniedz. Ja uzturlīdzekļu piedzinējs saņēmis tiesu izpildītāja izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu, izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz tikai pēc tam, kad no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas saņemts apliecinājums par prasījuma neesamību. Tiesu izpildītāja pienākums ir ne retāk kā reizi pusgadā veikt parādnieka mantas un ienākumu pārbaudi.

66. 565.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un piedzinējs 10 dienu laikā pēc uzaicinājuma izsniegšanas nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.”;

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja izpildu lietā par periodisku maksājumu piedziņu pilnībā tiek segts parāds un sprieduma izpildes izdevumi, izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz, ja ir segti sprieduma izpildes izdevumi, izņemot gadījumu, kad sprieduma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma noteikumiem maksā piedzinējs. Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.”

69.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Izslēgt 565.panta sesto daļu.

Atbalstīts

83. 565.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja izpildu lietā par periodisku maksājumu piedziņu pilnībā tiek segts parāds un sprieduma izpildes izdevumi, izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

izslēgt sesto daļu.

70.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Papildināt likumu ar 565.¹ pantu šādā redakcijā:

„565.¹ pants Piedziņas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā īpašie noteikumi.

(1) Ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu un ja, piemērojot visus šā likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tiesu izpildītājs izsniedz piedzinējam izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu iesniegšanai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.

(2) Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta otrās daļas 1.punktu, stājusies piedzinēja vietā uzturlīdzekļu piedziņas lietā daļā par no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, tai ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības.

(3) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izpildrīkojumu par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu summu piedziņu no iesniedzēja piedzinējam atpakaļ neizsniedz. Ja uzturlīdzekļu piedzinējs saņēmis tiesu izpildītāja izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu, izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz tikai pēc tam, kad no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas saņemts apliecinājums par prasījuma neesamību. Tiesu izpildītāja pienākums ir ne retāk kā reizi pusgadā veikt parādnieka mantas un ienākumu pārbaudi.

(4) Ja parādnieks izpildu lietā, kurā piedzinēja vietā stājusies Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pilnībā sedz uzturlīdzekļu parādu un sprieduma izpildes izdevumus, parādnieka manta tiek atbrīvota no apķīlājuma un nekustamajiem īpašumiem dzēstas piedziņas atzīmes tikai pēc tam, kad saņemts Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas rakstveida apliecinājums par prasījuma neesamību.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. nr. 73

Skatīt 119.-120.lpp.

567.pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība izpildes procesā

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;

5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, — pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja izpildāms atbildīgās iestādes lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiesu izpildītājam tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.

71.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 567.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;”

Atbalstīts

84. Izteikt 567.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;”.

568.pants. Sprieduma izpildes izdevumu ieturēšana no parādnieka

(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Sprieduma labprātīga izpilde pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

(2) Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda aprēķinu un nosūta parādniekam un piedzinējam. Aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Aprēķinā tiek norādīts, kādā apmērā sprieduma izpildes izdevumi atlīdzināmi tiesu izpildītājam (amata atlīdzība), piedzinējam (viņa samaksātā valsts nodeva un citi sprieduma izpildes izdevumi) vai ieskaitāmi valsts ienākumos.

(4) Ja nav iespējams sprieduma izpildes izdevumus ieturēt no parādnieka, tiesu izpildītājs uz sastādītā aprēķina pamata izraksta rēķinu un nodod to piespiedu izpildei.

(5) Rēķinu piespiedu izpildei nodod pēc tam, kad izbeidzies tiesu izpildītāja sastādītā sprieduma izpildes izdevumu aprēķina pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, — pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā.

67. 568.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.";

papildināt pantu ar l.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam (arī šā likuma 567.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētajās lietās) saskaņā ar šā likuma 565.panta pirmās daļas l. punktu vai pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „no parādnieka" ar vārdiem „vai piedzinēja";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpildi, sedz prasītājs."

72.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 568. panta nosaukumā vārdus „no parādnieka”.

Atbalstīts

85. 568.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus „no parādnieka”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar l.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam (567.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētajās lietās) saskaņā ar šā likuma 565.panta pirmās daļas l. punktu vai pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „no parādnieka" ar vārdiem „vai piedzinēja";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpildi, sedz prasītājs."

73.

Juridiskā komisija

Papildināt 70. nodaļu ar 572.¹ pantu šādā redakcijā:

„572.¹ pants. Piedziņa Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

Atbalstīts

86. Papildināt 70. nodaļu ar 572.¹ pantu šādā redakcijā:

„572.¹ pants. Piedziņa Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

(2) Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda adminis trācija, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta otrās daļas 1.punktu, stājusies piedzinēja vietā uzturlīdzekļu piedziņas lietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tai ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi.

573.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana

(1) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā (norādot, kas un kādā lietā mantu apķīlājis) un apsardzībā. Mantas apzīmogošanu var neveikt, ja tas var bojāt mantu vai būtiski ietekmēt tās vērtību. Kustamo lietu reģistros iekļautās mantas nav apzīmogojamas. Ministru kabinets nosaka apķīlāto kustamo lietu apzīmogošanas kārtību.

(2) Tiesu izpildītājs, ja rodas šaubas par mantas piederību, pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī noskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas.

(3) Tiesu izpildītājs kustamās lietas neapķīlā, ja varētu būt neiespējami tās pārdot un sprieduma izpildes izdevumi varētu pārsniegt no pārdošanas iegūstamo naudas summu.

68. Izslēgt 573.panta otro daļu.

87. Izslēgt 573.panta otro daļu.

574.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kustamo mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzenamo summu un segtu sprieduma izpildes izdevumus. Tiesu izpildītājs neapķīlā galvenās lietas blakus lietas šķirti no galvenās lietas.

(2) Tiesu izpildītājs var apķīlāt parādnieka kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz piedzinējam piespriesto summu un sprieduma izpildes izdevumus, ja parādniekam nav citas apķīlāšanai pakļautas mantas vai šo mantu vērtība nesedz piedzenamo summu un sprieduma izpildes izdevumus.

(3) Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka kustamo mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs apķīlā to parādnieka kustamo mantu, kura nav apgrūtināta ar komercķīlu. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai parādnieks un komercķīlas ņēmējs paziņo par parāda atlikumu.

(4) Uz kustamām lietām, kas ieķīlātas kā komercķīla vai rokas ķīla trešo personu prasījumu nodrošināšanai, tiesu izpildītājs var vērst piedziņu ar attiecīgā ķīlas ņēmēja piekrišanu, kā arī var vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu ķīlas pārdošanas gadījumā. Ja ķīlas ņēmējs pārdošanai nepiekrīt un pats bez attaisnojoša iemesla vilcinās pārdot ieķīlāto lietu, tiesu izpildītājs izskaidro piedzinējam, ka viņš var lūgt tiesu noteikt laiku ieķīlāto lietu pārdošanai, lai varētu vērst piedziņu uz naudas pārpalikumu, kā arī izskaidro tiesības nodibināt komercķīlu.

(5) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka kustamā manta jau ir apķīlāta citai piedziņai, viņš salīdzina mantu ar iepriekšējā apķīlāšanā sastādīto mantas aprakstes aktu un apķīlā tikai tos priekšmetus, kas nav ierakstīti agrākajā aprakstes aktā.

(6) Ja parādnieks atrodas prombūtnē vai izvairās no nolēmuma izpildes, kustamo mantu apķīlā tiesu izpildītājs, piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim.

(7) Pie parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Liecinieku neierašanās neaptur mantas apķīlāšanu.

(8) Notiekot kustamās mantas apķīlāšanai, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kuriem priekšmetiem vispirms būtu vēršama piedziņa. Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu apmierina, ja tas nav pretrunā ar šā likuma normām un nekavē nolēmuma izpildi.

(9) Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana pēc viena izpildu dokumenta nav šķērslis piedziņas vēršanai uz šo mantu pēc cita izpildu dokumenta.

(10) Kuģa apķīlājums attiecas ne vien uz kuģa korpusu, bet arī uz visiem kuģa piederumiem, ieskaitot tos, kuri nodrošina kuģa navigāciju. Kopīpašumā esošs kuģis apķīlājams visā tā sastāvā, iepriekš neatdalot parādnieka tiesības uz viņa daļu. Par kuģa apķīlāšanu paziņo Kuģu reģistram.

(11) Ja tiek apķīlāts transportlīdzeklis vai cita reģistrācijai pakļauta kustamā manta, par tās apķīlāšanu tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai reģistra iestādei.

69. 574.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pēc kustamās mantas apķīlāšanas tiesu izpildītājs pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī komercķīlu reģistrā noskaidro, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka apķīlātā manta pieder trešajām personām, viņš nekavējoties atbrīvo to no apķīlājuma. Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka kustamo mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs pieprasa, lai parādnieks un komercķīlas ņēmējs paziņo par atlikušo parāda apmēru.”;

izslēgt devīto daļu.

88. 574.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

izslēgt devīto daļu.

581.pants. Apķīlātās mantas pārdošana

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu, ja 10 dienu laikā pēc mantas apķīlāšanas nav iesniegtas sūdzības par tiesu izpildītāja darbībām vai nav iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu atkārtotai mantas novērtēšanai. Ja iesniegtas sūdzības, tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu pēc sūdzību izlemšanas, bet ne agrāk par 10 dienām pēc mantas apķīlāšanas. Ja iesniegts lūgums par eksperta pieaicināšanu, — pēc mantas atkārtotas novērtēšanas vai lūguma noraidīšanas, bet ne agrāk par 10 dienām pēc mantas apķīlāšanas.

(2) Gadījumos, kad sevišķu apstākļu dēļ nolēmuma izpildes kavēšanās var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama, manta izņemama un pārdodama nekavējoties.

(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja ir apķīlātas vienādas lietas vai lietu komplekti.

70. Izteikt 581.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja ir apķīlātas vienādas lietas vai galvenā lieta un tās blakus lietas vai apķīlātās lietas ir nelietderīgi pārdot atsevišķi.”

89. Izteikt 581.panta trešo daļu šādā redakcijā:

587.pants. Kustamo lietu izsoles kārtība

(1) Kustamās mantas izsole tiek uzsākta no tiesu izpildītāja novērtējuma, bet, ja ir veikta viena vai vairākas atkārtotas novērtēšanas, — no augstākā eksperta novērtējuma. Uzsākot katra izsoles priekšmeta izsolīšanu, tiesu izpildītājs nosauc priekšmeta izsoles sākumcenu, nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu no mantas izsoles sākumcenas, un jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, kamēr vien turpinās pārsolīšana.

(2) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais priekšmets ir pārdots.

(3) Kuģa izsole notiek pēc noteikumiem, kādi paredzēti nekustamā īpašuma izsolei.

(4) Parādniekam ir tiesības noteikt priekšmetu izsolīšanas secību.

(5) Ja summa, kas saņemta, pārdodot daļu no apķīlātās mantas, ir pietiekama pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai un sprieduma izpildes izdevumu segšanai, pārējos priekšmetus neizsola. Kad solītāji ir samaksājuši pilnu pirkuma maksu, šie priekšmeti atbrīvojami no apķīlājuma un atdodami atpakaļ parādniekam, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

(6) Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa — ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc izsoles. Ja nosolītā summa pārsniedz vienu tūkstoti latu, tiesu izpildītājs pēc nosolītāja lūguma var atlikt pilnas pirkuma cenas samaksu uz laiku līdz septiņām dienām. Kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnībā, nopirktie priekšmeti nododami nosolītājam, un tiesu izpildītājs par to sastāda aktu.

71. 587.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem „par vienu procentu” ar vārdiem „un ne lielāku par 10 procentiem”;

aizstāt vārdu „Pircēju” ar vārdu „Solītāju”.

90. 587.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem „par vienu procentu” ar vārdiem un skaitli „un ne lielāku par 10 procentiem”;

aizstāt vārdu „Pircēju” ar vārdu „Solītāju”.

588.pants. Izsoles akts

Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) pārdodamā priekšmeta nosaukumu vai numuru pēc aprakstes akta;

5) pārdodamā priekšmeta izsoles sākumcenu un izsoles soli;

6) izsolē solīto augstāko cenu;

7) pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi;

8) vai pie pārdošanas bijis klāt parādnieks vai viņa pārstāvis.

74.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 588. panta 7. punktā vārdu „pircēja” ar vārdu „nosolītāja”.

Atbalstīts

91. Aizstāt 588. panta 7. punktā vārdu „pircēja” ar vārdu „nosolītāja”.

589.pants. Izsoles pasludināšana par nenotikušu

(1) Tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradušies pircēji vai ieradies tikai viens pircējs;

~~2) neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu;~~

3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš mantu nosolījis.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajā gadījumā pēc nosolīšanas iemaksātā nauda netiek atmaksāta, bet pievienojama kopsummai, kas ieņemta par mantu.

75.

76.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likuma 589. panta pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) izsolē nav ieradies neviens solītājs vai ieradies tikai viens solītājs;”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 589. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu „pircējs” ar vārdu „nosolītājs”.

Atbalstīts

92. 589.panta pirmajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

„1) izsolē nav ieradies neviens solītājs vai ieradies tikai viens solītājs;”;

aizstāt 3. punktā vārdu „pircējs” ar vārdu „nosolītājs”.

597.pants. Kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citiem ienākumiem

(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam vai ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(2) Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs informē tiesu izpildītāju par summu, kāda pārskaitīta piedzinējam vai tiesu izpildītājam, un par parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma. Šie noteikumi attiecināmi arī uz juridiskajām personām, kas ir izdarījušas ieturējumus no parādniekam izmaksājamās pensijas, stipendijas vai pabalsta, ja šo maksājumu izdarīšana tiek pārtraukta.

72. 597.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina ieskaitīt ieturētās summas tiesu izpildītāja depozīta kontā.”;

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs par to informē tiesu izpildītāju, kā arī norāda parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma.”

93. 597.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs par to informē tiesu izpildītāju, kā arī norāda parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma.”

598.pants. Kontrole par ieturējumu pareizību

Tiesu izpildītājs pēc piedzinēja rakstveida lūguma pārbauda, vai darba devējs (attiecīga juridiskā persona) pareizi un savlaicīgi izdarījis ieturējumus no parādnieka darba samaksas un cita veida ienākumiem un vai ieturētās summas nosūtījis piedzinējam.

73. Aizstāt 598.pantā vārdus „nosūtījis piedzinējam.” ar vārdiem „ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā.”

94. Aizstāt 598.pantā vārdus „nosūtījis piedzinējam” ar vārdiem „ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā.”

599.pants. Piedziņas vēršana uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie maksājumi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām maksājumi jāieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

74. 599.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām”;

aizstāt panta tekstā vārdu „maksājumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „naudas līdzekļi” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „no citām personām,” ar vārdiem „tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja”.

< ![endif]>

95. 599.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām”;

aizstāt panta tekstā vārdu „maksājumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „naudas līdzekļi” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „no citām personām,” ar vārdiem „tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja”.

600.pants. Paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu. Piedzinēja lūgumam pievienojami tik tiesas izdoti likumīgā spēkā stājušies nolēmumu noraksti, cik ir nekustamo īpašumu, uz kuriem tiek vērsta piedziņa.

(2) Vienlaikus tiesu izpildītājs paziņo par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodaļai, kas par to izdara atzīmi zemesgrāmatā. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.

(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā tiesu izpildītājs pieprasa, lai hipotekārie kreditori tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 dienām, iesniedz ziņas par atlikušā hipotekārā parāda apmēru.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

75. 600.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „nosūta” ar vārdiem „ierakstītā sūtījumā”.;

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav parādnieks, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja parādnieks līdz nekustamā īpašuma izsolei pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta.”

96. 600.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „nosūta” ar vārdiem „ierakstītā sūtījumā”;

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav parādnieks, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja parādnieks līdz nekustamā īpašuma izsolei pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta.”

601.pants. Parādnieka pienākumi

(1) No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir aizliegts:

1) atsavināt šo nekustamo īpašumu vai ieķīlāt to;

2) cirst tajā mežu, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo;

3) atsavināt vai bojāt nekustamā īpašuma piederumus.

(2) Līgumi, kurus par nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un nekustamā īpašuma pircēju izsolē.

(3) To līgumu spēks, kurus attiecībā uz nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis, pirms zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme, nosakāms kā attiecībā uz pusēm, kas piedalījušās šajos līgumos, tā arī attiecībā uz nekustamā īpašuma pircēju izsolē, saskaņā ar Civillikumu.

76. 601.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tai skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem.”

97. 601.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tai skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

602.pants. Piedzinēju un citu kreditoru tiesības

(1) Piedzinējam neatkarīgi no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu ir tiesības prasīt, lai viņam nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas apmērā.

(2) Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalītie s nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu, ar tiesu izpildītāja piekrišanu publicēt sludinājumus par izsoli.

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā.

77. Izteikt 602.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam.

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā, iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu.”

98. Izteikt 602.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā, iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu.”

604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Par nekustamā īpašuma vērtību tiek norādīta tā vērtība, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Ja tādu ierakstu zemesgrāmatā nav, nekustamā īpašuma vērtību pie aprakstes nenorāda, bet novērtējums tiek veikts pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma. Novērtēšanai nepieciešamo naudas summu iemaksā piedzinējs. Tiesu izpildītājs pieprasa veikt novērtējumu tikai tad, kad tiesu izpildītāja kontā iemaksāta novērtēšanai nepieciešamā naudas summa. Par eksperta novērtējumu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam un piedzinējam.

(2) Parādnieks vai piedzinējs 10 dienu laikā pēc nekustamā īpašuma aprakstes vai, ja tiek veikta nekustamā īpašuma novērtēšana, pēc paziņošanas par eksperta novērtējumu var lūgt nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu. Pirms novērtēšanas pieprasīšanas tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa noteiktajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu noraida.

(3) Nekustamā īpašuma novērtēšanu izdara sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

78. Izteikt 604.pantu šādā redakcijā:

„604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

(2) Tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par novērtējumu parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu.

(3) Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.”

99. Izteikt 604.pantu šādā redakcijā:

„604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(3) Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.”

606.pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana

(1) Nekustamā īpašuma izsoli, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts, tiesu izpildītājs izziņo:

1) vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu;

2) vismaz divus mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena pārsniedz piecdesmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par trīssimt tūkstošiem latu;

3) vismaz trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir augstāka par trīssimt tūkstošiem latu.

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā.

(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām - nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu un atrašanās vietu;

4) nekustamā īpašuma novērtējumu;

5) hipotekāros kreditorus un viņu prasījumus;

6) ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai;

7) kura izsole pēc kārtas tā ir;

8) izsoles laiku un vietu;

9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, piedzinējam, kā arī kopīpašniekam un hipotekārajam kreditoram, ja tādi ir.

(5) No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.

(6) Izziņojot nekustamā īpašuma izsoli, piemērojami arī šā likuma 584.panta ceturtās daļas noteikumi.

79. 606.pantā:

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru”;

izslēgt trešās daļas 5.punktu.;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir.”

100. 606.pantā:

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru”;

izslēgt trešās daļas 5.punktu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

607.¹ pants. Izsoles sākumcena

(1) Izsole sākas no augstākās novērtējuma summas, ja ir bijušas vairākas novērtēšanas, vai no to prasījumu (sprieduma izpildes izdevumu, nodokļu parādu un citu parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām, raugoties pēc tā, kura no šīm summām ir lielāka.

(2) Lai noteiktu izsoles sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda izsoles sākumcenas aprēķinu, kurā norāda:

1) sprieduma izpildes izdevumu summu;

2) nekustamā īpašuma nodokļa parāda summu;

3) katra hipotekārā kreditora prasījuma summu atbilstoši tā pirmtiesībai;

4) citu prasījumu summu, kas apmierināmi pirms tās personas prasījuma, kura lūgusi piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu.

(3) Ar sastādīto aprēķinu ir tiesības iepazīties parādniekam, piedzinējam, kā arī personām, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē.

80. Izteikt 607.¹pantu šādā redakcijā:

„607.¹ pants. Izsoles sākumcena

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas.”

101. Izteikt 607.¹pantu šādā redakcijā:

„607.¹ pants. Izsoles sākumcena

608.pants. Nekustamā īpašuma izsoles kārtība

(1) Pirms izsoles personas, kuras ieradušās uz izsoli, uzrāda tiesu izpildītājam personu un pilnvarojumu (pārstāvības tiesības) apliecinošus dokumentus un iesniedz šo dokumentu norakstus. Uzsākot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas. Pēc tam tiesu izpildītājs jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Kamēr vien turpinās pārsolīšana, pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, norādot solītāja vārdu un uzvārdu.

81. 608.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „norakstus” ar vārdu „kopijas”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „par vienu procentu” ar vārdiem un skaitli „un ne lielāku par 10 procentiem”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pircēju” ar vārdu „solītāju”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.”

102. 608.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „norakstus” ar vārdu „kopijas”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „par vienu procentu” ar vārdiem un skaitli „un ne lielāku par 10 procentiem”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pircēju” ar vārdu „solītāju”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

610.pants. Izsoles akts

(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

5) personas, kas piedalās izsolē kā piedzinēji, parādnieki un solītāji;

6) izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu;

7) augstāko nosolīto cenu, pircēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

8) apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

(2) Izsoles aktu paraksta tiesu izpildītājs, nosolītājs, pēdējais pārsolītais solītājs, piedzinējs un parādnieks, ja viņi bijuši izsolē, kā arī amatpersonas, kas bijušas klāt izsolē.

82. Aizstāt 610.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu „pircēja” ar vārdu „nosolītāja”.

103. Aizstāt 610.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu „pircēja” ar vārdu „nosolītāja”.

611.pants. Izsoles sekas

(1) Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi.

(2) Pircējam viena mēneša laikā pēc izsoles jāsamaksā visa summa, ko viņš nosolījis.

(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

(4) Ja pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka pircējam nebija tiesību piedalīties izsolē.

83. 611.pantā:

aizstāt vārdu „pircējs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgā locījumā).;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „piedalīties izsolē” ar skaitļiem un vārdiem „(608.panta 1.¹ daļa).”

104. 611.pantā:

aizstāt vārdu „pircējs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „piedalīties izsolē” ar skaitļiem un vārdiem „(608.panta 1.¹ daļa).”

612.pants. Pirkuma maksas ieskaits

(1) Pircējam atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu, kā arī citus hipotekāros parādus, ja hipotekārie kreditori piekrīt tos atstāt uz nekustamo īpašumu, pārvedot šos parādus uz pircēju.

(2) Ja ar pārdošanā ieņemto summu nepietiek visu piedziņu un hipotekāro parādu apmierināšanai, pircējs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

84. 612.pantā:

aizstāt vārdu „pircējs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „hipotekāro prasījumu,” ar vārdiem „kas pamatots ar izpildu dokumentu”.

105. 612.pantā:

aizstāt vārdu „pircējs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „hipotekāro prasījumu” ar vārdiem „kas pamatots ar izpildu dokumentu”.

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no izsoles akta iesniegšanas tiesā, iepriekš par to paziņojot piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam un hipotekārajiem kreditoriem. Šo personu neierašanās nav šķērslis nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanai.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda un par to, ka neatkarīgi no kreditoru piekrišanas dzēšamas:

1) visas zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, par kurām pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

2) tie apgrūtinājumi, kuru dzēšana pieņemta kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants).

(3) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(4) Izsoles aktu nevar apstiprināt, kamēr nav izlemtas visas sūdzības, kas iesniegtas par tiesu izpildītāja rīcību šajā izpildu lietā, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz šo nekustamo īpašumu.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.

85. Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

„613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram, personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(4) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.”

77.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojektā piedāvātajā 613.pantā:

Papildināt ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā”

Uzskatīt līdzšinējo piekto un sesto daļu par sesto un septīto daļu.

Atbalstīts

106. Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

„613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas – par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas – par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(4) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(5) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.”

614.pants. Nenotikusi izsole

(1) Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradies neviens solītājs;

2) neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš nopircis nekustamo īpašumu.

(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, viņa līdzīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

86. 614.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „pircējs” ar vārdu „nosolītājs” un vārdu „nopircis” ar vārdu „nosolījis”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1.vai 2.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

(3) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, pēdējam pārsolītajam solītājam, parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem.”

107. 614.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „pircējs” ar vārdu „nosolītājs” un vārdu „nopircis” – ar vārdu „nosolījis”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1.vai 2.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās uz izsoli, kā arī parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole ir atzīta par nenotikušu, katram kreditoram vai parādnieka līdzīpašniekam, kā arī izsolē pārsolītam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā no nenotikušās izsoles dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, minētās personas nekustamo īpašumu var paturēt sev par sākumcenu. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, pārsolītais pircējs var paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu.

(2) Ja vairākas personas saskaņā ar šā panta pirmo daļu vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama atkārtota pirmā izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no cenas, par kuru personas var paturēt nekustamo īpašumu sev. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par tās atteikšanos no tiesībām paturēt šo nekustamo īpašumu sev. Ja uz izsoli ierodas viena persona, kura vēlas paturēt šo nekustamo īpašumu sev, šī persona var to paturēt sev par šā panta pirmajā daļā noteikto cenu bez solīšanas. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otro izsoli.

(3) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šā panta pirmajā vai otrajā daļā norādīto summu, ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz ziņojumu un izsoles aktu apstiprināšanai tiesā, kura pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(5) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

87. Izteikt 615.pantu šādā redakcijā:

„615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, katram kreditoram vai parādnieka kopīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

(3) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otru izsoli. Trešās izsoles izsludināšana šādā gadījumā notiek tikai pēc piedzinēja lūguma (616.panta trešā daļa).

(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(6) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.”

108. Izteikt 615.pantu šādā redakcijā:

„615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(6) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.”

617.pants. Spēkā neesoša izsole

(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

4) pirmajā izsolē nekustamais īpašums pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām;

5) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības.

(2) Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

(5) Ieinteresētās personas sūdzības noraidīšana nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā.

88. 617.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.”;

izslēgt piekto daļu.

109. 617.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

izslēgt piekto daļu.

620.⁴ pants. Rīcība ar parādnieka mantu

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(2) Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(4) Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības un kuru nevar pārdot, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

89. Izteikt 620.⁴ panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.”

110. Izteikt 620.⁴ panta sesto daļu šādā redakcijā:

621.pants. Piedzīto summu izsniegšana piedzinējiem

(1) No summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus. Summu, kas paliek pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam.

(2) Summas, kas piedzītas no parādnieka un nododamas piedzinējiem, ieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā, bet pēc tam izsniedz vai pārskaita noteiktā kārtībā.

(3) Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā Valsts kases budžeta kontā.

(4) Summas, kas piedzītas ārvalstīs dzīvojošas personas labā, pārskaita piedzinējam noteiktā kārtībā.

(5) Personas, kurām ir izpildu dokumenti citās lietās, var pievienoties piedziņai, iesniedzot izpildu dokumentu tiesu izpildītājam līdz mantas izsoles dienai vai līdz dienai, kad manta nodota tirdzniecības uzņēmumā pārdošanai pēc komisijas noteikumiem.

90. 621.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „piedzinēju prasījumus” ar vārdiem „kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „tiesu izpildītājam” ar vārdiem „tam tiesu izpildītājam, kurš rīko izsoli”.

111. 621.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „piedzinēju prasījumus” ar vārdiem „kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem”;

aizstāt piektajā daļā vārdus „tiesu izpildītājam” ar vārdiem „tam tiesu izpildītājam, kurš rīko izsoli”.

628.pants. Ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

(1) No naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:

1) to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;

3) zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;

4) ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības;

5) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā.

(2) Apmierinot hipotekāros prasījumus pēc to pirmtiesības, vienlaikus apmierināmi arī to blakus prasījumi - procenti par pēdējiem trim gadiem līdz izsoles dienai, piespriestie tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(3) Ja izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, nauda prasījuma apmērā atbilstoši prasījuma prioritātei ieskaitāma tiesu izpildītāja depozīta kontā un uzglabājama līdz nodrošinātās prasības izskatīšanai tiesā.

91. 628.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apmierinot hipotekāros prasījumus pēc to pirmtiesības, vienlaikus apmierināmi arī to blakus prasījumi – procenti par pēdējiem trim gadiem līdz izsoles dienai, piespriestie tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, nepārsniedzot zemesgrāmatā ierakstītās hipotēkas summu. Atlikušajā ar nekustamā īpašuma ķīlu (hipotēku) nenodrošinātajā daļā prasījums apmierināms šā likuma 622.pantā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Ja hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai (621.panta piektā daļa), nauda zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts (600.panta ceturtā daļa), ņemot vērā attiecīgā hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu dokumentu saņemšanai.”

112. 628.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

631.pants. Tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins

(1) Ja tiesa ir atzinusi piedzinēja tiesības saņemt procentus par piespriesto summu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai ja procentu maksāšanas pienākums noteikts citā likumā, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu par kopējo summu, kas izmaksājama piedzinējam.

(2) Ja ir vairāki piedzinēji un ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp piedzinējiem un izsniedz to piedzinējiem un parādniekam.

(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no kreditora, un sadalītu to starp piedzinējiem.

(4) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

92. Izteikt 631.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors, parādnieka līdzīpašnieks vai pēdējais pārsolītais solītājs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas.”

113. Izteikt 631.panta trešo daļu šādā redakcijā:

632.pants. Tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšana

(1) Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

(2) Sūdzību izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā. Par tiesas sēdi paziņo parādniekam un piedzinējam, kā arī tiesu izpildītājam. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Pēc sūdzības iesniedzēja lūguma tiesnesis šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par izpildu darbības atlikšanu, par aizliegumu tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai par mantas pārdošanas apturēšanu. Lēmums izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

93. 632.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „šādas darbības piedzinējs vai parādnieks” ar vārdiem un skaitli „šādas darbības, izņemot šā likuma 617.pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību,”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „sūdzības iesniedzēja” ar vārdu „motivēta”.

114. 632.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem „sūdzības iesniedzēja” ar vārdu „motivēta”.

641.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Par pirmās instances tiesas lēmumu ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas lietā var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesai, bet apgabaltiesas lēmumu par blakus sūdzību var pārsūdzēt Senātā, iesniedzot blakus sūdzību.

(2) Lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto blakus sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, bet lietas dalībnieks, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, — 60 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas.

94. 641.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "lēmuma" ar vārdiem "spēkā stāšanās";

aizstāt otrajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pirmās instances tiesas lēmums un apelācijas instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis tā pārsūdzēšanas termiņš, skaitot no vēlākā lēmuma noraksta izsniegšanas datuma, un blakus sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par lēmuma noraksta izsniegšanu, lēmums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

115. 641.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "lēmuma" ar vārdiem "spēkā stāšanās";

aizstāt otrajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

644.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpilde

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu, kurš ir izpildāms tā pieņemšanas valstī, pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecībā uz sprieduma izpildes pasludināšanas kārtību, kas paredzēta Padomes regulā Nr.44/2001 un Padomes regulā Nr.2201/2003, piemērojami šā likuma 77.nodaļas noteikumi par ārvalstu tiesas nolēmumu atzīšanu, ciktāl to pieļauj attiecīgo regulu noteikumi.

(3) Gadījumos, kas paredzēti Padomes regulā Nr.2201/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.805/2004, ārvalstu tiesu nolēmumi ir izpildāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā, neprasot ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, kā arī ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes pasludināšanu.

(4) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā.

95. Aizstāt 644.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus „un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.805/2004” ar vārdiem un skaitļiem „Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.805/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1896/2006”.

116. Aizstāt 644.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus „un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.805/2004” ar vārdiem un skaitļiem „Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.805/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.861/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1896/2006”.

644.²pants. Ar Eiropas Savienības izpildu dokumentiem saistīti izpildes jautājumi

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.805/2004 23.pantu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas var:

1) aizstāt nolēmuma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā nolēmuma izpildīšanas nodrošinājumam;

2) grozīt nolēmuma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 48.pantu, var pieņemt lēmumu par praktisko izpildes pasākumu veikšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

96. Izteikt 644.²panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms attiecīgs ārvalsts tiesas nolēmums, pēc parādnieka pieteikuma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.805/2004 23.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 23.pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23.pantu, ir tiesīga:”.

117. Izteikt 644.²panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

644.³pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.805/2004 21.pantu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas var atteikt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 47.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

97. Izteikt 644.³pantu šādā redakcijā:

„644.³pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.805/2004 21.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(3) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20.panta 2.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 22.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(4) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms Eiropas maksājuma rīkojums, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 22.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētais pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

118. Izteikt 644.³pantu šādā redakcijā:

„644.³pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

644.⁴ pants. Pieteikuma iesniegšana par ārvalsts tiesas nolēmuma, Eiropas Savienības izpildu dokumenta izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, izpildes veida vai kārtības grozīšanu, izpildes atteikšanu

(1) Šā likuma 644.¹, 644.² un 644.³pantā minētajā pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts;

2) pieteicēja un atbildētāja (piedzinēja) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots;

4) pieteicēja lūgumu;

5) pilnvaroto pārstāvi un viņa adresi, ja lietas vešanai iecelts pārstāvis Latvijā;

6) pievienoto dokumentu sarakstu;

7) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas nolēmuma norakstu;

2) attiecīgajos gadījumos — pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas izsniegtā Eiropas izpildes rīkojuma vai Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā minētās apliecības norakstu;

3) citus dokumentus, uz kuriem pamatots pieteicēja pieteikums;

4) pieteikuma un noteiktā kārtībā apliecinātu šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.

(3) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai tā pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pieteicēja pārstāvis, pieteikumam pievieno pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu iesniegt pieteikumu.

98. Izteikt 644.⁴panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) attiecīgajos gadījumos — pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas izsniegtā Eiropas izpildes rīkojuma, Eiropas maksājuma rīkojuma, Padomes regulas Nr.2201/2003 41.panta 1.punktā minētās apliecības vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.861/2007 20.panta 2.punktā minētās apliecības norakstu;”

119. Izteikt 644.⁴panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

644.²⁰ pants. Lēmuma spēkā stāšanās un pārsūdzēšana

(1) Lēmums par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildāms nekavējoties.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšana neaptur lēmuma izpildi.

(3) Ja lēmums pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu.

99. Aizstāt 644.²⁰panta trešajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "lēmuma noraksta izsniegšanas dienas".

120. Aizstāt 644.²⁰panta trešajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "lēmuma noraksta izsniegšanas dienas".

652.pants. Tiesiskās palīdzības lūgumi

Tiesas izpilda ārvalstu tiesu tiesiskās palīdzības lūgumus (par procesuālo darbību veikšanu, par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu u.c.), kā arī nosūta ārvalstu tiesām šādus lūgumus saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Eiropas Savienības tiesību normām un šo likumu.

100. Izslēgt 652.pantu.

121. Izslēgt 652.pantu.

79.nodaļa
Starptautiskā tiesiskā sadarbība

80.nodaļa
Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā

101. Uzskatīt līdzšinējo 79.nodaļu par 80.nodaļu un līdzšinējo 80.nodaļu – par 79.nodaļu.

78.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 101. pantu.

Atbalstīts

654.pants. Ārvalsts likuma teksts

Gadījumos, kad piemērojams ārvalsts likums, lietas dalībnieks, kurš atsaucas uz ārvalsts likumu, iesniedz tiesai noteiktā kārtībā apliecinātu tā teksta tulkojumu valsts valodā.

655.pants. Ārvalsts likuma satura noskaidrošana

(1) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā tiesa noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.

(2) Citos gadījumos tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību iespēju robežās noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.

102. Uzskatīt līdzšinējo 80.nodaļas 654. un 655.pantu par 79.nodaļas 652. un 653.pantu.

79.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 102. pantu.

Atbalstīts

653.pants. Latvijas tiesu sazināšanās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm

Latvijas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm saskaņā ar likumiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

653.¹ pants. Tiesiskā sadarbība lietās par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, lietās par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu Latvijas tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās tieši vai ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecību gadījumos, kad iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās ir piemērojama 1996.gada 19.oktobra Hāgas konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem vai Padomes regula Nr.2201/2003.

(2) Ja iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās nav piemērojami šā panta pirmajā daļā minētie tiesību akti, Latvijas tiesas ar attiecīgās ārvalsts tiesām vai kompetentajām iestādēm sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.

(3) Tiesas dokumentu tulkojumu valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda attiecīgā tiesību akta piemērošanā, vai dokumentu saņēmējas valsts valodā, vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā, nodrošina šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā attiecīgā ministrija.

(4) Lai piemērotu šā panta pirmajā daļā minētos normatīvos aktus, ārvalstu kompetento iestāžu dokumenti, personu pieteikumi vai citi dokumenti, kas iesniedzami Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, attiecīgajos gadījumos noformējami oriģinālvalodā, pievienojot tulkojumu valsts valodā, bet, ja tas nav iespējams, dokumentus var iesniegt angļu valodā, un tad to tulkojumu nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

103. Uzskatīt līdzšinējo 79.nodaļas 653. un 653.¹pantu par 80.nodaļas 654. un 655.pantu.

80.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 103. pantu.

Atbalstīts

104. Papildināt likumu ar sešpadsmito un septiņpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

"Sešpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā

81.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1393/2007

122. Papildināt likumu ar sešpadsmito un septiņpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

"Sešpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā

81.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1393/2007

656.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Tiesa izsniedz dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu (turpmāk – ārvalsts lūgums) un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa var iesniegt Tieslietu ministrijai lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstī (turpmāk – Latvijas lūgums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 II nodaļas pirmo iedaļu vai arī tiesa var izsniegt tiesas dokumentus, izmantojot pasta pakalpojumus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 14.pantu.

(3) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 15.pantu lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, tieši no saņēmējas dalībvalsts tiesu varas amatpersonām, citām amatpersonām vai citām kompetentām personām, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj šīs dalībvalsts tiesību akti.

81.

82.

83.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 656. panta pirmajā daļā vārdus iekavās „ārvalsts lūgums” ar vārdiem „ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgums”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 656. panta otrajā daļā vārdus iekavās „Latvijas lūgums” ar vārdiem „Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgums”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 656. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 15.pantu, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.”

Atbalstīts

656.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu (turpmāk – ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgums) un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts dokumenta izsniegšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa var iesniegt Tieslietu ministrijai lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstī (turpmāk – Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 II nodaļas pirmo iedaļu vai arī tiesa var izsniegt tiesas dokumentus, izmantojot pasta pakalpojumus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 14.pantu.

(3) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 15.pantu, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

657.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts lūgumus, veicot saņēmējas struktūras funkcijas, kā arī pārsūta Latvijas lūgumus, veicot pārsūtītājas struktūras funkcijas.

(2) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 3.pantu Tieslietu ministrija veic centrālās struktūras funkcijas.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 12.pantu;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību izsniegt Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem tiesas dokumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pantu.

84.

85.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 657. panta pirmajā daļā vārdus „veicot saņēmējas struktūras funkcijas” un vārdus „veicot pārsūtītājas struktūras funkcijas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 657. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tieslietu ministrija veic Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 3. pantā minētās funkcijas.”

Atbalstīts

657.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumus, veicot pārsūtītājas struktūras funkcijas, kā arī pārsūta Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumus.

(2) Tieslietu ministrija veic Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 3. pantā minētās funkcijas.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 12.pantu;

658.pants. Ārvalsts lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pantu ārvalsts lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas pieņem, ja šie dokumenti sastādīti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu ārvalsts lūgumu un dokumentu izsniegšanas apliecinājumu var pieņemt rakstveidā vai ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas var pieņemt ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

86.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 658. panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1393/2007” ar vārdiem „minētajā regulā”.

Atbalstīts

658.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pantu ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas minētajā regulā paredzētās veidlapas pieņem, ja šie dokumenti sagatavoti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un dokumentu izsniegšanas apliecinājumu var pieņemt rakstveidā vai ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas var pieņemt ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

659.pants. Latvijas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pantu Latvijas lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas tiesa sastāda rakstveidā lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu Latvijas lūgumu vai dokumentu izsniegšanas apliecinājumu Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij rakstveidā vai ar citiem ārvalstij pieņemamiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot to arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas var iesniegt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

659.pants. Latvijas dokumentu izsniegšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pantu Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas tiesa sagatavo rakstveidā lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu vai dokumentu izsniegšanas apliecinājumu Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij rakstveidā vai ar citiem ārvalstij pieņemamiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot to arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas var iesniegt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

660.pants. Latvijas lūgumam pievienojamo dokumentu valoda

(1) Ja tiesas dokumentus izsniedz personām ārvalstī pēc puses lūguma, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 5.pantu izskaidro pusei, ka adresāts ir tiesīgs atteikties pieņemt tiesas dokumentus, ja tie nav noformēti vai tiem nav pievienots tulkojums kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām. Šādā gadījumā puse pēc sava ieskata tiesas dokumentus var noformēt vai tiem pievienot tulkojumu kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām.

(2) Pārējos gadījumos, tajā skaitā gadījumos, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt Latvijas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus, tiem pievieno tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā;

2) adresātam saprotamā valodā.

87.

88.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 660. panta nosaukumā vārdu „pievienojamo” ar vārdu „pievienoto”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 660. panta otrajā daļā vārdus „pievieno tulkojumu kādā no šādām valodām” ar vārdiem „pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai adresātam saprotamā valodā” un izslēgt 1. un 2. punktu.

Atbalstīts

660.pants. Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienoto dokumentu valoda

(1) Ja tiesas dokumentus izsniedz personām ārvalstī pēc puses lūguma, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 5.pantu izskaidro pusei, ka adresāts ir tiesīgs atteikties pieņemt tiesas dokumentus, ja tie nav sagatavoti vai tiem nav pievienots tulkojums kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām. Šādā gadījumā puse pēc sava ieskata tiesas dokumentus var sagatavot vai tiem pievienot tulkojumu kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām.

(2) Pārējos gadījumos, tajā skaitā gadījumos, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus, tiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai adresātam saprotamā valodā.

661.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6. vai 7.pantu.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

89.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 661. panta otrajā daļā vārdu „lūgumu” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „dokumentu izsniegšanas lūgumu” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

661.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6. vai 7.pantu.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

662.pants. Ārvalsts lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas adresāta dzīvesvieta, atrašanās vieta (juridiskā adrese) vai ārvalsts lūgumā par dokumentu izsniegšanu norādītā adresāta adrese.

(2) Ārvalsts lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.panta 1.punktu dokumentus izsniedz sūtītājas iestādes īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad Tieslietu ministrija saņēma ārvalsts lūgumu vai ārvalsts lūgumā norādītajā termiņā, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.pantu par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts lūguma izpilde nav iespējama vai lūgums ir izpildīts daļēji, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6.pantu Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

90.

91.

92.

93.

94.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 662. panta pirmajā daļā vārdus „par dokumentu izsniegšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 662. panta otrajā daļā vārdus „sūtītājas iestādes” ar vārdiem „ārvalsts pārsūtītājas struktūras”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 662. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus „par lūguma izpildes” ar vārdiem „par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 662. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no tā saņemšanas dienas Tieslietu ministrijā vai tajā norādītajā termiņā, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.pantu par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 662. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde nav iespējama vai tas ir izpildīts daļēji, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6.pantu Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo minētā lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.”

Atbalstīts

662.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas adresāta dzīvesvieta, atrašanās vieta (juridiskā adrese) vai ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese.

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.panta 1.punktu dokumentus izsniedz ārvalsts pārsūtītājas struktūras īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad tas saņemts Tieslietu ministrijā, vai lūgumā norādītajā termiņā, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.pantu par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde nav iespējama vai tas ir izpildīts daļēji, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6.pantu Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo minētā lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

663.pants. Ārvalsts lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pantu ārvalsts lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, izsniedzot dokumentus, ir pieļaujama tikai tad, ja dokumentus izsniedz attiecīgās ārvalsts pilsoņiem.

663.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pantu ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, izsniedzot dokumentus, ir pieļaujama tikai tad, ja dokumentus izsniedz attiecīgās ārvalsts pilsoņiem.

664.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa izskaidro adresātam Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā paredzētās tiesības atteikties pieņemt dokumentus uz minētajā pantā norādītajiem pamatiem.

(2) Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts nav atteicies pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī, viņš var atteikties pieņemt dokumentus nedēļas laikā pēc to saņemšanas, nosūtot dokumentus atpakaļ tiesai, kas tos izsniedza.

(3) Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts lūgumu un dokumentus, kuri pārtulkojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 3.punktu.

665.pants. Ārvalsts lūgumu izpildes izmaksas

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt ārvalsts lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktu.

95.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 664. panta trešajā daļā vārdus „kuri pārtulkojami” ar vārdu „pārtulkošanai”.

Atbalstīts

664.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa izskaidro adresātam Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā paredzētās tiesības atteikties pieņemt dokumentus uz minētajā pantā norādītajiem pamatiem.

(3) Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un dokumentus pārtulkošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 3.punktu.

665.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktu.

82.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem

666.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Tiesa izsniedz dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, pamatojoties uz ārvalsts lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Latvijas lūgumu Tieslietu ministrijai.

(3) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "a" punktu tiesa var izsniegt tiesas dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tieši pa pastu, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

(4) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "c" punktu lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, tieši no saņēmējas līgumslēdzējas valsts tiesu varas amatpersonām, citām amatpersonām vai citām kompetentām personām, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

82.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem

666.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu Tieslietu ministrijai.

667.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts lūgumus un nosūta Latvijas lūgumus, veicot kompetentās vai centrālās iestādes funkcijas saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvenciju vai citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem.

(2) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) ar Ārlietu ministrijas starpniecību lūdz Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem izsniegt tiesas dokumentus.

668.pants. Lūguma valoda

Lūgumu sastāda un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu piemērošanā.

96.

97.

98.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 667. panta pirmajā daļā vārdu „nosūta” ar vārdu „pārsūta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 667. panta pirmajā daļā vārdus „veicot kompetentās vai centrālās iestādes funkcijas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 667. panta otrās daļas 1. punktā vārdu „nosūta” ar vārdu „pārsūta”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 668. pantā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „dokumentu izsniegšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

Atbalst īts

667.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumus un pārsūta Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumus saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvenciju vai citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) ar Ārlietu ministrijas starpniecību lūdz Latvijas diplomātiskos vai konsulāros pārstāvjus izsniegt tiesas dokumentus.

668.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma valoda

Dokumentu izsniegšanas lūgumu sagatavo un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu piemērošanā.

669.pants. Lūguma forma

(1) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā.

(2) Latvijas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sastādītus rakstveidā. Ārvalsts lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

670.pants. Latvijas lūgumam pievienojamo dokumentu valoda

(1) Latvijas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus noformē valsts valodā. Tiem var pievienot tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi pieļauj šādu iespēju.

(2) Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem lūguma saņēmēja valsts vai adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus valodā, kas nav šās valsts valoda, dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, kuru lūguma saņēmēja valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citu valodu, kādā noformējami dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

100.

101.

102.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 669. pantu kā likuma 670. pantu, bet likumprojektā piedāvāto likuma 670. pantu kā likuma 669. pantu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 669. panta nosaukumā vārdu „Lūguma” ar vārdiem „dokumentu izsniegšanas lūguma”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 670. panta nosaukumā vārdu „pievienojamo” ar vārdu „pievienoto”.

Atbalstīts

669.pants. Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus sagatavo valsts valodā. Tiem var pievienot tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi pieļauj šādu iespēju.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citu valodu, kādā sagatavojami dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

670.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma forma

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā.

(2) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus rakstveidā. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

671.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

103.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 671. panta otrajā daļā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „dokumentu izsniegšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

671.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

672.pants. Ārvalsts lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem dokumentus izsniedz lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad Tieslietu ministrija saņēma ārvalsts lūgumu vai ārvalsts lūgumā norādītajā termiņā, tiesa rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts lūguma izpilde nav iespējama vai lūgums izpildīts daļēji, tiesa Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

104.

105.

106.

107.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 672. panta pirmajā daļā vārdus „par dokumentu izsniegšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 672. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus „par lūguma izpildes” ar vārdiem „par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 672. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no tā saņemšanas dienas Tieslietu ministrijā vai tajā norādītajā termiņā, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 672. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde nav iespējama vai tas ir izpildīts daļēji, tiesa Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo minētā lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.”

Atbalstīts

672.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem dokumentus izsniedz lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad tas saņemts Tieslietu ministrijā, vai lūgumā norādītajā termiņā, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde nav iespējama vai tas ir izpildīts daļēji, tiesa Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo minētā lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

673.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa rakstveidā informē adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sastādīti vai tiem pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu vai adresātam saprotamu valodu.

(2) Adresāts var atteikties pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā pēc dokumentu saņemšanas, iesniedzot vai nosūtot atpakaļ dokumentus tiesai, kas tos izsniedza. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, kas nav valsts valodā, adresāts paziņo tiesai par valodu, kuru tas saprot.

(3) Ja adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts lūgumu un dokumentus, kuri jāpārtulko.

(4) Ja saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "a" punktu dokumenti ir nosūtīti pa pastu tieši adresātam Latvijā, adresāts var atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sastādīti vai tiem pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu, vai tie nosūtīti kādā citā veidā, izņemot ierakstītu pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu. Šādā gadījumā adresāts iesniedz vai nosūta atpakaļ dokumentus Tieslietu ministrijai.

674.pants. Ārvalsts lūgumu izpildes izmaksas

(1) Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt ārvalsts lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otro daļu.

108.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 673. panta trešajā daļā vārdus „kuri, jāpārtulko” ar vārdu „pārtulkošanai”.

Atbalstīts

673.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa rakstveidā informē adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sagatavoti vai tiem pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu vai adresātam saprotamu valodu.

(3) Ja adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un dokumentus pārtulkošanai.

(4) Ja saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "a" punktu dokumenti ir nosūtīti pa pastu tieši adresātam Latvijā, adresāts var atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sagatavoti vai tiem pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu, vai tie nosūtīti kādā citā veidā, izņemot ierakstītu pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu. Šādā gadījumā adresāts iesniedz vai nosūta atpakaļ dokumentus Tieslietu ministrijai.

674.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otro daļu.

83.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā

675.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Latvijas lūgumu Tieslietu ministrijai.

83.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā

675.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

676.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā, Latvijas lūgumu iesniedz un ārvalsts lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem izsniegt tiesas dokumentus Latvijas pilsoņiem, lūdzot attiecīgās valsts piekrišanu šādam izsniegšanas veidam.

109.

110.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 676. panta pirmajā daļā vārdus „Ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 676. panta trešajā daļā vārdu „nosūta” ar vārdu „pārsūta”.

Atbalstīts

676.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu iesniedz un ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskos vai konsulāros pārstāvjus izsniegt tiesas dokumentus Latvijas pilsoņiem, lūdzot attiecīgās valsts piekrišanu šādam izsniegšanas veidam.

677.pants. Lūguma saturs

(1) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas iestādes nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par adresātu, tā dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridiskā adrese) un statusu tiesvedības procesā;

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) citu informāciju, kas nepieciešama lūguma izpildei.

(2) Lūgumā var lūgt dokumentus izsniegt lūguma iesniedzējas valsts likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

111.

112.

113.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 677. panta pirmajā daļā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „dokumentu izsniegšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 677. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

„3) ziņas par adresātu: fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī ziņas par adresāta statusu tiesvedības procesā;”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 677. panta otrajā daļā vārdu „Lūgumā” ar vārdiem „Dokumentu izsniegšanas lūgumā”.

Atbalstīts

677.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma saturs

(1) Dokumentu izsniegšanas lūgumā norāda:

1) dokumentu izsniegšanas lūguma iesniedzējas iestādes nosaukumu;

2) dokumentu izsniegšanas lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par adresātu: fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī ziņas par adresāta statusu tiesvedības procesā;

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) citu informāciju, kas nepieciešama dokumentu izsniegšanas lūguma izpildei.

(2) Dokumentu izsniegšanas lūgumā var lūgt dokumentus izsniegt lūguma iesniedzējas valsts likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

678.pants. Lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus noformē un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) adresātam saprotamā valodā, ja attiecīgā valsts to pieļauj;

3) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ja lūguma saņēmēja valsts vai adresāts atteicies pieņemt dokumentus valodā, kas nav šīs valsts valoda, dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, kuru lūguma saņēmēja valsts ir norādījusi kā pieņemamu.

(3) Ārvalsts lūgumu pieņem noformētu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(4) Ārvalsts lūgumam pievienotos dokumentus pieņem noformētus vai ar pievienotu tulkojumu jebkurā valodā, ja vien adresāts tos pieņem labprātīgi (682.pants).

(5) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām vai adresātam saprotamā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par citu valodu, kādā noformējams ārvalsts lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

114.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 678. panta nosaukumā vārdu „Lūguma” ar vārdiem „Dokumentu izsniegšanas lūguma”.

Atbalstīts

678.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) adresātam saprotamā valodā, ja attiecīgā valsts to pieļauj;

3) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu pieņem sagatavotu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(4) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus vai ar pievienotu tulkojumu jebkurā valodā, ja vien adresāts tos pieņem labprātīgi (682.pants).

(5) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām vai adresātam saprotamā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par citu valodu, kādā sagatavojams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

679.pants. Lūguma forma

(1) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā.

(2) Latvijas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

115.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 679. panta nosaukumā vārdu „Lūguma” ar vārdiem „Dokumentu izsniegšanas lūguma”.

Atbalstīts

679.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma forma

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā.

(2) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

680.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts lūgumu izskata Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

(5) Ja ārvalsts lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

116.

117.

118.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 680. panta pirmajā daļā vārdu „izskata” ar vārdu „izlemj”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 680. panta otrajā daļā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „dokumentu izsniegšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 680. panta trešajā daļā vārdu „lūguma” ar vārdiem „dokumentu izsniegšanas lūguma”.

Atbalstīts

680.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

(5) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

681.pants. Ārvalsts lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad ārvalsts kompetentā iestāde lūdz izsniegt dokumentus tās procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad Tieslietu ministrija saņēma ārvalsts lūgumu vai ārvalsts lūgumā norādītajā termiņā, tiesa to rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts lūguma izpilde nav iespējama vai lūgums izpildīts daļēji, tiesa Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

119.

120.

121.

122.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 681. panta pirmajā daļā vārdus „par dokumentu izsniegšanu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 681. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus „par lūguma izpildes” ar vārdiem „par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 681. panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 681. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

Atbalstīts

681.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad ārvalsts kompetentā iestāde lūdz izsniegt dokumentus tās procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad tas saņemts Tieslietu ministrijā, vai lūgumā norādītajā termiņā, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

682.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(2) Adresāts var atteikties pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā pēc dokumentu saņemšanas, iesniedzot vai nosūtot atpakaļ dokumentus tiesai, kas tos izsniedza. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, kas nav valsts valodā vai adresātam saprotamā valodā, adresāts paziņo tiesai par valodu, kuru tas saprot.

683.pants. Ārvalsts lūgumu izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Ja izdevumi radušies, likumā paredzētajos gadījumos ārvalsts lūgumu izpildot ārvalsts likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā, tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par lūguma izpildes izmaksām, un Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt šīs izmaksas.

123.

124.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 682. panta trešajā daļā vārdus „kuri, jāpārtulko” ar vārdu „pārtulkošanai”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 683. panta otrajā daļā vārdus „par lūguma izpildes” ar vārdiem „par minētā lūguma izpildes”.

Atbalstīts

682.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(2) Adresāts var atteikties pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā pēc dokumentu saņemšanas, iesniedzot vai nosūtot atpakaļ dokumentus tiesai, kas tos izsniedza. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, kas nav valsts valodā vai adresātam saprotamā valodā, adresāts paziņo tiesai par valodu, kuru tas saprot.

683.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Ja izdevumi radušies, likumā paredzētajos gadījumos ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildot ārvalsts likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā, tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par minētā lūguma izpildes izmaksām, un Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt šīs izmaksas.

Septiņpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā

84.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija regulu (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstīm pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās

684.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par pierādījumu iegūšanu Latvijā (turpmāk – ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums) un Latvijas kompetentās iestādes lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par pierādījumu iegūšanu ārvalstī (turpmāk – Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums).

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

125.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 84. nodaļas nosaukumā vārdus „sadarbību starp dalībvalstīm” ar vārdiem „sadarbību starp dalībvalstu tiesām”.

Atbalstīts

Septiņpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā

84.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija regulu (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās

684.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

685.pants. Pierādījumu iegūšanā kompetentās iestādes

(1) Saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija regulas (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstīm pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk – Padomes regula Nr.1206/2001) 2.pantu tiesa saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus, kā arī lemj par pierādījumu iegūšanu ārvalstī un iesniedz Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus tieši ārvalstij vai – Padomes regulas Nr.1206/2001 3.panta 1.punkta "c" apakšpunktā paredzētajos gadījumos – Tieslietu ministrijai.

(2) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 3.pantu Tieslietu ministrija veic centrālās iestādes funkcijas.

126.

127.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 685. panta pirmajā daļā vārdus „sadarbību starp dalībvalstīm” ar vārdiem „sadarbību starp dalībvalstu tiesām”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 685. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tieslietu ministrija veic Padomes regulas Nr. 1206/2001 3. pantā minētās funkcijas.”

Atbalstīts

685.pants. Pierādījumu iegūšanā kompetentās iestādes

(1) Saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija regulas (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk – Padomes regula Nr.1206/2001) 2.pantu tiesa saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus, kā arī lemj par pierādījumu iegūšanu ārvalstī un iesniedz Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus tieši ārvalstij vai – Padomes regulas Nr.1206/2001 3.panta 1.punkta "c" apakšpunktā paredzētajos gadījumos – Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrija veic Padomes regulas Nr. 1206/2001 3. pantā minētās funkcijas.

686.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 4. un 5.pantu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem, ja tie sastādīti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem sastādītus rakstveidā.

(3) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 6.pantu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

687.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 4. un 5.pantu Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus tiesa sastāda rakstveidā lūguma saņēmējas valsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 6.pantu Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus tiesa vai Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem ārvalstij pieņemamiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

688.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību pierādījumu iegūšanā ārvalstī

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 11.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 12.pantu.

686.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 4. un 5.pantu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem, ja tie sagatavoti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem sagatavotus rakstveidā.

687.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 4. un 5.pantu Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus tiesa sagatavo rakstveidā lūguma saņēmējas valsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

688.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību pierādījumu iegūšanā ārvalstī

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 11.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 12.pantu.

689.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, vai Tieslietu ministrija Padomes regulas Nr.1206/2001 3.panta 3.punktā un 17.pantā paredzētajos gadījumos septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Ja tiesa, kurai ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums iesniegts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, pieņemot to izpildei vai nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 14.pantu.

(4) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu Padomes regulas Nr.1206/2001 17.pantā paredzētajā gadījumā, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 17.pantu.

(5) Kompetentās iestādes lēmums nav pārsūdzams.

128.

129.

130.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 689. panta trešās daļas 1. un 2. punktā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā)

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 689. panta ceturtās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

„1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka minētā lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 689. panta ceturtās daļas 2. punktā vārdu „lūgumu” ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūgumu”.

Atbalstīts

689.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, pieņemot to izpildei vai nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 14.pantu.

(4) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu Padomes regulas Nr.1206/2001 17.pantā paredzētajā gadījumā, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka minētā lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 17.pantu.

(5) Kompetentās iestādes lēmums nav pārsūdzams.

690.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta saskaņā ar ārvalsts procesuālo kārtību pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 15.pantu par to rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(3) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde nav iespējama vai pastāv būtiskas praktiskās grūtības, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 10.pantu rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei lūguma neizpildes iemeslus.

131.

132.

133.

Saeima s Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 690. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus „par lūguma izpildes pieļaujamību” ar vārdiem „par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 690. panta otrās daļas otrajā teikumā vārdus „kas kavē lūguma izpildi” ar vārdiem „kas kavē minētā lūguma izpildi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 690. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 10.pantu rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei minētā lūguma neizpildes iemeslus.”

Atbalstīts

690.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta ārvalsts procesuālajā kārtībā pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 15.pantu par to rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(3) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 10.pantu rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei minētā lūguma neizpildes iemeslus.

691.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību

(1) Tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 11. vai 12.pantu, paziņo ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

692.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ārvalsts tiesa lūdz iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami tehniskie līdzekļi pierādījumu iegūšanai.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

134.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 692. panta pirmajā daļā vārdus „Ja ārvalsts tiesa lūdz iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus” ar vārdiem „Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus”.

Atbalstīts

691.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtnē vai ar to līdzdalību

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem ir nepieciešams tulks.

692.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami pierādījumu iegūšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

693.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 14.pantu izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

694.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildes izmaksas

(1) Padomes regulas Nr.1206/2001 18.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetentajai tiesai līdz lūguma izpildei iemaksāt summas, kas izmaksājamas ekspertiem.

(2) Padomes regulas Nr.1206/2001 18.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetentajai tiesai pēc lūguma izpildes segt:

1) izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts saskaņā ar ārvalsts procesuālo kārtību;

3) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

135.

136.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 694. panta pirmajā daļā vārdus „līdz lūguma izpildei” ar vārdiem „līdz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 694. panta otrās daļas ievaddaļā vārdus „pēc lūguma izpildes” ar vārdiem „pēc ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes”.

Atbalstīts

693.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

694.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Padomes regulas Nr.1206/2001 18.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu līdz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei iemaksāt summas, kas izmaksājamas ekspertiem.

(2) Padomes regulas Nr.1206/2001 18.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu pēc ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes segt:

1) izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

85.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem

695.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

85.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem

695.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

696.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus un nosūta Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus, veicot kompetentās vai centrālās iestādes funkcijas saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju un citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

697.pants. Lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

Lūgumu un tam pievienotos dokumentus sastāda un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu piemērošanā.

137.

138.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 696. pantā vārdus „veicot kompetentās vai centrālās iestādes funkcijas”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 697. pantā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīts

696.pants. Tieslietu ministrijas kompete nce pierādījumu iegūšanā

Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus un nosūta Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus, saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju un citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

697.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

Pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu piemērošanā.

698.pants. Lūguma saturs un forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā un iesniedz Tieslietu ministrijai.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sastādītus rakstveidā. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

699.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju līdzdalību

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 8.pantu.

139.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvātā likuma 698. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„698. pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma forma”.

Atbalstīts

698. pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma forma (1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā un iesniedz Tieslietu ministrijai.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus rakstveidā. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

699.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju līdzdalību

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 8.pantu.

700.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 16. vai 17.pantu, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka lūguma izpildē, ja nepieciešams, piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei.

(4) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

140.

141.

142.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 700. panta otrās daļas 1. un 2. punktā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvātajā likuma 700. panta trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 700. panta trešās daļas 2. punktā vārdu „lūgumu” ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūgumu”.

Atbalstīts

700.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 16. vai 17.pantu, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei.

(4) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

701.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(3) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta saskaņā ar ārvalsts procesuālo kārtību pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa to par rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde nav iespējama vai pastāv būtiskas praktiskās grūtības, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai lūguma neizpildes iemeslus.

143.

144.

145.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 701. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus „par lūguma izpildes pieļaujamību” ar vārdiem „par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 701. panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus „kas kavē lūguma izpildi” ar vārdiem „kas kavē minētā lūguma izpildi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 701. panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.”

Atbalstīts

701.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(3) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta ārvalsts procesuālajā kārtībā pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.

702.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7. vai 8.pantu, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem, ja tādi ir, nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju, ja tādi ir, lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

703.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

146.

147.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 702. panta otrajā un trešajā daļā vārdus „ja tādi ir”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 703. panta pirmajā daļā vārdus „Ja ārvalsts tiesa lūdz iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus” ar vārdiem „Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus”.

Atbalstīts

702.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju līdzdalību

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

703.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

704.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju, tiesa izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

705.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildes izmaksas

(1) Atbilstoši Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otrajai daļai tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otro daļu.

148.

149.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 705. panta pirmajā daļā vārdus „par lūguma izpildes” ar vārdiem „par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 705. panta otrajā daļā vārdus „lūguma izpildes” ar vārdiem „ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes”.

Atbalstīts

704.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

705.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Atbilstoši Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otrajai daļai tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otro daļu.

86.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā

706.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

707.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

(1) Ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā, Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu iesniedz un ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus.

86.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā

706.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

707.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus.

708.pants. Lūguma saturs

(1) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas tiesas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par pusēm un pušu pārstāvjiem (vārdi, uzvārdi, ja minētie lietas dalībnieki ir fiziskās personas, un nosaukumi, ja puses ir juridiskās personas, un adreses);

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) ziņas par iegūstamajiem pierādījumiem un to saistību ar lietu;

6) ziņas par likumā paredzētajiem gadījumiem, kad liecinieki var atteikties no liecības došanas;

7) citu informāciju, kas nepieciešama lūguma izpildei.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

3) iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus;

4) iegūt pierādījumus saskaņā ar šajā likumā paredzēto procesuālo kārtību.

150.

151.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 708. panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 708. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

„3) ziņas par lietas dalībnieku un to pārstāvjiem: fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);”.

Atbalstīts

708.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma saturs

(1) Pierādījumu iegūšanas lūgumā norāda:

1) pierādījumu iegūšanas lūguma iesniedzējas tiesas nosaukumu;

2) pierādījumu iegūšanas lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem: fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) ziņas par iegūstamajiem pierādījumiem un to saistību ar lietu;

6) ziņas par likumā paredzētajiem gadījumiem, kad liecinieki var atteikties no liecības došanas;

7) citu informāciju, kas nepieciešama pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

3) iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus;

4) iegūt pierādījumus šajā likumā paredzētajā procesuālajā kārtībā.

709.pants. Lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus noformē un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu pieņem noformētu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji var vienoties par citu valodu, kādā noformējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

710.pants. Lūguma forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

152.

153.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 709. panta nosaukumā vārdu „Lūguma” ar vārdiem „Pierādījumu iegūšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 710. panta nosaukumā vārdu „Lūguma” ar vārdiem „Pierādījumu iegūšanas lūguma”.

Atbalstīts

709.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu pieņem sagatavotu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji var vienoties par citu valodu, kādā sagatavojams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

710.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

711.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams;

3) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir saistīta ar būtiskām praktiskām grūtībām.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tie slietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

154.

155.

156.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 711. panta otrās daļas 1. un 2. punktā vārdu „lūguma” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūguma” (attiecīgajā locījumā).

Juridiskā komisija

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 711. panta trešajā daļā vārdu „lūguma” ar vārdiem „pierādījumu iegūšanas lūguma”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 711. panta ceturtās daļas 3. punktā vārdus „ir saistīta ar būtiskām praktiskām grūtībām” ar vārdiem „ir apgrūtināta”.

Atbalstīts

711.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams;

3) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

712.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde nav iespējama vai pastāv būtiskas praktiskās grūtības, vai lūgums izpildīts daļēji, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai lūguma neizpildes iemeslus.

713.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, pusēm vai to pārstāvjiem, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

157.

158.

159.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 712. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus „par lūguma izpildes pieļaujamību” ar vārdiem „par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 712. panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus „kas kavē lūguma izpildi” ar vārdiem „kas kavē minētā lūguma izpildi”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 712. panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.”

Atbalstīts

712.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.

713.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtnē vai ar to līdzdalību

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

714.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

715.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, liecinieki var atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu, ja šādas tiesības ir norādītas ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumā vai arī to citādi ir apstiprinājusi ārvalsts kompetentā iestāde.

160.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 714. panta nosaukumā vārdus „Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde” ar vārdiem „Pierādījumu iegūšana”.

Atbalstīts

714.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

715.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

716.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa, kura izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo Tieslietu ministrijai par šādām lūguma izpildes izmaksām:

1) izdevumu summām, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izdevumi, kas radušies, likumā paredzētajos gadījumos izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksām, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(3) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt šā panta otrajā daļā paredzētās izmaksas."

161.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 716. panta otrajā daļā vārdus „lūguma izpildes” ar vārdiem „minētā lūguma izpildes”.

Atbalstīts

716.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa, kura izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo Tieslietu ministrijai par šādām minētā lūguma izpildes izmaksām:

1) izdevumu summām, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izdevumiem, kas radušies, likumā paredzētajos gadījumos izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksām, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(3) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt šā panta otrajā daļā paredzētās izmaksas."

Pārejas noteikumi

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās-A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās-A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā “Par tiesu varu”:

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments;

2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības;

3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos - Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās - ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notec ējušo laiku.

6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo-A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto-A un divdesmit piekto nodaļu.

12. Grozījumi Civilprocesa likumā par 34.panta otrās daļas 1. un 2.punkta un trešās daļas pirmā teikuma, 39.panta 8.punkta, 43.panta 9.punkta, par 40., 41., 42., 43., 44.nodaļas un 566.panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu)

13. Lietas par mantojuma tiesībām, kuras līdz 2002.gada 31.decembrim pieņemtas izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, tiesas izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā līdz 2011.gada 31.decembrim.

(2005.gada 1.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. likumu)

14. Pieteikumus par aizgādnības nodibināšanu mantojumam notāru lietvedībā esošajās mantojuma lietās tiesa izskata, piemērojot šā likuma 323.pantu un Civillikuma 660.pantu.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

15. Pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu, kas nepieciešams iesniegšanai notāram mantojuma lietā, tiesa izskata šā likuma 309.pantā noteiktajā kārtībā, pieaicinot kā ieinteresētās personas mantiniekus.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

16. Līdz valsts nodevas noteikšanai par mantas pāreju mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata valsts nodeva maksājama 50 procentu apmērā no Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktās likmes lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Minētajās lietās noteiktā valsts nodeva attiecībā uz nekustamo īpašumu iekasējama pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, bet attiecībā uz kustamām lietām tā maksājama pirms mantojuma apliecības izsniegšanas, un notārs par to izdara apliecinājumu mantojuma apliecībā. Kustamo lietu reģistru turētāji, kā arī personas, pie kurām atrodas mantojamā manta (kredītiestādes u.c.), nav tiesīgas mantoto mantu pārreģistrēt vai izsniegt mantiniekiem, ja mantojuma apliecībā manta nav norādīta un nav samaksāta valsts nodeva.

(2002.gada 31.oktobra likuma redakcijā)

17. Šā likuma 346.panta pirmās daļas 2.punkts par to, ka tiesneša lēmuma par maksātnespējas lietas ierosināšanu noraksts nosūtāms Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, un 378.panta 2.¹ daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

(2004.gada 12.februāra likuma redakcijā)

18. Visus pieteikumus par ārvalsts tiesu nolēmumu (izņemot ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumus) atzīšanu un izpildīšanu, kas iesniegti rajona (pilsētas) tiesai un nav izskatīti līdz 2004.gada 1.maijam, izskata pirmās instances tiesa kārtībā, kāda bija spēkā pirms 2004.gada 1.maija. Pēc pieteicēja lūguma tiesnesis var izlemt šādu pieteikumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, un desmit dienu termiņš pieteikuma izlemšanai skaitāms no pieteicēja lūguma iesniegšanas dienas.

(2004.gada 7.aprīļa likuma redakcijā)

19. Ja rajona (pilsētas) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas nolēmuma (izņemot ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu) atzīšanu un izpildīšanu vai lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un 2004.gada 1.maijā nav izbeidzies blakus sūdzības iesniegšanas termiņš, piemērojami šā likuma 641.panta otrajā daļā noteiktie blakus sūdzības iesniegšanas termiņi, tajos ieskaitot pagājušo laiku.

(2004.gada 7.aprīļa likuma redakcijā)

20. Šā likuma 486.panta jaunā redakcija, kas nosaka šķīrējtiesas izveidošanas kārtību, un 486.¹ pants stājas spēkā 2005.gada 1.aprīlī.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

21. Šķīrējtiesa, kura izveidota un par kuras izveidošanu paziņots Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam, ne vēlāk kā līdz 2005.gada 15.augustam iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram šķīrējtiesas reģistrācijai, ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

22. Tieslietu ministrija līdz 2005.gada 20.oktobrim publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tās šķīrējtiesas, kuras līdz 2005.gada 30.septembrim nav reģistrējušās šķīrējtiesu reģistrā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

23. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā un šī šķīrējtiesa nav reģistrējusies likumā noteiktajā kārtībā līdz 2005.gada 30.septembrim vai izbeigusi savu darbību, puses vienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds izskatāms tiesā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

24. Jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu nosaukumiem. Pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu reģistrā ir šķīrējtiesai, kura pirmā ar šādu nosaukumu ierakstīta Tieslietu ministrijas sarakstā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

25. Ja līdz 2005.gada 10.martam ir uzsākts šķīrējtiesas process šā likuma 487.panta 6. un 7.punktā minētajos strīdos (par personas izlikšanu no dzīvojamām telpām un individuālo darba tiesību strīdu), to izšķiršana pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā.

(2005.gada 17.februāra likuma redakcijā)

26. Līdz 2006.gada 30.jūnijam pieteikumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju iesniedz attiecīgajai apgabaltiesai. Līdz 2006.gada 30.jūnijam ierosinātās lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju izskata attiecīgā apgabaltiesa.

(2005.gada 1.decembra likuma redakcijā)

27. Šā likuma 447.panta jaunā redakcija, kas nosaka blakus sūdzību par tiesneša lēmumiem un par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem izskatīšanu rakstveida procesā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā un attiecas uz blakus sūdzību izskatīšanu par tiem lēmumiem, kuri pieņemti no 2006.gada 1.jūlija.

(2006.gada 25.maija likuma redakcijā)

28. Grozījumi šā likuma 238.panta trešajā daļā, 239.panta otrajā daļā, 246.panta ceturtajā daļā, 250.⁵ panta pirmajā daļā, 266.panta pirmajā daļā, 267.panta trešajā daļā, 268.panta otrajā daļā, 270.panta pirmajā un trešajā daļā, 275.panta otrajā daļā, 276.panta otrajā daļā, 277.panta otrajā daļā, 280.panta otrajā daļā, 286.panta ceturtajā daļā, 323.pantā (par vārda “pagasttiesa” izslēgšanu) un 329.panta trešajā daļā (par vārda “pagasttiesa” aizstāšanu ar vārdu “bāriņtiesa”) stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(2006.gada 7.septembra likuma redakcijā)

29. Lietas, kurās uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kā arī komercreģistrā reģistrēta komersanta maksātnespēja pasludināta līdz 2007.gada 31.decembrim, izskata tiesa, kas pasludinājusi maksātnespēju.

(2007.gada 1.novembra likuma redakcijā)

30. Šā likuma 434.panta jaunā redakcija (par kārtību, kādā stājas likumīgā spēkā un ir izpildāms apelācijas instances tiesas spriedums), 439.¹ pants, 464.panta jaunā redakcija (par senāta rīcības sēdi), kā arī 464.¹un 477.¹ pants stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā. Apelācijas instances tiesas spriedumi, kurus tiesa pasludinājusi līdz 2008.gada 30.jūnijam, stājas likumīgā spēkā to pasludināšanas brīdī, un šo apelācijas instances tiesas spriedumu izpilde uzsākama, turpināma un pabeidzama šā likuma E daļā noteiktajā kārtībā.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

31. Likumā noteiktās tiesas darbības sakarā ar tiesas nolēmumu nosūtīšanu likumā pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, nav attiecināmas uz tiem tiesas nolēmumiem, kuri pieņemti maksātnespējas lietās, kurās maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kurās turpmākie jautājumi tiesā lemti atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

32. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kuros jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, ieceltais administrators līdz lietas izskatīšanai vai līdz tiesneša lēmumā noteiktajam termiņam iesniedz tiesai:

1) to personu sarakstu, kuras saskaņā ar likumu ir parādnieka pārstāvji;

2) trešajām personām piederošās un parādnieka valdījumā vai turējumā esošās mantas sarakstu;

3) nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus, kas sagatavoti, pamatojoties uz parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

4) pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

5) atzinumu par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

33. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim, bet spriedums par maksātnespējas pasludināšanu tiek pieņemts pēc šā datuma, tiesa spriedumā nosaka parādnieka pārstāvjus, pamatojoties uz administratora iesniegto parādnieka pārstāvju sarakstu, un nosaka viņu pienākumus atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

34. Tos maksātnespējas procesus, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim, tiesa, apstiprinot izlīgumu, neizbeidz. Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu izlīguma noslēgšanas gadījumos, ja konstatē, ka parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

35. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim, tiesa uz attiecīga pieteikuma pamata lemj par izlīguma atcelšanu, ja:

1) noslēdzot izlīgumu, pārkāptas normatīvo aktu prasības;

2) izlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē;

3) parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

36. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kuros jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, sūdzības var iesniegt:

1) administrators — par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu un kreditoru komitejas lēmum u, kā arī par Maksātnespējas administrācijas lēmumu par administratora rīcību;

2) ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa — par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, triju nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dienas, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums;

3) kreditors vai kreditoru grupa — par kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmumu par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību triju nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

37. Maksātnespējas procesos, kuros maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā līdz 2007.gada 31.decembrim un kuros turpmākie jautājumi tiesā lemjami atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas līdz 2007.gada 31.decembrim regulēja uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, parādnieks var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja viņš nokārtojis visas parādsaistības noteiktajos termiņos un aktīvu vērtība pārsniedz atlikušo parādsaistību summu.

(2008.gada 22.maija likuma redakcijā)

Pārejas noteikumos:

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

„13. Līdz 2002.gada 31.decembrim izskatīšanai sevišķās tiesāšanās kārtībā pieņemtās lietas par mantojuma tiesībām, izskatīšana pabeidzama tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā”;

papildināt pārejas noteikumus ar 38. un 39.punktu šādā redakcijā:

"38. Šā likuma 56.²pants, 214.panta 6.punkts un 216.panta 7.punkts, ciktāl tie attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1393/2007, kā arī 656., 657., 658., 659., 660., 661., 662., 663., 664. un 665.pants stājas spēkā 2008.gada 13.novembrī.

39. Rīkojumi, kuri līdz 2009.gada 1.janvārim saskaņā ar šā likuma 597.pantu nosūtīti ieturējumu izdarīšanai, izpildāmi atbilstoši tiesu izpildītāja rīkojumā norādītajam.”

162.

163.

164.

165.

166.

167.

168.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izslēgt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu 13.punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto pārejas noteikumu 38. punktu.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta piedāvāto pārejas noteikumu 39. punktu šādā redakcijā:

„39. Rīkojumi, kuri līdz 2009.gada 28.februārim saskaņā ar šā likuma 597.pantu izdoti ieturējumu izdarīšanai, izpildāmi atbilstoši tiesu izpildītāja rīkojumā norādītajam.

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 40. punktu šādā redakcijā:

„40. Līdz šā likuma 39. panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 1.septembrim piemērojami Ministru Kabineta 1999. gada 27. aprīļa noteikumi Nr. 154 „Kārtība, kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas un ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt pārejas noteikumus ar 41.punktu šādā redakcijā:

„41.Tiesa, kas uzsākusi skatīt civillietu, kuras materiālos atrodas valsts noslēpuma objekts, pabeidz uzsākto civillietas izskatīšanu.”

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 41.punktu šādā redakcijā:

„41.Tiesa, kura līdz 2009.gada 28.februārim uzsākusi skatīt civillietu, kuras materiālos atrodas valsts noslēpuma objekts, pabeidz uzsākto civillietas izskatīšanu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt pārejas noteikumus ar 42.punktu šādā redakcijā:

„42. Grozījumi attiecībā uz 345.pantu (par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņa pagarināšanu līdz 30 dienām) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nosūta atzinuma sniegšanai administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem vienlaicīgi ar tā nosūtīšanu saskaņošanai nenodrošinātajiem kreditoriem.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. nr.167.

Atbalstīts

& nbsp;

Atbalstīts, redakc.

precizējot

122. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

„39. Rīkojumi, kuri līdz 2009.gada 28.februārim saskaņā ar šā likuma 597.pantu izdoti ieturējumu izdarīšanai, izpildāmi atbilstoši attiecīgajā tiesu izpildītāja rīkojumā norādītajam.

40. Līdz šā likuma 39. panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1999. gada 27. aprīļa noteikumi Nr. 154 „Kārtība, kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas un ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

41.Tiesa, kas līdz 2009. gada 28.februārim uzsākusi skatīt civillietu, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, pabeidz uzsākto civillietas izskatīšanu.”

42. Grozījumi attiecībā uz 345.panta trešo daļu (par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņa pagarināšanu līdz 30 dienām) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu vienlaicīgi nosūta atzinuma sniegšanai administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem un – saskaņošanai nenodrošinātajiem kreditoriem.”

169.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.