6.nodaļa
Tiesas paziņojumi un izsaukumi

6. Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.nodaļa

Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana".

9. Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.nodaļa

Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana".

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesas nosaukumu un adresi;

3) ierašanās laiku un vietu;

4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta;

5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts;

6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam;

7) neierašanās sekas.

8.

Papildināt likuma 55. panta 1. punktu pēc vārda „dzīvesvietu” ar vārdiem „vai citu šīs personas norādītu adresi”.

Atbalstīts

10. Papildināt 55. panta 1. punktu pēc vārda „dzīvesvietu” ar vārdiem „vai citu šīs personas norādītu adresi”.

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā, paziņo ar telegrammu, telefonogrammu, faksogrammu, vai to piegādā ziņnesis.

(2) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt pavēsti piegādāšanai citai lietā aicināmajai vai izsaucamajai personai.

(3) Pavēsti piegādā aicināmajai vai izsaucamajai personai pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas pavēsti var nosūtīt arī uz šīs personas darbavietu.

(4) Pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

(5) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu tās dzīvesvietā, viņš izsniedz pavēsti kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj pavēsti darbavietas administrācijai - nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un pavēste nekavējoties jānodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona dzīvesvietā nav sastopama un tās atrašanās vieta nav zināma, pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(7) Piegādātās pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē uz izsniedzamās pavēstes tās paraksta daļā, ko nodod atpakaļ tiesai.

(8) Personai, kura dzīvo ārvalstī, pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

(9) Ja pavēste nosūtīta šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

7. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti tiesa nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai to piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotus dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus, ko sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var nosūtīt vienā no šādiem veidiem:

(3) Tiesa var izsniegt tiesas dokumentus adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šās personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus konkrētajā adresē sastaptajai pilngadīgajai personai, ja tā uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj dokumentus darbavietas administrācijai – nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējam paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, dokumenta izsniegšanas laiks un datums, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un tiesas dokuments nekavējoties jānodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts dzīvesvietā nav sastopams un tā atrašanās vieta nav zināma, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Likums var paredzēt noteiktus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus atsevišķiem tiesas dokumentiem."

Likumprojekta 7.panta paredzētajā likuma 56.pantā: Svītrot pirmajā daļā vārdu „tiesa".

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 56. panta otrajā daļā vārdus „var nosūtīt vienā no šādiem veidiem” ar vārdiem „var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu”

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 56. panta otrajā daļā 1., 2., 3. un 4. punktu.

Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus „Tiesa var izsniegt tiesas dokumentus adresātam" ar vārdiem „Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam".

Atbalstīts

11. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai to piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus, kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šās personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus konkrētajā adresē sastaptajai pilngadīgajai personai, ja tā uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj dokumentus darbavietas administrācijai – nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts dzīvesvietā nav sastopams un tā atrašanās vieta nav zināma, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt noteiktus to piegādāšanas vai izsniegšanas veidus."

8. Papildināt likumu ar 56.¹ un 56.² pantu šādā redakcijā:

"56.¹ pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot 56.panta devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona ir tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona ir atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti ir nosūtīti ar pasta sūtījumu.

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Regulas (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1348/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007) (šā likuma 81.nodaļa), Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos (šā likuma 82.nodaļa) vai šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādos gadījumos tiesas dokumenti izsniedzami tikai pārstāvim vispārējā kārtībā."

13.

Izteikt likumprojekta 8.pantā paredzētā likuma 56.² panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (šā likuma 81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada ll.jūlija Regulas (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.861/2007) 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos (šā likuma 82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā."

Atbalstīts

12. Papildināt likumu ar 56.¹ un 56.² pantu šādā redakcijā:

"56.¹ pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona ir tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona ir atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti ir nosūtīti ar pasta sūtījumu.

„(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulas (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (šā likuma 81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada ll.jūlija regulas (EK) Nr.861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (šā likuma 82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim."

(2) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

"57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās saņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai."

14.

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 57. panta pirmajā daļā vārdu „saņemt” ar vārdu „pieņemt”.

Atbalstīts

"57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai."

(1) Tiesa uzliek naudas sodu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(3) Persona, kurai uzlikts naudas sods, desmit dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai naudas sods uzlikts. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai.

(4) Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no viņu personīgajiem līdzekļiem.

10. Aizstāt 68.panta trešajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

14. Aizstāt 68.panta trešajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

(1) Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(2) Prasības pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā;

2) lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā;

3) apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var uzlikt prasītājam par pienākumu iesniegt prasības pieteikumam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajām personām.

11. Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas."

15.

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 129. panta ceturtajā daļā vārdu „segšanas” ar vārdu „samaksas”.

Atbalstīts

15. Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis triju dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;

2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

Aizstāt 131.pantā vārdu „triju" ar vārdu „septiņu".

Atbalstīts

16. Aizstāt 131.pantā vārdu „triju" ar vārdu „septiņu".

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.

12. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdus "no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis" ar vārdiem "no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam".

17. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdus "no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis" ar vārdiem "no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam".

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

"6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;".

"6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;".

(1) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

(2) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem līdzekļiem.

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, ja atbildētājs ir iemaksājis nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Apķīlātās kustamās mantas aizstāšana ar naudu, iemaksājot nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, uzskatāma par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu.

(5) Prasības nodrošinājumu var atcelt tā pati tiesa pēc puses pieteikuma.

(6) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(7) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(8) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā prasītāja vai atbildētāja pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

(9) Šā panta trešajā un piektajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

14. 140.pantā:

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, ja atbildētājs ir iemaksājis nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa, pamatojoties uz tiesu izpildītāja apliecinājumu par naudas summas iemaksu tiesu izpildītāja depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu.";

papildināt panta piekto daļu aiz vārda "puses" ar vārdu "motivēta".

17.

Izteikt likumprojekta 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(4) Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu "

Atbalstīts

19. 140.pantā:

aizstāt ceturtās daļas pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

" Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu.";

papildināt piekto daļu pēc vārda "puses" ar vārdu "motivēta".

(2) Ja lēmums par prasības nodrošināšanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

15. 141.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par šā likuma 140.panta trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus. Ja tiesa ir apmierinājusi prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu, atbildētājs var lūgt tiesu atcelt prasības nodrošinājumu šā likuma 140.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu" ar vārdiem "lēmuma izsniegšanas dienas".

18.

Izslēgt likumprojektā piedāvātā likuma 141. panta pirmās daļas trešo teikumu.

Atbalstīts

20. 141.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par šā likuma 140.panta trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu" ar vārdiem "lēmuma izsniegšanas dienas".

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu (140.panta pirmā daļa) izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Blakus sūdzības iesniegšana par šo lēmumu neaptur tā izpildi.

(9) Lēmumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms nodrošinot prasību ar aizstājošo prasības nodrošinājuma līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto prasības nodrošinājuma līdzekli.

16. 142.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājies termiņš (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.";

papildināt devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā tikai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu."

21. 142.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājies termiņš (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.";

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu."

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;

3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;

4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai to izprasīšanu;

5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

(3) Atbildētājs pievieno paskaidrojumam tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam un rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu.

17. Papildināt 148.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā un ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai nosaka 30 dienas, skaitot no datuma, kad prasības pieteikums ir izsniegts atbildētājam."

19.

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 148. panta 1.¹ daļā vārdus „skaitot no datuma” ar vārdiem „skaitot no dienas”.

Atbalstīts

22. Papildināt 148.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā un ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums izsniegts atbildētājam."

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

20.

Izteikt 193.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Turklāt norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu."

Atbalstīts

23. Izteikt 193.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Turklāt norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu."

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji nav tiesīgi citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus, kā arī no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(4) Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

(5) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

18. Papildināt 203.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(2²) Ja šā panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu, spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

22.

Likumprojekta 18.pantā paredzētā likuma 203.pantā:

Aizstāt 2.¹ daļā vārdus „šā likuma 415.panta trešo daļu" ar vārdiem „šā likuma 415 .panta 2.² daļu".

Aizstāt likumprojekta 18.panta 2^.2 daļā vārdus „noraksta izsniegšanu" ar vārdiem un skaitļiem „noraksta izsniegšanu (56.² pants)".

Atbalstīts

24. Papildināt 203.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar šā likuma 415.panta 2.² daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(2²) Ja šā panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.² pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

23.

Papildināt likumu ar 206. ¹pantu šādā redakcijā:

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma minētās regulas 15.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma izpildīšanas nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

Atbalstīts

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma minētās regulas 15.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.”

(1) Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, - triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

19. Papildināt 208.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam ir jāpievieno tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

26. Papildināt 208.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam jāpievieno tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 208.⁵ panta otrajā daļā noteikto rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208.⁵ panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas. Ja nav konstatēts cits saņemšanas datums, uzskatāms, ka lēmuma norakstu atbildētājs saņēmis septītajā dienā no tā nosūtīšanas dienas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību atkārtoti iesniegt tiesai pieteikumu.

20. Izteikt 208.⁶ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.&qu ot;

27. Izteikt 208.⁶ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas."

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā.

21. Izteikt 209.panta trešo punktu šādā redakcijā:

"3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un sakarā ar to viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;".

28. Izteikt 209.panta 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un sakarā ar to viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;".

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

5) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

22. Papildināt 214.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ja tiesas sēdē nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts jānosūta saskaņā ar šā likuma 56.² pantu."

24.

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 214. panta 6. punktā vārdu „ja”.

29. Papildināt 214.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) uz tiesas sēdi nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts ir nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu."

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta 1.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;

4) šā likuma 214.panta 4., 4.¹ un 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;

5) šā likuma 215.panta 1. - 4.punktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam.

23. Papildināt 216.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) šā likuma 214.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos – līdz ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 19.panta 2.punktā vai Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā punktā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi."

30. Papildināt 216.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) šā likuma 214.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos – līdz ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 19.panta 2.punktā vai Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā punktā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi."

(1) Tiesas lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav bijis klāt tā pasludināšanā.

(2) Tiesneša lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms personai, uz kuru tas attiecas.

24. Papildināt 231.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas lēmuma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmuma norakstam jāpievieno tulkojums, tiesa nosūta lēmuma norakstu kopā ar tā tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

31. Papildināt 231.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas lēmuma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmuma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmuma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1)  tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

4)  pieprasītā summa un tās aprēķins, norādot galveno parādu, līgumsodu, nolīgtos vai likumā noteiktos procentus un tiesas izdevumus;

5)  kreditora apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts;

6)  lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

7)  lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

(3) Pieteikumam pievienojami:

3)  dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.

27.

Izteikt 406.³ panta otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai -tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Pieteicējs norāda korespondences adresi, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja pieteicējs piekrīt saziņai ar tiesu, izmantojot elektronisko pastu;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu;”.

Aizstāt 406.³ panta otrās daļas 5.punktā vārdu „kreditora" ar vārdu „pieteicēja".

Izteikt 406.³ panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikumam pievienojami:

1) dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu;

2) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.”

32. 406.³ pantā:

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Pieteicējs norāda korespondences adresi, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu, izmantojot elektronisko pastu;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu;”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdu „kreditora" ar vārdu „pieteicēja";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Pieteikumam pievienojami:

1) dokumenti, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu;

2) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.”

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1)  tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2)  pieteicējs, prasījuma būtība un summa;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

5)  priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus;

6)  tas, ka brīdinājumā norādītā saistība tiks nodota piespiedu izpildei, ja noteikto 14 dienu laikā nebūs iesniegti iebildumi vai pierādījumi par samaksu.

(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis.

29.

Izteikt 406.⁵ panta otras daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija un saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins;"

Izteikt 406. ⁵panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis. Ja brīdinājums sagatavots elektroniski, tas ir saistošs bez paraksta."

Atbalstīts

33. 406.⁵ pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija un saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis. Ja brīdinājums sagatavots elektroniski, tas ir saistošs bez paraksta."

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(5) Parādnieka iebildumi, kas iesniegti pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāmi par iesniegtiem termiņā.”

31.

Aizstāt 406. ⁷ panta nosaukumā vārdu „iebildumi" ar vārdu „atbilde".

Izteikt 406. ⁷panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, pieteicējam paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt saistību izpildei atzītajā daļā vai nav sniedzis atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.”

Atbalstīts

34. 406.⁷ pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu „iebildumi" ar vārdu „atbilde";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, pieteicējam paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā viņš paziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt saistību izpildei atzītajā daļā vai nav sniedzis atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.”

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksā vai tā tiek ieskaitīta, ja prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.

32.

Izteikt 406.⁸panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem un pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.”

Atbalstīts

35. Izteikt 406.⁸ panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem un pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.”

(1) Ja piedziņu vērš uz maksājumiem, kas pienākas no citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šie maksājumi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām maksājumi jāieskaita tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(3) Ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

68.

69.

70.

Izteikt 599.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām”

Aizstāt 599. pantā vārdu „maksājumi” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem „naudas līdzekļi” (attiecīgajā locījumā).

Papildināt 599.panta pirmo daļu aiz vārdiem „no citām personām,” ar vārdiem „tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja”.

Atbalstīts

74. 599.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām”;

aizstāt panta tekstā vārdu „maksājumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „naudas līdzekļi” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „no citām personām,” ar vārdiem „tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja”.

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu. Piedzinēja lūgumam pievienojami tik tiesas izdoti likumīgā spēkā stājušies nolēmumu noraksti, cik ir nekustamo īpašumu, uz kuriem tiek vērsta piedziņa.

(5) Tiesu izpildītājs pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.

71.

72.

73.

74.

Papildināt 600.panta pirmo daļu pēc vārdiem „nosūta” ar vārdiem „ierakstītā sūtījumā”.

Izteikt 600.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.”

Izteikt 600.panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav parādnieks, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:”.

Papildināt 600.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja parādnieks līdz nekustamā īpašuma izsolei pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta.”

Atbalstīts

75. 600.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „nosūta” ar vārdiem „ierakstītā sūtījumā”.;

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav parādnieks, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā arī personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja parādnieks līdz nekustamā īpašuma izsolei pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta.”

(3) To līgumu spēks, kurus attiecībā uz nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis, pirms zemesgrāmatā ierakstīta piedziņas atzīme, nosakāms kā attiecībā uz pusēm, kas piedalījušās šajos līgumos, tā arī attiecībā uz nekustamā īpašuma pircēju izsolē, saskaņā ar Civillikumu.

75.

76.

Papildināt 601.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tai skaitā slēgt īres, nomas un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.”

Papildināt 601.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem.”

Atbalstīts

76. 601.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tai skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem.”

(1) Piedzinējam neatkarīgi no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu ir tiesības prasīt, lai viņam nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas apmērā.

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā.

77.

Izteikt 602.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam.

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā, iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu.”

Atbalstīts

77. Izteikt 602.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam.

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā, iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu.”

(1) Par nekustamā īpašuma vērtību tiek norādīta tā vērtība, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Ja tādu ierakstu zemesgrāmatā nav, nekustamā īpašuma vērtību pie aprakstes nenorāda, bet novērtējums tiek veikts pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma. Novērtēšanai nepieciešamo naudas summu iemaksā piedzinējs. Tiesu izpildītājs pieprasa veikt novērtējumu tikai tad, kad tiesu izpildītāja kontā iemaksāta novērtēšanai nepieciešamā naudas summa. Par eksperta novērtējumu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam un piedzinējam.

(2) Parādnieks vai piedzinējs 10 dienu laikā pēc nekustamā īpašuma aprakstes vai, ja tiek veikta nekustamā īpašuma novērtēšana, pēc paziņošanas par eksperta novērtējumu var lūgt nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu. Pirms novērtēšanas pieprasīšanas tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru. Novērtēšanas izdevumus sedz persona, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa noteiktajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu noraida.

(3)  Nekustamā īpašuma novērtēšanu izdara sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

78.

Izteikt 604.pantu šādā redakcijā:

„604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

(2) Tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā par novērtējumu paziņo parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanu.

(3) Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa noteiktajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.”

Atbalstīts

78. Izteikt 604.pantu šādā redakcijā:

„604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

(2) Tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par novērtējumu parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu.

(3) Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.”

(1) Nekustamā īpašuma izsoli, ja šā likuma 604.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegts lūgums par nekustamā īpašuma jaunu novērtēšanu vai tas ir noraidīts, tiesu izpildītājs izziņo:

1)  vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu;

2)  vismaz divus mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena pārsniedz piecdesmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par trīssimt tūkstošiem latu;

3)  vismaz trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir augstāka par trīssimt tūkstošiem latu.

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā.

(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām - nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu un atrašanās vietu;

4) nekustamā īpašuma novērtējumu;

5) hipotekāros kreditorus un viņu prasījumus;

6) ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai;

7) kura izsole pēc kārtas tā ir;

8) izsoles laiku un vietu;

9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.

(5) No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.

(6) Izziņojot nekustamā īpašuma izsoli, piemērojami arī šā likuma 584.panta ceturtās daļas noteikumi.

79.

80.

81.

Papildināt 606.panta trešās daļas 3.pun ktu izteikt šādā redakcijā:

„3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru”.

Izslēgt 606.panta trešās daļas 5.punktu.

Izteikt 606.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir.”

Atbalstīts

79. 606.pantā:

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru”;

izslēgt trešās daļas 5.punktu.;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir.”

(1) Izsole sākas no augstākās novērtējuma summas, ja ir bijušas vairākas novērtēšanas, vai no to prasījumu (sprieduma izpildes izdevumu, nodokļu parādu un citu parādu) summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām, raugoties pēc tā, kura no šīm summām ir lielāka.

(3) Ar sastādīto aprēķinu ir tiesības iepazīties parādniekam, piedzinējam, kā arī personām, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē.

82.

Izteikt 607.¹pantu šādā redakcijā:

„607.¹ pants. Izsoles sākumcena

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas.”

Atbalstīts

80. Izteikt 607.¹ pantu šādā redakcijā:

„607.¹ pants. Izsoles sākumcena

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas.”

(1) Pirms izsoles personas, kuras ieradušās uz izsoli, uzrāda tiesu izpildītājam personu un pilnvarojumu (pārstāvības tiesības) apliecinošus dokumentus un iesniedz šo dokumentu norakstus. Uzsākot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu, izsoles sākumcenu un nosaka izsoles soli, ne mazāku par vienu procentu no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas. Pēc tam tiesu izpildītājs jautā izsoles dalībniekiem, vai kāds sola vairāk. Kamēr vien turpinās pārsolīšana, pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos un ieraksta izsoles aktā, norādot solītāja vārdu un uzvārdu.

(2) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un paziņo, ka pārsolījumus vairs nepieņem un izsolāmais nekustamais īpašums ir pārdots.

83.

84.

85.

86.

Aizstāt 608.panta pirmajā daļā vārdu „norakstus” ar vārdu „kopijas”.

Papildināt 608.panta pirmo daļu aiz vārdiem „par vienu procentu” ar vārdiem un skaitli „un ne lielāku par 10 procentiem”.

Aizstāt 608.panta pirmajā daļā vārdu „pircēju” ar vārdu „solītāju”

Papildināt 608.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.”

Atbalstīts

81. 608.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu „norakstus” ar vārdu „kopijas”;

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „par vienu procentu” ar vārdiem un skaitli „un ne lielāku par 10 procentiem”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „pircēju” ar vārdu „solītāju”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki.”

(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu;

2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;

3) nolēmumu, kas tiek pildīts;

4) kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu;

5) personas, kas piedalās izsolē kā piedzinēji, parādnieki un solītāji;

6) izsolē solītās cenas un solītāja vārdu un uzvārdu;

7)  augstāko nosolīto cenu, pircēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru un adresi;

8)  apgrūtinājumus, ja nekustamo īpašumu pārdod ar nosacījumu, ka tie atstājami.

(2) Izsoles aktu paraksta tiesu izpildītājs, nosolītājs, pēdējais pārsolītais solītājs, piedzinējs un parādnieks, ja viņi bijuši izsolē, kā arī amatpersonas, kas bijušas klāt izsolē.

87.

Aizstāt 610.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu „pircēja” ar vārdu „nosolītāja”.

Atbalstīts

82. Aizstāt 610.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu „pircēja” ar vārdu „nosolītāja”.

(1) Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi.

(4) Ja pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka pircējam nebija tiesību piedalīties izsolē.

88.

89.

Aizstāt 611. pantā vārdu „pircējs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgajā locījumā).

Papildināt 611.panta ceturto daļu pēc vārdiem „piedalīties izsolē” ar vārdiem „(608.panta 1.¹ daļa).”

Atbalstīts

83. 611.pantā:

aizstāt vārdu „pircējs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgā locījumā).;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „piedalīties izsolē” ar skaitļiem un vārdiem „(608.panta 1.¹ daļa).”

(1) Pircējam atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu, kā arī citus hipotekāros parādus, ja hipotekārie kreditori piekrīt tos atstāt uz nekustamo īpašumu, pārvedot šos parādus uz pircēju.

(2) Ja ar pārdošanā ieņemto summu nepietiek visu piedziņu un hipotekāro parādu apmierināšanai, pircējs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

90.

91.

Aizstāt 612. pantā vārdu „pircējs” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgajā locījumā).

Papildināt 612.panta pirmo daļu pēc vārdiem „hipotekāro prasījumu,” ar vārdiem „kas pamatots ar izpildu dokumentu”.

Atbalstīts

84. 612.pantā:

aizstāt vārdu „pircējs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „nosolītājs” (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „hipotekāro prasījumu,” ar vārdiem „kas pamatots ar izpildu dokumentu”.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.

92.

Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

„613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī, piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram, personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(4) Noraidot pieteikumu tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.”

Atbalstīts

85. Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

„613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram, personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(4) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.”

(1) Tiesu izpildītājs izsoli atzīst par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradies neviens solītājs;

2) neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu;

3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš nopircis nekustamo īpašumu.

(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, viņa līdzīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

93.

94.

Aizstāt 614.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus „pircējs” un „nopircis” ar vārdiem „nosolītājs” un „nosolījis”.

Izteikt 614.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1.vai 2.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

(3) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, pēdējam pārsolītajam solītājam, parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem.”

Atbalstīts

86. 614.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu „pircējs” ar vārdu „nosolītājs” un vārdu „nopircis” ar vārdu „nosolījis”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1.vai 2.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

(3) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3.punktā minē tajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, pēdējam pārsolītajam solītājam, parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem.”

(5) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

95.

Izteikt 615.pantu šādā redakcijā:

„615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušas šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot tos paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, katram kreditoram vai parādnieka kopīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

(3) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, šī persona var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otru izsoli. Trešās izsoles izsludināšana šādā gadījumā notiek tikai pēc piedzinēja lūguma (616.panta trešā daļa).

(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu, atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(6) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.”

Atbalstīts

87. Izteikt 615.pantu šādā redakcijā:

„615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, katram kreditoram vai parādnieka kopīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

(3) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otru izsoli. Trešās izsoles izsludināšana šādā gadījumā notiek tikai pēc piedzinēja lūguma (616.panta trešā daļa).

(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(6) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.”

(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1)  kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums;

2)  nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē;

3)  nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu;

5) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības.

(2) Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles dienas var iesniegt apgabaltiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Ja nekustamā īpašuma izsole atzīta par spēkā neesošu, rīkojama atkārtota izsole pēc tās izsoles noteikumiem, kura atzīta par spēkā neesošu.

(5) Ieinteresētās personas sūdzības noraidīšana nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā.

96.

97.

98.

99.

Izslēgt 617.panta pirmās daļas 4.punktu.

Izteikt 617.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;”

Papildināt 617.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.”

Izslēgt 617.panta piekto daļu.

Atbalstīts

88. 617.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;”;

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.”;

izslēgt piekto daļu.

(1) Parādniekam ir tiesības mēneša laikā saņemt glabāšanā nodoto mantu, samaksājot sprieduma izpildes izdevumus.

(2) Ja parādnieks atsakās maksāt sprieduma izpildes izdevumus, tiesu izpildītājs aiztur parādnieka mantu tādā vērtībā, kāda nepieciešama sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet pārējo mantu nodod parādniekam.

(3) Aizturēto mantu tiesu izpildītājs pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(4) Mantas pārdošanā saņemtā nauda tiek ieskaitīta sprieduma izpildes izdevumu segšanai, bet varbūtējais naudas pārpalikums izmaksājams parādniekam. Par mantas pārdošanu tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, ja viņam ir ziņas par parādnieka dzīvesvietu.

(5) Ja parādnieks mēneša laikā neierodas saņemt glabāšanā nodoto mantu, tiesu izpildītājs to pārdod saskaņā ar šā likuma 71.nodaļas noteikumiem.

(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības un kuru nevar pārdot, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.

100.

Izteikt 620.⁴ panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.”

Atbalstīts

89. Izteikt 620.⁴ panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu.”

(1) No summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus. Summu, kas paliek pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam.

(5) Personas, kurām ir izpildu dokumenti citās lietās, var pievienoties piedziņai, iesniedzot izpildu dokumentu tiesu izpildītājam līdz mantas izsoles dienai vai līdz dienai, kad manta nodota tirdzniecības uzņēmumā pārdošanai pēc komisijas noteikumiem.

101.

102.

Papildināt 621.panta pirmo daļu aiz vārdiem „piedzinēju prasījumus” ar vārdiem „kas pamatoti ar šī tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem.”

Aizstāt 621.panta piektajā daļā vārdus „tiesu izpildītājam” ar vārdiem „tam tiesu izpildītājam, kurš rīko izsoli”.

Atbalstīts