LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

07.08.2008. Nr.90/TA-724

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Palčevska 67036954, dagnija.palcevska@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 30 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 31 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 4.augusta sēdes protokola Nr.55 4.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Babkina 67082851

Likumprojekts

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 25.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu;".

2. 39.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹punktu šādā redakcijā:

"1¹) summas, kas pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma jāizmaksā ārvalstij, ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst ārvalstī;";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ar prasības pieteikuma noraksta, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu (izņemot tiesas nolēmumu) piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, arī gadījumos, ja tiesas dokumenti ir jāizsniedz personai ārvalstī;".

3. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par apskates izdarīšanu vai liecinieku nopratināšanu uz vietas, par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, par sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personām ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms lūguma izpildes vai atmaksāt pēc tās, iemaksā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5) Šajā pantā minētās summas nav jāiemaksā pusei, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

4. 44.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ceļa un uzturēšanās izdevumi saistībā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī saistībā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, – pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;";

papildināt pirmo daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

"2¹) tulka izdevumi saistībā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, – izdevumu faktiskajā apmērā;".

5. Papildināt 46.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja šajā likumā tiesai vai tiesnesim ir noteikti termiņi lietu izskatīšanai vai citu procesuālo darbību izpildīšanai un par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu ir jāpaziņo lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, bet attiecīgās procesuālās darbības izpilde likumā noteiktajā termiņā nav iespējama, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs noteikt saprātīgāku un garāku termiņu."

6. Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.nodaļa

Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana".

7. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti tiesa nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai to piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotus dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus, ko sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var nosūtīt vienā no šādiem veidiem:

1) ar vienkāršo pasta sūtījumu;

2) ar ierakstīto pasta sūtījumu;

3) ar ierakstīto pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu;

4) piegādājot ar ziņnesi.

(3) Tiesa var izsniegt tiesas dokumentus adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šās personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus konkrētajā adresē sastaptajai pilngadīgajai personai, ja tā uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj dokumentus darbavietas administrācijai – nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējam paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, dokumenta izsniegšanas laiks un datums, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un tiesas dokuments nekavējoties jānodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts dzīvesvietā nav sastopams un tā atrašanās vieta nav zināma, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Likums var paredzēt noteiktus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus atsevišķiem tiesas dokumentiem."

8. Papildināt likumu ar 56.¹un 56.²pantu šādā redakcijā:

"56.¹pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot 56.panta devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona ir tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona ir atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti ir nosūtīti ar pasta sūtījumu.

56.²pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Regulas (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1348/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007) (šā likuma 81.nodaļa), Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos (šā likuma 82.nodaļa) vai šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādos gadījumos tiesas dokumenti izsniedzami tikai pārstāvim vispārējā kārtībā."

9. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās saņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai."

10. Aizstāt 68.panta trešajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

11. Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas."

12. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdus "no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis" ar vārdiem "no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam".

13. Izteikt 138.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;".

14. 140.pantā:

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, ja atbildētājs ir iemaksājis nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā, tiesa, pamatojoties uz tiesu izpildītāja apliecinājumu par naudas summas iemaksu tiesu izpildītāja depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu.";

papildināt panta piekto daļu aiz vārda "puses" ar vārdu "motivēta".

15. 141.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par šā likuma 140.panta trešajā un piektajā daļā minētajiem lēmumiem un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus. Ja tiesa ir apmierinājusi prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu, atbildētājs var lūgt tiesu atcelt prasības nodrošinājumu šā likuma 140.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu" ar vārdiem "lēmuma izsniegšanas dienas".

16. 142.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus, kuriem iestājies termiņš (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.";

papildināt devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā tikai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu."

17. Papildināt 148.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā un ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai nosaka 30 dienas, skaitot no datuma, kad prasības pieteikums ir izsniegts atbildētājam."

18. Papildināt 203.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(2²) Ja šā panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu, spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

19. Papildināt 208.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam ir jāpievieno tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

20. Izteikt 208.⁶panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas."

21. Izteikt 209.panta trešo punktu šā dā redakcijā:

"3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un sakarā ar to viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;".

22. Papildināt 214.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ja tiesas sēdē nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts jānosūta saskaņā ar šā likuma 56.²pantu."

23. Papildināt 216.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) šā likuma 214.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos – līdz ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 19.panta 2.punktā vai Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā punktā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi."

24. Papildināt 231.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas lēmuma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir jānosūta personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmuma norakstam jāpievieno tulkojums, tiesa nosūta lēmuma norakstu kopā ar tā tulkojumu nekavējoties pēc tā pārtulkošanas."

25. Papildināt 415.pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas."

26. Papildināt 417.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Likumā paredzētajos gadījumos apelācijas sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas."

27. Papildināt 420.panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai attiecīgajos gadījumos apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums".

28. Papildināt 423.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja apelācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad apelācijas sūdzības noraksts ir izsniegts lietas dalībniekam."

29. Aizstāt 424.panta pirmajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

30. Papildināt 442.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Lietas dalībnieks, kuram tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas vai, ja tiesa pasludinājusi saīsinātu lēmumu, no pilna lēmuma noraksta izsniegšanas dienas."

31. Papildināt 444.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā paredzētajos gadījumos blakus sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas."

32. Papildināt 445.panta pirmo daļu aiz vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai attiecīgajos gadījumos blakus sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums".

33. Papildināt 449.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Šā panta otrajā un trešā daļā minētos termiņus attiecībā uz lietas dalībnieku, kuram lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas."

34. Papildināt 454.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Lietas dalībnieks, kuram sprieduma noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas."

35. Papildināt 457.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā paredzētajos gadījumos kasācijas sūdzībai un tās norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.²pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas."

36. Papildināt 459.panta pirmo daļu aiz vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai attiecīgajos gadījumos kasācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums".

37. Papildināt 460.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, termiņu paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad kasācijas sūdzības noraksts ir izsniegts lietas dalībniekam."

38. Papildināt 463.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lietas dalībnieks, kuram kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.²pantu, Senātam savu pretprasību var iesniegt 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsniegšanas dienas."

39. Aizstāt 544.¹panta ceturtajā daļā vārdus "kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam".

40. Izteikt 550.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās – līdz trešajai pakāpei, viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti."

41. Papildināt 568.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmuma izpildi par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, sedz prasītājs."

42. 641.pantā:

papildināt panta nosaukumu aiz vārda "lēmuma" ar vārdiem "spēkā stāšanās";

aizstāt otrajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pirmās instances tiesas lēmums un apelācijas instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis tā pārsūdzēšanas termiņš, skaitot no vēlākā lēmuma noraksta izsniegšanas datuma, un blakus sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par lēmuma noraksta izsniegšanu, lēmums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

43. Aizstāt 644.²⁰panta trešajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "lēmuma noraksta izsniegšanas dienas".

44. Izslēgt 652.pantu.

45. Uzskatīt līdzšinējo 79.nodaļu par 80.nodaļu un līdzšinējo 80.nodaļu par 79.nodaļu.

46. Uzskatīt līdzšinējo 80.nodaļas 654.pantu un 655.pantu par 79.nodaļas 652.pantu un 653.pantu.

47. Uzskatīt līdzšinējo 79.nodaļas 653.pantu un 653.¹pantu par 80.nodaļas 654. un 655.pantu.

48. Papildināt likumu ar sešpadsmito un septiņpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

"Sešpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā

81.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1393/2007

656.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Tiesa izsniedz dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu (turpmāk – ārvalsts lūgums) un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa var iesniegt Tieslietu ministrijā lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstī (turpmāk – Latvijas lūgums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 II nodaļas pirmo iedaļu vai arī tiesa var izsniegt tiesas dokumentus, izmantojot pasta pakalpojumus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 14.pantu.

(3) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 15.pantu lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, tieši no saņēmējas dalībvalsts tiesu varas amatpersonām, citām amatpersonām vai citām kompetentām personām, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj šīs dalībvalsts tiesību akti.

657.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts lūgumus, veicot saņēmējas struktūras funkcijas, kā arī pārsūta Latvijas lūgumus, veicot pārsūtītājas struktūras funkcijas.

(2) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 3.pantu Tieslietu ministrija veic centrālās struktūras funkcijas.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 12.pantu;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem izsniegt tiesas dokumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pantu.

658.pants. Ārvalsts lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pantu ārvalsts lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas pieņem, ja šie dokumenti sastādīti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu ārvalsts lūgumu un dokumentu izsniegšanas apliecinājumu var pieņemt rakstveidā vai ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas var pieņemt ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

659.pants. Latvijas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pantu Latvijas lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas tiesa sastāda rakstveidā lūguma saņēmējas valsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu Latvijas lūgumu vai dokumentu izsniegšanas apliecinājumu Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij rakstveidā vai ar citiem ārvalstij pieņemamiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot to arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas var iesniegt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

660.pants. Latvijas lūgumam pievienojamo dokumentu valoda

(1) Ja tiesas dokumentus izsniedz personām ārvalstī pēc puses lūguma, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 5.pantu izskaidro pusei, ka adresāts ir tiesīgs atteikties pieņemt tiesas dokumentus, ja tie nav noformēti vai tiem nav pievienots tulkojums kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām. Šādā gadījumā puse pēc sava ieskata tiesas dokumentus var noformēt vai tiem pievienot tulkojumu kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām.

(2) Pārējos gadījumos, tajā skaitā gadījumos, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt Latvijas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus, tiem pievieno tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā;

2) adresātam saprotamā valodā.

661.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6. vai 7.pantu.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

662.pants. Ārvalsts lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas adresāta dzīvesvieta, atrašanās vieta (juridiskā adrese) vai ārvalsts lūgumā par dokumentu izsniegšanu norādītā adresāta adrese.

(2) Ārvalsts lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.panta 1.punktu dokumentus izsniedz sūtītājas iestādes īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams lūgumu izpildīt mēneša laikā no ārvalsts lūguma saņemšanas Tieslietu ministrijā vai ārvalsts lūgumā norādītajā termiņā, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.pantu to rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts lūguma izpilde nav iespējama vai lūgums ir izpildīts daļēji, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6.pantu Tieslietu ministrijai rakstiski paziņo lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

663.pants. Ārvalsts lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pantu ārvalsts lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, izsniedzot dokumentus, ir pieļaujama tikai tad, ja dokumentus izsniedz attiecīgās ārvalsts pilsoņiem.

664.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa izskaidro adresātam Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā paredzētās tiesības atteikties pieņemt dokumentus uz pantā norādītajiem pamatiem.

(2) Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts nav atteicies pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī, viņš var atteikties pieņemt dokumentus nedēļas laikā pēc to saņemšanas, nosūtot dokumentus atpakaļ tiesai, kas tos izsniedza.

(3) Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts lūgumu un dokumentus, kuri jāpārtulko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 3.punktu.

665.pants. Ārvalsts lūgumu izpildes izmaksas

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt ārvalsts lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktu.

82.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem

666.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Tiesa izsniedz dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, pamatojoties uz ārvalsts lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts lūguma pieļaujamību.

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Tieslietu ministrijā Latvijas lūgumu.

(3) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "a" punktu tiesa var izsniegt tiesas dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tieši pa pastu, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

(4) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "c" punktu lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, tieši no saņēmējas līgumslēdzējas valsts tiesu varas amatpersonām, citām amatpersonām vai citām kompetentām personām, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

667.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts lūgumus un nosūta Latvijas lūgumus, veicot kompetentās vai centrālās iestādes funkcijas saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvenciju vai citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem.

(2) Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem izsniegt tiesas dokumentus.

668.pants. Lūguma valoda

Lūgumu sastāda un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu piemērošanā.

669.pants. Lūguma forma

(1) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā.

(2) Latvijas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sastādītus rakstveidā. Ārvalsts lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

670.pants. Latvijas lūgumam pievienojamo dokumentu valoda

(1) Latvijas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus noformē valsts valodā. Tiem var pievienot tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, ja Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi pieļauj šādu iespēju.

(2) Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem lūguma saņēmēja valsts vai adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus valodā, kas nav šās valsts valoda, dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, kuru lūguma saņēmēja valsts ir norādījusi kā pieņemamu.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citu valodu, kādā noformējami dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

671.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

672.pants. Ārvalsts lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem dokumentus izsniedz lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams lūgumu izpildīt mēneša laikā no ārvalsts lūguma saņemšanas Tieslietu ministrijā vai ārvalsts lūgumā norādītajā termiņā, tiesa rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts lūguma izpilde nav iespējama vai lūgums ir izpildīts daļēji, tiesa Tieslietu ministrijai rakstiski paziņo lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

673.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa rakstveidā informē adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sastādīti vai tiem ir pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu vai adresātam saprotamu valodu.

(2) Adresāts var atteikties pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā pēc dokumentu saņemšanas, iesniedzot vai nosūtot atpakaļ dokumentus tiesai, kas tos izsniedza. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, kas nav valsts valodā, adresāts paziņo tiesai par valodu, kuru adresāts saprot.

(3) Ja adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts lūgumu un dokumentus, kuri jāpārtulko.

(4) Ja saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "a" punktu dokumenti ir nosūtīti pa pastu tieši adresātam Latvijā, adresāts var atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sastādīti vai tiem ir pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu, vai tie ir nosūtīti kādā citā veidā, izņemot ierakstītu pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu. Šādā gadījumā adresāts iesniedz vai nosūta atpakaļ dokumentus Tieslietu ministrijai.

674.pants. Ārvalsts lūgumu izpildes izmaksas

(1) Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt ārvalsts lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otro daļu.

83.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā

675.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Tieslietu ministrijā Latvijas lūgumu.

676.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā, Latvijas lūgumu iesniedz un ārvalsts lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem izsniegt tiesas dokumentus Latvijas pilsoņiem, lūdzot attiecīgās valsts piekrišanu šādam izsniegšanas veidam.

677.pants. Lūguma saturs

(1) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas iestādes nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par adresātu, tā dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridiskā adrese) un tā statusu tiesvedības procesā;

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) citu informāciju, kas nepieciešama lūguma izpildei.

(2) Lūgumā var lūgt dokumentus izsniegt lūguma iesniedzējas valsts likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

678.pants. Lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus noformē un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no minētajām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) adresātam saprotamā valodā, ja attiecīgā valsts to pieļauj;

3) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ja lūguma saņēmēja valsts vai adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus valodā, kas nav šās valsts valoda, dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, kuru lūguma saņēmēja valsts ir norādījusi kā pieņemamu.

(3) Ārvalsts lūgumu pieņem noformētu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(4) Ārvalsts lūgumam pievienotos dokumentus pieņem noformētus vai ar pievienotu tulkojumu jebkurā valodā, ja vien adresāts tos pieņem labprātīgi (682.pants).

(5) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām vai adresātam saprotamā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par citu valodu, kādā noformējams ārvalsts lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

679.pants. Lūguma forma

(1) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā.

(2) Latvijas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

680.pants. Ārvalsts lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts lūgumu izskata Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

(5) Ja ārvalsts lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

681.pants. Ārvalsts lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(2) Ārvalsts lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad ārvalsts kompetentā iestāde lūdz izsniegt dokumentus tās procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams lūgumu izpildīt mēneša laikā no ārvalsts lūguma saņemšanas Tieslietu ministrijā vai ārvalsts lūgumā norādītajā termiņā, tiesa to rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

682.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(2) Adresāts var atteikties pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā pēc dokumentu saņemšanas, iesniedzot vai nosūtot atpakaļ dokumentus tiesai, kas tos izsniedza. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, kas nav valsts valodā vai adresātam saprotamā valodā, adresāts paziņo tiesai par valodu, kuru adresāts saprot.

683.pants. Ārvalsts lūgumu izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Ja izdevumi ir radušies, izpildot ārvalsts lūgumu saskaņā ar šā likuma 681.panta otro daļu, tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par lūguma izpildes izmaksām, un Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt šīs izmaksas.

Septiņpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā

84.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija Regulu (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstīm pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās

684.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par pierādījumu iegūšanu Latvijā (turpmāk – ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums) un Latvijas kompetentās iestādes lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par pierādījumu iegūšanu ārvalstī (turpmāk – Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums).

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

685.pants. Pierādījumu iegūšanā kompetentās iestādes

(1) Saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija Regulas (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstīm pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk – Padomes regula Nr.1206/2001) 2.pantu tiesa saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus, kā arī lemj par pierādījumu iegūšanu ārvalstī un iesniedz Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus tieši ārvalstij vai Padomes regulas Nr.1206/2001 3.panta 1.punkta "c" apakšpunktā paredzētajos gadījumos – Tieslietu ministrijai.

(2) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 3.pantu Tieslietu ministrija veic centrālās iestādes funkcijas.

686.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 4. un 5.pantu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem, ja tie sastādīti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem sastādītus rakstveidā.

(3) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 6.pantu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

687.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 4. un 5.pantu Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus tiesa sastāda rakstveidā lūguma saņēmējas valsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 6.pantu Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus tiesa vai Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem ārvalstij pieņemamiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

688.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību pierādījumu iegūšanā ārvalstī

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 11.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 12.pantu.

689.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, vai Tieslietu ministrija Padomes regulas Nr.1206/2001 3.panta 3.punktā un 17.pantā paredzētajos gadījumos septiņu dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Ja tiesa, kurai ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums ir iesniegts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tiesa uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, pieņemot to izpildei vai nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 14.pantu.

(4) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu Padomes regulas Nr.1206/2001 17.pantā paredzētajā gadījumā, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 17.pantu.

(5) Kompetentās iestādes lēmums nav pārsūdzams.

690.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir pieļauta saskaņā ar ārvalsts procesuālo kārtību pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 15.pantu to rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(3) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde nav iespējama vai pastāv būtiskas praktiskās grūtības, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 10.pantu ārvalsts kompetentajai iestādei rakstiski paziņo lūguma neizpildes iemeslus.

691.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību

(1) Tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 11. vai 12.pantu, paziņo ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

692.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ārvalsts tiesa lūdz iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami tehniskie līdzekļi pierādījumu iegūšanai.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

693.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem to tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 14.pantu izskaidro lieciniekiem to tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

694.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildes izmaksas

(1) Padomes regulas Nr.1206/2001 18.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetentajai tiesai līdz lūguma izpildei iemaksāt summas, kas izmaksājamas ekspertiem.

(2) Padomes regulas Nr.1206/2001 18.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetentajai tiesai pēc lūguma izpildes segt:

1) izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma ir izpildīts saskaņā ar ārvalsts procesuālo kārtību;

3) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma ir izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

85.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem

695.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

696.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus un nosūta Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus, veicot kompetentās vai centrālās iestādes funkcijas saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju un citiem Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

697.pants. Lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

Lūgumu un tam pievienotos dokumentus sastāda un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu piemērošanā.

698.pants. Lūguma saturs un forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā un iesniedz Tieslietu ministrijai.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sastādītus rakstveidā. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

699.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju līdzdalību

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 8.pantu.

700.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 16. vai 17.pantu, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka, ja nepieciešams, lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei.

(4) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

701.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(3) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir pieļauta saskaņā ar ārvalsts procesuālo kārtību pēc ārvalsts kompetentā iestādes lūguma.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas par lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas, tiesa to rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde nav iespējama vai pastāv būtiskas praktiskās grūtības, tiesa rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai lūguma neizpildes iemeslus.

702.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7. vai 8.pantu, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem, ja tādi ir, nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju, ja tādi ir, lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

703.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

704.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju, tiesa izskaidro lieciniekiem to tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

705.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildes izmaksas

(1) Atbilstoši Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otrajai daļai tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otro daļu.

86.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā

706.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

707.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

(1) Ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā, Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu iesniedz un ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus.

708.pants. Lūguma saturs

(1) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas tiesas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par pusēm un pušu pārstāvjiem (vārdi, uzvārdi, ja minētie lietas dalībnieki ir fiziskas personas, un nosaukumi, ja puses ir juridiskas personas, un adreses);

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) ziņas par iegūstamajiem pierādījumiem un to saistību ar lietu;

6) ziņas par likumā paredzētajiem gadījumiem, kad liecinieki var atteikties no liecības došanas;

7) citu informāciju, kas nepieciešama lūguma izpildei.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

3) iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus;

4) iegūt pierādījumus saskaņā ar šajā likumā paredzēto procesuālo kārtību.

709.pants. Lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus noformē un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no minētajām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu pieņem noformētu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji var vienoties par citu valodu, kādā noformējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

710.pants. Lūguma forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sastāda rakstveidā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

711.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir pretrunā Latvijas sabiedriskajai iekārtai;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams;

3) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir saistīta ar būtiskām praktiskām grūtībām.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

712.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde nav iespējama vai pastāv būtiskas praktiskās grūtības, vai lūgums ir izpildīts daļēji, tiesa rakstiski paziņo Tieslietu ministrijai lūguma neizpildes iemeslus.

713.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, pusēm vai to pārstāvjiem, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

714.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami tehniskie līdzekļi pierādījumu iegūšanai.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

715.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, liecinieki var atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu, ja šādas tiesības ir norādītas ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumā vai arī to citādi ir apstiprinājusi ārvalsts kompetentā iestāde.

716.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa, kura izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo Tieslietu ministrijai par šādām lūguma izpildes izmaksām:

1) izdevumu summām, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksām, kas radušās, izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar šā likuma 712.panta trešo daļu;

3) izmaksām, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma ir izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(3) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt šā panta otrajā daļā paredzētās izmaksas."

49. Papildināt pārejas noteikumus ar 38.punktu šādā redakcijā:

"38. Šā likuma 56.²pants, 214.panta 6.punkts un 216.panta 7.punkts, ciktāl tie attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1393/2007, kā arī 656., 657., 658., 659., 660., 661., 662., 663., 664. un 665.pants stājas spēkā 2008.gada 13.novembrī."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Civilprocesa likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Eiropas Savienības un starptautiskās prasības

Šobrīd Civilprocesa likuma 652.pants paredz, ka tiesas izpilda ārvalstu tiesu tiesiskās palīdzības lūgumus (par procesuālo darbību veikšanu, par tiesas un ārpustiesas dokumentu nosūtīšanu u.c.), kā arī nosūta ārvalstu tiesām šādus lūgumus saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Eiropas Savienības tiesību normām un šo likumu. Pašreizējam regulējumam ir vairāki trūkumi. Tādos tiesiskās sadarbības jautājumos kā pārrobežu tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un pierādījumu iegūšana gan Eiropas Savienības regulējums, gan arī starptautiskais regulējums ir pietiekami izvērsts. Tomēr no nacionālā regulējuma aspekta Civilprocesa likuma 652.pants nav pietiekams, lai nodrošinātu gan starptautisko, gan Eiropas Savienības instrumentu efektīvu piemērošanu. Pašreizējā situācijā Civilprocesa likums arī nenodrošina skaidru regulējumu, kādā kārtībā Latvijas tiesas lūdz izsniegt tiesu dokumentus ārvalstīs, kā Latvijas tiesas izpilda ārvalstu lūgumus par dokumentu izsniegšanu. Piemēram, atbilstoši vispārējam principam ārvalstu tiesas vai ārpustiesas dokumenti lūguma saņēmējā valstī ir jāizsniedz tādā kārtībā, kādā izsniedz dokumentus nacionāli. Tomēr Civilprocesa likuma 56.pants paredz tikai kārtību, kādā izsniedz pavēstes. Tas neparedz, kā personām izsniedz citus tiesu dokumentus, piemēram, spriedumus vai lēmumus. Tā rezultātā nav skaidrs, kādā kārtībā Latvijā ir izsniedzami ārvalstu tiesas vai ārpustiesas dokumenti, neradot pārskatāmību un paredzamību nedz tiesām, nedz personām šajos jautājumos.

Pašreizējais regulējums nerada pietiekamu pārskatāmību arī par personu tiesībām un pienākumiem pārrobežu dokumentu izsniegšanā vai pierādījumu iegūšanā. Nacionālajām normām ir jāparedz, vai pusēm ir tiesības piedalīties pierādījumu iegūšanā citā valstī un uzdot jautājumus lieciniekam, kad tas tiek nopratināts citā valstī, un kurš rezultātā sedz izdevumus, ja tādi radušies. Nacionālajām normām ir jāparedz, vai un kādos gadījumos persona Latvijā var atteikties pieņemt dokumentus, ja tie nav tulkoti latviešu valodā vai citā adresātam saprotamā valodā. Civilprocesa likums neatrunā, vai tiesai vai pašam prasītājam ir jānodrošina prasības pieteikuma tulkojums, ja tas ir izsniedzams personai citā valstī, kuram ir pienākums segt izdevumus par prasības pieteikuma izsniegšanu personai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nereti ir maksas pakalpojums un var izmaksāt vairāk nekā 70 latus. Šobrīd šie jautājumi tiek risināti individuāli katrā konkrētajā gadījumā, tomēr lietderīgāks būtu skaidrs un pārskatāms regulējums visiem gadījumiem.

Vairākos jautājumos nav arī skaidrs, kāda ir Tieslietu ministrijas kā centrālās vai kompetentās iestādes loma šāda veida sadarbībā un kas ir tie pienākumi, ko veic tiesas, izpildot ārvalstu lūgumus. Piemēram, gan starptautiskie, gan Eiropas Savienības instrumenti paredz pirms ārvalsts lūguma izpildes izvērtēt, vai ārvalsts lūgums atbilst attiecīgā instrumenta prasībām, darbības jomai, kā arī, vai Latvija var atteikt ārvalsts lūguma izpildi, ja lūguma izpilde nonāk pretrunā Latvijas sabiedriskajai iekārtai. Tomēr šobrīd nacionālo tiesību akti neparedz, vai šāds izvērtējums būtu jāveic Tieslietu ministrijai vai tiesām.

Rezultātā lielā daļā jautājumu gan Eiropas Savienības, gan starptautiskie instrumenti paši par sevi nav pietiekami, lai tos varētu efektīvi piemērot un radīt pārskatāmu regulējumu gan personām, gan tiesību piemērotājiem. Nereti to efektīva piemērošana ir atkarīga no to ieviešanas vai papildināšanas ar nacionālo normu noteikumiem.

Lai Civilprocesa likums būtu atbilstošs Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī veicinātu to efektīvāku un atbilstošāku piemērošanu, likumprojekts saistīts ar divām Eiropas Savienības regulām:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Regulu (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000, (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007);

2) Padomes 2001.gada 28.maija Regulu (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstīm pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk – Padomes regula Nr.1206/2001).

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 Eiropas Savienības dalībvalstīs stāsies spēkā 2008.gada 13.novembrī, izņemot regulas 23.pantu, ko piemēro no 2008.gada 13.augusta. Savukārt Padomes regula Nr.1206/2001 vispārēji Eiropas Savienības dalībvalstīs ir stājusies spēkā 2001.gada 1.jūlijā, bet tajās dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004.gada 1.maijā, tajā skaitā arī Latvijā, Padomes regula Nr.1206/2001 stājās spēkā 2004.gada 1.maijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 nosaka kārtību, kādā tiesas vai ārpustiesas dokumentus pārsūta no vienas dalībvalsts uz otru izsniegšanai šajā dalībvalstī. Līdz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 spēkā stāšanās brīdim 2008.gada 13.novembrī dokumentu izsniegšanu pārrobežu lietās nosaka Padomes 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – Padomes regula Nr.1348/2000). Šī regula Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā attiecīgi 2001.gada 31.maijā un 2004.gada 1.maijā. Jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 mērķis ir padarīt pārrobežu dokumentu izsniegšanu efektīvāku un ātrāku salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, nodrošināt atbilstošāku dokumentu adresāta aizsardzību, kā arī mazināt atšķirības dalībvalstu procesuālajos noteikumos, kur pastāv atšķirīgs dokumentu izsniegšanas režīms.

Padomes regula Nr.1206/2001 nosaka kārtību, kādā dalībvalstu tiesas sadarbojas gadījumos, kad vienas tiesvedības ietvaros vienā dalībvalstī ir nepieciešams iegūt pierādījumus no citas dalībvalsts. Padomes regulas Nr.1206/2001 mērķis ir ieviest pierādījumu iegūšanas ātrumu un efektivitāti, lai veicinātu tiesiskās sadarbības efektivitāti tiesvedības procesos, kur šāda sadarbība nepieciešama.

Lai Civilprocesa likums būtu atbilstošs arī starptautiskajām saistībām, likumprojekts ir saistīts ar vairāku Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu piemērošanas pilnveidošanu:

1) Hāgas 1965.gada 15.novembra konvenciju par tiesu un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk – Hāgas 1965.gada konvencija);

2) Hāgas 1970.gada 18.marta konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās (turpmāk – Hāgas 1970.gada konvencija)

3) Latvijas Republikai saistošajiem divpusējiem (trīspusējiem) starptautiskajiem līgumiem, kas paredz tiesiskās palīdzības sniegšanas noteikumus pierādījumu iegūšanas un dokumentu izsniegšanas jautājumos. Šādi starptautiskie līgumi ir noslēgti ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krieviju, Ukrainu, Uzbekistānu, Moldovu, Poliju, Kirgīziju.

Hāgas 1965.gada konvencija Latvijā ir spēkā kopš 1995.gada 1.novembra. Tā ir viena no visplašāk starptautiski piemērotākajām konvencijām, kas regulē tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanas un nosūtīšanas kārtību gadījumos, kad vienas valsts tiesas vai ārpustiesas dokumentus ir nepieciešams izsniegt personām, kuras atrodas citā valstī. Hāgas 1965.gada konvencijas noteikumi lielā mērā ir pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007, konkretizējot konvencijas noteikumu, atsevišķos jautājumos ieviešot striktāku to piemērošanu dalībvalstu savstarpējās attiecībās.

Hāgas 1970.gada konvencija Latvijā ir spēkā kopš 1995.gada 27.maija. Tā nosaka vienotu kārtību, kādā līgumslēdzēju valstu tiesas sadarbojas, iegūstot pierādījumus civillietās citās līgumslēdzējās valstīs. Hāgas 1970.gada konvencijas noteikumi arī lielā mērā ir pārņemti Padomes regulas Nr.1206/2001 noteikumos.

Attiecībās ar tām valstīm, kurās dokumentu izsniegšanu un pierādījumu iegūšanu nosaka tikai divpusējā tiesiskās palīdzības līguma noteikumi, piemēro attiecīgā tiesiskās palīdzības līguma noteikumus. Tomēr Latvijā un citās valstīs vienlaikus ir spēkā gan minētās Hāgas konvencijas, gan arī tiesiskās palīdzības līgumi. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistošas arī minētās regulas. Lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu ir arī Hāgas konvenciju līgumslēdzējas valstis. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstu starpā dokumentu izsniegšana un pierādījumu iegūšana civillietās pārrobežu jautājumos notiek attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 un Padomes regulas Nr.1206/2001 noteikumiem, nevis saskaņā ar konvenciju noteikumiem. Tomēr, ja nepieciešams izsniegt dokumentus un iegūt pierādījumus valstīs, kas ir minēto konvenciju līgumslēdzējas valstis un kas savukārt nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tad arī attiecīgi ir jāpiemēro Hāgas konvenciju noteikumi.

1. Lietu piekritība laulības šķiršanas lietās

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 233.pantu lietas par laulības neesamību vai šķiršanu tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot likuma 29.nodaļā paredzētos noteikumus. Līdz ar to pēc vispārējiem lietu piekritības noteikumiem laulības šķiršanas lietas ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesām (skat. Civilprocesa likuma 24.pantu). Tomēr jāievēro, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 238.panta pirmo daļu prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus ar lietu par laulības šķiršanu vai neesamību, proti, lietā par laulības šķiršanu vai neesamību jāizskata tajā skaitā arī strīdi par kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem un laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas) (skat. Civilprocesa likuma 238.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu). Tādējādi šajā lietā jāizskata arī strīds par nekustamo īpašumu, ja tāds ietilpst laulāto mantā. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 25. panta pirmās daļas 1.punktam apgabaltiesai piekritīgas visas lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu. Pie tam jāievēro, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 25.panta otro daļu, ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi — apgabaltiesas izskatīšanai, lietu izskata apgabaltiesa. Tādējādi laulības šķiršanas vai neesamības lietas, kurās laulāto mantā ietilpst nekustamais īpašums, ir piekritīgas un jāizskata apgabaltiesā. Pie tam jāievēro, ka līdz ar to apgabaltiesā izskata arī strīdus par aizgādības noteikšanu; saskarsmes tiesības izmantošanu; uzturlīdzekļiem bērnam un līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, jo atbilstoši likumam šādi prasījumi arī izskatāmi vienlaicīgi ar laulības šķiršanas vai neesamības prasību (skat. Civilprocesa likuma 238.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu). Tiesu informācijas sistēmas statistikas dati liecina, ka Rīgas apgabaltiesā kā pirmajā instancē laulības šķiršanas lietu skaits 2006.gadā bija 144, pie tam pārskata perioda s ākumā neizskatītas bija palikušas 124 lietas, pārskata perioda beigās pabeigtas tika 128 lietas, savukārt neizskatītas palika 140 lietas. Pie tam statistikas dati norāda, ka no 2006.gada pārskata periodā izskatītajām 128 lietām 9 lietas tika izskatītas laikā līdz 3 mēnešiem; 27 lietas – no 3 līdz 6 mēnešiem; 57 lietas no 6 līdz 12 mēnešiem; 22 lietas – no 12 līdz 18 mēnešiem un dažas lietas arī ilgākā laikā. Tādējādi visvairāk šādu lietu tiek izskatīts laikā no 6 līdz 12 mēnešiem, bet vairākas lietas var tikt neizskatītas arī ilgākā laika posmā. Vienlaicīgi jānorāda, ka saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas statistikas datiem 2006.gada pārskata periodā Rīgas apgabaltiesā ilgāk par gadu neizskatīto civillietu skaits 1.instancē sastāda 1062 lietas, salīdzinoši Rīgas Centra rajona tiesā tās ir 134. Pie tam vidējais svērtais civillietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē Rīgas apgabaltiesā 2006.gadā sastāda 9,5 mēneši, bet, piemēram, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā – 4,2 mēneši. Grozījumu izdarīšanas likuma 25.panta pirmās daļas 1. punktā nepieciešamība pamatojama arī ar to, ka minētajās laulības šķiršanas lietās, kas nekustamā īpašuma dēļ piekritīgas apgabaltiesai, var būt arī strīdi par aizgādības noteikšanu; saskarsmes tiesības izmantošanu un uzturlīdzekļiem bērnam, kas tieši skar bērna tiesības, un ka šādu laulības šķiršanas lietu izskatīšanas ilgums, ievērojot apgabaltiesu noslogotību un tajā izskatāmo lietu ilgumu, var ietekmēt bērnu tiesības un to ievērošanu. Vienlaikus saskaņā ar likuma 238.panta otro daļu pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai laulības neesamību nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai pusei mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

2. Prasības nodrošināšanas noteikumi

Tiesu praksē ir aktuāls jautājums par atbildētāja tiesībām iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. Dažādi interpretējot esošo regulējumu (Civilprocesa likuma 142.panta pirmās daļas otro teikumu, 141.panta pirmo daļu saistībā ar 140.panta otro daļu), dažādas tiesas dažādi izlemj jautājumu par to, vai atbildētājs var pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu. Tā rezultātā rodas nevienlīdzība un tiek aizskartas personu tiesības uz taisnīgu tiesu, kas nebūtu pieļaujams.

Tāpat likumprojekts paredz veikt grozījumus Civilprocesa likuma 142. panta devītajā daļā, papildinot to ar otro teikumu. Minētie grozījumi ir nepieciešami sekojošu iemeslu dēļ.

Pienākums atmaksāt kā prasības nodrošinājuma līdzekli iemaksāto summu var rasties divos gadījumos: prasības nodrošinājums tiek atcelts vai konkrētais prasības nodrošinājuma līdzeklis tiek aizstāts ar citu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140. panta piekto daļu prasības nodrošinājumu var atcelt tiesa, noraidot iesniegto prasību (Civilprocesa likuma 140. panta sestā daļa) vai atstājot prasību bez izskatīšanas vai izbeidzot tiesvedību (Civilprocesa likuma 140. panta septītā daļa), vai, ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta (140. panta astotā daļa). Visos minētajos gadījumos tiek pieņemts attiecīgs tiesas nolēmums. Lēmums tiek pieņemts arī gadījumā, ja viens prasības nodrošināšanas līdzekļa veids tiek aizstāts ar citu (Civilprocesa likuma 140. panta ceturtā daļa). Tādējādi visos gadījumos, kad summa, kas iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, atmaksājama, šādam pienākumam pamatā jābūt tiesas nolēmumam.

Ņemot vērā minēto, lai novērstu domstarpības praksē, kā arī izslēgtu iespēju, ka atbildētājs, panācis prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu, pieprasa tiesu izpildītājam atmaksāt iemaksāto summu, Civilprocesa likuma 140. panta devītā daļa būtu papildināma, nosakot, ka summa, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā tikai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

4. Naudas līdzekļu apķīlāšana kredītiestādēs

Aktuāls problēmjautājums ir saistībā ar to, vai saskaņā ar Civilprocesa likuma 138.pantu naudas līdzekļi kredītiestādēs ir apķīlājami. Likuma pašreizējais regulējums ir balstīts uz to, ka jebkuri personas naudas līdzekļi kredītiestādē vai citā finanšu institūcijā ir pie trešās personas esoši līdzekļi jeb no trešās personas pienākošies maksājumi. Līdz ar to kredītiestāde vai cita finanšu institūcija uzskatāma par trešo personu un atbildētāja naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās ir apķīlājami, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 6.punktu. Ņemot vērā, ka pašreizējais Civilprocesa likuma regulējums izraisījis praksē dažas neskaidrības, attiecībā uz to, vai naudas līdzekļi kredītiestādēs ir apķīlājami un uz kura likuma punkta pamata, likuma 138.panta pirmās daļas 6.punktu nepieciešams precizēt, skaidri nosakot, ka to maksājumu, kuri pienākas no trešajām personām, lokā ietilpst arī jebkuri atbildētāja naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

5. Spriedumu izpildes izdevumu apmaksa

Lietas par tiesas noteiktā prasības nodrošinājuma izpildi ir īpaša kategorija, jo tajās nav piedzinēja un atbildētāja. Rezultātā šīm lietām nevar piemērot parastos Civilprocesa likuma 568.panta noteikumus par sprieduma izpildes izdevumu apmaksu un nepieciešams individuāls regulējums.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Eiropas Savienības un starptautiskās prasības

Likumprojekta mērķis ir Latvijas saistību izpilde pret Eiropas Savienību, kā arī civilprocesa normu saskaņošana ar Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

1.1. Likumprojekta 47.pants paredz Civilprocesa likumu papildināt ar jaunu sešpadsmito sadaļu, kas paredz regulējumu starptautiskajai civilprocesuālajai sadarbībai dokumentu izsniegšanā.

Jaunajā sešpadsmitā sadaļā ir paredzētas trīs jaunas nodaļas (81.-83.nodaļa) par starptautisko civilprocesuālo sadarbību dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1393/2007, Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā. Šo nodaļu noteikumi ir izstrādāti, lai ar nacionālajām normām nodrošinātu skaidru regulējumu, kā Latvijas tiesas izsniedz dokumentus ārvalstīs, kā arī to, kā Latvijas tiesas izpilda ārvalstu lūgumus par dokumentu izsniegšanu Latvijā; kāda ir Tieslietu ministrijas, kā centrālās vai kompetentās iestādes loma šāda veida sadarbībā. Šo nodaļu noteikumu mērķis ir atvieglot un paredzēt skaidrāku regulējumu gan Latvijai saistošo divpusējo (trīspusējo) tiesiskās palīdzības līgumu, kā arī Hāgas 1965.gada konvencijas, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 piemērošanā, veicinot to izmantošanu tiesvedībā, padarot skaidrāku un saprotamāku regulējumu gan tiesām, gan tiesvedībā iesaistītajām personām.

Likumprojekta jaunā 81., 82. un 83.nodaļa nostiprina, ka Latvijas tiesas un Tieslietu ministrija ir iesaistītas gan ārvalsts lūgumu par tiesas dokumentu, gan ārvalsts lūgumu izpildē par ārpustiesas dokumentu izsniegšanu izpildē. To, kādus dokumentus konkrētajā ārvalstī uzskata par tiesas vai ārpustiesas dokumentiem, nosaka attiecīgā valsts saskaņā ar savas valsts nacionālajām normām. Tāpēc Latvija, saņemot ārvalsts lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu, nevērtē, vai konkrēto dokumentu var uzskatīt par tiesas vai ārpustiesas dokumentu. Latvijai ir pienākums izpildīt lūgumus gan par tiesas, gan par ārpustiesas dokumentu izsniegšanu. Tomēr šo nodaļu noteikumi neattiecas uz Latvijas ārpustiesas dokumentu izsniegšanu citās valstīs. Saskaņā ar šo nodaļu noteikumiem Latvijas tiesas citām valstīm var lūgt izsniegt tikai tiesu dokumentus. Šāds regulējums ir paredzēts divu iemeslu dēļi. Pirmkārt, tāpēc, ka Latvijas nacionālās normas nenosaka, kādus dokumentus uzskata par ārpustiesas dokumentiem Hāgas 1965.gada konvencijas un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 piemērošanas nolūkos. Otrkārt, iespējamo ārpustiesas dokumentu statuss, kā arī to izsniegšanas kārtība citās valstīs saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 nav Civilprocesa likuma normu regulēšanas priekšmets. Ārpustiesas dokumenti atbilstoši to nosaukumam nav saistīti tiesvedības procesu vai Latvijas tiesu darbību. Tāpēc iespējamā ārpustiesas dokumentu statusa piešķiršana Hāgas 1965.gada konvencijas un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 piemērošanas nolūkos un to izsniegšanas kārtība būtu jāregulē ar attiecīgajām speciālajām normām.

Jaunās sešpadsmitās sadaļas 81.nodaļa atrisina nepieciešamos Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 ieviešanas jautājumus.

Jaunās 81.nodaļas 657.pants nosaka, kuras iestādes Latvijā veic pārsūtītājas struktūras un saņēmējas struktūras funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2.pantu, kā arī to, kuras iestādes veic centrālās struktūras funkcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 3.pantu. Vienlaikus Civilprocesa likuma 657.pants nodrošina, ka Tieslietu ministrija Latvijas lūgumu ārvalstij var pārsūtīt ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 12.pantu, vai var lūgt ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem izsniegt tiesas dokumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pantu. Tādējādi tiek konkretizēts, kādā kārtībā tiesas un attiecīgi Tieslietu ministrija izmanto diplomātiskos un konsulāros kanālus dokumentu izsniegšanā.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 noteikumiem katrai dalībvalstij ir jāpaziņo par to, kādā valodā bez savas valodas tā piekrīt pieņemt dokumentu izsniegšanas lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu, kā arī citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 katrai dalībvalstij arī jāpaziņo par tai pieejamajiem dokumentu saņemšanas līdzekļiem. Jaunās 81.nodaļas 658.pants ievieš šos Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 noteikumus, paredzot, ka Latvija pieņem ārvalsts lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu, kā arī citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas ne tikai valsts valodā, bet arī angļu valodā. Jaunās 81.nodaļas 658.pants nodrošina arī to, ka ārvalsts lūgumu un dokumentu izsniegšanas apliecinājumu Latvijā var pieņemt rakstveidā vai ar citiem komunikāciju līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā. Savukārt citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 paredzētās veidlapas Latvijā var pieņemt ar citiem pieejamiem komunikāciju līdzekļiem bez nepieciešamības tās iesniegt rakstveidā.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 neparedz, kādā valodā ir noformējami izsniegšanai ārvalstīs paredzētie Latvijas tiesas dokumenti. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 gadījumā izsniedzamo dokumentu valodas noteikumi tiek risināti ar tās 8.panta noteikumiem par adresāta tiesībām atteikties pieņemt dokumentus. Tāpēc jaunās 81.nodaļas 660.panta mērķis ir dot norādi uz to, kādā valodā Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienojamie dokumenti būtu noformējami vai kādā valodā tiem būtu pievienojams tulkojums. Atbilstoši 660.pantam, ja tiesas dokumentus izsniedz personām ārvalstī pēc puses lūguma, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 5.pantu izskaidro pusei, ka adresāts ir tiesīgs atteikties pieņemt tiesas dokumentus, ja tie nav noformēti vai tiem nav pievienots tulkojums kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām. No vienas puses, Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 neuzliek pusei tiešu pienākumu nodrošināt tiesas dokumentu noformēšanu vai tulkošanu kādā valodā. Tomēr, no otras puses, pusei jāapzinās, ka adresātam ir tiesības atteikties pieņemt tiesas dokumentus, ja tie nav noformēti vai tiem nav pievienots tulkojums kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām. Tāpēc pusei ir tiesības, vai nu lūgt tiesas dokumentus izsniegt personām ārvalstī valsts valodā un gaidīt, vai adresāts tos pieņems, vai arī noformēt vai tiem pievienot tulkojumu kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām, lai adresāts nevarētu atteikties tos pieņemt. Tomēr gadījumos, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt Latvijas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus, tiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai adresātam saprotamā valodā.

Svarīgi atzīmēt, ka jaunās 81.nodaļas 660.pants ir saistīts ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Civilprocesa likuma 129., 417., 444. un 457.pantā. Atsevišķiem tiesas dokumentiem puse pēc sava ieskata var noformēt vai tiem pievienot tulkojumu kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām, vai, kad adresāts ir atteicies pieņemt Latvijas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus, pusei iestājas pienākums pievienot tulkojumu lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai adresātam saprotamā valodā. Šādi dokumenti saskaņā ar šiem grozījumiem ir, piemēram, prasības pieteikums un tam pievienotie dokumentu noraksti, apelācijas sūdzība un tai pievienotie dokumentu noraksti, blakus sūdzība un tai pievienotie dokumentu noraksti, kasācijas sūdzība un tās noraksti. Tulkojums nav jāpievieno personām, kuras atbrīvotas no tiesas izdevumu segšanas. Savukārt tiesas nolēmumu noformēšana vai tulkošana ir valsts ziņā.

Jaunās 81.nodaļas 661.pants nosaka kārtību, kādā tiek izlemts ārvalsts lūgums, un Tieslietu ministrijas rīcību lūgumu izlemšanā. 661.pants nostiprina principu, ka priekšnosacījums ārvalsts lūguma izpildei ir Tieslietu ministrijai lēmums par lūguma pieļaujamību. Jaunās 81.nodaļas 662.pants nosaka, kurām tiesām ir pienākums izpildīt izpildei pieļauto ārvalsts lūgumu, paredzot šim nolūkam attiecīgas piekritības normas. Būtiski, ka ārvalsts lūgumus izpilda tikai rajona (pilsētas) tiesas. Izpildot ārvalsts lūgumu, kompetentā tiesa tiesas dokumentus izsniedz saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu. Savukārt citu dokumentu izsniegšanas kārtību Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 pieļauj izmantot tikai tajos gadījumos, kad dokumentus ārvalsts pārsūtītājas struktūra lūdz izsniegt kādā īpašā veidā un ja to pieļauj Tieslietu ministrija. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 7.panta 1.punktu, izpildot ārvalsts lūgumu, kompetentā tiesa tiesas dokumentus var izsniegt pārsūtītājas struktūras īpaši lūgtā veidā.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pantā paredzētajam dokumentu izsniegšanas veidam dalībvalsts kompetentā struktūra izsniedzamos dokumentus kādā citā dalībvalstī dzīvojošām personām nosūta savas valsts diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem, kas savas funkcijas veic dokumentu izsniegšanas dalībvalstī. Izsniedzot dokumentus šādā veidā, ir jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, dokumentu izsniegšanā nav pieļaujams izmantot piespiedu pasākumus, proti, personai nevar uzlikt par pienākumu pieņemt dokumentus vai citādi izsniegt dokumentus piespiedu kārtā. Otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 pieļauj dalībvalstīm iebilst pret dokumentu izsniegšanu šādā veidā tās teritorijā, izņemot gadījumus, kad dokumentus izsniedz dokumentu izcelsmes dalībvalsts pilsoņiem. Atbilstoši jaunās 81.nodaļas 663.pantam ārvalsts lūguma izpilde Latvijā, izsniedzot dokumentus, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, ir pieļaujama tikai gadījumos, kad dokumentus izsniedz attiecīgās ārvalsts pilsoņiem. Līdzīgi Latvijas iebildumi pret šādu dokumentu izsniegšanas veidu ir paredzēti arī likumprojektā „Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” (VSS-1799).

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.pants paredz pienākumu saņēmējai struktūrai informēt adresātu, ka viņš var atteikties pieņemt dokumentu izsniegšanai atbilstoši 8.pantā paredzētajiem nosacījumiem. Ņemot vērā to, ka grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka Latvijā ārvalsts lūgumus izpilda tikai rajona (pilsētas) tiesas, tad jaunās 81.nodaļas 664.pants norāda uz to, ka tiesām, nevis Tieslietu ministrijai ir pienākums informēt adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt tiesas dokumentus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.panta prasībām.

Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 paredz, ka izdevumu atmaksāšanu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu nevar prasīt, vienlaikus paredzot divus izņēmumus. Viens no izņēmumiem pieļauj prasīt izdevumu atmaksāšanu tajos gadījumos, kad valsts ir lūgusi dokumentus izsniegt kādā īpašā veidā. Otrs izņēmums pieļauj atprasīt izdevumu segšanu tajos gadījumos, kad dokumentu izsniegšanu veic, speciāli šim nolūkam nodarbinot tiesu varas amatpersonas, ar to saprotot tiesu izpildītājus. Latvijā tiesas dokumentus izsniedz tiesas, nevis tiesu izpildītāji. Tādējādi šis izņēmums par izdevumu atmaksāšanu uz Latviju neattiecas. Savukārt jaunās 81.nodaļas 665.pants nodrošina to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos, proti, kad lūgumu izpilda ārvalsts īpaši lūgtajā veidā vai kārtībā, tiesa, kura izpilda ārvalsts lūgumu, informē Tieslietu ministriju par lūguma izpildes izmaksām. Savukārt saskaņā ar jaunās 81.nodaļas 665.panta otro daļu Tieslietu ministrija izvērtē, vai lūgt vai nelūgt ārvalstij segt lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.panta 2.punktu.

Jaunās sešpadsmitās sadaļas 82.nodaļa atrisina nepieciešamos Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu ieviešanas jautājumus, pie tam šīs sadaļas atsevišķi noteikumi ir līdzīgi 81.nodaļas noteikumiem, piemēram, jaunās 82.nodaļas 666., 667., 671., 672. un 674.pantam. Jaunās 82.nodaļas 667.pants paredz dokumentu izsniegšanā iesaistīto Latvijas iestāžu kompetenci, nosakot Tieslietu ministrijas kompetenci ārvalsts lūgumu saņemšanā un izlemšanā, kā arī Latvijas lūguma nosūtīšanā. Pie tam šis regulējums nošķir to, ka Tieslietu ministrija ir tikai tā iestāde, kas saņem, izlemj un nosūta lūgumus, jo turpmāk šajā nodaļā ir paredzēts, ka ārvalsts lūgumu izpildē un Latvijas lūgumu sagatavošanā ir iesaistītas tiesas. Pie tam atsaukšanās 667.pantā uz Hāgas 1965.gada konvenciju un citiem Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem nodrošina, ka jau pašā nodaļas sākumā tiek paredzēta skaidra norāde uz to, kādu starptautisko līgumu noteikumus ievieš 82.nodaļas noteikumi. Pie tam šis regulējums liek uzmanīties, jo vēlāk nodaļas atsevišķos pantos tiek ieviests vai nu tikai divpusējo tiesiskās palīdzības līgumu regulējums, vai arī tikai Hāgas 1965.gada konvencijas noteikumi. Vienlaikus saskaņā ar minēto pantu Tieslietu ministrija, veicot kompetentās vai centrālās iestādes funkcijas, Latvijas lūgumu ārvalstij var pārsūtīt ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus, vai var lūgt ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem izsniegt tiesas dokumentus.

Jaunās 82.nodaļas 668.pants paredz, ka valodu prasības gan ārvalsts lūgumiem, gan arī Latvijas lūgumiem ir noteiktas Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos. Nekādas speciālas valodas prasības šajā gadījumā netiek paredzētas. Hāgas 1965.gada konvencija, kā arī divpusējie tiesiskās palīdzības līgumi neparedz prasību valstīm norādīt valodu, kādā tiek pieņemti lūgumi, jo valodu prasības tieši ir paredzētas gan Hāgas 1965.gada konvencijā, gan arī divpusējos tiesiskās palīdzības līgumos.

Jaunās 82.nodaļas 670.panta mērķis ir dot norādi uz to, kādā valodā Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienojamie dokumenti būtu noformējami vai kādā valodā tiem būtu pievienojams tulkojums, ja tie ir paredzēti izsniegšanai ārvalstī. Vienlaikus šis pants paredz Latvijas lūgumam pievienojamo dokumentu valodas prasības, ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem lūguma saņēmēja valsts vai adresāts ir atteicies pieņemt izsniedzamos dokumentus. Svarīgi atzīmēt, ka jaunās 82.nodaļas 670.pants ir saistīts ar grozījumiem Civilprocesa likuma 129., 417., 444. un 457.pantā. Jaunās 82.nodaļas 673.pants uzliek tiesai par pienākumu informēt adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sastādīti vai tiem ir pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu vai adresātam saprotamu valodu. Vienlaikus šis pants ir saistīts arī ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta „a” punktu, proti, ja dokumenti ir nosūtīti pa pastu tieši adresātam Latvijā, adresāts var atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sastādīti vai tiem ir pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu, vai tie ir nosūtīti kādā citā veidā, izņemot ar ierakstītu pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu. Šādā gadījumā adresāts iesniedz vai nosūta atpakaļ dokumentus Tieslietu ministrijai.

Jaunās sešpadsmitās sadaļas 83.nodaļa atrisina starptautisko civilprocesuālo sadarbību dokumentu izsniegšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā. Jaunās sešpadsmitās sadaļas 83.nodaļas atsevišķi noteikumi ir līdzīgi 81. un 82.nodaļas noteikumiem, piemēram, 675., 676., 679. un 681.pantam.

Svarīgi atzīmēt jaunās 83.nodaļas 677.pantu, kas paredz gan ārvalsts, gan Latvijas lūgumu satura prasības. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 un Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos lūguma satura prasības ir noteiktas veidlapās, tāpēc atsevišķi noteikumi attiecībā uz satura prasībām Civilprocesa likumā šo tiesību aktu piemērošanā nav nepieciešami.

Jaunās 83.nodaļas 678.panta mērķis ir dot norādi uz to, kādā valodā Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienojamie dokumenti ir noformējami vai kādā valodā tiem ir pievienojams tulkojums, ja tie ir paredzēti izsniegšanai ārvalstī. Atšķirībā no 660. un 670.panta noteikumiem Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus noformē un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā, adresātam saprotamā valodā, ja attiecīgā valsts to pieļauj, vai citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties. Līdz ar to šajā gadījumā tiesas dokumentiem, ja tie paredzēti izsniegšanai ārvalstī, ir jānodrošina tulkojums kādā no minētajām valodām, nepieļaujot to izsniegšanu valsts valodā. Vienlaikus šis pants paredz Latvijas lūgumam pievienojamo dokumentu valodas prasības, ja lūguma saņēmēja valsts vai adresāts ir atteicies pieņemt izsniedzamos dokumentus. Svarīgi atzīmēt, ka jaunās 83.nodaļas 670.panta būtība ir saistīta ar grozījumiem Civilprocesa likuma 129., 417., 444. un 457.pantā.

Atšķirībā no 661. un 671.panta noteikumiem 680.pants uzskaita ārvalsts lūguma izpildes atteikuma iemeslus, jo 661. un 671.panta gadījumā tie ir paredzēti attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 un Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

Jaunās 83.nodaļas 682.panta noteikumi nacionāli nodrošina adresāta tiesības atteikties pieņemt tiesas dokumentus. Jaunās 83.nodaļas 682.pants uzliek tiesai par pienākumu informēt adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sastādīti vai tiem ir pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu vai valodu, kuru adresāts saprot.

Jaunās 83.nodaļas 683.pants paredz, ka ārvalsts lūgumu izpildes rezultātā radušos izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot gadījumos, kad ir radušies izdevumi, ārvalsts lūgumu pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildot tās likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā. Šajā gadījumā tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par lūguma izpildes izmaksām, un Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetentajai iestādei segt šīs izmaksas.

1.2. Likumprojekta 48.pants paredz Civilprocesa likumu papildināt ar jaunu septiņpadsmito sadaļu, kas paredz regulējumu starptautiskajai civilprocesuālajai sadarbībai pierādījumu iegūšanā.

Jaunā septiņpadsmitā sadaļā ir paredzētas trīs jaunas nodaļas par starptautisko civilprocesuālo sadarbību pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulu Nr.1206/2001, Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā. Šo nodaļu noteikumi ir izstrādāti, lai ar nacionālajām normām nodrošinātu skaidru regulējumu, kā Latvijas tiesas iegūst pierādījumus ārvalstīs, kā arī to, kā Latvijas tiesas izpilda ārvalstu lūgumus par pierādījumu iegūšanu Latvijā, un kāda ir Tieslietu ministrijas kā centrālās vai kompetentās iestādes loma šajā sadarbībā. Šo nodaļu noteikumi atvieglo Hāgas 1970.gada konvencijas, Latvijai saistošo divpusējo (trīspusējo) tiesiskās palīdzības līgumu, Padomes regulas Nr.1206/2001 piemērošanu, kā arī, iespējams, veicina to izmantošanu tiesvedībā, padarot skaidrāku un saprotamāku regulējumu gan tiesām, gan tiesvedībā iesaistītajām personām.

Jaunā septiņpadsmitās sadaļas 84.nodaļa atrisina nepieciešamos Padomes regulas Nr.1206/2001 ieviešanas jautājumus. Jaunās 84.nodaļas 685.panta noteikumi skaidri nošķir pierādījumu iegūšanā iesaistīto Latvijas iestāžu kompetenci, paredzot konkrētus noteikumus par Tieslietu ministrijas un tiesu kompetenci lūgumu par pierādījumu izvērtēšanā un izlemšanā atbilstoši Padomes regulas Nr.1206/2001 noteikumiem. Minētais pants paredz, ka saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 2.pantu tiesa saņem un izlemj ārvalsts lūgumus, kā arī lemj par pierādījumu iegūšanu ārvalstī un iesniedz Latvijas lūgumus tieši ārvalstij un tikai Padomes regulas Nr.1206/2001 3.panta 1.punkta „c” apakšpunktā paredzētajos gadījumos Tieslietu ministrijai. Saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 3.pantu Tieslietu ministrija veic centrālās iestādes funkcijas.

Jaunās 84.nodaļas 686.pants ievieš atsevišķus Padomes regulas Nr.1206/2001 noteikumus, paredzot, ka Latvija pieņem ārvalsts lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus ne tikai valsts valodā, bet arī angļu valodā; kā arī to, ka ārvalsts lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus Latvijā var pieņemt rakstveidā vai ar citiem komunikāciju līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

Atbilstoši jaunās 84.nodaļas 688.pantam tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas lūgumā var lūgt atļaut lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 11.pantu, piemēram, lai uzdotu lieciniekiem jautājumus, vai arī atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr.1206/2001 12.pantu.

Jaunās 84.nodaļas 689.pants nosaka, kuras tiesas izlemj ārvalsts lūgumu, kārtību, kādā tiek izlemts ārvalsts lūgums, un tiesas rīcību lūgumu izlemšanā. Būtiski, ka ārvalsts lūgumus izlemj tikai rajona (pilsētas) tiesas. Tikai izņēmuma gadījumā, proti, Padomes regulas Nr.1206/2001 3.panta 3.punkta un 17.pantā paredzētajā gadījumā par tiešu pierādījumu iegūšanu Latvijā, – šādu ārvalsts lūgumu izlemj Tieslietu ministrija.

Jaunās 84.nodaļas 689.pants nostiprina principu, ka priekšnosacījums ārvalsts lūguma izpildei ir lēmums par lūguma pieļaujamību. Jaunās 84.nodaļas 689.paredz, ka tajos gadījumā, kad kompetentā tiesa konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tiesa uzdod attiecīgai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam. Jaunās 84.nodaļas 689.paredz, ka kompetentās iestādes lēmums nav pārsūdzams. Tā kā kompetentās iestādes šīs nodaļas izpratnē var būt gan tiesa, gan Tieslietu ministrija, tad atbilstoši pantā paredzētajam, abu minēto iestāžu lēmums nebūs pārsūdzams.

Atbilstoši jaunās 84.nodaļas 690.pantam pierādījumus iegūst saskaņā ar Civilprocesa likumu, tomēr, ja ārvalsts kompetentā tiesa ir lūgusi un Latvijas tiesa šādu lūgumu ir pieļāvusi, tad pierādījumus var iegūt arī ārvalsts procesuālajā kārtībā.

Jaunās 84.nodaļas 691.panta noteikumi paredz tiesai noteikt nosacījumus, ar kādiem ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvji vai puses vai to pārstāvji var piedalīties (cik lielā mērā, kādos gadījums un kad puses var uzdot jautājumus u.tml.), kā arī paziņot par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu. Pie tam tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks. Ja minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

Jaunās 84.nodaļas 692.pants paredz nosacījumus un nosaka kompetento tiesu pierādījumu iegūšanā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

Saskaņā ar jaunās 84.nodaļas 693.pantu persona var atteikties liecināt arī tajos gadījumos, kad personai šādas tiesības izriet no tiesvedības (ārvalsts) valsts likumiem.

Padomes regulas Nr.1206/2001 18.pants paredz noteikumus, kādas izmaksas var tikt atprasītas no ārvalsts, ja ārvalsts lūguma izpilde ir saistīta ar izdevumiem. Padomes regulas Nr.1206/2001 18.pants kā vispārējo principu paredz, ka izdevumu atmaksāšana nevar tikt prasīta. Lai arī jaunās 84.nodaļas 694.panta noteikumi paredz Padomes regulai Nr.1206/2001 līdzīgus noteikumus, tomēr to ietveršana nacionālajās normās nostiprina to, ka ne tikai Latvija var pieprasīt izdevumu atmaksu, bet arī to, kura ir kompetentā iestāde, lai to darītu.

Jaunās septiņpadsmitās sadaļas 85.nodaļa atrisina nepieciešamos Latvijas Republikai saistošo starptautisko līgumu ieviešanas jautājumus, pie tam šīs sadaļas atsevišķi noteikumi ir līdzīgi 84.nodaļas noteikumiem, piemēram, 699., 701., 702., 703. un 704.pantam.

Jaunās 85.nodaļas 696.panta noteikumi paredz pierādījumu iegūšanā iesaistīto Latvijas iestāžu kompetenci, nosakot Tieslietu ministrijas kompetenci ārvalsts lūgumu saņemšanā un izlemšanā, kā arī Latvijas lūguma nosūtīšanā. Hāgas 1970.gada konvencija un divpusējie tiesiskās palīdzības līgumi paredz Tieslietu ministriju kā vienīgo centrālo iestādi vai arī kā vienu no kompetentajām iestādēm attiecībā uz tiesiskās palīdzības lūgumu saņemšanu un nosūtīšanu. Šis regulējums atšķiras no iepriekšējās likumprojektā paredzētās 84.nodaļas ar to, ka tikai Tieslietu ministrija ir tā iestāde, kas saņem, izlemj un nosūta lūgumus, kaut arī turpmāk 85.nodaļa paredz, ka ārvalsts lūgumu izpildi un Latvijas lūgumu sagatavošanu veic tiesas. Atsaukšanās uz Hāgas 1970.gada konvenciju un citiem Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem norāda uz to, kādu starptautisko līgumu noteikumus ievieš 85.nodaļas noteikumi. Pie tam šis regulējums liek uzmanīties, jo vēlāk nodaļas atsevišķos pantos tiek ieviests vai nu tikai divpusējo tiesiskās palīdzības līgumu regulējums, vai arī tikai Hāgas 1970.gada konvencijas noteikumi.

Jaunās 85.nodaļas 697.pants neparedz valodas prasības nedz ārvalsts, nedz Latvijas lūgumiem, bet norāda uz to, ka valodu prasības gan ārvalsts lūgumiem, gan arī Latvijas lūgumiem, kā arī tiem pievienotajiem dokumentiem ir noteiktas Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos.

Jaunās 85.nodaļas 700.panta noteikumi nosaka kārtību, kādā izlemj ārvalsts lūgumu, un Tieslietu ministrijas rīcību un pienākumus lūgumu izlemšanā. Svarīgi atzīmēt, ka gadījumā, ja ārvalsts lūgums iesniegts saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 16. vai 17.pantu, Tieslietu ministrija, pieļaujot lūguma izpildi, nosaka, ka, ja nepieciešams, lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus.

Jaunās septiņpadsmitās sadaļas 86.nodaļa atrisina starptautisko civilprocesuālo sadarbību pierādījumu iegūšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā. Jaunās septiņpadsmitās sadaļas 86.nodaļas atsevišķi noteikumi ir līdzīgi 84. un 85.nodaļas noteikumiem. Svarīgi atzīmēt jaunās 86.nodaļas 708.pantu, kas paredz gan ārvalsts, gan Latvijas lūgumu satura prasības. Pie tam 708.panta otrā daļa pieļauj tiesai pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma tikai Latvijas lūgumā lūgt atļaut lietas dalībniekiem vai to pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā, atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā, iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus vai iegūt pierādījumus saskaņā ar šā likumā paredzēto procesuālo kārtību.

Jaunās 86.nodaļas 709.panta mērķis ir norādīt uz to, kādā valodā Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienojamie dokumenti ir noformējami vai kādā valodā tiem ir pievienojams tulkojums, ja tie ir paredzēti izsniegšanai ārvalstī. Šajā gadījumā Latvijas lūgumu un tam pievienotos dokumentus noformē un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties. Savukārt ārvalsts lūgumu pieņem noformētu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

Jaunās 86.nodaļas 711.pants uzskaita ārvalsts lūguma izpildes atteikuma pamatus.

Jaunās 86.nodaļas 715.pants piešķir lieciniekiem tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu, ja šādas tiesības ir norādītas ārvalsts lūgumā, vai arī to citādi ir apstiprinājusi ārvalsts kompetentā iestāde.

Atbilstoši jaunās 86.nodaļas 716.pantam ārvalsts lūgumu izpildes rezultātā radušos izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šajā pantā paredzēto izņēmumu.

1.3. Likumprojekta 2., 3. un 4.pants paredz veikt grozījumus Civilprocesa likuma 39., 40. un 44.pantā saistībā ar tiesāšanās izdevumu kategorijām, šo izdevumu iemaksāšanas un segšanas pienākumu gadījumos, kad tiesas dokumenti pēc Latvijas lūguma ir jāizsniedz personai citā valstī vai kad citā valstī pēc Latvijas lūguma ir jāiegūst pierādījumi.

Grozījumu galvenais mērķis Civilprocesa likuma 39.pantā ir noteikt, ka izdevumi, kas radušies, izprasot pierādījumus no ārvalstīm vai arī izsniedzot dokumentus ārvalstīs, ir uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu un uz kuriem attiecas arī pārējie noteikumi, proti, par tiesas izdevumu atmaksāšanas kārtību pēc sprieduma pieņemšanas. Šo grozījumu mērķis ir novērst situācijas, kad valstij ir jāmaksā par tādu personu, kurām ir atbilstoši finanšu resursi, sagatavotu dokumentu izsniegšanu otrai pusei tiesvedības procesā citā valstī, kā arī, kad valstij šādu personu interesēs ir jānodrošina tulkojumu veikšana. Tāpat šie grozījumi nodrošina, ka arī izdevumi, ko ārvalsts lūdz atmaksāt vai iemaksāt saistībā ar pierādījumu iegūšanu ārvalstī vai dokumentu izsniegšanu ārvalstī, ietilpst ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu kategorijā.

Jānorāda, ka to, vai pusēm ir vai nav pienākums segt ar pierādījumu iegūšanu vai dokumentu izsniegšanu saistītos izdevumus, ko valstis var pieprasīt apmaksāt atbilstoši starptautiskajiem vai Eiropas Savienības instrumentiem, valstīm ir jānosaka ar savām nacionālajām normām. Tāpēc arī grozījumi Civilprocesa likuma 40.pantā nodrošina, ka pusēm ir pienākums pašām iemaksāt vai atmaksāt nepieciešamos izdevumus, kad ārvalstī ir iegūstami pierādījumi vai izsniedzami tiesas dokumenti. Turklāt atšķirībā no 40.panta pirmās daļas pienākums attiecas gan uz tiem gadījumiem, kad ārvalsts lūdz iemaksāt nepieciešamos izdevumus pirms lūguma izpildes, gan arī tad, kad ārvalsts lūdz samaksāt nepieciešamos izdevumus pēc lūguma izpildes.

Grozījumi Civilprocesa likuma 44.panta 2.punktā paredz, ka izdevumi ir saistīti ar lietas vešanu ne tikai tad, ja puses brauc uz tiesas sēdēm Latvijā, bet arī izmanto Padomes regulā Nr.1206/2001 un HagaHHāgas 1970.gada konvencijā paredzētās tiesības piedalīties un būt klāt pierādījumu iegūšanā ārvalstī pēc Latvijas lūguma. Saistībā ar pušu klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā grozījumi Civilprocesa likuma 44.pantā pieļauj atmaksāt tikai divu veidu izdevumus – ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī tulka izdevumus. Tā kā attiecībā uz tulka pakalpojumu izmantošanu nav noteiktas konkrētas likmes vai apmēri, tad likumprojekts paredz pienākumu šos izdevumus atmaksāt to faktiskajā apmērā.

1.4. Vairāki likumprojekta noteikumi, proti, likumprojekta 5., 17., 18., 19., 20., 24., 25., 28., 30., 33., 34. un 38.pants ir saistīti ar izmaiņu ieviešanu Civilprocesa likuma 46., 148., 208., 208.⁶, 231., 415., 423., 442., 449., 463.pantā noteikto termiņu skaitījumos, termiņu noteikšanā, bet tikai tajos gadījumos, kad kāds no lietas dalībniekiem tiesvedības procesā ir persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā. Visiem šiem grozījumiem kopīgs ir tas, ka gadījumos, kad lietas dalībnieks procesā ir persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kurai nav arī Latvijā pilnvarots pārstāvis, kas ved lietu šīs personas interesēs Latvijā, šādai persona ir objektīvi grūtāk izpildīt attiecīgās procesuālās darbības Civilprocesa likumā noteiktajos termiņos, jo īpaši, ja termiņa skaitījuma sākums ir dokumenta nosūtīšanas diena. Piemēram, šobrīd Civilprocesa likuma 148.panta pirmā daļa paredz, ka atbildētājam ir jāsniedz rakstveida paskaidrojumi pret prasību 15-30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Ja prasības pieteikums ir jāizsniedz atbildētājam, kurš dzīvo citā valstī, viņam labākajā gadījumā prasības pieteikums tiks izsniegs tikai 30 dienā no nosūtīšanas dienas. Pat dokumentu izsniegšana citā dalībvalstī atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 noteikumiem, kas nosacīti ir uzskatāma par visātrāko mehānismu dokumentu izsniegšanā, ne vienmēr nodrošina, ka atbildētājs kaut vai tikai saņem prasības pieteikuma norakstu 30 dienu laikā no tā nosūtīšanas dienas. Turklāt Hāgas 1965.gada konvencijas un tiesiskās palīdzības līgumi nemaz neparedz, kādā termiņā jāizsniedz dokumenti šo instrumentu ietvaros, un praksē atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dokumenti tiek izsniegti daudz lēnāk. Tādējādi nereti atbildētāji citās valstīs saņem prasības pieteikumu paskaidrojumu sniegšanai, kad Civilprocesa likuma 148.panta pirmajā daļā maksimāli pieļautais termiņš – 30 dienas, lai iesniegtu paskaidrojumus, jau ir pagājis. Rezultātā šāds atbildētājs tiek nostādīts nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar tiem lietas dalībniekiem, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā. Pašreizējais termiņa skaitījums šādam atbildētājam, kura dzīvesvieta nav Latvijā, rada papildu apgrūtinājumu aizstāvēt savas tiesības un intereses. Ja paskaidrojums nav iesniegts termiņā, atbildētājam ir jāpieprasa nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana Civilprocesa likuma 53.pantā noteiktajā kārtībā. Turklāt jautājuma izlemšanai par nokavētā termiņa atjaunošanu, kur faktiski nokavējumā nekāda vaina no atbildētāja puses nav bijusi, tiesai ir jārīko tiesas sēde, jāuzaicina lietas dalībnieki, jāpieņem lēmums par atjaunošanu, jāpaziņo par pieņemto lēmumu atbildētājam, ja tas nav piedalījies tiesas sēdē, tas jātulko attiecīgajā valodā u.tml. Identiska situācija rodas arī Civilprocesa likuma 208.⁶panta, 415.panta, 442.panta un 460.panta piemērošanas gadījumos, kad dokumenti ir jāizsniedz personai citā valstī. Tāpēc likumprojekts paredz attiecībā uz šiem Civilprocesa noteikumiem ieviest citu termiņu skaitījuma sākumu, proti, attiecīgā tiesas dokumenta izsniegšanas datumu, nevis nosūtīšanas dienu.

Likumprojekta 5.pants paredz papildināt Civilprocesa likuma 46.pantu attiecībā uz procesuālo termiņu noteikšanu. Kā tas izriet no Civilprocesa likuma, ja kāds no lietas dalībniekiem nespēj veikt konkrētās procesuālās darbības noteiktajā termiņā, tam ir jālūdz tiesai pagarināt termiņu vai arī jālūdz tiesai atjaunot nokavēto termiņu. Tomēr atsevišķos gadījumos Civilprocesa likums uzliek par pienākumu tieši tiesām veikt noteiktas procesuālās darbības noteiktā termiņā. Piemēram, atbilstoši Civilprocesa likuma 100.pantam tiesai ir jāpieņem lēmums 10 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, turklāt rīkojot tiesas sēdi. Šādus noteikumus tiesas nav spējīgas izpildīt, ja par tiesas sēdi ir jāpaziņo personai ārvalstī, neaizskarot šīs personas tiesības un intereses, piedalīties pieteikuma izlemšanā. Tāpēc šī grozījuma mērķis ir paredzēt iespēju tiesai konkrētu apstākļu dēļ, proti, kad jāpaziņo personai uz citu valsti, atkāpties no šajā likumā noteikto termiņu ievērošanas un noteikt citu saprātīgu termiņu. Atsevišķos jautājumos iespējamās grūtības Civilprocesa likumā noteiktā termiņa ievērošanā risina likumprojekts, piemēram, ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Civilprocesa likuma 208.pantā un 231.pantā (likumprojekta 20. un 24.pants). Šobrīd Civilprocesa likuma 208.pants uzliek par pienākumu nosūtīt tiesai spriedumu trīs dienu laikā lietas dalībniekam, kurš nav piedalījies tiesas sēdē. Tomēr gadījumos, ja spriedums ir nosūtāms personai uz citu valsti, spriedumam var būt nepieciešams nodrošināt tulkojumu, lai to būtu iespējams nosūtīt atbilstoši Latvijai saistošo starptautisko līgumu vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 prasībām. Tomēr likumprojekts neparedz veikt grozījumus pilnīgi visos likuma noteikumos, kas vien nosaka kādus termiņus attiecībā uz tiesām, bet paredz veikt grozījumus pašos būtiskākajos jautājumus, vienlaikus piešķirot tiesai zināmu rīcības brīvību attiecībā uz pārējiem gadījumiem.

1.5. Likumprojekta 6. – 9.pants paredz ieviest būtiskas izmaiņas Civilprocesa likuma 6.nodaļā „Tiesas paziņojumi un izsaukumi”. Pirmkārt, šie grozījumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 un Hāgas 1965.gada konvencijas ieviešanu. Šie instrumenti uzliek par pienākumu valstīm ārvalstu tiesas dokumentus izsniegt tādā pašā kārtībā, kā tiesas dokumentus tiesas izsniegtu personām nacionālajos tiesvedības procesos. Lai būtu skaidrs, ka tādā pašā kārtībā un veidā, kā tiesas izsniedz pavēstes un citus tiesas paziņojumus, Civilprocesa likuma 6.nodaļas noteikumi ir paplašināti attiecībā uz visiem tiesas dokumentiem, sniedzot skaidrojumu par tiesas dokumentu izpratni jaunajā Civilprocesa likuma 56.panta otrajā daļā. Jaunā Civilprocesa likuma 56.panta otrā daļa paredz arī papildu alternatīvas dokumentu izsniegšanā, kādas iepriekš nebija paredzētas attiecībā uz pavēstu izsniegšanu. Jaunā Civilprocesa likuma 56.panta otrā daļa ievieš iespēju tiesai pēc sava ieskata vai pēc lietas dalībnieka lūguma nosūtīt tiesas dokumentu ar vienkāršo pasta sūtījumu vai ar ierakstītu pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu, ja vien likums konkrētajam tiesas dokumenta veidam jau neparedz noteiktu nosūtīšanas veidu (jaunā 56.panta desmitā daļa). Tāpat jaunā 56.panta trešā daļa nostiprina praksē bieži īstenotu dokumentu izsniegšanas veidu, proti, tiesai izsniedzot tiesas dokumentus adresātam personīgi pret parakstu.

Likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likumu ar jaunu 56.¹pantu. Šī grozījuma mērķis ir noteikt dokumentu izsniegšanas datuma prezumpciju gadījumos, kad dokuments ir izsniegts adresātam kādā no jaunajā 56.pantā paredzētajiem veidiem. Šī panta nepieciešamība pamatā ir saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 noteikumu ieviešanu. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 9.pantam dokumentu izsniegšanas datumu gadījumos, kad vienā dalībvalstī izsniedz citas dalībvalsts tiesas vai ārpustiesas dokumentus, katra dalībvalsts nosaka nacionāli. Tomēr šobrīd Civilprocesa likums neparedz, kā noteikt, kurā datumā attiecīgais dokuments ir ticis izsniegts. Tas lielā mērā tāpēc, ka Civilprocesa likumā paredzēto termiņu skaitījums, izņemot atsevišķus gadījumus, ir saistīts ar nosūtīšanas, pasludināšanas datumu, bet ne izsniegšanas datumu, piemēram, Civilprocesa likuma 133.panta otrā daļa, 148.panta pirmā daļa, 208.²panta ceturtā daļa un citi likuma noteikumi. Līdz ar to nacionālā mērogā dokumentu izsniegšanas datumu noteikšana nemaz nav tik aktuāla. Tomēr rezultātā jaunais 56.¹pants nostiprina, kā konstatēt dokumentu izsniegšanas datumu, gan izsniedzot dokumentus nacionālajos tiesvedības procesos, gan arī gadījumos, kad personām Latvijā izsniedz ārvalstu tiesas vai ārpustiesas dokumentus. Turklāt 56.¹pants paredz tikai prezumpciju, proti, ka dokumentus uzskata par izsniegtiem konkrētā datumā. Tādējādi, ja faktiskie apstākļi nebūs atbilstoši 56.¹pantā prezumētajam risinājumam, jebkura persona varēs pierādīt, ka dokuments patiesībā ir ticis izsniegts citā datumā.

Likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likumu ar jaunu 56.²pantu, kas nosaka, kā tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā. Jaunais 56.¹pants aizstās šobrīd spēkā esošā likuma 56.panta astoto daļu, kas zināmā mērā jau ir novecojusi, jo paredz, ka personai, kura dzīvo ārvalstī, pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā. Kā jau iepriekš minēts, tad dokumentu izsniegšanu ārvalstīs nosaka ne tikai Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, bet arī Padomes regula Nr.1348/200 un drīzumā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007. Vienlaikus jaunais 56.²pants paredz, ka šo pantu nepiemēro, ja persona ved lietu ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šie noteikumi nav saprotami tādējādi, ka, pārstāvja pilnvarojumam ir jābūt noformētam Latvijā un pats pārstāvis var būt arī no citas valsts, bet gan tādā izpratnē, ka šim pārstāvim ir jāpraktizē Latvijā un ir jābūt sasniedzamam Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka, ja ārvalstniekam procesā ir pārstāvis Latvijā, tad dokumentus izsniedz tikai pārstāvim, turklāt atbilstoši jaunajai 56.pantā paredzētajai kārtībai.

1.6. Likumprojekta 11., 26., 27., 31., 32., 33. un 36.pants paredz veikt grozījumus Civilprocesa likuma 129., 417., 420., 444., 445., 457. un 459.pantā, uzliekot par pienākumu attiecīgajam lietas dalībniekam iesniegt arī attiecīgā tiesas dokumenta tulkojumu, ja attiecīgais tiesas dokuments ir paredzēts izsniegšanai personai citā valstī. Šie likumprojekta noteikumi atsaucas uz to, ka pienākums veikt tulkojumu iestājas tikai „likumā paredzētajos gadījumos”. Tas nozīmē, ka šie noteikumi ir skatāmi kontekstā ar likumprojektā paredzētajiem jaunajiem sešpadsmitās sadaļas noteikumiem, proti, 660., 670. un 678.pantu, kas attiecīgi arī nosaka, kuros gadījumos iestājas pienākums nodrošināt dokumentu tulkojumu. Šobrīd atbilstoši Augstākās tiesas Senāta praksei, piemēram, prasības pieteikuma tulkojumu, ja tāds bija nepieciešams, lai prasības pieteikumu izsniegtu personai citā valstī, pastāvīgi nodrošināja no valsts budžeta līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai prasītājam ir atbilstoši finanšu resursi, lai viņš pats to varētu veikt. Tas tāpēc, ka Hāgas 1965.gada konvencija, kā arī Latvijai saistošie tiesiskās palīdzības līgumi, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1393/2007 jautājumu par to, kuram ir pienākums veikt tulkojumu, atstāj katras valsts nacionālo normu regulējuma ziņā. Tā kā nacionālās normas šobrīd neuzliek par pienākumu prasītājam veikt prasības pieteikuma tulkojumu, tad šo izdevumu segšanu vienmēr ir uzņēmusies valsts. Tomēr šāds risinājums nav atbilstošs, kā arī nav nepieciešams no valsts budžeta izlietojuma viedokļa, jo īpaši, ja personai ir atbilstoši finanšu resursi, lai veiktu tulkojumu.

1.7. Likumprojekta 18. un 42.pants paredz veikt pēc satura līdzīgus grozījumus Civilprocesa likuma 203.pantā un 641.pantā attiecībā uz tiem gadījumiem, kad dokumentus izsniedz personai citā valstī un termiņu pārsūdzības iesniegšanai skaita no dokumenta izsniegšanas brīža. Ja lietā ir vairāki lietas dalībnieki, no kuriem vienam likumā paredzētajos gadījumos spriedums ir jānosūta uz citu valsti, tad saskaņā ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem likuma 415.pantā apelācijas sūdzību varēs iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas. Savukārt lietas dalībnieks, kurš būs piedalījies tiesas sēdē, apelācijas sūdzību varēs iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Līdz ar to abiem lietas dalībniekiem būs atšķirīgs apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš un, ja sūdzība nebūs iesniegta, būs atšķirīgs sprieduma spēkā stāšanas brīdis attiecībā uz katru no lietas dalībniekiem. Tāpēc grozījumi Civilprocesa likuma 203.pantā paredz tikai vienu sprieduma spēkā stāšanās datumu attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem. Likumprojekts paredz, ka šādos gadījumos termiņš ir skaitāms no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma. Savukārt ar grozījumiem paredzētā 203.panta otrā² daļa novērš situācijas, kad spriedums nevar stāties spēkā tāpēc, ka no ārvalsts nav saņemts dokumenta izsniegšanas apliecinājums (56.²panta otrā daļa). Likumprojektā paredzētā Civilprocesa likuma 203.panta otrā² daļa nodrošina, ka šādos gadījumos spriedums stājas likumīgā spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc tā pasludināšanas.

1.8. Vairākiem likumprojekta noteikumiem ir redakcionāls raksturs, proti, likumprojekta 10., 12., 15., 21., 29., 39., 42. un 45.pants vārdu „saņemšana” aizstāj ar vārdu „izsniegšana.” Šie grozījumi vienlaikus ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1393/2007 izmantoto terminoloģiju, kā arī likumprojektā paredzēto 56¹.pantu, kas ievieš jaunu terminu „izsniegšanas datums.”

2. Lietu piekritības noteikumi laulības šķiršanas lietās

Likumprojekta 1.pants paredz veikt grozījumus Civilprocesa likuma 25.pantā. Grozījumi Civilprocesa likuma 25.pantā paredz piekritības maiņu uz rajona tiesu laulības šķiršanas lietās, kurās ir arī strīds par nekustamo īpašumu. Likumprojekts uzlabos šādu lietu izskatīšanas ātrumu un mazinās apgabaltiesu noslogotību un tajā izskatāmo lietu ilgumu.

3. Prasības nodrošināšanas noteikumi

Likumprojekts paredz veikt grozījumus Civilprocesa likuma 141.pantā attiecībā uz tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu pārsūdzību. Izvērtējot jautājumu par atbildētāja tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, jāņem vērā, ka lēmumu par prasības nodrošināšanu pieņem tiesa, nepieaicinot atbildētāju un citus lietas dalībniekus (skat. Civilprocesa likuma 142.panta pirmo daļu). Šo lēmumu tiesa pieņem pēc prasītāja motivēta pieteikuma (137.panta pirmā daļa). Tādējādi, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa pamatojas tikai uz prasītāja iesniegtiem pierādījumiem un argumentiem, izvērtējot, vai tie ir pietiekami, lai noteiktu prasības nodrošinājumu. Līdz ar to atbildētāja pretargumenti un pierādījumi vai vispār kāda informācija no atbildētāja šā lēmuma pieņemšanai nav paredzēta. Šādas kārtības mērķis ir acīmredzot panākt ātru lēmuma par prasības nodrošināšanu pieņemšanu, ievērojot, ka kavēšanās var neatgriezeniski ietekmēt tā sekmīgas izpildes izredzes. Bet vienlaicīgi ar šo tiek zaudēts šī lēmuma pieņemšanas pamatojuma vispusīgums, proti, šis lēmums faktiski netiek pieņemts pilnvērtīgā iztiesāšanas procesā, jo atbildētājs un viņa argumenti un pierādījumi nemaz netiek izvērtēti.

Ievērojot augstāk teikto, ir jāpievērš uzmanība tiesas lēmumu pārsūdzēšanas institūta būtībai. Šajā sakarā jāņem vērā, ka atšķirībā no prasītāja atbildētājs, kurš nav piedalījies lēmuma pieņemšanā ar saviem argumentiem un pierādījumiem, iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, faktiski nevis nepārsūdzētu šo lēmumu, bet prasītu lietas izskatīšanu no jauna, tas ir, pieņemot lēmumu, izvērtēt arī viņa iesniegtos pierādījumus un argumentus. Šajā gadījumā notiktu nevis tiesas lēmuma pārskatīšana apelācijas instancē tāpēc, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi kādu procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumu, taisot lēmumu, bet lietas pilnvērtīga izskatīšana no jauna, pamatojoties uz abu pušu argumentiem. Pie tam jāievēro, ka pirmās instances lēmumus par prasības nodrošināšanu šajā gadījumā var tikt atcelts arī bez pirmās instances tiesas vainas – bet vienkārši tā iemesla dēļ, ka tiesai nebija zināmi visi fakti (atbildētāja iesniegtie pierādījumi), un tas ir noticis, pamatojoties uz likumā noteikto procesuālo kārtību. Līdz ar to faktiski nebūtu lietderīgi nodot apelācijas instances tiesai lietas par prasības nodrošināšanu izskatīšanu no jauna, tas ir, lietas pilnvērtīgu izspriešanu, pamatojoties uz prasītāja un atbildētāja iesniegtiem pierādījumiem un argumentiem, jo to varētu darīt arī pirmās instances tiesa. Tādējādi, ievērojot to, ka blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, nevar iesniegt, bet atteikuma gadījumā, nav ko izpildīt, kā arī to, ka minētais noteikums var būt maldinošs un vedina uz to, ka par lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošinājumu, var iesniegt blakus sūdzību, tiek svītrots arī likuma 142.panta pirmās daļas otrais teikums.

Šajā sakarā jāievēro, ka līdzīgās situācijās pārsūdzēšana nav paredzēta arī attiecībā uz šādiem gadījumiem: par aizmugurisku spriedumu, tas ir, kad tiek izspriesta pēc prasītāja lūguma lieta, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai, atbildētājs nav tiesīgs iesniegt apelācijas sūdzību (208.⁴pants). Šajā lietā atbildētājs var tikai iesniegt pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna (208.⁵ pants). Tāpat saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas gadījumā, tas ir, kad pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam, parādnieks, ja tas uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, var celt prasību pret kreditoru vispārējā kārtībā, lai apstrīdētu prasījumu. Arī saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā gadījumā, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru vispārējā kārtībā, lai apstrīdētu prasījumu (406.¹⁰ pants).

Tāpat Civilprocesa likuma 140. panta devītā daļa papildināta ar otro teikumu, nosakot, ka summa, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā tikai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

4. Naudas līdzekļu apķīlāšana kredītiestādēs

Likumprojekta 14.pants, ņemot vērā praksē radītās neskaidrības, paredz precizēt likuma 138.panta pirmās daļas 6.punktu, skaidri nosakot, ka to maksājumu lokā, kuri pienākas no trešajām personām, ietilpst arī jebkuri atbildētāja naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

5. Spriedumu izpildes izdevumu apmaksa

Likumprojekta 41.pants paredz veikt grozījumus Civilprocesa likuma 568.pantā par spriedumu izpildes izdevumu apmaksu. Ievērojot to, ka lietas par tiesas noteiktā prasības nodrošinājuma izpildi ir īpaša kategorija, jo tajās nav piedzinēja un atbildētāja, kā rezultātā šīm lietām nevar piemērot parastos likuma 568. panta noteikumus par sprieduma izpildes izdevumu apmaksu un nepieciešams individuāls regulējums, tiek grozīts likuma 568. pants papildinot to ar sesto daļu.

3. Cita informācija

Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Civilprocesa likuma darba grupā, kuras sastāvā ietilpst gan rajona (pilsētas) tiesu, Rīgas apgabaltiesas, Augstākās tiesas tiesneši un senatori, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, Tieslietu ministrijas dažādu struktūrvienību pārstāvji.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Likumprojekts attiecas uz jebkurām personām, kuras ir iesaistītas tiesvedībā ārvalstīs vai Latvijā, ja vien šo tiesvedības procesu ietvaros ir izsniedzami dokumenti personai citā valstī, piemēram, tiesas pavēste vai prasības pieteikums vai iegūstami pierādījumi citā valstī nevis tiesvedības valstī. Lielā daļā gadījumu patiešām šādi tiesiskās sadarbības jautājumi ir saistīti uzņēmējdarbības vidi, ar personām, kas veic uzņēmējdarbību, un strīdiem, kas uzņēmējdarbības kontekstā tiek izšķirti tiesās. Likumprojekts nodrošina gan personas, gan tiesību piemērotājus ar skaidrāku regulējumu pārrobežu dokumentu izsniegšanā un pārrobežu pierādījumu iegūšanā. Likumprojekts konkrēti nosaka gan to, kādas ir iesaistīto iestāžu tiesības un pienākumi, gan arī to, kādas ir personu tiesības un pienākumi pārrobežu pierādījumu iegūšanas un dokumentu izsniegšanas gadījumos. Piemēram, likumprojekts nodrošina adresāta tiesības noteiktos gadījumos atteikties pieņemt izsniedzamos ārvalstu tiesas vai ārpustiesas dokumentus. Šādas tiesības zināmā mērā jau šobrīd nodrošina dokumentu izsniegšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.1393/2007. Tomēr likumprojekts nostiprina personu tiesības atteikties no izsniedzamajiem dokumentiem, ja tos izsniedz saskaņā ar citiem instrumentiem, piemēram, Hāgas 1965.gada konvenciju. Tāpat likumprojekts būtiski palielinās personas tiesību un interešu ievērošanu gadījumos, kad personai ir dzīvesvieta vai atrašanās vieta citā valstī, bet tā vienlaikus ir iesaistīta tiesvedības procesā Latvijā. Likumprojekts paredz grozīt vairāku būtisku termiņu skaitījumu šādos gadījumos, piemēram, attiecībā uz personas tiesībām sniegt paskaidrojumus pret prasību, iesniegt apelācijas vai kasācijas sūdzību.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2008		2009	2010	2011
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.		14,6	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	2,9
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.		-14,6	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	-2,9
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: Vienreizējie izdevumi 2009.gadā kopā Ls 14 592 t.sk., Mācības 310 rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem 10 grupas pa 31 tiesnesim 10 semināri x Ls 704 (1 semināra maksa) = Ls 7040; Tiesu informatīvās sistēmas programmatūras papildinājumu sistēmanalīzes ārpakalpojums Ls 1770 (0,45 cilvēkmēneši x Ls 4000 = Ls 1770); Tiesu informatīvās sistēmas programmatūras papildinājumu izstrādes ārpakalpojums (programmatūra ārvalstu un Latvijas lūgumu reģistrēšanai un izpildes kontrolei, kā arī pavēstu datu apstrādei) – Ls 5782 (1,652 cilvēkmēneši x Ls 3500 = Ls 5782). Kopā 2009. gadā nepieciešami 14 592 Ls		7,0 1,8 5,8 14,6
6. Cita informācija	Pasākumi ir vienreizēji un veicami 2009. gadā. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likuma īstenošanai 2009.gadā izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās,” kā arī ar likumprojektu „Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās.” Vairākos jautājumos Padomes regulas Nr.1206/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 un abu Hāgas konvenciju ieviešanas jautājumi ir līdzīgi. Tikai pamatā Eiropas Savienības regulu gadījumos atsevišķas regulu normas tiek ieviestas ar Civilprocesa likuma noteikumiem, savukārt konvenciju gadījumos – ar konvenciju apstiprinošo likumu noteikumiem un Civilprocesa likuma noteikumiem.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, jo nodrošinās pārskatāmāku Eiropas Savienības instrumentu piemērošanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts zināmā mērā veicinās Latvijas saistību izpildi pret Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, veicinot efektīvāku Hāgas konvenciju ieviešanu nacionālajās normās.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā īsteno vairākos Latvijai saistošajos divpusējos starptautiskajos līgumos, kā arī daudzpusējos starptautiskajos līgumos paredzētās saistības, kas līdz šim nebija pietiekami izvērsti regulētas ar nacionālo tiesību normu noteikumiem: 1) Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijā par tiesu un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās. Minētā konvencija tika apstiprināta ar 1995. gada 21. februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr.80 „Par Latvijas Republikas pievienošanos Hāgas 1970.gada 18.marta konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos un Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos”; 2) Hāgas 1970.gada 18.marta konvencijā par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās. Minētā konvencija tika apstiprināta ar 1995.gada 21.februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 80 „Par Latvijas Republikas pievienošanos Hāgas 1970.gada 18.marta konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos un Hāgas 1965.gada 15.novembra konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos”; 3) 1993.gada 3.februāra Līgumā starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās; 4) 1994.gada 21.februāra Līgumā starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās; 5) 1997.gada 10.aprīļa Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgumā par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās; 6) 1995.gada 23.maija Līgumā starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās; 7) 1993.gada 14.aprīļa Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumā par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās; 8) 1996.gada 23.maija Līgumā starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās; 9) 1994.gada 23.februāra Līgumā starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās; 10) 1992.gada 11.novembra Līgumā par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra Regula (EK) Nr.1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs (Oficiālais Vēstnesis, 2007.gada 10.decembris L 324 79.-120.lp); Padomes 2001.gada 28.maija Regula (EK) Nr.1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstīm pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (Oficiālais Vēstnesis, 2004.gada Speciālais izdevums, 19.nodaļas 4.sējuma 121.-144.lp);
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Jaunās 81.nodaļas 656.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 II nodaļas pirmā iedaļa, 14. un 15.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 657.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 3., 12. un 13.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 658.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 659.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 2., 4. un 10.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 660.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 5. un 8.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 661.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6. un 7.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 662.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 6. un 7.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 663.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 13.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 663.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 8.pants		atbilst
Jaunais 56.¹pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 9.pants		atbilst
Jaunās 81.nodaļas 665.pants		Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1393/2007 11.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 685.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 2. un 3.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 686.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 4., 5. un 6.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 687.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 4., 5. un 6.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 688.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 11. un 12.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 689.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 3., 14. un 17.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 690.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 10. un 15.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 691.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 11. un 12.pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 692.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 10. pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 693.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 14. pants		atbilst
Jaunās 84.nodaļas 694.pants		Padomes regulas Nr.1206/2001 18. pants		atbilst
5. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Nav veikti pasākumi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Atsevišķas iestrādes likumprojekta noteikumos jau tika veiktas Tieslietu ministrijas 2005.gadā izveidotās darba grupas ietvaros saistībā ar Tieslietu ministrijas dalību Phare projektā „Latvijas tiesu sistēmas kapacitātes stiprināšana” sadaļā 3b „Latvijas likumdošanas pārskatīšana starptautiskās tiesiskās sadarbības civillietās jomā”.
5. Cita informācija	Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Civilprocesa likuma darba grupā, kuras sastāvā bez Tieslietu ministrijas pārstāvjiem piedalās gan rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas tiesneši un senatori, Tiesu izpildītāju padomes pārstāvji, gan Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji. Kopumā darba grupā ir panākta vienošanās par likumprojekta noteikumiem, lielā mērā ņemot vērā dažādu juridisko profesiju pārstāvju izteiktos viedokļus par likumprojekta noteikumiem. Atsevišķos likumprojekta izstrādes jautājumos, piemēram, par ārpustiesas un tiesas dokumentu izpratni Tieslietu ministrija konsultējās arī ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Tiesību akts tiks publicēts noteiktajā kārtībā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Vienlaikus informācija par grozījumiem Civilprocesa likumā tiks ievietota Tieslietu ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā
4. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

A. Zikmane

13.05.2008 17:00

10165

Palčevska

67036954, dagnija.palcevska@tm.gov.lv

Kucina

67036956, irena.kucina@tm.gov.lv

Bērziņš

67046105, roberts.berzins@tm.gov.lv