R ī g ā
2008.gada 11.septembrī Nr. 9/10-
Saeimas Prezidijam
Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju grozīt 11.septembra
sēdes darba kārtību un iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu
„Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā” (nr.820/Lp9)
izskatīšanai 1.lasījumā.
Komisija minēto likumprojektu konceptuāli atbalstīja un ierosina
atzīt likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā:
1) likumprojekta
„Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (nr.820/Lp9) anotācija uz 9 lapām.
2)
Finanšu ministrijas
atzinums uz 1 lapas.
Komisijas priekšsēdētāja A.Barča
Grozījumi
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu |
1.
Papildu pasākums Valdības rīcības plāna
Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai 6.uzdevumam. 2.
Latvijas Nacionālās
attīstības plāna 2007.-2013.gadam
(Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564) 6.3.1.pasākuma
trešais uzdevums. |
2. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 1.panta 11.punktā noteiktajam mājoklis ir definēta kā viena no
pamatvajadzībām (jeb miteklis - atbilstoši Civillikuma IV daļā Saistību
tiesības - 2098.pantā noteiktajam).
Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15.pantā noteiktajam pašvaldības autonomajās funkcijas ir: · nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus; · sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā u.c. Savukārt pabalsts dzīvojamās telpas
īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu, segšanai (turpmāk - dzīvokļa
pabalsts) ir viens no pašvaldības
palīdzības veidiem saviem iedzīvotājiem, kas noteikts likuma „Par palīdzību dzīvokļa
jautājumu risināšanā” 3.pantā. Dzīvokļa pabalsta piešķiršanas kārtību un
apmēru paredzēts noteikt katras pašvaldības saistošajos noteikumos un tas
atkarīgs no katras pašvaldības finanšu iespējām un noteiktajām prioritātēm.
Atbilstoši Sociālo
pakalpojumu pārvaldes datiem 2007.gadā pašvaldības izmaksāja dzīvokļa
pabalstus 83,9 tūkstošiem personu,
kas ir par 33,3 tūkstoši personu mazāk kā 2006.gadā. 2007.gadā pašvaldības
šiem mērķiem izlietoja 5,5 miljonus
latu (24,6% no pašvaldību
sociālajai palīdzība izlietotajiem līdzekļiem), kas ir par 1,32 miljoniem
latu mazāk salīdzinājumā ar 2006.gadu (2006.gadā dzīvokļa pabalstiem
izlietoja 31% no sociālajai palīdzība izlietotajiem līdzekļiem). Turklāt Taču jāatzīmē, ka
2006. un 2007.gadā 99 pašvaldības jeb 18,8%
no pašvaldību kopskaita nevienai ģimenei (personai) neizmaksāja dzīvokļa
pabalstu, turklāt starp tām ir Valdemārpils, Mazsalaca un Varakļānu pilsētas,
kuras pabalstiem citiem mērķiem (nenosauktiem) 2007.gadā izlietojušas attiecīgi 89,4%, 65,3% un 63,5% no
kopējiem sociālajai palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem. Iemesli šādai
nevienlīdzīgai situācijai attiecībā pret dažādu pašvaldību iedzīvotājiem ir
vairāki, bet viens no tiem ir tiesību aktos noteiktā iespēja katrai
pašvaldībai saistošajos noteikumos noteikt un izmaksāt atšķirīgus sociālās
palīdzības pabalstus, ja ir apmierināts pamatots iedzīvotāju pieprasījums
pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu (turpmāk - GMI) līmeņa
nodrošināšanai. Lai gan mājoklis Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā ir noteikts kā pamatvajadzība, dzīvokļa pabalsts nav obligāti
izmaksājamo pabalstu sarakstā. Cits iemesls tik
atšķirīgai situācijai dažādās pašvaldībās ir tas, ka pašvaldībām tiesību aktos dotas tiesības noteikt
atšķirīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, pie kura personai tiek
sniegta palīdzība dzīvokļa pabalsta veidā. Pašvaldībās tiek piemērots likumā
„Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un likumā „Par dzīvojamo telpu
īri” noteiktais attiecībā uz maznodrošinātas
personas statusu - maznodrošinātas
personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un
materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu,
noteicis Ministru kabinets (2008.gadā – LVL 80,-), bet pašvaldība saistošajos
noteikumos var noteikt augstāku līmeni. Turklāt pašvaldībās dzīvokļa pabalsta
piešķiršanas nosacījumiem tiek piemērota Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma un Ministru kabineta noteikumu normas un tiek vērtēts, vai
palīdzību pieprasījusī persona ir nonākusi krīzes situācijā un vai tai ir
palīdzētspējīgi apgādnieki. Valdības rīcības plāna
Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai 6.uzdevumā paredzēts izstrādāt un īstenot pasākumus, lai mazinātu
energotarifu kāpuma 2008. un 2009.gadā negatīvo iespaidu sabiedrībā. Savukārt Latvijas Nacionālās
attīstības plāna 2007.-2013.gadam
(Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564) 6.3.1.pasākuma
Daudzveidīgs mājokļu piedāvājums trešajā
uzdevumā paredzēts „efektīvi realizēt visaptverošas palīdzības sistēmas
izveidi mājokļa sektorā, sadalot pienākumus un atbildību starp valsti,
pašvaldību un indivīdu”. |
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – likumprojekts) paredz no 2008.gada 1.oktobra kā otru obligāto pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu (līdzās GMI pabalstam) noteikt dzīvokļa pabalstu. Pieņemot likumprojektu, Anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas tiks daļēji atrisinātas: pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikti būs jādefinē dzīvokļa pabalsts, tomēr saņemšanas nosacījumi dažādās pašvaldībās saglabāsies atšķirīgi. |
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Likumprojekta pieņemšana veicinās personu tiesību ievērošanu un uzlabos iespējas saņemt nepieciešamo palīdzību. |
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Nav attiecināms |
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav attiecināms |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms |
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Ar likumprojekta
pieņemšanu tiks paplašinātas un pilnveidotas iespējas zemu ienākumu ģimenēm
(personām) saņemt sociālās palīdzības pabalstus galveno pamatvajadzību
nodrošināšanai Likumprojekts paredz dzīvokļa pabalstu kā otru obligāto no
pašvaldību budžeta izmaksājamo sociālās palīdzības pabalstu. Ņemot vērā, ka
trūkst visaptverošu datu par to, cik personām ģimenēm (personām) varētu būt
nepieciešams izmaksāt dzīvokļa pabalstu, bet, pamatojoties uz Centrālās
statistikas pārvaldē pieejamo informāciju par mājsaimniecību materiālā
stāvokļa pašnovērtējumu (2007.gadā 3,5% mājsaimniecību vērtē, ka ir
nabadzīgas) un personu skaitu, kurām konstatēta atbilstība trūcīgas personas
statusam (2007.gadā – 103 022 personas jeb 4,54% no iedzīvotāju
kopskaita), tādi ik gadus varētu būt no 80
tūkstošiem līdz 110,0 tūkstošiem
personu. Atbilstoši Centrālās
statistikas pārvaldes datiem, 2007.gadā Latvijā bija 899,4 tūkstoši
mājsaimniecību, kuru vidējais lielums bija 2,5 personas. Tātad dzīvokļa pabalstus
varētu saņemt apmēram 32 tūkstoši līdz 44 tūkstoši ģimeņu. |
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Nav attiecināms |
7. Cita ietekme |
Nav attiecināms |
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||
|
(tūkst. latu) |
|||
Rādītāji |
2008 |
Turpmākie trīs gadi |
||
2009 |
2010 |
2011 |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja
nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot
anotācijas pielikumā) |
Atbilstoši Sociālo
pakalpojumu pārvaldes datiem 103 022 personām jeb 4,54% no iedzīvotāju
kopskaita 2007.gadā konstatēta atbilstība trūcīgas personas statusam.
Vidējais dzīvokļa pabalsta apmērs vienai personai 2007.gadā – LVL 65,26.
Vidējais trūcīgas personas pabalsta saņemšanas ilgums2007.gadā 4,45 mēneši.
Vidējais dzīvokļa pabalsta apmērs 2007.gadā vienai personai - LVL 24,20
mēnesī = 65,26 * 4,45 / 12 . Atbilstoši FM
prognozēm 2008.gada vidējā inflācija tiek prognozēta aptuveni 16% līmenī. Dzīvokļa pabalsta
apmēra pieaugums 2008.gada beigās un 2009.gadā – vidēji līdz LVL 28,07 personai mēnesī (24,20 * 16% /
100 = 3,87 ; 24,20 + 3,87 = 28,07). Finansiālā ietekme uz
pašvaldību budžetu 2008.gadā: -
pieņemot, ka
pabalsts 2008.gadā tiks izmaksāts par vienu mēnesi - 103 022 trūcīgas personas * LVL
28,07 = LVL 2 891 828 mēnesī nepieciešamie līdzekļi; -
2007.gadā
pašvaldības dzīvokļa pabalstiem mēnesī izlietoja – LVL 2 030 205 = LVL 5 474
711 (gadā)* 4,45 / 12 -
dzīvokļa pabalstiem
papildu nepieciešamo līdzekļu aprēķins – LVL 2 891 828 (mēnesī
nepieciešamie) – LVL 2 030 205 (2007.gada mēnesī izlietotie) = LVL
861 623 Finansiālā ietekme uz
pašvaldību budžetu 2009.gadā: -
pieņemot, ka
pabalsts 2009.gadā tiks izmaksāts par četriem mēnešiem - LVL 2 891 828 * 4 mēn. =
LVL 11 567 312; -
2007.gadā
pašvaldību dzīvokļa pabalstiem izlietoto līdzekļu nosacītais „atlikums” – LVL 5 474 711 – LVL
2 030 205 = LVL 3 444 506 -
papildu dzīvokļa
pabalstiem nepieciešamo līdzekļu aprēķins – LVL 11 567 312
(nepieciešamie līdzekļi) - LVL 3 444 506 (nosacītais „atlikums” no
izlietotajiem līdzekļiem) = LVL
8 122 806. 2007.gadā pašvaldības 8% (1 713,2 tūkst. LVL) no kopējiem
izdevumiem sociālajai palīdzībai ielietoja garantētā minimālā ienākumu (GMI) pabalsta
nodrošināšanai; 25% (5 474,7 tūkst. LVL) - dzīvokļa pabalstiem; 17%
(3 830,3 tūkst. LVL) -
pabalstiem medicīnas pakalpojumu apmaksai; 4% (972,2 tūkst. LVL) –
bāreņiem, audžuģimenēm. Taču pārējiem
sociālajiem pabalstiem citiem mērķiem 2007.gadā pašvaldības kopā
izlietoja LVL 10 263 054
jeb 46,12% no kopējiem sociālajai palīdzībai izlietotajiem līdzekļiem. Taču
jāņem vērā, ka situācija atsevišķās pašvaldībās ir atšķirīga, īpaši Latgales
plānošanas reģionā, kur pārējiem pabalstiem ielietoto līdzekļu īpatsvars ir
40,77%. Turklāt pašvaldības no šiem līdzekļiem ne tikai izmaksājušas pabalstus valsts svētkos, jubilejās
katrā gadījumā atšķirīgām sociālajām grupām, kā arī pabalstus, kas
dublē valsts sociālos pabalstus, piemēram, piedzimšanas, u.c. pabalstus
(5 048,1 tūkst. lati ), bet piešķīrušas brīvpusdienas bērniem vai
pieaugušajiem, nevērtējot ienākumus vai nosakot augstāku ienākumu līmeni par
GMI līmeni (2 473,7 tūkst. lati ), kā arī izmaksājot apbedīšanas
pabalstus, pabalstus transporta izdevumu kompensācijai invalīdiem, piešķirot
pabalstus skolas grāmatu iegādei u.c. mērķiem. |
|||
6. Cita informācija |
Jautājums par papildus valsts budžeta finansējuma piešķiršanu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošana. 2009.gadā un turpmākajos gados ir skatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. |
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Citi normatīvie akti nav jāizdod. |
2. Cita informācija |
Nav attiecināms |
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Nav attiecināms |
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
· ANO 1948.gada 10.decembra Vispārējās cilvēka tiesības deklarācijas preambula. Tajā pirmoreiz tika noformulēts princips “cilvēka cienīgā dzīve” (human dignity); · 1961.gada 18.oktobra Eiropas Sociālā harta, kuru Latvija ir parakstījusi 1997.gada 29.maijā (spēkā no 2001.gada 18.decembra). No Latvijas ratificētajiem 10 pantiem uz šo noteikumu projektu attiecināmi: 13.pants. Tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību un 16.pants. Ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību · ANO 1966.gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 9.pants, 10.panta 1.punkts un 11.panta 1.punkts. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav attiecināms |
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav attiecināms |
|
2.tabula |
||
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta
Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu,
apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem
katru šīs tabul
as 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
Nav attiecināms |
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav attiecināms |
|
6. Cita informācija |
Nav attiecināms |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību- priekšsēdētāja A.Jaunsleiņa personā. |
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
atbalsta |
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Sabiedrības informēšanas pasākumi pagaidām veikti pastarpināti, informējot TV radījumā „100.pants” par sociālās aizsardzības pasākumiem ģimenēm un personām ar zemiem ienākumiem. Sabiedrības informēšanas pasākumi tiks veikti vienlaikus ar katras pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā kārtība. |
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Konsultācijas notikušas ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani ar Labklājības ministrijas speciālistiem. |
5. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekta īstenošanai jaunas institūcijas netiks veidotas. Likumprojektā ietverto tiesību normu realizāciju uzraudzīs un kontrolēs Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvalde, kuras esošās funkcijas netiks mainītas vai paplašinātas. Likumprojektā ietverto normu īstenošana plānota ar 2008.gada 1.oktobri. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Sabiedrība tiks informēta ar likuma publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmas (NAIS) un bezmaksas datu bāzes www.likumi.lv starpniecību, ar publikācijām citos sabiedrības saziņas līdzekļos, kā arī ievietota Labklājības ministrijas mājas lapā. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Tiesiskajām
attiecībām, kas izriet no likumprojekta, ir piemērojams vispārējais
administratīvais process. Lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu
indivīds var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma 171.pantam: (2) Citu
personu kā sociālo pakalpojumu sniedzēju izdotu administratīvo aktu vai
faktisko rīcību apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3)
Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbinieku izdotu administratīvo aktu vai
faktisko rīcību apstrīd Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram, bet viņa
lēmumu pārsūdz tiesā. |
4. Cita informācija |
Nav attiecināms |