Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

30.07.2008.                Nr.90/TA-1257

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, sanita.mertena@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija sēdes protokola Nr.53  2.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā

 

Izdarīt Tiesnešu izdienas pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 5.nr.) šādu grozījumu:

 

Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Tiesības uz izdienas pensiju pēc likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir arī personai, kura Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādājusi visu likumā noteikto pilnvaru termiņu vai vismaz septiņus gadus līdz Satversmes tiesas likumā amata pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai pēc vismaz septiņiem Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātiem gadiem atbrīvota no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijas atzinumam un kuras kopējais izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir vismaz 20 gadi."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

  Nav attiecināms

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likuma 2.panta otro daļu tiesības uz izdienas pensiju pēc likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir arī personai, kura Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādājusi visu likumā noteikto pilnvaru termiņu un kuras kopējais izdienas stāžs saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likuma 3.pantu ir vismaz 20 gadi. Tādējādi, ja kādu iemeslu dēļ persona nav nostrādājusi Satversmes tiesas tiesneša amatā pilnu termiņu – 10 gadus, tā nav tiesīga saņemt izdienas pensiju pat gadījumā, ja nepieciešamais kopējais izdienas stāžs ir 20 gadi. Savukārt vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesim, kurš atbrīvots no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ, ir tiesības uz izdienas pensiju, ja tas pēdējos trīs gadus nostrādājis tiesneša amatā, ja izdienas stāžs ir 20 gadi. Esošais regulējums par noteicošo faktoru  atzīst apstākli, ka persona atbrīvota no konkrēta amata, nevis nostrādātais laiks amatā, kurš pēc būtības sniedz iespēju saņemt izdienas pensiju. Tādējādi saskatāmas nevienlīdzīgas attieksmes pazīmes attiecībā pret vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi un Satversmes tiesas tiesnesi, kurš atbrīvots no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Likumprojekts paredz, ka objektīvu apstākļu dēļ – sasniedzot Satversmes tiesas likumā amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu (70 gadi) vai, ja pēc vismaz septiņiem Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātiem gadiem Satversmes tiesas tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ – personai ir tiesības uz izdienas pensiju, ja personas kopējais izdienas stāžs ir 20 gadi.  

 

 4. Cita informācija

 

 

 Likumprojekts skatāms vienotā paketē ar likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”

 

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

  Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

  Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

  Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

  Nav attiecināms

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

  Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

  Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

 2008.gads

 Turpmākie trīs gadi

 2009.

 2010.

 2011.

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms

 

 

 

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

  Nav attiecināms

 

 

 

 

 6. Cita informācija 

 

  Nav

 

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

  Nav attiecināms

 

 2. Cita informācija

  Nav

 

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

  Nav attiecināms

 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

  Nav attiecināms

 

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

  Nav attiecināms

 

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

  Nav attiecināms

 

  

2.tabula

 

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

 

 

  

  

 

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

  Nav attiecināms

 

 6. Cita informācija

  Nav

 

  VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

  Konsultācijas nav notikušas

 

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

  Nav attiecināms

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

  Nav attiecināms

 

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

 

 

 5. Cita informācija

  

 

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

  Jaunas institūcijas netiek veidotas, netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

  Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

  Nav attiecināms

 4. Cita informācija

  

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Tieslietu ministrs                                                                                               G.Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

  

 

 

 

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

S.Mertena

 07.04.2008. 10:29

993

Garā 67036980

inta.gara@tm.gov.lv