LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

23.07.2008. Nr.90/TA-1712

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Bajāre 67047898, kintija.bajare@izm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumi uz 9 lp.

3. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

4. Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija sēdes protokola Nr.51 13.§ izraksts uz 1 lp.

5. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem

1.pants. Ar šo likumu tiek apstiprināti Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes sapulces 2008.gada 6.martā pieņemtie Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumi.

2.pants. Līdz ar likumu izsludināmi Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumi.

Izglītības un zinātnes ministra vietā –

satiksmes ministrs

A.Šlesers

Pieņemti

Latvijas Mākslas akadēmijas

Satversmes sapulcē

2008.gada 6.martā

Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumi

Izdarīt Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmē (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 15.nr. šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu “šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdu „finansu” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „finanšu” (attiecīgā locījumā).

3. Papildināt Preambulu ar jaunu rindkopu šādā redakcijā:

„2003.gada 19.jūnijā Akadēmijas Satversme tika apstiprināta Latvijas Republikas Saeimā.”.

4. Izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

„1. Akadēmija ir augstākās izglītības, zinātniskās pētniecības, mākslas, jaunrades un kultūras institūcija. Akadēmijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, Augstskolu likums, šī Satversme un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.”.

5. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Akadēmijas mērķis ir vispusīgi attīstīt augstāko izglītību, mākslu un zinātni, nostiprinot mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības vienotību un studiju nepārtrauktību un sekmēt mākslas un vizuālās kultūras demokrātisko lomu mūsdienu Latvijā.”.

6. Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

„6. Akadēmija ir atvasināta publiska persona; tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu un savs karogs.

Akadēmijas karoga apraksts:

Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā – augstskolas nosaukuma abreviatūra „LMA”. Zem vairoga – ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums „Latvijas Mākslas akadēmija”.

Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts latīņu valodā „Nulla dies sine linea” (Nevienu dienu bez līnijas). ”.

7. 12.punktā:

aizstāt vārdus „uz diviem gadiem” ar vārdiem „uz trim gadiem”;

aizstāt vārdus „ne mazāk kā 15% studējošo pārstāvju” ar vārdiem „ne mazāk kā 20% studējošo pārstāvju”.

8. 14.punktā:

izteikt 14.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

„ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus;”;

izteikt 14.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

„14.7.ievēlē akadēmiskā personāla pārstāvjus Akadēmiskajā šķīrējtiesā un atceļ tās locekļus;”.

9. Izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

„16. Akadēmijas Senātu veido:

16.1. akadēmiskā personāla pārstāvji — ne mazāk par 75 procentiem;

16.2. studējošie, kurus ievēlē Akadēmijas studējošo pašpārvalde — ne mazāk par 20 procentiem.”.

10. Izteikt 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Akadēmijas Padomnieku konventu dibina atbilstoši Akadēmijas Senāta iniciatīvai vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījumam. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.”.

11. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

„23. Padomnieku konventa nolikumu un tā locekļus apstiprina Senāts, ja padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu.”.

12. Izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

„25. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Rektoru ievēl Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, saskaņā ar Akadēmijas Senāta pieņemto nolikumu par rektora vēlēšanām.”.

13. Papildināt 27.punktu ar 27.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

„27.4. Rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, rektora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”.

14. Izteikt 32.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„32. Akadēmijas Satversmes sapulce uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Revīzijas komisiju.”.

15. Izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

„34. Akadēmijā ir Akadēmiskā šķīrējtiesa, kura darbojas trīs cilvēku sastāvā, no kuriem divus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvi no Akadēmijas studējošo vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trīs gadiem ievēlē Akadēmijas Studējošo pašpārvalde.”.

16. Izteikt 35.punktu šādā redakcijā:

„35. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem; strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī starp struktūrvienībām, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī citus jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar Augstskolu likumu.”.

17. Izteikt 36.punktu šādā redakcijā:

„36. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda Akadēmijas administrācija.”.

18. Izteikt 37.punktu šādā redakcijā:

„37. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei. Akadēmisko šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma vai Akadēmijas Studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu.”.

19. Izteikt 38.punktu šādā redakcijā:

„38. Pēc darba devēja iniciatīvas Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.”.

20. Izteikt 41.punktu šādā redakcijā:

„41. Administratīvās komisijas darbības veidu un sastāvu nosaka Senāta apstiprināts nolikums, paredzot tajā studējošo pašpārvaldes pārstāvju līdzdalību.”.

21. Izteikt III nodaļas virsrakstu šādā redakcijā:

„III. Akadēmijas struktūrvienības, koledžas, iestādes un komercsabiedrības”.

22. Aizstāt 44.punktā skaitli „15” ar skaitli „20”.

23. Izteikt 45.punktu šādā redakcijā:

„45. Akadēmijas struktūru veido:

45.1. katedra;

45.2. meistardarbnīca (profesora grupa);

45.3. darbnīca (profesora grupa);

45.4. fakultāte;

45.5. nodaļa;

45.6. zinātniskā laboratorija;

45.7. mācību laboratorija;

45.8. institūts;

45.9. zinātniskais institūts;

45.10.filiāle.”.

24. Izteikt 46.apakšpunktu šādā redakcijā:

„46. Akadēmijas struktūrvienības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.”.

25. Izteikt 51.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

„51.4. Katedras vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību un arī citas prasības katedras darbībai.”.

26. Aizstāt 52.punktā vārdus „izveidotas specifisku” ar vārdiem „izveidota specifisku”.

27. Izteikt 53.punktu šādā redakcijā:

„53. Meistardarbnīca nodrošina mākslas nozares apakšnozarēs profesionālo un akadēmisko studiju diplomdarbu izstrādi studējošajiem.”.

28. Izteikt 59.punktu šādā redakcijā:

„59. Akadēmijas darbnīca ir struktūrvienība, kura ir izveidota ar mērķi organizēt specializācijas studijas vizuāli plastisko mākslu un dizaina virzienu specializācijās, to praktiskajos vai tehnoloģiskajos aspektos.”.

29. Izteikt 65.punktu šādā redakcijā:

„65. Akadēmijas zinātniskā laboratorija ir struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir pētniecisko iespēju nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs. Akadēmijas mācību laboratorija ir struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums ir studiju procesa atbalstīšana un nodrošināšana Akadēmijas darbībai vizuāli plastisko mākslu, dizaina, mākslas zinātnes un kultūras teorijas nozarēs.”.

30. Izteikt 66.punktu šādā redakcijā:

„66. Zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas darbību regulē Senāta apstiprināts nolikums, kas nosaka:

66.1. Zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas izveidošanas principus;

66.2. Zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas lomu Akadēmijas studiju, mākslinieciskās jaunrades un zinātniskās pētniecības darba struktūrā;

66.3. Zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas vadīšanai nepieciešamos zinātniskos un profesionālos kritērijus, un trīs gadus ilgu vadīšanas termiņu;

66.4. Zinātniskās laboratorijas vai laboratorijas vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā.”.

31. Izteikt 67.punktu šādā redakcijā:

„67. Nodaļa ir fakultātei atbilstoša Akadēmijas struktūrvienība, kura tiek izveidota, ja attiecīgajā studiju virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu. Nodaļa apvieno specializāciju struktūrvienības jaunrades un pētnieciskajai darbībai. Nodaļas galvenais uzdevums ir organizēt un vadīt studiju procesu un saskaņot studiju programmu vispārējās un akadēmiskās daļas ar speciālajām daļām. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.”.

32. Izteikt 68.punktu šādā redakcijā:

„68. Nodaļu vada nodaļas vadītājs, kurš ir atbildīgs Senātam un rektoram par viņa vadītās nodaļas studiju kvalitāti, organizatoriskā darba atbilstību Akadēmijas Satversmei, kā arī par savlaicīgu un precīzu ar studijām saistītās informācijas sniegšanu Akadēmijas vadībai.”.

33. Izteikt 70.punktu šādā redakcijā:

„70. Zinātniskais institūts ir Akadēmijas struktūrvienība, kurš veidojas uz Akadēmijas pētnieciskā, akadēmiskā un profesionālā potenciāla bāzes un piedalās Akadēmijas studiju programmu īstenošanā. Akadēmijas zinātniskā institūta darbības galvenais uzdevums ir sekmēt un attīstīt zinātnisko pētniecību mākslas nozares apakšnozarēs, kā arī veikt ar kultūras procesu un darba tirgus izpēti saistīto darbu.

Zinātnisko institūtu izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora priekšlikuma, bet reorganizē vai likvidē pēc rektora vai senāta ierosinājuma. Galīgo lēmumu par likvidāciju vai reorganizāciju pieņem Senāts.

Zinātniskā institūta finansēšanas kārtību nosaka Senāts, finansiālās un saimnieciskās darbības uzraudzības funkcijas veic Revīzijas komisija.

Zinātniskā institūta darbības pamats ir Senāta apstiprināts zinātniskā institūta nolikums, kas nosaka:

70.1. Zinātniskā institūta izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

70.2. Zinātniskā institūta finansēšanas kārtību;

70.3. Zinātniskā institūta vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos, zinātniskos un profesionālos kritērijus;

70.4. Zinātniskā institūta vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā;

70.5. Zinātniskā institūta reorganizācijas un likvidācijas kārtību.”.

34. Izteikt 71.punktu šādā redakcijā:

„71. Institūts ir Akadēmijas struktūrvienība, kurš veidojas uz Akadēmijas pētnieciskā, akadēmiskā un profesionālā potenciāla bāzes un piedalās Akadēmijas studiju programmu īstenošanā. Institūta darbības pamats ir Senāta apstiprināts Institūta nolikums, kas nosaka:

71.1. Institūta izveidošanas principus, mērķi, darbības veidus, tiesības un pienākumus;

71.2. Institūta finansēšanas kārtību;

71.3. Institūta vadīšanai nepieciešamos akadēmiskos, zinātniskos un profesionālos kritērijus;

71.4. Institūta vadītāja apstiprināšanas vai atcelšanas kārtību Senātā;

71.5. Institūta reorganizācijas un likvidācijas kārtību.”.

35. Aizstāt 72.punkta otrajā teikumā vārdu „filiāle” ar vārdu „filiāli”.

36. Izteikt 74.punktu šādā redakcijā:

„74. Akadēmijas mērķu sasniegšanai Senāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem var dibināt, reorganizēt vai likvidēt koledžas, biedrības, nodibinājumus, iestādes t.sk. publiskas aģentūras un komercsabiedrības ar patstāvīgas juridiskās personas statusu. To nolikumus vai statūtus pieņem Senāts. Koledžās īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod studējošajiem iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (turpmāk, koledžas programma) apgūst personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību. Koledžas programmas īstenošanas laiks ir 2 līdz 3 gadi.”.

37. Izteikt 75.punktu šādā redakcijā:

„75. Akadēmijas personālu veido:

75.1. akadēmiskais personāls — Akadēmijā akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

75.2. vispārējais augstskolas personāls;

75.3. pilna laika studējošie, maģistranti, doktorandi.”.

38. Izteikt 77.punktu šādā redakcijā:

„77. Akadēmijas personāls ir tieši atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu un par Satversmes sapulces un Senāta apstiprinātās iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu. Akadēmijas personālam ir pienākums atskaitīties Senātam, ja Senāts to pieprasa.”.

39. Izteikt 82.punktu šādā redakcijā:

„82. Akadēmijas akadēmiskajam personālam ir tiesības uz:

82.1.ikgadēju apmaksātu astoņu nedēļu atvaļinājumu;

82.2. ik pēc sešiem gadiem — apmaksātu sešu kalendāro mēnešu ilgu akadēmisko atvaļinājumu pētniecības darba veikšanai;

82.3. vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešus ilgu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai;

82.4. profesoram, asociētajam profesoram vai docentam vienā ievēlēšanas reizē — uz neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoru vai vieslektoru citās augstskolās.”.

40. Izteikt 83.punktu šādā redakcijā:

„83. Akadēmijā darbojas promocijas padome. Tās uzdevums ir Akadēmijas akadēmiskā personāla pētnieciskās kvalifikācijas – zinātniskā, jaunrades un pedagoģiskā darba novērtēšana un doktora zinātnisko grādu piešķiršana. Promocijas padome darbojas saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu.”

41. Izteikt 85.punktu šādā redakcijā:

„85. Rīkojot atklātu konkursu uz Akadēmijas profesora vai asociētā profesora amata vietu, Akadēmijā tiek izveidota mākslas zinātnes, mākslas nozares profesoru padome (turpmāk, profesoru padome). Akadēmijas profesoru padomes sastāvā divas trešdaļas ir Akadēmijas profesori un viena trešdaļa tādu nozares profesoru un profesionālo apvienību pārstāvju, kuri nestrādā Akadēmijā.”.

42. Izslēgt 88.punktu.

43. Izteikt 89.punktu šādā redakcijā:

„89. Akadēmijas Senātam ir tiesības piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem profesoriem vai asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā mākslu, dizaina un kultūras jomās.”.

44. Izteikt 90.punktu šādā redakcijā:

„90. Akadēmijas profesors ir savā mākslas apakšnozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu, individuāli orientētu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā, kultūras teorijā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.”.

45. Aizstāt 91.punktā vārdu „kuru” ar vārdu „kuras”.

46. Izteikt 92.punktu šādā redakcijā:

„92. Akadēmijas profesoru ievēlē atklāta konkursa veidā uz sešiem gadiem un Akadēmija slēdz ar viņu darba līgumu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”.

47. Izteikt 94.punktu šādā redakcijā:

„94. Akadēmijas asociētais profesors ir savā mākslas apakšnozarē starptautiski atzīts speciālists, kurš veic mūsdienu augstskolas mērķiem un līmenim atbilstošu pētniecību mākslinieciskajā jaunradē, dizainā vai zinātnē, lai nodrošinātu augstu pedagoģiskā darba kvalitāti.”.

48. Izteikt 98.punktu šādā redakcijā:

„98. Akadēmijas docents ir atzīts speciālists mākslas apakšnozarē, kurš veic mākslinieciskās jaunrades vai pētniecības darbu savā specialitātē.”.

49. Izteikt 102.punktu šādā redakcijā:

„102. Akadēmijas lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki īsteno pētniecisko un izglītojošo darbu mākslas apakšnozarē.”.

50. Izteikt 104.punktu šādā redakcijā:

„104. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas Republikas pilsonim, kā arī personām, kuru tiesības studēt augstskolā nosaka spēkā esošie normatīvie akti.”.

51. Izteikt 105.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

„105.1. Uzņemšanas noteikumu prasības, kas atbilst prasībām, kritērijiem un kārtībai, kas ir noteikta atbilstoši Augstskolu likumam un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;”.

52. Izteikt 110.punktu šādā redakcijā:

„110. Personu var izslēgt no studējošo saraksta, eksmatrikulēt, ja:

110.1. tā pati to vēlas;

110.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

110.3. tā Akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

110.4. tā ir pārkāpusi Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumus.”.

53. Izteikt 111.punktu šādā redakcijā:

„111. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic Akadēmijas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata Akadēmijas Senāts. Akadēmijas Senāta lēmumu par personas izslēgšanu no studējošo saraksta var pārsūdzēt atbilstoši Augstskolu likumam un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”.

54. Izteikt 112.punktu šādā redakcijā:

„112. Akadēmijas studentiem ir pašpārvalde, kura darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu. Studējošo pašpārvaldi no Akadēmijas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par Augstskolu likumā noteikto apmēru.”.

55. Izslēgt 115.punktu.

56. Izteikt 116.punktu šādā redakcijā:

„116.Akadēmijas īpašumu veido:

116.1. kustama un nekustama manta, kas tai dāvināta, ko tā mantojusi vai ko tā iegādājusies par pašas līdzekļiem;

116.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta;

116.3.Akadēmijas intelektuālais īpašums.

Akadēmijas nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā Akadēmijas īpašums.

Akadēmijai var piederēt naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmija rīkojas ar savu īpašumu Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas valdījumā vai lietojumā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”.

57. Izteikt 120.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

„120.3. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķiem.”

58. Izteikt 124.punktu šādā redakcijā:

„124. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai kultūras ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz kultūras ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.”

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. A.Naumovs

Izglītības un zinātnes ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

T.Koķe

M.Gruškevics

E.Martinsons

S.Obodova

G.Rēvalde

15.05.2008 12:58

2202

K.Bajāre

67047898, kintija.bajare@izm.gov.lv

Likumprojekta

„Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, uzdevumu u.tml.	Nav attiecināms.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	2006.gada 6.aprīlī stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kuri papildināja Augstskolu likumu ar pārejas noteikumu 19.punktu, kurš paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Līdz ar to, ņemot vērā Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Ar šo likumprojektu tiek apstiprināti Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumi. Saskaņā ar šiem grozījumiem tiek precizēts Latvijas Mākslas akadēmijas juridiskais statuss un tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversmes grozījumos iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes sapulcē un Senātā. Satversmes grozījumi paredz Akadēmijas struktūru papildināt ar šādām jaunām struktūrvienībām: laboratorija, zinātniskais institūts, kā arī nosaka šo struktūrvienību darbības pamatu, izveides kārtību. Tiek izdarītas arī redakcionālas izmaiņas – vārds “finansu” tekstā aizstāts ar vārdu “finanšu” vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa” u.c.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Nav attiecināms.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	n-tais gads	Turpmākie trīs gadi
Rādītāji	n-tais gads	n+1 n+2 n+3
1	2	3	4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attiecināms
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attiecināms
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attieci-nāms	Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attieci-nāms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

Citas informācijas nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) - norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija