LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA
BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jēkaba ielā
10/12, Rīgā, LV-1811 tālr. 6708 7318,
________________________________________________________________
Rīgā
2008.gada 21.oktobris
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas
apkopotos priekšlikumus likumprojekta "Latvijas - Šveices sadarbības programmas vadības likums" (Nr.809/Lp9) izskatīšanu 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie
priekšlikumi uz 26 lapām.
Godbijībā,
komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam
Latvijas – Šveices
sadarbības programmas vadības likums
(Reģ.Nr. 809/Lp9)
Pirmā
lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (32) |
Komisijas
atzinums |
Komisijas
atbalstītā redakcija (ar valodas speciālistu
labojumiem) |
Latvijas – Šveices sadarbības programmas vadības likums |
1 |
Juridiskais birojs Izteikt likuma nosaukumu šādā
redakcijā: „Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums”. |
Atbalstīts |
Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likums |
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) ietvarlīgums – Latvijas
Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par
Latvijas–Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo
atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā; 2) sadarbības programma – Šveices
Konfederācijas finansiālais atbalsts, kas, pamatojoties uz ietvarlīgumu,
piešķirts Latvijai ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai
paplašinātajā Eiropas Savienībā; 3) individuālais projekts –
patstāvīgi īstenojamas projekta aktivitātes, kurām pieprasītais sadarbības
programmas līdzfinansējums nav mazāks par vienu miljonu Šveices franku
ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos
vadošā iestāde var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu
sadarbības programmas līdzfinansējuma apmēru; 4) programma – atsevišķu projekta
aktivitāšu kopums ar kopīgu mērķi, kuram pieprasītais Sadarbības programmas
līdzfinansējums nav mazāks par četriem miljoniem Šveices franku ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde
var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības
programmas līdzfinansējuma apmēru; 5) apakšprojekts – grantu shēmas ietvaros īstenojamas
aktivitātes; |
|
|
|
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) ietvarlīgums — Latvijas
Republikas valdības un Šveices Konfederācijas padomes ietvarlīgums par
Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanu ekonomisko un sociālo
atšķirību samazināšanai paplašinātajā Eiropas Savienībā; 2) sadarbības programma — Šveices
Konfederācijas finansiālais atbalsts, kas, pamatojoties uz ietvarlīgumu,
piešķirts Latvijai ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai
paplašinātajā Eiropas Savienībā; 3) individuālais projekts — patstāvīgi
īstenojamas projekta aktivitātes, kurām pieprasītais sadarbības programmas
līdzfinansējums nav mazāks par vienu miljonu Šveices franku ekvivalentu latos
pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde var
vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības programmas
līdzfinansējuma apmēru; 4) programma — atsevišķu projekta
aktivitāšu kopums ar kopīgu mērķi, kuram pieprasītais sadarbības programmas
līdzfinansējums nav mazāks par četriem miljoniem Šveices franku ekvivalentu
latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa. Atsevišķos gadījumos vadošā iestāde
var vienoties ar Šveices kompetentajām iestādēm par citu sadarbības
programmas līdzfinansējuma apmēru; 5) apakšprojekts — grantu shēmas ietvaros īstenojamas
aktivitātes; |
6) starpniekinstitūcija – Šveices
Konfederācijas Ārlietu departamenta vai Šveices Konfederācijas Ekonomisko
lietu departamenta (turpmāk – Šveices kompetentās iestādes) apstiprināta un
Ministru kabineta izvirzīta Latvijas Republikas atvasināta publiska persona
vai tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par grantu shēmas vai
programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par
grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices
kompetentās iestādes; |
2 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Izteikt likumprojekta 1.panta
6.punktu šādā redakcijā: „6) starpniekinstitūcija –
atvasināta publiska persona vai tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga
par grantu shēmas vai programmas īstenošanu un kuras projekta izklāstu un
projekta iesniegumu par grantu shēmas vai programmas īstenošanu ir
apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes”. |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
6) starpniekinstitūcija — tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta
publiska persona, kura ir atbildīga par grantu shēmas vai programmas
īstenošanu un kuras projekta izklāstu un projekta iesniegumu par grantu
shēmas vai programmas īstenošanu ir apstiprinājušas Šveices kompetentās
iestādes; |
7) individuālā projekta iesniedzējs – tiešās pārvaldes
iestāde, atvasināta publiska persona, kas iesniedz vadošajai iestādei
projekta izklāstu par individuālā projekta īstenošanu un projekta iesniegumu
par individuālā projekta īstenošanu; |
|
|
|
7) individuālā projekta iesniedzējs — tiešās pārvaldes iestāde
vai atvasināta publiska persona, kas iesniedz vadošajai iestādei projekta
izklāstu par individuālā projekta īstenošanu un projekta iesniegumu par
individuālā projekta īstenošanu; |
8) projekta izklāsts – projekta iesniedzēja vai starpniekinstitūcijas
rakstveida dokuments, kuru iesniedz vadošajā iestādē, lai varētu pretendēt uz
projekta īstenošanai nepieciešamā sadarbības programmas
līdzfinansējuma saņemšanu; |
3 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Aizstāt likumprojekta 1.panta
8.punktā vārdus „projekta īstenošanai” ar vārdiem „individuālā projekta,
programmas vai grantu shēmas īstenošanai”. |
Atbalstīts |
8) projekta izklāsts — projekta iesniedzēja vai
starpniekinstitūcijas rakstveida dokuments, kuru iesniedz vadošajai iestādei,
lai varētu pretendēt uz individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas
īstenošanai nepieciešamā sadarbības programmas līdzfinansējuma saņemšanu; |
9) projekta 10) individuālā projekta īstenotājs – individuālā projekta
iesniedzējs, kura projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu
Šveices kompetentās iestādes ir apstiprinājušas; |
|
|
|
9) projekta 10) individuālā projekta īstenotājs — individuālā projekta
iesniedzējs, kura projekta iesniegumu par individuālā projekta īstenošanu ir
apstiprinājušas Šveices kompetentās iestādes; |
11) apakšprojekta iesniedzējs – grantu shēmas ietvaros tiešās
pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta
juridiskā persona, kā arī – Stipendiju fondā – fiziskā persona, kas
iesniedz starpniekinstitūcijai apakšprojekta iesniegumu, ja vien
starpniekinstitūcija, vienojoties ar Šveices kompetentajām iestādēm, grantu
shēmā nav ierobežojusi apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku; |
4 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Izslēgt likumprojekta 1.panta
11.punktā vārdus „kā arī – Stipendiju fondā – fiziska persona”. |
Atbalstīts |
11) apakšprojekta iesniedzējs — grantu shēmas ietvaros tiešās
pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai Latvijas Republikā
reģistrēta juridiskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijai
apakšprojekta iesniegumu, ja vien starpniekinstitūcija, vienojoties ar
Šveices kompetentajām iestādēm, grantu shēmā nav ierobežojusi apakšprojektu
iesniegumu iesniedzēju loku; |
12) apakšprojekta īstenotājs – apakšprojekta iesniedzējs, kura
apakšprojekta iesniegumu ir apstiprinājusi starpniekinstitūcija; 13) apakšprojekta |
|
|
|
12) apakšprojekta īstenotājs — apakšprojekta iesniedzējs, kura
apakšprojekta iesniegumu ir apstiprinājusi starpniekinstitūcija; 13) apakšprojekta |
14) apakšprojekta īstenošanas |
5 |
Juridiskais birojs Izslēgt 1.panta 14.punktu. |
Atbalstīts |
|
|
6 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Papildināt likumprojekta
1.pantu ar šādu punktu: „15) grantu shēma – projekta veids, kas atbilst ietvarlīguma
nosacījumiem par grantu shēmu un ir vairāku apakšprojektu kopums, kuriem
starpniekinstitūcija piešķir Sadarbības programmas līdzfinansējumu to
īstenošanai.” |
Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju |
14) grantu shēma — projekta veids, kas atbilst ietvarlīguma
nosacījumiem par grantu shēmu un ir vairāku apakšprojektu kopums, kuru
īstenošanai starpniekinstitūcija piešķir sadarbības programmas
līdzfinansējumu; |
|
7 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 1.pantu ar 15., 16.
un 17.punktu šādā redakcijā: „15) Stipendiju fonda iesniegums – Stipendiju fonda iesnieguma
iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz Stipendiju fonda
koordinējošai iestādei, lai varētu pretendēt uz Stipendiju fonda finansējuma
saņemšanu; 16) Stipendiju fonda iesnieguma
iesniedzējs – tiešās
vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai fiziska
persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kuras
Stipendiju fonda iesniegums tiek iesniegts Stipendiju fonda koordinējošai
iestādei; 17) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs – Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs,
kuram Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes piešķīrušas Stipendiju fonda
finansējumu.” |
Atbalstīts |
15) Stipendiju fonda iesniegums — Stipendiju fonda iesnieguma
iesniedzēja rakstveida dokuments, kuru iesniedz Stipendiju fonda
koordinējošai iestādei, lai varētu pretendēt uz Stipendiju fonda finansējuma
saņemšanu; 16) Stipendiju fonda iesnieguma
iesniedzējs — tiešās
vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai fiziskā
persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kuras
Stipendiju fonda iesniegums tiek iesniegts Stipendiju fonda koordinējošai
iestādei; 17) Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs — Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējs,
kuram Šveices Konfederācijas atbildīgās iestādes piešķīrušas Stipendiju fonda
finansējumu. |
2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir noteikt
sadarbības programmas vadību, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un finanšu
vadības principiem atbilstošu sadarbības programmas īstenošanu Latvijā. |
|
|
|
2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir noteikt
sadarbības programmas vadību, lai veicinātu efektīvu, pārskatāmu un finanšu
vadības principiem atbilstošu sadarbības programmas īstenošanu Latvijā. |
3.pants. Likuma darbības joma Šis likums nosaka sadarbības
programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un
pienākumus, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar
sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus. |
|
|
|
3.pants. Likuma darbības joma Šis likums nosaka sadarbības
programmas vadībā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un
pienākumus, lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar
sadarbības programmas vadību saistītus jautājumus. |
4.pants. Sadarbības programmas vadība Sadarbības programmas vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo projektu, programmu, grantu shēmu un apakšprojektu īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu. |
8 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 4.pantu šādā redakcijā: „4.pants. Sadarbības programmas vadība (1) Sadarbības programmas
vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu
izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo
projektu, programmu, grantu shēmu, apakšprojektu un īpašo atbalsta formu
īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību,
auditu, izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši
izlietoto līdzekļu atgūšanu. (2) Sadarbības programmas
vadības nodrošināšanu attiecībā uz īpašajām atbalsta formām nosaka šis
likums, izņemot šā likuma 8., 10., 12.pantu, kā arī III nodaļu.” |
Atbalstīts |
4.pants. Sadarbības programmas vadība (1) Sadarbības programmas
vadība ietver sadarbības programmas vadības sistēmas izveidi, projektu
izklāstu un projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, individuālo
projektu, programmu, grantu shēmu, apakšprojektu un īpašo atbalsta formu
īstenošanu, kā arī sadarbības programmas finanšu kontroli, uzraudzību, auditu,
izvērtēšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām un neatbilstoši
izlietoto līdzekļu atgūšanu. (2) Sadarbības programmas
vadības nodrošināšanu attiecībā uz īpašajām atbalsta formām nosaka šis
likums, izņemot tā 8., 10., 12.pantu, kā arī III nodaļu. |
II nodaļa. Sadarbības programmas vadības nodrošināšana 5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un
personas Sadarbības programmas vadību
nodrošina: 1) šādas sadarbības programmas
vadībā iesaistītās institūcijas: a) vadošā iestāde, b) maksājumu iestāde, c) starpniekinstitūcija, d) vadības komiteja; 2)
individuālā projekta īstenotājs vai apakšprojekta īstenotājs. |
9 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: „5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un
personas Sadarbības programmas vadību
nodrošina šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un
personas: 1) vadošā iestāde; 2) maksājumu iestāde; 3) starpniekinstitūcija; 4) vadības komiteja; 5) Stipendiju fonda
koordinējošā iestāde; 6)
individuālā projekta īstenotājs; 7)
apakšprojekta īstenotājs; 8)
Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs.” |
Atbalstīts |
II nodaļa. Sadarbības programmas vadības nodrošināšana 5.pants. Sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un
personas Sadarbības programmas vadību
nodrošina šādas sadarbības programmas vadībā iesaistītās institūcijas un
personas: 1) vadošā iestāde; 2) maksājumu iestāde; 3) starpniekinstitūcija; 4) vadības komiteja; 5) Stipendiju fonda koordinējošā
iestāde; 6)
individuālā projekta īstenotājs; 7)
apakšprojekta īstenotājs; 8)
Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs. |
6.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības (1) Vadošajai iestādei ir šādi
pienākumi: 1) nodrošināt projektu
izklāstu un projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniegšanu Šveices
Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā; 2) nodrošināt individuālo
projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanas uzraudzību, finanšu vadību,
kontroli un izvērtēšanu; 3) nodrošināt sadarbības
programmas līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši ietvarlīguma nosacījumiem; |
|
|
|
6.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības (1) Vadošajai iestādei ir šādi
pienākumi: 1) nodrošināt projektu
izklāstu un projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniegšanu Šveices Konfederācijas
vēstniecībai Latvijas Republikā; 2) nodrošināt individuālo
projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanas uzraudzību, finanšu vadību,
kontroli un izvērtēšanu; 3) nodrošināt sadarbības
programmas līdzfinansējuma izlietojumu atbilstoši ietvarlīguma nosacījumiem; |
4) nodrošināt sadarbības
programmas tehniskās palīdzības vadību un īstenošanu; |
10 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Izslēgt likumprojekta 6.panta
pirmās daļas 4.punktu. |
Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju |
|
5) nodrošināt projekta
līguma un īstenošanas līguma noslēgšanu; 6) nodrošināt individuālā
projekta īstenotāja un starpniekinstitūcijas iesniegto pārskatu un maksājumu
pieprasījumu pārbaudi; 7) nodrošināt regulāru
pārskatu sniegšanu Šveices kompetentajām iestādēm par individuālo projektu,
programmu un grantu shēmu īstenošanu; 8) nodrošināt sadarbības
programmas publicitātes pasākumu izpildi Latvijā. (2) Vadošajai iestādei ir šādas
tiesības: 1) ierosināt un veikt sadarbības programmas
kontroli un revīziju; 2) pieprasīt no sadarbības
programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un individuālā projekta
īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama
sadarbības programmas vadības nodrošināšanai. (3) Vadošās iestādes funkcijas veic
Finanšu ministrija un Centrālā
finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības
programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veicamās vadošās iestādes funkcijas. |
|
|
|
4) nodrošināt projekta
līguma un īstenošanas līguma noslēgšanu; 5) nodrošināt individuālā
projekta īstenotāja un starpniekinstitūcijas iesniegto pārskatu un maksājumu
pieprasījumu pārbaudi; 6) nodrošināt, lai Šveices
kompetentajām iestādēm regulāri tiek sniegti pārskati par individuālo
projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu; 7) nodrošināt sadarbības
programmas publicitātes pasākumu izpildi Latvijā. (2) Vadošajai iestādei ir šādas
tiesības: 1) ierosināt un veikt sadarbības
programmas kontroli un revīziju; 2) pieprasīt no sadarbības
programmas vadībā iesaistītajām institūcijām un individuālā projekta
īstenotāja vai apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama
sadarbības programmas vadības nodrošināšanai. (3) Vadošās iestādes
funkcijas veic Finanšu ministrija un
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par
sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets
nosaka funkcijas, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic kā vadošā
iestāde. |
(4) Finanšu ministrija
nodrošina to funkciju nodalīšanu no citām ministrijas funkcijām, kuras tā
saskaņā ar šā likuma noteikumiem pilda kā vadošā iestāde. |
11 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Papildināt likumprojekta
6.panta ceturto daļu aiz vārdiem „Finanšu ministrija” ar vārdiem „un Centrālā
finanšu un līgumu aģentūra”. |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
(4) Finanšu ministrija vai
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošina, lai funkcijas, kuras tā
saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām
ministrijas un aģentūras funkcijām. |
7.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības (1) Maksājumu iestādei ir šādi
pienākumi: 1) atvērt un apkalpot sadarbības
programmas līdzfinansējuma kontus; 2) pārbaudīt saņemto maksājumu
pieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām,
apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm; 3) veikt maksājumus pēc
līdzfinansējuma saņemšanas no Šveices Konfederācijas; 4) nodrošināt neizlietoto līdzekļu
vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai. (2) Maksājumu iestādei ir tiesības
pieprasīt no vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas, individuālā projekta īstenotāja vai
apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu
apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices kompetentajām iestādēm. (3) Maksājumu iestādes
funkcijas veic Valsts kase. Valsts kase nodrošina to funkciju nodalīšanu no
citām Valsts kases funkcijām, kuras tā pilda saskaņā ar šā likuma noteikumiem
kā maksājumu iestāde. |
|
|
|
7.pants. Maksājumu
ie
stāde, tās pienākumi un tiesības (1) Maksājumu iestādei ir šādi
pienākumi: 1) atvērt un apkalpot
sadarbības programmas līdzfinansējuma kontus; 2) pārbaudīt saņemto maksājumu
pieprasījumu atbilstību ietvarlīguma un attiecīgo normatīvo aktu prasībām,
apstiprināt un iesniegt tos Šveices kompetentajām iestādēm; 3) veikt maksājumus pēc
līdzfinansējuma saņemšanas no Šveices Konfederācijas; 4) nodrošināt neizlietoto
līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu Šveices Konfederācijai. (2) Maksājumu iestādei ir
tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas, individuālā projekta īstenotāja vai
apakšprojekta īstenotāja informāciju, kas nepieciešama maksājumu pieprasījumu
apstiprināšanai un iesniegšanai Šveices kompetentajām iestādēm. (3) Maksājumu iestādes
funkcijas veic Valsts kase. Valsts kase nodrošina, lai funkcija, kuras tā
saskaņā ar šo likumu pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām Valsts
kases funkcijām. |
8.pants. Starpniekinstitūcija, tās pienākumi (1) Starpniekinstitūcijai ir
šādi pienākumi: 1) ieviest grantu shēmu
vai programmu atbilstoši projekta līgumā un īstenošanas līgumā noteiktajām
prasībām; 2) atbilstoši iekšējās
kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem 3) ja tiek īstenota grantu
shēma: a) izstrādāt atklāta
apakšprojektu konkursa nolikumu un nodrošināt konkursa izsludināšanu, b) nodrošināt
apakšprojektu c) pieņemt lēmumus par
apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, d) izstrādāt apakšprojekta
īstenošanas līguma projektu un slēgt to ar apakšprojekta īstenotāju; 4) sagatavot un iesniegt
vadošajai iestādei tās pieprasīto informāciju par grantu shēmas vai
programmas īstenošanu; 5) nodrošināt atsevišķu
grantu shēmas vai programmas grāmatvedības uzskaiti; 6) atgūt un atmaksāt
neatbilstoši veiktos izdevumus; 7) nodrošināt grantu shēmu vai
programmu publicitātes prasību izpildi. (2) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām funkcijām. |
|
|
|
8.pants. Starpniekinstitūcijas pienākumi (1) Starpniekinstitūcijai ir
šādi pienākumi: 1) ieviest grantu shēmu
vai programmu atbilstoši projekta līguma un īstenošanas līguma prasībām; 2) atbilstoši iekšējās
kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem 3) ja tiek īstenota grantu
shēma: a) izstrādāt atklāta
apakšprojektu konkursa nolikumu un nodrošināt konkursa izsludināšanu, b) nodrošināt
apakšprojektu c) pieņemt lēmumus par
apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, d) izstrādāt apakšprojekta
īstenošanas līguma projektu un slēgt to ar apakšprojekta īstenotāju; 4) sagatavot un iesniegt
vadošajai iestādei tās pieprasīto informāciju par grantu shēmas vai
programmas īstenošanu; 5) nodrošināt atsevišķu
grāmatvedības uzskaiti katrai grantu shēmai vai programmai; 6) atgūt un atmaksāt
neatbilstoši veiktos izdevumus; 7) nodrošināt grantu shēmu vai
programmu publicitātes prasību izpildi. (2) Starpniekinstitūcija
nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu
nodalītas no citām šīs institūcijas funkcijām. |
9.pants. Vadības komiteja (1) Vadības komiteja ir
koleģiāla sadarbības programmas vadībā iesaistīta institūcija, kuru saskaņā
ar ietvarlīgumu izveido un vada vadošā iestāde. Vadības komiteja darbojas
saskaņā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātu reglamentu. |
12 |
Juridiskais birojs Aizstāt 9.panta pirmajā daļā
vārdu „reglamentu” ar vārdu „nolikumu”. |
Atbalstīts |
9.pants. Vadības komiteja (1) Vadības komiteja ir
koleģiāla sadarbības programmas vadībā iesaistīta institūcija, kuru saskaņā
ar ietvarlīgumu izveido un vada vadošā iestāde. Vadības komiteja darbojas
saskaņā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātu nolikumu. |
(2) Vadības komitejas
sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komitejas sastāvā
iekļauj pa vienam pārstāvim ar balsstiesībām no Centrālās finanšu un līgumu
aģentūras un nozaru ministrijām, kas saistītas ar ietvarlīgumā noteiktajām
apakšprioritārajām jomām, un divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas. Vadības
komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās pārstāvji no maksājumu
iestādes, Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijas Republikā, biedrības
vai nodibinājuma, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī plānošanas
reģionu attīstības padomes un starpniekinstitūcijas. |
13 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Aizstāt likumprojekta 9.panta
otrajā daļā vārdus „plānošanas reģiona attīstības padomes un
starpniekinstitūcijas” ar vārdiem „plānošanas reģiona”. |
Atbalstīts |
(2) Vadības komitejas
sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komitejas sastāvā
iekļauj pa vienam pārstāvim ar balsstiesībām no Centrālās finanšu un līgumu
aģentūras un nozaru ministrijām, kas ir saistītas ar ietvarlīgumā noteiktajām
apakšprioritārajām jomām, un divus pārstāvjus no Finanšu ministrijas. Vadības
komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās pārstāvji no maksājumu
iestādes, Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijas Republikā, biedrības
vai nodibinājuma, kas pārstāv nevalstiskās organizācijas, kā arī plānošanas
reģiona. |
(3) Vadības komitejai ir šādi
pienākumi: 1) saskaņot projektu
izklāstus un projektu iesniegumus pirms to iesniegšanas Šveices
Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā; 2) apstiprināt īstenošanas
līguma projekta paraugu un tā grozījumus; 3) uzraudzīt individuālo
projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu un saskaņot būtiskus
individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas grozījumus. |
|
|
|
(3) Vadības komitejai ir
šādi pienākumi: 1) saskaņot projektu
izklāstus un projektu iesniegumus pirms to iesniegšanas Šveices
Konfederācijas vēstniecībai Latvijas Republikā; 2) apstiprināt īstenošanas
līguma projekta paraugu un tā grozījumus; 3) uzraudzīt individuālo
projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu un saskaņot būtiskus
individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas grozījumus. |
(4) Vadības komitejai ir
tiesības pieprasīt no jebkuras sadarbības programmas vadībā iesaistītās
institūcijas un personas papildu informāciju par individuālo projektu,
programmu un grantu shēmu īstenošanu. |
14 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Aizstāt likumprojekta 9.panta
ceturtajā daļā vārdus „un personas” ar vārdiem „un individuālā projekta
īstenotāja”. |
Atbalstīts |
(4) Vadības komitejai ir
tiesības pieprasīt no jebkuras sadarbības programmas vadībā iesaistītās
institūcijas un individuālā projekta īstenotāja papildu informāciju par
individuālo projektu, programmu un grantu shēmu īstenošanu. |
10.pants. Individuālā projekta īstenotāja un apakšprojekta īstenotāja
pienākumi (1) Individuālā projekta
īstenotājam ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt individuālā
projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam; 2) nodrošināt atsevišķu
grāmatvedības uzskaiti katram individuālajam projektam; 3) sniegt informāciju par
individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu vai
to pārstāvošo auditoru, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā
iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta
īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā
projekta īstenošanas vietai; 4) sagatavot un iesniegt
pārskatus par individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līguma
nosacījumiem un sadarbības programmas vadību regulējošajiem normatīvajiem
aktiem; 5) īstenot sadarbības
programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz
individuālā projekta īstenošanu; 6) nodrošināt individuālā
projekta publicitātes prasību izpildi. (2) Apakšprojekta
īstenotājam ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt
apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta īstenošanas līgumam; |
|
|
|
10.pants. Individuālā projekta īstenotāja un apakšprojekta īstenotāj
a
pienākumi (1) Individuālā projekta
īstenotājam ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt individuālā
projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līgumam; 2) nodrošināt atsevišķu
grāmatvedības uzskaiti katram individuālajam projektam; 3) sniegt informāciju par
individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu
pārstāvjiem vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un
sadarbības programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu
ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī
attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai; 4) sagatavot un iesniegt
pārskatus par individuālā projekta īstenošanu atbilstoši īstenošanas līguma
nosacījumiem un sadarbības programmas vadību regulējošajiem normatīvajiem
aktiem; 5) īstenot sadarbības
programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz
individuālā projekta īstenošanu; 6) nodrošināt individuālā
projekta publicitātes prasību izpildi. (2) Apakšprojekta
īstenotājam ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt
apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta īstenošanas līgumam; |
2) nodrošināt atsevišķu
grāmatvedības uzskaiti katram apakšprojektam (izņemot Stipendiju fonda
apakšprojektus); |
15 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Izslēgt likumprojekta 10.panta
otrās daļas 2.punktā vārdus „(izņemot Stipendiju fonda apakšprojektus)”. |
Atbalstīts |
2) nodrošināt atsevišķu
grāmatvedības uzskaiti katram apakšprojektam; |
3) sniegt informāciju par
apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu vai to
pārstāvošo auditoru, Valsts kontroles un sadarbības programmas vadībā
iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visiem ar apakšprojekta īstenošanu
saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas
vietai; 4) īstenot sadarbības
programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz
apakšprojekta īstenošanu; 5) nodrošināt
apakšprojekta publicitātes prasību izpildi. |
|
|
|
3) sniegt informāciju par
apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Šveices kompetento iestāžu pārstāvjiem
vai šīs iestādes pārstāvošajiem auditoriem, Valsts kontroles un sadarbības
programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visiem ar
apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā
apakšprojekta īstenošanas vietai; 4) īstenot sadarbības
programmas vadībā iesaistīto institūciju norādījumus, kas attiecas uz
apakšprojekta īstenošanu; 5) nodrošināt
apakšprojekta publicitātes prasību izpildi. |
11.pants. Ministru kabineta
kompetence Lai nodrošinātu sadarbības
programmas vadību, Ministru kabinets nosaka: 1) sadarbības
programmas vadības nodrošināšanas kārtību; 2) apakšprojektu |
16 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 11.pantu šādā redakcijā: „11.pants. Ministru kabineta
kompetence Lai nodrošinātu sadarbības
programmas vadību, Ministru kabinets nosaka: 1) sadarbības
programmas vadības nodrošināšanas kārtību; 2) apakšprojektu 3) Stipendiju fonda iesniegumu
atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesnieguma vērtēšanas
kritērijus.” |
Atbalstīts |
11.pants. Ministru kabineta
kompetence Lai nodrošinātu sadarbības
programmas vadību, Ministru kabinets nosaka: 1) sadarbības programmas
vadības nodrošināšanas kārtību; 2) apakšprojektu 3) Stipendiju fonda iesniegumu
atklāta konkursa nolikumu, ietverot tajā arī iesniegumu vērtēšanas
kritērijus. |
12.pants. Projekta Ja Šveices kompetentās iestādes
apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde
ar Šveices kompetentajām iestādēm slēdz projekta |
17 18 19 20 |
Juridiskais birojs Izteikt 12.panta nosaukumu šādā
redakcijā: „Līguma noslēgšana”. Juridiskais birojs Papildināt 12.pantu ar otro
daļu šādā redakcijā: „(2) Ja starpniekinstitūcija
pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu,
starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja
apakšprojekta iesniedzējs ir fiziska persona vai Latvijas Republikā reģistrēta
juridiskā persona šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu.”; uzskatīt
līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu. Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Izteikt likumprojekta 12.pantu
šādā redakcijā: „12.pants.
Līguma noslēgšana (1) Ja Šveices kompetentās iestādes
apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā iestāde
saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem
slēdz projekta līgumu ar Šveices Konfederācijas padomi par katra individuālā
projekta vai programmas īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un
starpniekinstitūciju par katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu
paraksta vadošās iestādes vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas
īstenošanas nodrošināšanai nepieciešams, piesaista papildu līgumslēdzējpusi. (2) Pēc projekta līguma parakstīšanas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā saskaņā ar
ietvarlīguma nosacījumiem slēdz īstenošanas līgumu ar individuālā projekta
īstenotāju vai starpniekinstitūciju par individuālā projekta vai programmas
īstenošanu un ar starpniekinstitūciju par grantu shēmas īstenošanu. Ja
individuālā projekta īstenotājs vai starpniekinstitūcija ir tiešās pārvaldes
iestādes institucionālajā padotībā esoša iestāde un ja attiecīgā tiešās
pārvaldes iestāde uzskata to par nepieciešamu, kā papildu līgumslēdzējpusi
var piesaistīt attiecīgo tiešās pārvaldes iestādi. ” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 12.pantu šādā
redakcijā: „12.pants. Līguma noslēgšana (1) Ja Šveices kompetentās
iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā
iestāde saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz projekta līgumu ar Šveices
Konfederācijas padomi par katra individuālā projekta vai programmas
īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un starpniekinstitūciju par
katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes
vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas īstenošanas nodrošināšanai
nepieciešams, papildu tiek piesaistīta viena vai vairākas līgumslēdzējpuses. (2) Pēc projekta līguma
parakstīšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā
saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem ar individuālā projekta īstenotāju vai
starpniekinstitūciju slēdz īstenošanas līgumu par individuālā projekta vai
programmas īstenošanu. Grantu shēmas gadījumā Centrālā finanšu un līgumu
aģentūra īstenošanas līgumu slēdz ar starpniekinstitūciju. (3) Slēdzot šā panta otrajā
daļā minēto līgumu, kā līgumslēdzējpusi var pieaicināt arī tiešās pārvaldes
iestādi, ar kuras starpniecību īsteno institucionālo padotību attiecībā uz to
tiešās pārvaldes iestādi, kas ir individuālā projekta īstenotājs vai
starpniekinstitūcija. (4) Ja starpniekinstitūcija
pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu,
starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja
apakšprojekta iesniedzējs ir fiziska persona vai Latvijas Republikā
reģistrēta juridiskā persona šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu.” |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 20 Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 20 Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 20 Atbalstīts |
12.pants. Līguma noslēgšana (1) Ja Šveices kompetentās
iestādes apstiprina individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu, vadošā
iestāde saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz projekta līgumu ar Šveices
Konfederācijas padomi par katra individuālā projekta vai programmas
īstenošanu un ar Šveices Konfederācijas padomi un starpniekinstitūciju — par
katras grantu shēmas īstenošanu. Projekta līgumu paraksta vadošās iestādes
vadītājs. Ja individuālā projekta vai programmas īstenošanas nodrošināšanai
tas nepieciešams, papildus tiek piesaistīta viena vai vairākas
līgumslēdzējpuses. (2) Pēc projekta līguma
parakstīšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vadošās iestādes vārdā
saskaņā ar ietvarlīguma nosacījumiem slēdz ar individuālā projekta īstenotāju
vai starpniekinstitūciju īstenošanas līgumu par individuālā projekta vai
programmas īstenošanu. Grantu shēmas gadījumā Centrālā finanšu un līgumu
aģentūra īstenošanas līgumu slēdz ar starpniekinstitūciju. (3) Slēdzot šā panta otrajā
daļā minēto līgumu, kā līgumslēdzējpusi var pieaicināt arī tiešās pārvaldes
iestādi, ar kuras starpniecību īsteno institucionālo padotību attiecībā uz to
tiešās pārvaldes iestādi, kas ir individuālā projekta īstenotājs vai
starpniekinstitūcija. (4) Ja starpniekinstitūcija
pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu,
starpniekinstitūcija un apakšprojekta iesniedzējs slēdz apakšprojekta īstenošanas līgumu. Ja
apakšprojekta iesniedzējs ir fiziskā persona vai Latvijas Republikā
reģistrēta juridiskā persona, šis līgums uzskatāms par civiltiesisku līgumu. |
III nodaļa. Lēmumi un to pārsūdzēšana 13.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumi (1) Starpniekinstitūcija
pieņem lēmumu par grantu shēmas ietvaros iesniegta apakšprojekta iesnieguma
apstiprināšanu vai noraidīšanu. (2) Ja apakšprojekta
īstenotājam ir izmaksāts piešķirtais sadarbības programmas līdzfinansējums,
bet tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai
apakšprojekta īstenošanas līguma noteikumiem, starpniekinstitūcija pieņem
lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu. |
|
|
|
III nodaļa. Lēmumi un to pārsūdzēšana 13.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumi (1) Starpniekinstitūcija
pieņem lēmumu par grantu shēmas ietvaros iesniegta apakšprojekta iesnieguma
apstiprināšanu vai noraidīšanu. (2) Ja apakšprojekta
īstenotājam ir izmaksāts piešķirtais sadarbības programmas līdzfinansējums,
bet tas nav izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai
apakšprojekta īstenošanas līguma noteikumiem, starpniekinstitūcija pieņem
lēmumu par apakšprojekta īstenotājam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu. |
14.pants.
Starpniekinstitūcijas lēmumu veidi (1) Starpniekinstitūcija atbilstoši
apakšprojekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai
pieņem pārvaldes lēmumu. (2) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir
Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona
(Stipendiju fondā), starpniekinstitūcijas (3) Ja apakšprojekta iesniedzējs ir
tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona,
starpniekinstitūcijas (4) Šā panta trešajā daļā minēto
pārvaldes 1) starpniekinstitūcijas nosaukums un adrese; 2) adresāts – apakšprojekta iesniedzējs; 3) faktu konstatējums; 4) pārvaldes 5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums; 6) |
|
|
|
14.pants. Starpniekinstitūcijas lēmumu veidi (1) Starpniekinstitūcija
atbilstoši apakšprojekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod
administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu. (2) Ja apakšprojekta
iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai
fiziskā persona (Stipendiju fondā), starpniekinstitūcijas (3) Ja apakšprojekta
iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona,
starpniekinstitūcijas (4) Šā panta trešajā daļā
minēto pārvaldes 1) starpniekinstitūcijas
nosaukums un adrese; 2) adresāts — apakšprojekta
iesniedzējs; 3) faktu konstatējums; 4) pārvaldes 5) atsevišķs piemēroto tiesību
normu uzskaitījums; 6) |
15.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš Starpniekinstitūcija |
|
|
|
15.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš Starpniekinstitūcija |
16.pants.
Lēmumu pārsūdzēšana Šā likuma 13.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja
lēmuma adresāts ir šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma
pārsūdzēšana neaptur tā darbību. |
|
|
|
16.pants. Lēmumu pārsūdzēšana Šā likuma 13.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja
lēmuma adresāts ir šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma
pārsūdzēšana neaptur tā darbību. |
|
21 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likumprojektu ar
jaunu IV nodaļu: „IV nodaļa. Īpašās atbalsta formas 17.pants. Īpašo atbalsta formu veidi Īpašās atbalsta formas ir
projekta veidi, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas
ir: 1) Tehniskās palīdzības fonds; 2) Projektu sagatavošanas
fonds; 3) Stipendiju fonds. 18.pants. Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds (1) Vadošā iestāde nodrošina Tehniskās
palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā ar
savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas padomes
pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. (2) Tehniskās palīdzības fonda
un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas
vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā
noteiktajā kārtībā. (3) Tehniskās palīdzības fonda
finansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā panta pirmajā daļā minētais
līgums. Projekta sagatavošanas fonda finansējuma saņēmēji var būt individuālā
projekta iesniedzējs un starpniekinstitūcija, ja Šveices kompetentās iestādes
atbalsta tām finansējuma piešķiršanu Projekta sagatavošanas fonda ietvaros.” 19.pants. Stipendiju fonds (1) Stipendiju fonda
aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda
koordinējošo iestādi nosaka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nolikumā. (2) Vadošā iestāde, lai
nodrošinātu Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu, slēdz savstarpēju līgumu
ar Šveices kompetento iestādi, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildu
līgumslēdzējpuses. Pēc minētā līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu
aģentūra, kā arī Stipendiju fonda koordinējošā iestāde un par to augstāka
iestāde vienojas par Stipendiju fonda īstenošanu. (3) Stipendiju fonda
koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda iesnieguma atbilstību
administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai
par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu.
Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem ne vēlāk kā četru
mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. (4)
Stipendiju fonda koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja
juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.
Lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir Latvijas Republikā
reģistrēta privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana
neaptur tā darbību. (5) Šveices Konfederācijas atbildīgās
iestādes pieņem gala lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu.
Šis lēmumu nav pārsūdzams. (6) Stipendiju fonda iesnieguma
iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu par
finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā panta otrās daļas
pirmajā teikumā minētais līgums un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.”; |
Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu numerāciju |
IV nodaļa. Īpašās atbalsta formas 17.pants. Īpašo atbalsta formu veidi Īpašās atbalsta formas ir to
veidu projekti, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas
ir šādas: 1) Tehniskās palīdzības fonds; 2) Projektu sagatavošanas
fonds; 3) Stipendiju fonds. 18.pants. Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds (1) Vadošā iestāde nodrošina
Tehniskās palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā
ar savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas
padomes pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. (2) Tehniskās palīdzības fonda
un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības
programmas vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes
iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. (3) Tehniskās palīdzības fonda
finansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā panta pirmajā daļā minētais
līgums. Projektu sagatavošanas fonda finansējuma saņēmēji var būt individuālā
projekta iesniedzējs un starpniekinstitūcija, ja Šveices kompetentās iestādes
atbalsta finansējuma piešķiršanu tiem Projektu sagatavošanas fonda ietvaros. 19.pants. Stipendiju fonds (1) Stipendiju fonda
aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda
koordinējošo iestādi nosaka attiecīgās valsts pārvaldes iestādes nolikumā. (2) Vadošā iestāde, lai
nodrošinātu Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu, slēdz savstarpēju līgumu
ar Šveices kompetento iestādi, ja nepieciešams, piesaistot papildu
līgumslēdzējpuses. Pēc minētā līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu
aģentūra, kā arī Stipendiju fonda koordinējošā iestāde un par to augstāka iestāde
vienojas par Stipendiju fonda aktivitāšu īstenošanu. (3) Stipendiju fonda
koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda iesnieguma atbilstību
administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai
par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu.
Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā iestāde pieņem ne vēlāk kā četru
mēnešu laikā pēc iesniegumu iesniegšanas beigu datuma. (4)
Stipendiju fonda koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja
juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.
Lēmumu var pārsūdzēt tiesā, ja tā adresāts ir Latvijas Republikā reģistrēta
privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā
darbību. (5) Šveices Konfederācijas
atbildīgās iestādes pieņem galīgo lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai
noraidīšanu. Šis lēmums nav pārsūdzams. (6) Stipendiju fonda iesnieguma
iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu par
finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā panta otrās daļas
pirmajā teikumā minētais līgums un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. |
IV
nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto līdzfinansējumu 17.pants. Strīdu risināšanas kārtība Strīdus par piešķirto
sadarbības programmas līdzfinansējumu risina Administratīvā procesa likumā,
Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 18.pants. Lēmumu par piešķirtā
līdzfinansējuma atgūšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajos
gadījumos un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja
apakšprojekta īstenotājs ir administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma
14.panta otro daļu un pret viņu var vērst piespiedu izpildi. 19.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā (1) Ja šā likuma 18.pantā
noteiktās līdzfinansējuma atgūšanas kārtības piemērošana nav lietderīga, kā
arī gadījumā, ja piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanai nav piemērojami šā
likuma 13.panta otrās daļas un 18.panta noteikumi, piešķirto līdzfinansējumu
atgūst vai strīdu par līdzfinansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas
turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā. (2) Ministru kabinets
nosaka piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanas kārtību, kā arī strīda kārtību par
piešķirtā līdzfinansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja
individuālā projekta vai apakšprojekta īstenotājs ir tiešās pārvaldes iestāde
vai atvasināta publiska persona. 20.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā Starpniekinstitūcija, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā. |
22 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt līdzšinējo IV nodaļu kā
V nodaļu šādā redakcijā: „V nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto finansējumu 20.pants. Strīdu risināšanas kārtība Strīdus par piešķirto
sadarbības programmas finansējumu risina Administratīvā procesa likumā,
Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 21.pants. Lēmumu par piešķirtā finansējuma
atgūšanu pieņem Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja tā
saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, taču tas nav izmantots
atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai līguma noteikumiem, un pret
finansējuma saņēmēju var vērst piespiedu izpildi. 22.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā (1) Ja šā likuma 21.pantā
noteiktās finansējuma atgūšanas kārtība nav piemērojama vai tās piemērošana
nav lietderīga, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finansējuma
izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā. (2) Ministru kabinets
nosaka piešķirtā finansējuma atgūšanas kārtību, kā arī strīda kārtību par
piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja
finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska
persona. 23.pants. Valsts nodeva par vēršanos tiesā Starpniekinstitūcija vai
Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu,
valsts nodevu nemaksā.” |
Atbalstīts |
V nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto finansējumu 20.pants. Strīdu risināšanas kārtība Strīdus par piešķirto
sadarbības programmas finansējumu risina Administratīvā procesa likumā,
Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 21.pants. Lēmumu par piešķirtā
finansējuma atgūšanu pieņem Administratīvā procesa likumā paredzētajā
kārtībā, ja tā saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais finansējums, taču tas nav
izmantots atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām vai līguma
noteikumiem, un pret finansējuma saņēmēju var vērst piespiedu izpildi. 22.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā (1) Ja šā likuma 21.pantā
noteiktā finansējuma atgūšanas kārtība nav piemērojama vai tās piemērošana
nav lietderīga, piešķirto finansējumu atgūst vai strīdu par finansējuma
izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā. (2) Ministru kabinets
nosaka piešķirtā finansējuma atgūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā risināms
strīds par piešķirtā finansējuma izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu, ja
finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska
persona. 23.pants. Valsts nodeva par vēršanos tiesā Starpniekinstitūcija vai
Stipendiju fonda koordinējošā iestāde, vēršoties tiesā par līgumstrīdu,
valsts nodevu nemaksā. |
|
23 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Papildināt likumprojektu ar
jaunu V nodaļu (V nodaļu pēc pašreizējā likumprojekta redakcijas izsakot kā
VI nodaļu): „V nodaļa. Īpašās atbalsta formas 21.pants. Īpašo atbalsta formu veidi (1) Īpašās atbalsta formas ir
projekta veidi, kuru īstenošanu paredz ietvarlīgums. Īpašās atbalsta formas
ir: 1) Tehniskās palīdzības fonds; 2) Projektu sagatavošanas
fonds; 3) Stipendiju fonds. 22.pants. Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds (1) Vadošā iestāde nodrošina Tehniskās
palīdzības fonda un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanu saskaņā ar
savstarpēju līgumu, ko slēdz vadošā iestāde un Šveices Konfederācijas padomes
pilnvarotā iestāde. Līgumu paraksta vadošās iestādes vadītājs. (2) Tehniskās palīdzības fonda
un Projektu sagatavošanas fonda īstenošanas nodrošināšanai sadarbības
programmas vadībā iesaistītās institūcijas sadarbojas Valsts pārvaldes
iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. (3) Sadarbības programmas
līdzfinansējuma saņēmējus nosaka ietvarlīgums un šā likuma 22.panta pirmajā
daļā minētais līgums. 23.pants. Stipendiju fonds (1) Stipendiju fonda
aktivitātes īsteno Stipendiju fonda koordinējošā iestāde. Stipendiju fonda
koordinējošo iestādi nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. (2) Par Stipendiju fonda
ieviešanu vadošā iestāde slēdz savstarpēju līgumu ar Šveices kompetento
iestādi, ja nepieciešams, piesaista papildu līgumslēdzējpuses. Pēc minētā
līguma noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra slēdz sadarbības
līgumu ar Stipendiju fonda koordinējošo iestādi par Stipendiju fonda
īstenošanas kārtību. (3) Stipendiju fonda
koordinējošā iestāde pieņem lēmumu par Stipendiju fonda ietvaros iesniegtā
iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu
tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas
kritērijiem un noraidīšanu. Minēto lēmumu Stipendiju fonda koordinējošā
iestāde pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas
beigu datuma. (4) Stipendiju fonda
koordinējošā iestāde atbilstoši iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam
izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt
tiesā, ja lēmuma adresāts ir Latvijas Republikā reģistrēta privāto tiesību
juridiskā vai fiziskā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (5) Stipendiju fonda ietvaros
iesnieguma precizēšanai, tiesībām iepazīties ar lietu un informācijas
atklātībai piemērojami šā likuma VI nodaļā noteiktie noteikumi par
apakšprojekta iesniegumiem un apakšprojekta iesniedzējiem. (6) Šveices Konfederācijas
atbildīgās iestādes pieņem gala lēmumu par iesniegumu apstiprināšanu vai
noraidīšanu. (7) Stipendiju fonda ietvaros
iesnieguma iesniedzējus, iesnieguma iesniegšanas kārtību un līgumu slēgšanu
par finansējuma piešķiršanu Stipendiju fonda ietvaros nosaka šā likuma
23.panta otrajā daļā minētais līgums. (8) Stipendiju fonda
īstenošanas nodrošināšanai sadarbības programmas vadībā iesaistītās
institūcijas, Izglītības un zinātnes ministrija un Stipendiju fonda
koordinējošā iestāde sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā
kārtībā.” |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 21 |
|
V nodaļa. Nobeiguma noteikumi |
24 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt līdzšinējo V nodaļu kā VI nodaļu šādā
redakcijā: „VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi ” |
Atbalstīts |
VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi |
21.pants. Apakšprojekta (1) Ja apakšprojekta (2) Apakšprojekta
iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno,
veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības. |
25 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt līdzšinējo 21.pantu kā
24.pantu šādā redakcijā: „24.pants.
Apakšprojekta iesnieguma precizēšana (1) Apakšprojekta iesnieguma
vai Stipendiju fonda iesnieguma precizēšana ir aizliegta, izņemot gadījumu,
kas minēts šā panta otrajā daļā. (2) Ja apakšprojekta iesniegums
vai Stipendiju fonda iesniegums neatbilst atklāta konkursa nolikumā
noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vai
Stipendiju fonda koordinējošā iestāde vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai
attiecīgā iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma
nosūtīšanas precizē attiecīgo iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju. (3) Apakšprojekta iesniedzēja vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja
uzklausīšanu administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta
otrajā daļā minētās darbības.” |
Atbalstīts |
24.pants. Apakšprojekta
iesnieguma precizēšana (1) Apakšprojekta iesnieguma
vai Stipendiju fonda iesnieguma precizēšana ir aizliegta, izņemot šā panta
otrajā daļā minēto gadījumu. (2) Ja apakšprojekta iesniegums
vai Stipendiju fonda iesniegums neatbilst atklāta konkursa nolikumā
noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, starpniekinstitūcija vai
Stipendiju fonda koordinējošā iestāde vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai
attiecīgā iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma
nosūtīšanas precizē attiecīgo iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju. (3) Apakšprojekta iesniedzēja vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzēja
uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta
otrajā daļā minētās darbības. |
22.pants. Tiesības iepazīties ar lietu (1) Apakšprojekta
iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā
apakšprojekta (2) Apakšprojekta
iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā apakšprojekta (3) Apakšprojekta
iesniedzējam, iepazīstoties ar apakšprojekta |
26 |
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt līdzšinējo 22.pantu kā
25.pantu šādā redakcijā: „25.pants. Tiesības iepazīties ar lietu (1) Apakšprojekta
iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa
stadijā ir tiesības iepazīties ar sava (2) Apakšprojekta
iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam ir tiesības
iepazīties ar sava apakšprojekta vai Stipendiju fonda (3) Apakšprojekta
iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam, kad tas iepazīstas
ar attiecīgā |
Atbalstīts |
25.pants. Tiesības iepazīties ar lietu (1)&n
bsp;Apakšprojekta
iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa
stadijā ir tiesības iepazīties ar sava (2) Apakšprojekta
iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam ir tiesības
iepazīties ar sava apakšprojekta vai Stipendiju fonda (3) Apakšprojekta
iesniedzējam vai Stipendiju fonda iesnieguma iesniedzējam, kad tas iepazīstas
ar attiecīgā |
23.pants. Informācijas atklātība (1) Projekta izklāsta,
projekta iesnieguma un apakšprojekta iesnieguma lieta ir ierobežotas
pieejamības informācija, un tā pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības
likumu. (2) Par vispārpieejamu
uzskata šādu informāciju: 1) starpniekinstitūcija,
individuālā projekta vai apakšprojekta īstenotājs (juridiskajai personai –
nosaukums un juridiskā adrese; fiziskai personai – vārds un uzvārds); 2) individuālā projekta,
programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta nosaukums; 3) piešķirtā
līdzfinansējuma apmērs; 4) individuālā projekta
vai apakšprojekta īstenošanas vieta; 5) kopsavilkums par
individuālajā projektā, programmā vai grantu shēmā, vai apakšprojekta
ietvaros veicamajiem pasākumiem. (3) Šā panta otrajā daļā
minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā Šveices kompetento
iestāžu (4) Informācija par
personām, kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu, netiek
izpausta. |
27 28 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Izteikt likumprojekta 23.pantu
šādā redakcijā: „23.pants. Informācijas atklātība (1) Apakšprojekta iesnieguma
lieta ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā pieejama saskaņā ar
Informācijas atklātības likumu. (2) Par vispārpieejamu uzskata
šādu informāciju: 1) Apakšprojekta īstenotājs
(juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese; fiziskai personai –
vārds un uzvārds); 2) Apakšprojekta nosaukums; 3) Piešķirtā līdzfinansējuma
apmērs; 4) Apakšprojekta īstenošanas
vieta; 5) Kopsavilkums par
apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem. (3) Šā panta otrajā daļā minētā
informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas
lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu. (4) Informācija par personām,
kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu, netiek izpausta.” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt līdzšinējo 23.pantu kā
26.pantu šādā redakcijā: „26.pants. Informācijas atklātība (1) Apakšprojekta iesnieguma
vai Stipendiju fonda iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija,
un tā pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. (2) Par vispārpieejamu uzskata
šādu informāciju: 1) apakšprojekta īstenotājs
(juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese; fiziskai personai –
vārds un uzvārds) vai Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs; 2) apakšprojekta nosaukums; 3) piešķirtā finansējuma
apmērs; 4) apakšprojekta īstenošanas
vieta; 5) kopsavilkums par
apakšprojekta vai Stipendiju fonda finansēto aktivitāšu ietvaros veicamajiem
pasākumiem. (3) Šā panta otrajā daļā minētā
informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas
lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai šā likuma 19.panta
piektajā daļā minētais lēmums. (4) Informācija par personām,
kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda
iesniegumu, netiek izpausta.” |
Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 28 Atbalstīts |
26.pants. Informācijas atklātība (1) Apakšprojekta iesnieguma
vai Stipendiju fonda iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija
un pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. (2) Par vispārpieejamu uzskata
šādu informāciju: 1) apakšprojekta īstenotājs
(juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese; fiziskajai
personai — vārds un uzvārds) vai Stipendiju fonda finansējuma saņēmējs; 2) apakšprojekta nosaukums; 3) piešķirtā finansējuma
apmērs; 4) apakšprojekta īstenošanas
vieta; 5) kopsavilkums par
apakšprojekta vai Stipendiju fonda finansēto aktivitāšu ietvaros veicamajiem
pasākumiem. (3) Šā panta otrajā daļā minētā
informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā starpniekinstitūcijas
lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai šā likuma 19.panta
piektajā daļā minētais lēmums. (4) Informācija par personām,
kuras vērtēs vai ir vērtējušas apakšprojekta iesniegumu vai Stipendiju fonda
iesniegumu, netiek izpausta. |
Pārejas noteikumi 1. Ministru kabinets līdz
2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta trešajā daļā, 11.panta
1.punktā un 19.panta otrajā daļā minētos noteikumus. |
29 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Aizstāt pārejas noteikumu
1.punktā vārdus „līdz 2008.gada 31.decembrim” ar vārdiem „līdz 2009.gada
1.martam”; |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
Pārejas noteikumi 1.
Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.martam izdod šā likuma 6.panta trešajā
daļā, 11.panta 1.punktā un 22.panta otrajā daļā minētos noteikumus. |
2. Ministru kabinets
apstiprina starpniekinstitūcijas iesniegtos 11.panta 2.punktā minētos
apakšprojektu atklāta konkursa |
30 |
Juridiskais birojs Aizstāt pārejas noteikumu
2.punktā vārdu „iesniegtos” ar vārdu „izstrādātos”. |
Atbalstīts, redakcionāli precizējot |
2.
Ministru kabinets apstiprina starpniekinstitūcijas un Stipendiju fonda
koordinējošās iestādes izstrādātos šā likuma 11.panta 2. un 3.punktā minētos
atklāta konkursa nolikumus atbilstoši apstiprinātajā grantu shēmā vai
Stipendiju fondā noteiktajiem atklāto konkursu izsludināšanas termiņiem. |
|
31 32 |
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Šņepste Papildināt likumprojektu ar
norādi par likuma spēkā stāšanos dienu: „Likums stājas spēkā 2008.gada
1.novembrī”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt likumprojektu ar
norādi par likuma spēkā stāšanos dienu šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā nākamajā
dienā pēc tā izsludināšanas.” |
Neatbalstīts Atbalstīts |
Likums stājas spēkā nākamajā
dienā pēc tā izsludināšanas. |