Rīgā
23.07.2008. Nr.90/TA-1228
Saeimas Prezidijam
Nosūtām
izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi
Valsts fondēto pensiju likumā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija
(atbildīgā amatpersona - Krastiņa 67021555, Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv).
Pielikumā: 1. Likumprojekts
uz 1 lp.
2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.
3.
Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija sēdes protokola Nr.51 18.§
izraksts uz 1 lp.
4. Diskete.
Ministru prezidents I.Godmanis
Stafecka 67082931
Grozījumi Valsts fondēto pensiju
likumā
Izdarīt Valsts
fondēto pensiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2000, 7.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 2., 9.nr.; 2005, 12.nr.; 2006,
21.nr.; 2007, 12.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 3.pantu ar piekto un sesto daļu
šādā redakcijā:
"(5) Kā
fondēto pensiju shēmas dalībnieki tiek reģistrētas personas, uz kurām attiecas
Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom,
EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un
Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību:
1) ja
viņi atgriežas Latvijā un viņu fondēto pensiju shēmā uzkrātais pensijas
kapitāls saņemts no Eiropas Savienības pensiju shēmas, kur tas bija pārskaitīts
sakarā ar dalību šajā shēmā;
2) kuri, pirms
kļuvuši par Eiropas Savienības pensiju shēmas dalībniekiem, nav
bijuši fondēto pensiju shēmas dalībnieki, bet, izvēloties Eiropas Savienības
pensiju shēmā uzkrāto pensijas kapitālu ieskaitīt Latvijas valsts pensiju
sistēmā, par tādiem kļūst, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.
(6) Kārtību,
kādā Eiropas Savienības pensiju shēmā uzkrāto pensijas kapitālu, kas ieskaitīts
Latvijas valsts pensiju sistēmā, ieskaita fondēto pensiju shēmā, nosaka Ministru kabinets."
2. Papildināt
7.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja fondēto pensiju shēmas
dalībnieks kļūst par Eiropas Savienības pensiju shēmas dalībnieku, tad viņa
uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pārskaita Eiropas Savienības pensiju shēmā.
Kārtību, kādā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pārskaita Eiropas Savienības
pensiju shēmā, nosaka Ministru kabinets."
Likums stājas spēkā
2009.gada 1.janvārī.
Labklājības ministra vietā
bērnu un ģimenes lietu ministrs
A.Baštiks
Grozījumi
Valsts fondēto pensiju likumā
anotācija
I. Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce
uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
Normatīvā akta projekts ir izstrādāts
saistībā ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564) V.
daļas 6.1.2.apakšpunktu Ilgtspējīga sociālās drošības sistēma. |
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums . |
Saskaņā ar Padomes 1968.gada 29.februāra
Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu
Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (turpmāk
Padomes regula Nr.259/68), ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki,
uzsākot darbu Eiropas Savienības (turpmāk ES) institūcijās, var izvēlēties
pievienoties Eiropas Savienības pensiju shēmai. Tiesības uz pensiju ES
pensiju shēmā rodas, ja ierēdnis ir nostrādājis šajās institūcijās vismaz 10
gadus. Pievienojoties ES pensiju shēmai,
personai ir tiesības pieprasīt Latvijas valsts pensiju sistēmā uzkrātā
pensijas kapitāla pārskaitīšanu uz ES pensiju shēmu. Strādājot ES
institūcijās, persona turpina uzkrākt pensijas kapitālu. Ja ierēdņa apdrošināšanas stāžs ES
institūcijā ir mazāks par 10 gadiem, uzkrāto pensijas kapitālu, izbeidzot
darbu, nodod attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai vai arī pensiju
fondam. ES pensiju shēmas dalībniekam ir iespēja izvēlēties uzkrāto pensijas
kapitālu nodot Latvijas valsts pensiju sistēmā, tas ir, valsts nefondētajā
obligātajā pensiju shēmā un valsts fondēto pensiju shēmā, vai nodot privātajā
brīvprātīgajā pensiju shēmā. Ja pensijas kapitāls tiek nodots privātajā
brīvprātīgajā pensiju shēmā, periods, kurā uzkrātais pensijas kapitāls tika
nodots ES pensiju shēmai, netiks ņemts vērā Latvijas valsts pensijas
piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā.
Šobrīd Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav atrunāta valsts
fondēto pensiju shēmā uzkrātā pensijas kapitāla pārskaitīšanas un saņemšanas
no ES kārtība. |
3.
Normatīvā akta projekta būtība |
Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz noteikt kārtību, kādā
ES pensiju shēmai nododams un no ES pensiju shēmas ieskaitāms Latvijas valsts
fondēto pensiju shēmā personas uzkrātais pensijas kapitāls. ES
pensiju shēmai nododamo Latvijas valsts pensijas kapitālu veido valsts
nefondētajā obligātajā pensiju shēmā reģistrētais pensijas kapitāls un valsts
fondēto pensiju shēmā uzkrātais pensijas kapitāls.
Savukārt personai, izvēloties ES pensiju shēmā uzkrāto pensijas
kapitālu nodot Latvijas valsts pensiju sistēmai, ir iespēja atbilstoši
Latvijas likumdošanai to ieskaitīt valsts nefondētajā obligātajā pensiju
shēmā un valsts fondēto pensiju shēmā, ja persona ir pievienojusies valsts
fondēto pensiju shēmai. |
4. Cita
informācija |
Nav |
II. Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Vispārēja
ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Nav
attiecināms. |
2. Ekonomiskā
ietekme: 2.1. makroekonomiskā
vide; 2.2. preču un
pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un
importa apjoms; 2.5. konkurences
apstākļi; 2.6. jauninājumi un
pētījumi; 2.7. augstāka resursu
izmantošanas efektivitāte |
Nav
attiecināms. |
3. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu
komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Nav
attiecināms. |
4. Ietekme uz
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav
attiecināms. |
5. Sociālā
ietekme: 5.1. sociālās
situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Normatīvā akta projekts vērsts tikai uz to personu loku, kuras saskaņā ar Padomes regulu Nr.259/68 izvēlēsies pievienoties ES pensiju shēmai. Normatīvā akta projekts nerada ietekmi uz nodarbinātību. Normatīvā akta projektam ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša,
jo kārtība, kādā ES pensiju shēmai
nododams un no ES pensiju shēmas ieskaitāms Latvijas valsts fondēto pensiju
shēmā personas uzkrātais pensijas kapitāls, sievietēm un vīriešiem būs
vienāda. |
6. Ietekme uz
vidi: 6.1. dabas resursu
lietošana; 6.2. ietekme uz
piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie
atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu
produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši
aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši
aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida
piesārņojuma emisija vidē |
Nav
attiecināms. |
7. Cita ietekme |
Nav |
III. Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz |
||||
|
(tūkst. latu) |
|||
Rādītāji |
2008 |
Turpmākie trīs
gadi |
||
2009 |
2010 |
2011 |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
1. Izmaiņas
budžeta ieņēmumos: 1.1. speciālais
budžets; |
* |
* |
* |
* |
2. Izmaiņas
budžeta izdevumos: 2.1. speciālais
budžets, |
* |
* |
* |
* |
3. Finansiālā
ietekme: 3.1. speciālais
budžets; |
* |
* |
* |
* |
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
* |
|||
5. Detalizēts
ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un
izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
|
|||
6. Cita
informācija |
Paredzams, ka normatīvā akta projekts varētu skart tikai atsevišķas
personas. Šobrīd Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūra ir saņēmusi vienu iesniegumu no ES pensiju shēmas
dalībnieka, kurš ir izteicis vēlmi pievienoties Latvijas valsts pensiju
sistēmai un četrus iesniegumus no ES pensiju shēmas dalībniekiem, kuri ir
pieprasījuši pārskaitīt ES pensiju shēmai Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu. Uzkrātā pensijas kapitāla
kustība no ES pensiju shēmas uz Latvijas pensiju sistēmu notiks tikai tādā
gadījumā, ja ierēdnis būs nostrādājis ES institūcijās mazāk par 10 gadiem. Ierēdnim saskaņā ar Padomes
1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka
Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas
kārtību, ir tiesības uzkrāto pensijas kapitālu nodot arī privātajā
brīvprātīgajā pensiju shēmā. Tā kā nav iespējams prognozēt nedz šo personu
skaitu, nedz ES pensiju shēmai nododamā un no ES pensiju shēmas ieskaitāmā
personas uzkrātā pensijas kapitāla apmēru, nav iespējams veikt prognozes par šā normatīvā akta ietekmi uz
valsts budžetu. Likumprojekta īstenošana
tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā piešķirto
līdzekļu ietvaros. Kompensējošie pasākumi
papildus izdevumu finansēšanai ir valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā
budžeta ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. |
IV. Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir
atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem,
kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas
mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos
noteikumus izstrādāt |
Vienlaikus ar šo normatīvo aktu projektu ir
izstrādāti: 1)
grozījumi
likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu; 2)
grozījumi
likumā Par valsts pensijām (pieņemti Saeimā 2008.gada 19.jūnijā). Normatīvā akta projekta izpildes nodrošināšanai būs
papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi. Atbildīgā par Ministru kabineta
noteikumu sagatavošanu ir Labklājības ministrija. Ministru kabineta noteikumu mērķis ir noteikt
kārtību, kādā ES pensiju shēmas dalībnieka
pensijas kapitālu no valsts fondēto pensiju shēmas nodod ES pensiju
shēmai un kārtību, kādā bijušā ES pensiju shēmas dalībnieka uzkrāto pensijas
kapitālu nodod Latvijas valsts fondēto pensiju shēmai. Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt
trīs mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas. |
2. Cita
informācija |
Normatīvā akta
projektu skatīt vienotā paketē ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo
apdrošināšanu. |
V. Kādām
Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības
pret Eiropas Savienību |
Grozījumi
Valsts fondēto pensiju likumā tiek veikti, lai nodrošinātu ES tiesību aktā
noteikto prasību izpildi, t.i. Padomes regulā Nr.259/68. Pašreiz
iepriekšminētās regulas nosacījumi tiek īstenoti daļēji. |
2. Saistības
pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām |
Saistības nav. |
3. Saistības,
kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Grozījumi normatīvajā
aktā neskar Latvijas saistības, kas izriet no saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
4. Atbilstības
izvērtējums 1.tabula |
|||
Attiecīgo
Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas
līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums,
datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo
aktu |
Padomes regula
Nr.259/68. |
||
2.tabula |
|||
Eiropas
Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas
vienību pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Latvijas
normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto
direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Normatīvā akta
projekts šo jomu neskar. |
Nav attiecināms. |
|
5. Saistības
sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts
atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem |
Nav
attiecināms. |
||
6. Cita informācija |
Nav |
||
VI. Kādas
konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām
iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas par normatīvā akta projektu notika NTSP Sociālās drošības apakšpadomes
sēdē 2008.gada 27.februārī. |
2. Kāda ir šo
pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto
institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē normatīvā akta projekts tika
konceptuāli atbalstīts. |
3. Kāds
konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
4. Konsultācijas
ar ekspertiem |
Konsultācijas nav
notikušas. |
5. Cita
informācija |
Nav |
VII. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek
radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju
funkcijas |
|
2. Kā sabiedrība
tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
|
3. Kā indivīds
var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
|
4. Cita
informācija |
Nav |
Labklājības ministre I.Purne
Valsts sekretāra p.i. |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
L.Grafa |
Z.Uzuliņa |
E.Korčagins |
S.Krastiņa |
S.Krastiņa, tel. 67021555, fax.7021560
Saulveiga.Krastina@lm.gov.lv