Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.07.2008.                Nr.90/TA-1175

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Liepa 67021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija sēdes protokola Nr.51  17.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

 

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt 14.pantu ar trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(13) Šā panta piektajā daļā noteiktais obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs netiek piemērots personai, uz kuru attiecas Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ja Eiropas Savienības pensiju shēmā uzkrātais pensijas kapitāls tiek ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā."

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministra vietā –

bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Normatīvā akta projekta 

 „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””

 anotācija

 

 I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Normatīvā akta projekts ir izstrādāts saistībā ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564) V. daļas 6.1.2.apakšpunktu „Ilgtspējīga sociālās drošības sistēma”.

 

 2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

.

 

 

 

Saskaņā ar Padomes 1968.gada 29.februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (tieši piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs), ierēdņi, pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, uzsākot darbu Eiropas Savienības institūcijās, var izvēlēties pievienoties Eiropas Savienības pensiju shēmai. Tiesības uz pensiju Eiropas Savienības pensiju shēmā rodas, ja ierēdnis ir nostrādājis tajās vismaz 10 gadus.

Pievienojoties Eiropas Savienības pensiju shēmai, personai ir tiesības pieprasīt Latvijas valsts pensiju sistēmā uzkrātā pensijas kapitāla pārskaitīšanu uz Eiropas Savienības pensiju shēmu. Strādājot Eiropas Savienības institūcijās, persona turpina uzkrākt pensijas kapitālu.

Ja ierēdņa apdrošināšanas stāžs Eiropas Savienības institūcijā ir mazāks par 10 gadiem, uzkrāto pensijas kapitālu, izbeidzot darbu, nodod attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai vai arī pensiju fondam.

Likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka sociāli apdrošināmo personu loku, apdrošināšanas veidus, kuriem personas veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes apmēru, kā arī ienākumus, no kuriem veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.panta piekto daļu Ministru kabinets nosaka sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru obligāti sociāli apdrošinātajām personām un tā noteikšanas kārtību. Līdz ar to no apdrošināto personu ienākumiem, kas pārsniedz valstī noteikto sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo objektu, nav jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Šobrīd Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos nav atrunāta uzkrātā pensijas kapitāla pārskaitīšanas un saņemšanas no Eiropas Komisijas kārtība. Līdz ar to arī likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nav atrunātas normas, kas atteiktos uz sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālo objektu piemērošanu personām, kas nostrādājot Eiropas Komisija ne mazāk kā 10 gadus,  pārskaita uzkrāto pensijas kapitālu no Eiropas Komisijas uz Latvijas valsts pensiju sistēmu.

 3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 Tā kā Eiropas Savienības pensiju shēmā sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas atbilstoši šīs sistēmas normatīvajiem aktiem, tad, pārskaitot uzkrāto pensijas kapitālu Latvijas valsts pensiju shēmā, nav iespējams piemērot likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas par sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālo apmēru. 

Līdz ar to grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz papildināt likumu ar normu, kas nosaka, ka valstī noteiktais sociālās apdrošinās iemaksu objekta maksimālais apmērs netiek piemērots personai, uz kuru attiecas Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ja Eiropas Savienības pensiju shēmā uzkrātais pensijas kapitāls tiek ieskaitīts Latvijas valsts pensiju sistēmā.

 4. Cita informācija

 

Citas informācijas nav.

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

  Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Normatīvā akta projekts vērsts tikai uz to personu loku, kuras saskaņā ar Padomes 1968.gada 29.februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, izvēlēsies pievienoties Eiropas Savienības pensiju shēmai.

Normatīvā akta projekts nerada ietekmi uz nodarbinātību.

Normatīvā akta projektam ietekme uz dzimumu līdztiesību būs netieša, jo kārtība, kādā  Eiropas Savienības pensiju shēmai nododams un no Eiropas Savienības pensiju shēmas ieskaitāms Latvijas valsts fondēto pensiju shēmā personas uzkrātais pensijas kapitāls, sievietēm un vīriešiem būs vienāda.

 6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. 

 7. Cita ietekme

  Nav.

  III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

  

 (tūkst. latu)

 Rādītāji

2008

 Turpmākie trīs gadi

2009

 2010

2011

 1

 2

 3

 4

 5

 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.2. speciālais budžets;

  *

  *

  *

  *

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.2. speciālais budžets;

  *

  *

  *

  *

 3. Finansiālā ietekme:

3.2. speciālais budžets;

  *

  *

  *

  *

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

  *

  *

  *

  *

 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) 

  *

 6. Cita informācija 

 

 *Paredzams, ka likumprojekts varētu skart tikai atsevišķas personas. Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir saņēmusi vienu iesniegumu no ES pensiju shēmas dalībnieka, kurš ir izteicis vēlmi pievienoties Latvijas valsts pensiju sistēmai un četrus iesniegumus no ES pensiju shēmas dalībniekiem, kuri ir pieprasījuši pārskaitīt ES pensiju shēmai Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu.

Uzkrātā pensijas kapitāla kustība no ES pensiju shēmas uz Latvijas pensiju sistēmu notiks tikai tādā gadījumā, ja ierēdnis būs nostrādājis ES institūcijās mazāk par 10 gadiem. Ierēdnim saskaņā ar Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, ir tiesības uzkrāto pensijas kapitālu nodot arī privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā.

Tā kā nav iespējams prognozēt nedz šo personu skaitu, nedz ES pensiju shēmai nododamā un no ES pensiju shēmas ieskaitāmā personas uzkrātā pensijas kapitāla apmēru, nav iespējams veikt  prognozes par šā normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu.

Likuma īstenošana tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

Kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai ir valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžeta ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu 

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Papildus nav jāizdod normatīvie akti.

 2. Cita informācija

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir izstrādāti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Abi likumprojektu skatāmi vienlaikus.

 Tāpat vienlaikus ar šo likumprojektu bija izstrādāti arī grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas pieņemti Saeimā 2008.gada 19.jūnijā (stājās spēkā šā gada 1.jūlijā).

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 1. Saistības pret Eiropas Savienību

Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” tiek veikti, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto prasību izpildi, t.i., Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Pašreiz iepriekšminētās regulas nosacījumi tiek īstenoti daļēji. 

 2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Saistības nav.

 3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Grozījumi normatīvajā aktā neskar Latvijas saistības, kas izriet no saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

  4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Padomes 1968.gada 29.februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr.259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

  

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 6. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

  VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas par normatīvā akta projektu notika NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē 2008.gada 27.februārī.

 2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

NTSP Sociālās drošības apakšpadomes sēdē normatīvā akta projekts tika konceptuāli atbalstīts.

 

 3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

 4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas nav notikušas.

 5. Cita informācija

Citas informācijas nav.

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

 2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā (www.vsaa.lv) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

 3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvajā procesā noteiktajā kārtībā.

 

 4. Cita informācija

Citas informācijas nav.   

 

 

 Labklājības ministre                                                           I.Purne

 

 

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

L.Grafa

E.Korčagins

Z.Uzuliņa

L.Liepa

 

 

&n bsp;

 

 

09.07.2008 09:11

1573

L.Liepa

67021559, Linda.Liepa@lm.gov.lv