Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

23.07.2008.                   Nr.90/TA-1544

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Zavadskis 67389375, roberts.zavadskis@mp.mil.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 4 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 8.jūlija sēdes protokola Nr.47  12.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā

 

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2., 16.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 9., 16.nr.) šādu grozījumu:

 

Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus "Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests" ar vārdiem "Militārā policija".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministra vietā –

tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta trešā daļa nosaka, ka Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests.

Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantam nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi), Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi), Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

2007.gada 29.augusta Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības un izglītības padomes sēdē apstiprināta ar Aizsardzības ministra pavēli izveidotās Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta juridiskā statusa un personālsastāva dienesta gaitas plānošanas izvērtēšanas darba grupas izstrādātā alternatīva, kas paredz Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta apvienošanu ar Militāro policiju.

Minētās reorganizācijas rezultātā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests tiks iekļauts Militārās policijas sastāvā zaudējot atsevišķas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas (vienības) statusu.

Tā kā pēc Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta iekļaušanas Militārās policijas sastāvā arī turpmāk būs nepieciešams veikt Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantā noteiktos uzdevumus, kā arī ņemot vērā apvienot paredzēto Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu atbilstošo materiāltehnisko bāzi un personālsastāva sagatavotību, paredzēts, ka šos uzdevumus veiks Militārā policija.

 

2.Normatīvā akta būtība

Likumprojekts paredz Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta trešā daļā aizstāt „Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests” ar vārdiem „Militārā policija”.

 

3. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji 3 gadu laikā

 

 

2008

2009

2010

2011

 

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

5. Detalizēts finansiālā

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav notikušas.

 

5. Cita informācija

Nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas institūcijas netiks radītas.  Likumprojektā ietverto funkciju izpildi nodrošinās Militārā policija.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likumprojekts pēc tā izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

Aizsardzības ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

V.Veldre

 

 

E.Rinkēvičs

 

 

R.Raudzeps

 

 

I.Kalna

 

 

R.Zavadskis

 

 

 

17.04.2008. 18:47

995

R.Zavadskis

67389375

roberts.zavadskis@mp.mil.lv