Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

14.07.2008.                   Nr.90/TA-1352

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". Likumprojektu izstrādāja Ārlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Trokša 67016412, reinis.troksa@mfa.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 7 lp.

3. Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību latviešu un krievu valodā uz 26 lp.

4. Ārlietu ministrijas 2008.gada 19.jūnija vēstule
Nr.61/242-5056 uz 1 lp.

5. Ministru kabineta 2008.gada 13.maija sēdes protokola Nr.30  25.§ izraksts uz 1 lp.

6. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

 

Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības

līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību

 

1.pants. 2008.gada 22.maijā Rīgā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

 

2.pants. Līgums stājas spēkā tā 17.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu un krievu valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ārlietu ministrs

M.Riekstiņš

Likumprojekta

“Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības

līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, uzdevumu u.tml.

Normatīvā akta pieņemšana izriet no Ārlietu ministrijas darbības stratēģijas 2007. – 2009.gadam 2.1.1.3.2. punktā (Ekonomisko interešu īstenošana) noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, t.i., investīciju līgumtiesiskās bāzes paplašināšana.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

Latvija uz šo brīdi ir noslēgusi ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības līgumus ar 43 valstīm, t.sk., ar lielākajiem tirdzniecības un investīciju partneriem (izņemot Krieviju). Līdz ar to pamatā jau ir izveidota līgumtiesiskā bāze investīciju piesaistīšanai Latvijā.

 

Slēdzot šādus līgumus šobrīd, kā prioritārs izvirzās apsvērums par Latvijas investoru aizsardzību ārvalstīs, t.i. līgumu noslēgšanai par prioritārām izvirzās valstis, kurās tiek veiktas vai tuvākajā nākotnē paredzamas Latvijas uzņēmumu investīcijas un valstis, kuras nav pievienojušās starptautiski saistošiem instrumentiem investīciju jomā.

 

Ņemot vērā augstāk minēto, kā arī to, ka Latvijas investoru veiktās investīcijas Kirgizstānā pašlaik tiek regulētas saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem un starp abām valstīm nepastāv starptautiski saistoši noteikumi attiecībā uz piemērojamo izturēšanās režīmu pret otras valsts investoru investīcijām, līguma noslēgšana ar Kirgizstānu ir uzskatāma par pamatotu.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

Ar likumu apstiprinātais līgums veidos līgumtiesisko pamatu ar investīcijām saistītos jautājumos starp Latvijas Republiku un Kirgizstānas Republiku. Līgums paredz vairākus investoru tiesību un to investīciju aizsardzības pasākumus, tai skaitā pilnu drošības un aizsardzības garantēšanu, nacionālā un vislielākās labvēlības režīma piemērošanu, diskriminācijas novēršanu, brīvus investīciju pārvedumus, zaudējumu atlīdzināšanu līgumā paredzētajos gadījumos, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismu.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Normatīvais akts sniegs papildus priekšrocības un aizsardzību jau esošajām abu valstu investīcijām otras valsts teritorijā. Līdz ar to šāda līguma noslēgšana radīs priekšnoteikumu  savstarpējo investīciju plūsmu pieaugumam.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. inovācijas un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām

 

 Nav attiecināms

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

Nav attiecināms

7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

    n+1      n+2               n+3

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

 

 

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

 

 Nav attiecināms

 

 

 

6. Cita informācija 

 Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Nav attiecināms

2. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

 Nav attiecināms

 

 Nav attiecināms

 Nav attiecināms

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Nav attiecināms

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav attiecināms

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Normatīvais akts sagatavots, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas un analīzi par starptautisko investīciju līgumu nosacījumiem.

5. Cita informācija

Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvajā aktā noteikto saistību izpilde tiks nodrošināta esošo Latvijas Republikas normatīvo aktu un valsts institūciju funkciju ietvaros. Lai nodrošinātu normatīvā akta izpildi, jaunas valsts institūcijas netiks radītas.

Normatīvajā aktā noteikto saistību izpilde tiks attiecināta uz valsts institūcijām, kuru funkciju ietvaros veiktie pasākumi (t.sk., to kompetences ietvaros pieņemtie lēmumi) ir saistīti ar normatīvajā aktā noteikto regulējumu un nosacījumu ievērošanu.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts LR oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Vienlaicīgi tiks publicēts arī līgums latviešu un krievu valodās.

 

Ārlietu ministrija par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību papildus informēs Ārvalstu investoru padomi Latvijā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Nav attiecināms

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

 

Ārlietu ministrs                                                                           M. Riekstiņš

 

 

 

 

Ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 
M. Riekstiņš

N. Penke

I. Mangule

E. Vijupe

J. Štālmeistars

 

12.06.08  15:58

1100

Reinis Trokša, 67016412

Fakss : 67321588

reinis.troksa@mfa.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN

KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

LĪGUMS

PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU

UN AIZSARDZĪBU

 

 

Latvijas Republikas valdība un Kirgizstānas Republikas valdība (turpmāk tekstā kā “Līgumslēdzējas puses”),

 

atzīstot nepieciešamību aizsargāt vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā nediskriminējošā veidā;

 

vēloties veicināt ilgtspējīgu ekonomisko sadarbību saistībā ar vienas Līgumslēdzējas puses pilsoņu un uzņēmumu ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā;

 

atzīstot, ka režīms, kas tiek piemērots ieguldījumiem saskaņā ar šo Līgumu, stimulēs privātā kapitāla plūsmu un Līgumslēdzēju pušu ekonomisko attīstību;

 

atzīstot, ka ekonomiskā un darījumu attiecību attīstība var veicināt starptautiski atzīto darba tiesību ievērošanu;

 

vienojoties, ka šādi mērķi var tikt sasniegti nemazinot vispārēji piemērojamās veselības, drošības un vides prasības; un

 

ir vienojušās par sekojošo:

 

 

1. pants

Definīcijas

 

1. "Ieguldījumi" nozīmē jebkura veida aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji ieguldījuši otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā saskaņā ar pēdējās Līgumslēdzējas puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem (ieguldījumu uzņemošās Līgumslēdzējas puses) un, it īpaši, taču ne tikai, ietver:

 

(a)  kustamu un nekustamu īpašumu un ar īpašumu saistītās tiesības, tādas kā nomas tiesības, hipotēkas, aizturējuma tiesības un ķīlas tiesības;

 

(b) akcijas, kapitālu, parādzīmes un jebkura cita veida dalības formu uzņēmumā;

 

(c)  prasījumus par naudas līdzekļiem vai jebkuru citu izpildījumu komerciāla līguma ietvaros, kam ir ekonomiska vērtība;

 

(d) intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, preču zīmes, patentus, dizainparaugus un tehniskus procesus, nepatentētās praktiskās zināšanas ("know-how"), komerciālus noslēpumus, tirdzniecības nosaukumus un uzņēmējsabiedrības prestižu (“good-will”);

 

(e)  darījumu priekšrocības, kas piešķirtas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai līgumu, ieskaitot priekšrocības dabas resursu meklēšanai, apstrādei, iegūšanai vai izmantošanai.

 

Jebkuras izmaiņas formā kādā aktīvi tiek ieguldīti vai reinvestēti neietekmē to kā ieguldījumu raksturu, ja šādas izmaiņas ir veiktas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ieguldījums tika veikts.

 

2. “Ieguldītājs" attiecībā uz katru Līgumslēdzēju pusi nozīmē:

 

(a)  Attiecībā uz Latvijas Republiku:

 

(i)   “fiziska persona” nozīmē Latvijas Republikas pilsoni saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī personu, kurai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības un ir nepilsoņa pase, ko izdod Latvijas Republika;

 

(ii) “juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kas nodibināta saskaņā ar Latvijas Republikas nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

 

(b) attiecībā uz Kirgizstānas Republiku:

 

(i)          “fiziska persona” nozīmē jebkuru fizisku personu, kura ir Kirgizstānas Republikas pilsonis saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem;

 

(ii)        “juridiska persona” nozīmē jebkuru juridisku personu, kas ir nodibināta saskaņā ar Kirgizstānas Republikas nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

 

3. "Ienākumi" nozīmē līdzekļus, kas iegūti realizējot ieguldījumus, un īpaši, peļņu, procentu ieņēmumus, kapitāla pieaugumu, dividendes, autoratlīdzību, maksājumus par licencēm un citus maksājumus.

 

4. “Teritorija” attiecībā uz abām Līgumslēdzējām pusēm nozīmē teritoriju, kur katra Līgumslēdzējas puses valsts realizē savas suverēnās tiesības un jurisdikciju saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām.

 

 

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

 

1. Katra Līgumslēdzēja puse sekmē un rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ieguldījumu veikšanai savas valsts teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

 

2. Katra Līgumslēdzēja puse savas valsts teritorijā piemēro otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem godīgu un taisnīgu režīmu, un pilnu un pastāvīgu aizsardzību un drošību.

 

3. Neviena Līgumslēdzēja puse savā teritorijā neveic nepamatotus, diskriminējošus vai patvaļīgus pasākumus pret otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu pārvaldību, ekspluatāciju, izmantošanu, īpašumtiesībām vai tiesībām ar to rīkoties.

 

 

3. pants

Vislielākās labvēlības un nacionālais režīms

 

1. Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kas tiek piemērots saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, ja šis pēdējais režīms ir labvēlīgāks ieguldītājam.

 

2. Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem attiecībā uz ieguldījumu pārvaldību, ekspluatāciju, izmantošanu, īpašumtiesībām vai tiesībām ar to rīkoties piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kas tiek piemērots saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, ja šis pēdējais režīms ir labvēlīgāks ieguldītājam.

 

 

4.pants 

Izņēmumi

 

Šī Līguma noteikumi nav iztulkojami tā, lai uzliktu vienai Līgumslēdzējai pusei par pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, to ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem esošās vai nākotnes jebkura režīma priekšrocības, atvieglojumus vai privilēģijas, kas var tikt sniegtas pēdējai Līgumslēdzējai pusei, kas izriet no:

 

(a) dalības brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, monetārajā savienībā, kopējā tirgū vai jebkāda starptautiskā līgumā, ar kuru šādas ūnijas vai līdzīgas apvienības ir izveidotas, kurā jebkura Līgumslēdzējas puses valsts ir dalībniece vai var kļūt par tādu;

 

(b) jebkura starptautiskā līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai lielākoties attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

 

 

5.pants

Ekspropriācija un kompensācija

 

1. Līgumslēdzēja puse neveic otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu ekspropriāciju un nacionalizāciju tiešā vai netiešā veidā vai jebkādus citus pasākumus ar līdzīgu iedarbību (turpmāk tekstā kā ekspropriācija), izņemot gadījumus, kad ekspropriācija tiek veikta:

 

(a)  sabiedrības interesēs;

 

(b) nediskriminējošā veidā;

 

(c)  saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem; un

 

(d) pret tūlītēju, efektīvu un atbilstošu kompensācijas samaksu saskaņā ar šī panta 2. daļu.

 

2. Kompensācija:

 

(a)  tiek izmaksāta bez kavēšanās. Kavēšanās rezultātā radušos zaudējumus, kas ir saistīti ar valūtas kursa maiņu, sedz Līgumslēdzēja puse, kuras valsts teritorijā ir veikti ieguldījumi;

 

(b) ir līdzvērtīga ekspropriētā ieguldījuma tirgus vērtībai pirms ekspropriācijas brīža. Tirgus vērtību neietekmē jebkādas izmaiņas vērtībā, kas ir saistītas ar to, ka ekspropriācija sabiedrībai kļuvusi zināma agrāk;

 

(c)  ir pilnībā realizējama un brīvi pārvedamas;

 

(d) ietver komerciālo procentu likmi, kas tiek aprēķināta uz tirgus pamatiem kompensācijas maksājuma valūtā, sākot no ekspropriācijas brīža līdz faktiskā maksājuma datumam.

 

 

6. pants

Kompensācija par zaudējumiem

 

1.     Vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kura ieguldījumiem ir nodarīti zaudējumi otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā kara vai cita bruņota konflikta, nacionālā ārkārtas stāvokļa, revolūcijas, dumpja, pilsoņu nemieru vai citu līdzīgu notikumu dēļ pēdējās Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro režīmu attiecībā uz restitūciju, garantijām, kompensāciju vai citu atlīdzību, kas nav nelabvēlīgāks kā tas, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks ieguldītājam.

 

2.     Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kuram jebkurā no 1. daļā minētajiem gadījumiem ir nodarīti zaudējumi, kuru cēlonis ir:

 

(a)  otras Līgumslēdzējas puses valsts bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas konfiskācija, vai

 

(b) otras Līgumslēdzējas puses valsts bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas iznīcināšana, kas nav notikusi apstākļu nepieciešamības dēļ,

 

pēdējā Līgumslēdzēja puse jebkurā gadījumā piešķir restitūciju vai kompensāciju, kas abos gadījumos ir tūlītēja, atbilstoša un efektīva, un attiecībā uz kompensāciju saskaņā ar šī Līguma 5. panta 2. daļu.

 

 

7. pants

Maksājumu pārvedumi

 

1. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar savas valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem garantē otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ar ieguldījumiem saistīto maksājumu brīvus pārvedumus uz savu teritoriju un no tās. Šādi maksājumi īpaši, taču ne tikai, ietver:

 

(a)  sākumkapitālu un papildus līdzekļus ieguldījumu ekspluatācijai vai palielināšanai;

 

(b) ienākumus;

 

(c)  ieņēmumus no ieguldījumu pilnīgas vai daļējas likvidēšanas;

 

(d) maksājumus saskaņā ar komerciāliem līgumiem, ieskaitot aizdevuma maksājumus;

 

(e)  kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar šī Līguma 5. un 6. pantu;

 

(f)   maksājumus, kas saistīti ar strīdu risinājumiem;

 

(g)   algu un cita veida atlīdzību personālam, kas ir iesaistīts no ārzemēm un kas strādā saistībā ar ieguldījumu.

 

2. Katra Līgumslēdzēja puse turpmāk garantē, ka šī panta 1.daļā minētie pārvedumi, tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar prevalējošo tirgus apmaiņas kursu, kas tiek piemērots ieguldījumu uzņemošajā Līgumslēdzējā pusē, pārveduma dienā.

 

3. Gadījumā, ja ārzemju valūtas tirgus nepastāv, kurss, kurš tiek piemērots, ir pēdējais apmaiņas kurss, kas ticis piemērots valūtu pārvēršanai, piesaistot tās Speciālo aizņēmumu tiesību (SDR) valūtu grozam.

 

 

8. pants

Tiesību pārņemšana

 

1. Ja Līgumslēdzēja puse vai tās pilnvarotais pārstāvis veic maksājumu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantijām, ko tā ir piešķīrusi attiecībā uz ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse atzīst:

 

(a)  visu šāda ieguldītāja tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai pusei vai tās pilnvarotajam pārstāvim saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai noslēgto vienošanos tajā valstī;

 

(b) ka pirmā Līgumslēdzēja puse vai tās pilnvarotais pārstāvis, tiesību pārņemšanas rezultātā, ir tiesīgs realizēt tā ieguldītāja tiesības un prasības un uzņemties saistības attiecībā uz ieguldījumu.

 

2. Tiesību pārņemšanas rezultātā iegūtās tiesības un prasības nepārsniedz ieguldītāja sākotnējās tiesības un prasības.

 

 

9. pants

Strīdi starp ieguldītāju un Līgumslēdzēju pusi

 

1. Jebkuru strīdu starp Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju, kas ir saistīts ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā, risina draudzīgi, sarunu ceļā starp strīdā iesaistītajām pusēm.

 

2. Ja strīds nav izšķirts trīs (3) mēnešu laikā no datuma, kurā par to tika paziņots rakstiski, strīds pēc ieguldītāja izvēles var tikt iesniegts izskatīšanai sekojošās iestādēs:

 

(a)  Līgumslēdzējas puses, kuras valsts teritorijā ieguldījums ir veikts, kompetentās tiesību iestādēs; vai

 

(b) Starptautiskā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra (turpmāk - ICSID) šķīrējtiesā, kas izveidota ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas atvērta parakstīšanai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (turpmāk - “Centrs”), ja abas Līgumslēdzējas puses ir šīs Konvencijas dalībvalstis; vai

 

(c)  Centra papildus institūcijas šķīrējtiesā, ja tikai viena Līgumslēdzēja puse ir pievienojusies ICSID Konvencijai; vai

 

(d) jebkurā speciālā (ad hoc) šķīrējtiesā, kas nodibināta saskaņā ar Apvienotās Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem, ja strīdā iesaistītās puses nav vienojušās savādāk.

 

3. Neviena Līgumslēdzēja puse, kas ir iesaistīta strīdā, jebkurā šķīrējtiesas procesa fāzē, neizvirza iebildumus, kas ir balstīti uz faktu, ka strīdā iesaistītais ieguldītājs ir saņēmis pilnīgu vai daļēju atlīdzību par zaudējumiem saskaņā ar apdrošināšanu.

 

4. Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs izpildei abām strīdā iesaistītajām pusēm saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

 

 

10. pants

Strīdu izšķiršana starp Līgumslēdzējām pusēm

 

1. Strīdus starp Līgumslēdzējām pusēm par šī Līguma iztulkošanu un piemērošanu, cik vien tas iespējams, izšķir sarunu ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

 

2. Ja strīds nav izšķirts trīs (3) mēnešu laikā, to pēc kādas no Līgumslēdzējas puses lūguma izskata šķīrējtiesā saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

 

3. Šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido sekojošā veidā. Divu (2) mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas lietu izskatīt šķīrējtiesā, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu apstiprināšanas ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk – “Priekšsēdētājs”). Priekšsēdētāju ieceļ divu (2) mēnešu laikā no datuma, kurā tika iecelti divi šķīrējtiesneši.

 

4. Ja šī panta 3. daļā norādītajos termiņos nepieciešamās amatpersonu iecelšanas nav veiktas, var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, priekšsēdētāja vietnieks tiek aicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu. Ja arī priekšsēdētāja vietnieks ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas,  tad nākošais augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis, tiek uzaicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu.

 

5. Šķīrējtiesa pieņem tās lēmumu ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisko pārstāvību šķīrējtiesas procedūrās; Priekšsēdētāja pakalpojumu izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Šķīrējtiesa, tomēr var lemt, ka vienai no Līgumslēdzējām pusēm izmaksas jāsedz lielākā apjomā un šāds spriedums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Šķīrējtiesa nosaka savu procedūru.

 

 

11. pants

Citu noteikumu un īpašu saistību piemērošana

 

1. Ja Līgumslēdzējas puses valsts nacionālie normatīvie akti, starptautiska līguma nosacījumi vai citi īpaši noteikumi komerciāla līguma ietvaros attiecībā uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāja ieguldījumiem paredz labvēlīgāku režīmu nekā tas tiek paredzēts saskaņā ar šo Līgumu, tad šādi noteikumi, tiktāl cik tie ir labvēlīgāki, būs noteicoši pār šo Līgumu.

 

 

12. pants

Līguma piemērošana

 

Šo Līgumu piemēro vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem, kas  ir veikti otras Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, taču to nepiemēro jebkuram strīdam saistībā ar ieguldījumu, kas radies, vai prasībām, kas tika iesniegtas, pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

 

 

13.pants

Vispārējie izņēmumi

 

1. Nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzēju pusi veikt darbības, kuras nepieciešamas, lai aizsargātu tās vitālās drošības intereses kara vai bruņota konflikta, vai jebkāda starptautisko attiecību ārkārtas stāvokļa laikā.

 

2. Pieņemot, ka šāda rīcība netiek veikta patvaļīgi un neattaisnojami, vai neizriet no ierobežojumiem starptautiskajai tirdzniecībai vai ieguldījumiem, nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas pusi ieviest un veikt pasākumus, ieskaitot vides aizsardzības pasākumus:

 

(a)  nepieciešamus, lai uzturētu sabiedrisko kārtību;

 

(b) nepieciešamus, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību.

 

3. Šī panta noteikumi neattiecas uz šī Līguma 5.pantu, 6.pantu vai 7.panta 1(e) apakšdaļu.

 

 

14.pants
Atklātība
 

1. Katra Līgumslēdzēja puse nekavējoties publicē vai savādāk nodrošina publiski pieejamus savus vispārēji piemērojamos likumus, tiesības, procesuālās un administratīvās normas, tiesu nolēmumus, kā arī starptautiskos līgumus, kas var ietekmēt otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus pirmās Līgumslēdzējas puses valsts teritorijā.

 

2. Nekas šajā Līgumā neuzliek par pienākumu Līgumslēdzējai pusei sniegt vai nodrošināt pieeju jebkādai konfidenciālai vai privātais informācijai, ieskaitot informāciju, kas  attiecas uz atsevišķiem ieguldītājiem vai ieguldījumiem, kuras atklāšana var kavēt likuma izpildi vai kas ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā konfidencialitāti, vai var kaitēt likumīgām konkrētā ieguldītāja komercinteresēm.

 

 

15. pants

Konsultācijas

 

Katra Līgumslēdzēja puse pēc otras Līgumslēdzējas puses lūguma, rīko konsultācijas ar mērķi pārskatīt šī Līguma piemērošanu un analizēt jebkurus jautājumus, kas var rasties no šī Līguma. Šādas konsultācijas rīko starp Līgumslēdzēju pušu kompetentām iestādēm caur diplomātiskiem kanāliem saskaņotā vietā un laikā.

 

 

16. pants

Izmaiņu veikšana

 

Pēc abpusējas vienošanās Līgumslēdzējas puses var veikt izmaiņas un papildinājumus šajā Līgumā, kas tiek noformēti atsevišķu protokolu ietvaros kā neatņemama šī Līguma sastāvdaļa un stājas spēkā saskaņā ar šī Līguma 17. pantu. 

 

 

17. pants

Spēkā stāšanās, darbības ilgums un izbeigšana

 

1. Šīs Līgums stājas spēkā datumā, kad saņemts pēdējais no Līgumslēdzēju pušu paziņojumiem par iekšējo procedūru, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā, izpildi, un paliek spēkā desmit (10) gadus. Šī Līguma darbība pēc tam automātiski pagarinās uz turpmākiem desmit gadu termiņiem, ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm divpadsmit (12) mēnešus pirms šāda kārtējā termiņa izbeigšanās rakstiski nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par nodomu izbeigt tā darbību.

 

2. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās, šī Līguma nosacījumi paliek spēkā desmit (10) gadus no šī Līguma izbeigšanas datuma.

 

3. Protokols ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

 

 

 

 

Parakstīts divos eksemplāros 2008.gada 22.maijā, Rīgā, latviešu, kirgīzu un krievu valodā, un teksti ir vienlīdz autentiski.

 

 

Ja pastāv atšķirības šī Līguma interpretācijā, Līgumslēdzējas puses kā noteicošo izmato tekstu krievu valodā.

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS

VALDĪBAS VĀRDĀ

KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKAS

VALDĪBAS VĀRDĀ

 

                                                           


PROTOKOLS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMAM PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN AIZSARDZĪBU

 

Parakstot Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, zemāk parakstījušies pušu pārstāvji ir vienojušies par sekojošiem nosacījumiem, kas veido Līguma neatņemamu sastāvdaļu:

 

Kirgizstānas Republikas valdība ņem vērā Latvijas Republikas valdības paziņojumu, ka termins "nepilsonis" 1. panta 2. (a) (i) daļā nozīmē personas, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, un kuras nav bezvalstnieki (apatrīdi).

 

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS

VALDĪBAS VĀRDĀ

KIRGIZSTĀNAS  REPUBLIKAS

VALDĪBAS VĀRDĀ

 

                                               

 

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 
M. Riekstiņš

N. Penke

I. Mangule

E. Vijupe

J. Štālmeistars

 

12.06.08  15:59

2419

Reinis Trokša

Tel: 67016412; reinis.troksa@mfa.gov.lv

Fakss: 67321 588

 

 

 

Соглашение

между Правительством Латвийской Республики и

Правительством Кыргызской Республики

о поощрении и защите инвестиций

 

 

Правительство Латвийской Республики и Правительство Кыргызской Республики (далее именуемые как «Договаривающиеся Стороны»),

 

признавая необходимость защиты инвестиций инвесторов одной Договаривающейся Стороны на территории государства другой Договаривающейся Стороны на не дискриминационной основе,

 

желая развивать длительное экономическое сотрудничество в отношении национальных инвестиций и инвестиций компаний одной Договаривающейся Стороны на территории государства другой Договаривающейся Стороны,

 

признавая, что режим, предоставляемый в соответствии с настоящим Соглашением для инвестиций, будет стимулировать поток частного капитала и развитие экономики Договаривающихся Сторон,

 

признавая, что развитие экономики и деловых связей может развивать  международное признание трудовых прав,

 

соглашаясь с целями, которые могут быть достигнуты без вреда для здоровья, безопасности и мер по защите окружающей среды общего применения,

 

согласились о нижеследующем:

 

 

Статья 1. Определения

 

1. «Инвестиции» означают любой вид активов, инвестированных инвестором одной Договаривающейся Стороны на территории государства другой Договаривающейся Стороны, в соответствии с национальным законодательством государства последней Договаривающейся Стороны (принимающей Договаривающейся Стороны) и в частности, но не без исключений, включают:

 

(а) движимое и недвижимое имущество и связанные с имуществом права, такие как аренда, ипотека, залоговое право и поручительства;

 

(b) акции, капитал, долговые обязательства и любые другие формы участия в компании;

 

(с) требования к денежным средствам или к любым другим исполнениям, имеющим экономическую ценность;

 

(d) права на интеллектуальную собственность, включающие авторские права, торговые марки, патенты, производственный дизайн и технические процессы, профессиональные секреты, торговые наименования, ноу-хау (непатентированные практические знания) и гуд-вилл (деловая репутация);

 

(е) деловые концессии, предоставляемые в соответствии с национальным законодательством или соглашением, включающие концессии по поиску, обработке, добыче или эксплуатации природных ресурсов.

 

Любые изменения формы, в которой имущество вкладывается или реинвестируется, не должны влиять на характер осуществления инвестиций, если такие изменения соответствуют национальному законодательству государства Договаривающейся Стороны, на чьей территории осуществлялись инвестиции.

 

2. «Инвестор» означает в отношении каждой Договаривающейся Стороны:

 

(a) В отношении Латвийской Республики:

 

(i) «физическое лицо» означает гражданиа Латвийской Республики в соответствии с ее национальным законодательством, также лицо, которое в соответствии с законодательством Латвийской Республики не имеет гражданства Латвийской Республики или любого другого государства и имеющий паспорт не-гражданина, выдаваемого Латвийской Республикой;

 

(ii) «юридическое лицо» означает любое юридическое лицо, учрежденное в соответствии с национальным законодательством Латвийской Республики.

 

 (b) В отношении Кыргызской Республики:

 

(i) «физическое лицо» означает любое физическое лицо, являющееся гражд&# 1072;нином Кыргызской Республики в соответствии с ее национальным законодательством;

(ii) «юридическое лицо» означает любое юридическое лицо, учрежденное в соответствии с национальным законодательством Кыргызской Республики.

 

3. «Доходы» означают суммы, полученные от инвестиций и, в частности, прибыль, выгоды, прирост капитала, дивиденды, гонорары, лицензированные и другие вознаграждения.

 

4. «Территория» означает в отношении обеих Договаривающихся Сторон, территорию, на которой каждое из государств Договаривающихся Сторон осуществляет свои суверенные права и юрисдикцию в соответствии с национальным законодательством и международным правом.

 

 

Статья 2. Поощрение и защита инвестиций

 

1. Каждая Договаривающаяся Сторона будет поощрять и создавать благоприятные условия инвесторам другой Договаривающейся Стороны для инвестирования на территории своего государства и должна допускать такие инвестиции в соответствии c национальным законодательством своего государства.

 

2. Каждая Договаривающаяся Сторона на территории своего государства будет предоставлять инвестициям и доходам от инвестиций инвесторов другой Договаривающейся Стороны справедливый и равноправный режим и полную и постоянную защиту и безопасность.

 

3. Ни одна Договаривающаяся Сторона не должна на территории своего государства наносить неоправданными, дискриминационными или произвольными мерами вред управлению, эксплуатации, пользованию, владению или праву распоряжения инвестициями инвесторов другой Договаривающейся Стороны.

 

 

Статья 3. Наиболее благоприятный и национальный режим

 

1. Каждая Договаривающаяся Сторона будет обеспечивать инвестициям инвесторов другой Договаривающейся Стороны режим не менее благоприятный, чем режим, который предоставляется собственным инвесторам или инвестициям инвесторов любого третьего государства, если этот последний режим является более благоприятным для инвестора.

 

2. Каждая Договаривающаяся Сторона будет обеспечивать инвесторам другой Договаривающейся Стороны в отношении управления, эксплуатации, пользования, владения или права распоряжения инвестициями, режим не менее благоприятный, чем режим, который предоставляется собственным инвесторам или инвесторам любого третьего государства, если этот последний режим является более благоприятным для инвестора.

 

 

Статья 4. Исключения

 

Положения настоящего Соглашения не должны быть истолкованы, как обязанность одной Договаривающейся Стороны распространять на инвесторов другой Договаривающейся Стороны, на их инвестиции и доходы от инвестиций настоящие и будущие выгоды от любого режима, преференции или привилегии, которые могут быть предоставлены последней Договаривающейся Стороной, вытекающие из:

 

(а) членства в зоне свободной торговли, таможенного союза, валютного союза, общего рынка или любого международного договора, приводящего к таким союзам или подобным организациям,
участником которого является или может стать государство любой Договаривающейся Стороны;

 

(b) любого международного договора или договоренности, которые касаются полностью или в основном налогообложения.

 

 

Статья 5. Экспроприация и компенсация

 

1. Договаривающиеся Стороны не будут предпринимать прямо или косвенно меры экспроприации и национализации по отношению к инвестициям инвесторов другой Договаривающейся Стороны, или любые другие меры, имеющие аналогичный эффект (далее именуемые как экспроприация), за исключением экспроприации:

 

(а) в общественных целях;

 

(b) не на дискриминационной основе;

 

(c) в соответствии с национальным законодательством, и

 

(d) с точной, эффективной и адекватной выплатой компенсации, в соответствиl 0; с пунктом 2 данной Статьи.

 

2. Компенсация должна:

 

(а) быть уплачена без задержки. В случае задержки, расходы из-за изменений обменного курса, возникшие при задержке выплат, несет на себе Договаривающаяся Сторона, на территории государства которого осуществлялось инвестирование;

 

(b) быть эквивалентной настоящей рыночной стоимости, экспроприированной инвестиции с момента, до того, как экспроприация произошла. Изменения, происходящие в стоимости не должны отражаться на настоящей рыночной стоимости, так как экспроприация стала ранее общеизвестной;

 

(с) быть полностью осуществимой и свободно переводимой;

 

(d) включать интерес от коммерческой ставки, установленной на рыночной основе для валюты, по которой будет уплачиваться компенсация с момента экспроприации до даты фактической оплаты.

 

 

Статья 6. Компенсации при потерях

 

1. Инвестору одной Договаривающейся Стороны, чьи инвестиции понесли потери на территории государства другой Договаривающейся Стороны в результате войны, или другого вооруженного конфликта, чрезвычайного положения, революции, восстания, гражданского беспорядка или любого другого аналогичного события на территории государства последней Договаривающейся Стороны, будет предоставлен режим со стороны последней Договаривающейся Стороны в отношении реституции, гарантии, компенсации или любого другого возмещения не менее благоприятный, чем тот, который предоставляется собственным инвесторам или инвесторам любого третьего государства, который является более благоприятным для инвестора

 

2. Инвестору Договаривающейся Стороны, который несет потери в результате всех указанных в пункте 1 случаях:

 

(а) реквизирование его инвестиций или ее части вооруженными силами или государственными органами другой Договаривающейся Стороны, или

 

(b) уничтожение его инвестиций или их части вооруженными силами или государственными органами другой Договаривающейся Стороны, которые не были необходимыми в данной ситуации,

 

в любом случае будет представлена последней Договаривающейся Стороной реституция или компенсация, которая в любом случае должна быть точной, адекватной и эффективной, в отношении компенсаций в соответствии с пунктом 2 Статьи 5 настоящего Соглашения.

 

 

Статья 7. Переводы платежей

 

1. Каждая Договаривающаяся Сторона будет в соответствии с национальным законодательством своего государства гарантировать инвесторам другой Договаривающейся Стороны свободный перевод платежей, связанных с инвестициями, на ее территорию и за пределы ее территории. Такие платежи должны включать в частности, не без исключения:

 

(а) первоначальный капитал и дополнительную сумму для эксплуатации или расширения инвестиции;

 

(b) доходы;

 

(с) доходы от общей или частичной ликвидации инвестиций;

 

(d) платежи, сделанные в рамках контракта, включающие заемные платежи;

 

(е) компенсации, подлежащие к оплате в соответствии со Статьями 5 и 6 настоящего Соглашения;

 

(f)   платежи, возникшие от разрешения спора;

 

(g) зарплату и другие вознаграждения персоналу, нанятому за границей и работающему в связи с инвестициями.

 

2. Каждая Договаривающаяся Сторона должна далее гарантировать, что переводы платежей, указанных в пункте 1 данной Статьи, будут осуществляться в свободно конвертируемой валюте и по доминирующей рыночной обменной ставке в день самого перевода платежей, применимой для Договаривающейся Стороны относительно инвестиций.

 

3. В случае отсутствия рынка для обмена иностранной валюты, следует использовать самый последний обменный курс расчетных денежных единиц в рамках Специальных Прав Заимствования.

 

 

 

 

Статья 8. Суброгация

 

1. Если До& #1075;оваривающаяся Сторона или ее представитель производит платежи своим инвесторам согласно гарантии, которую она предоставила в связи с инвестицией на территории государства другой Договаривающейся Стороны, последняя Договаривающаяся Сторона признает:

 

(а) передачу, в соответствии с национальным законодательством или заключенным Соглашением в этой стране, прав и требований инвесторов к предыдущей Договаривающейся Стороне или к ее назначенному представителю;

 

(b) что предыдущая Договаривающаяся Сторона или ее назначенный представитель получил право в результате суброгации пользоваться правами и выдвигать требования этого инвестора и возьмет на себя обязательства, связанные с этой инвестицией.

 

2. Полученные в результате суброгации права или требования не будут выходить за рамки прав или требований инвестора.

 

 

Статья 9. Споры между инвестором и Договаривающейся Стороной

 

1. Любой спор между Договаривающейся Стороной и инвестором другой Договаривающейся Стороны связанный с инвестициями  на территории государства другой Договаривающейся Стороны должны быть разрешены дружественным путем как можно скорее посредством переговоров между сторонами спора.

 

2. Если предмет спора не решен в течение трех (3) месяцев с даты подачи запроса в письменном виде, то инвестор по желанию может передать его на рассмотрение следующим инстанциям:

 

(а) в компетентные судебные органы Договаривающейся Стороны, на территории государства которого осуществлялись инвестиции; или

 

(b) в Международный центр по урегулированию инвестиционных споров (далее МЦУИС), учрежденный согласно Конвенции по урегулированию инвестиционных споров, возникающих между государствами и гражданами третьих государств, открытой для подписания в г. Вашингтон 18 марта 1965 года (далее Центр), при условии, что обе Договаривающиеся Стороны являются участниками МЦУИС; или

 

(c) в арбитраж при Дополнительном органе Центра, в том случае, если только одна из Договаривающихся Сторон является членом Конвенции МЦУИС; или

 

(d) в любой арбитражный суд (ad hoc), учрежденный в соответствии с Арбитражными Правилами Комиссии Организации Объединенных Наций по Международному Торговому Праву (ЮНСИТРАЛ), если иное не предусмотрено сторонами спора.

 

3. Ни одна из Договаривающихся Сторон, которая участвует в споре, не может опротестовывать арбитражное решение ни на одной из стадий арбитражного процесса, ссылаясь на факт, что инвестор другой Договаривающейся Стороны, получил компенсацию части или всех потерь благодаря страхованию.

 

4. Решение арбитражного суда является окончательным и обязательным для исполнения спорящими сторонами в соответствии с национальными законодательствами государств Договаривающихся Сторон.

 

 

Статья 10. Разрешение споров между Договаривающимися Сторонами

 

1. Споры между Договаривающимися Сторонами относительно интерпретации и применения настоящего Соглашения должны, по возможности, быть разрешены путем переговоров через дипломатические каналы.

 

2. Если спор не разрешен в течение трех (3) месяцев, по просьбе любой Договаривающейся Стороны, он будет рассмотрен арбитражным судом в соответствии с условиями настоящего Соглашения.

 

3. Арбитражный суд составит для каждого индивидуального случая следующие пути решения. В течение двух (2) месяцев после получения заявления арбитражем, каждая Договаривающаяся Сторона назначит одного члена Суда. Эти два члена затем должны выбрать гражданина третьей страны, который с одобрения двух Договаривающихся Сторон должен быть назначен Председателем Суда (далее обозначаемый «Председатель»). Председатель должен быть утвержден в течение двух (2) месяцев с даты назначения двух членов.

 

4. Если в течение периода, указанного в пункте 3 данной Статьи, необходимые назначения не произведены, то заявление может быть представлено Председателю Международного Суда для осуществления назначения. В случае если он окажется гражданином одной из Договаривающихся Сторон, или если он по каким-то причинам не сможет выполнять вышеуказанные функции, будет приглашен Вице - Председатель &# 1076;ля осуществления назначений. Если Вице - Председатель также окажется гражданином одной из Договаривающихся Сторон, или если он по каким-то причинам не сможет выполнять вышеуказанные функции, то следующий по старшинству член Международного Суда, который, не является гражданином одной из Договаривающихся Сторон, будет приглашен для осуществления назначений.

 

5. Решение Арбитражного Суда принимается большинством голосов. Такие решения должны быть обязательными. Каждая Договаривающаяся Сторона должна нести на себе расходы своего собственного арбитра и его представление в арбитражной деятельности; расходы Председателя и остальные расходы будут одинаково возложены на обе Договаривающиеся Стороны. Арбитражный Суд, тем не менее, может решить возложить большую часть расходов на одну из Договаривающихся Сторон и это решение должно быть обязательным для обеих Договаривающихся Сторон. Арбитражный Суд будет устанавливать свои процедуры.

 

 

Статья 11. Применение других правил и специальных обязательств

 

Если положения национального законодательства государств Договаривающихся Сторон, нормы международного договора или другие специальные условия контракта в отношении инвестиций инвесторов другой Договаривающейся Стороны предусматривают более благоприятный режим, чем предусмотрено настоящим Соглашением, то тогда такие положения будут превалировать над настоящим Соглашением в той части, в которой они являются благоприятными.

 

 

Статья 12. Применение настоящего Соглашения

 

Настоящее Соглашение применяется к инвестициям инвесторов одной Договаривающейся Стороны, вложенным на территории государства другой Договаривающейся Стороны, в соответствии с его национальным законодательством, до и после вступления в силу настоящего Соглашения, но не будет применяться к любым спорам относительно инвестиций, которые возникли, или к любым претензиям, которые предъявлялись до вступления в силу настоящего Соглашения.

 

 

 

 

 

Статья 13. Общие оговорки

 

1. Ничто в настоящем Соглашении не будет толковаться как препятствие Договаривающейся Стороне для осуществления необходимого действия для защиты ее основных интересов в безопасности во время войны или вооруженного конфликта или любого чрезвычайного положения в международных отношениях.

 

2. При условии, что такие меры не применяются на произвольной и неоправданной основе, или не основываются на искаженных ограничениях международной торговли или инвестиции, ничто из настоящего Соглашения не должно толковаться как препятствие Договаривающейся Стороне в принятии или использования мер, включая меры по защите окружающей среды:

 

(а) необходимые для поддержания общественного порядка;

 

(b) необходимые для защиты жизни или здоровья человека, животного или растения.

 

3. Условия данной Статьи не должны относиться к Статье 5, Статье 6 или пункту 1 (е) Статьи 7 настоящего  Соглашения.

 

 

Статья 14. Прозрачность

 

1. Каждая Договаривающаяся Сторона должна прямо публиковать или иным образом делать общественно доступными свои законы, правила, процедуры и административные нормы, юридические решения общего применения, а также международные договоры, которые оказывают влияние на инвестиции инвесторов одной Договаривающейся Стороны на территории государства другой Договаривающейся Стороны.

 

2. Ничто в настоящем Соглашении не должно требовать от Договаривающейся Стороны предоставлять или позволять доступ к конфиденциальной или личной информации, включающей информацию, относящуюся, в частности, к инвесторам или инвестициям, раскрытие которой не будет соответствовать ее законам, защищающим конфиденциальность или наносить вред легитимным коммерческим интересам инвесторов.

 

 

Статья 15. Консультации

 

Каждая из Договаривающихся Сторон по просьбе другой Договаривающейся Стороны будет организовывать консультации в целях отслеживания выполнения настоящего Соглашения и обсуждения любого вопроса, который может вытекать из настоящего Соглашения. Такие консультации должны проводиться между компетентными представителями Договаривающихся Сторон в заранее определенное время и в установлk 7;нном месте, согласованным через дипломатические каналы.

 

 

Статья 16. Внесение изменений

 

По взаимному согласию Договаривающихся Сторон в настоящее Соглашение могут быть внесены изменения и дополнения, которые оформляются отдельными протоколами, являющимися неотъемлемой частью настоящего Соглашения и вступающими в силу в соответствии со Статьей 17 настоящего Соглашения.

 

 

Статья 17. Вступление в силу, продолжительность и окончание

 

1. Настоящее Соглашение вступает в силу с даты получения последнего уведомления Договаривающихся Сторон о выполнении внутригосударственных процедур, необходимых для вступления его в силу, и действует в течение десяти (10) лет. Действие настоящего Соглашения будет автоматически продлеваться на последующие десятилетние периоды, если ни одна из Договаривающихся Сторон, за двенадцать (12) месяцев до истечения очередного срока действия не

уведомит в письменной форме другую Договаривающуюся Сторону о своем намерении прекратить его действие.

 

2. В отношении инвестиций, осуществленных до завершения настоящего Соглашения, условия положений настоящего Соглашения должны оставаться в силе в течение десяти (10) лет с даты прекращения срока действия настоящего Соглашения.

 

3. Протокол составляет неотъемлемую часть настоящего Соглашения.

 

 

 

Совершено в Риге «22» мая 2008 года в двух экземплярах, каждый на латышском, кыргызском и русском языках, причем все тексты имеют одинаковую силу.

 

В случае возникновения разногласий в толковании положений настоящего Соглашения, Договаривающиеся Стороны будут руководствоваться текстом на русском языке.

 

 

 

    За Правительство                                                За Правительство

Латвийской Республики                                    Кыргызской Республики                                                      


 

 

Протокол

к Соглашению между Правительством Латвийской Республики и Правительством Кыргызской Республики

о поощрении и защите инвестиций

 

 

При подписании Соглашения между Правительством Латвийской Республики и Правительством Кыргызской Республики о поощрении и защите инвестиций нижеподписавшиеся представители Договаривающихся Сторон согласились о следующих положениях, которые составляют неотъемлемую часть Соглашения:

 

Правительство Кыргызской Республики принимает к сведению заявление Правительства Латвийской Республики, что понятие «не-гражданин» относительно к подпункту (i) подпункту (a) пункта 2 Статьи 1 означает лиц, которые  в соответствии с законом Латвийской Республики «О статусе тех граждан бывшего СССР, у которых нет гражданства Латвии или другого государства» имеют право на паспорт не-гражданина, выдаваемого Латвийской Республикой, и не являются лицами без гражданства (апатридом).

 

 

 

 

    За Правительство                                                                                                          За Правительство

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 
M. Riekstiņš

N. Penke

I. Mangule

E. Vijupe

J. Štālmeistars

Латвийской Республики                                      Кыргызской Республики

 

12.06.08  15:59

2574

Reinis Trokša

Tel: 67016412; reinis.troksa@mfa.gov.lv

Fakss: 67321 588

Rīga, 2008.gada 19.jūnijā

Nr. 61/242-5056

 

Valsts kanceleja

 

 

Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 13. maija sēdes protokola Nr.30 25.§ 3.punktā doto uzdevumu un pamatojoties uz Ministru kabineta kārtības ruļļa 32. pantu, iesniedzam 2008.gada 22.maijā Rīgā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību kopijas latviešu un krievu valodā, kā arī likumprojektu un likumprojekta anotāciju.

 

Informējam, ka Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību no Latvijas puses parakstīja Latvijas Republikas Ministru prezidents Ivars Godmanis, krievu valodā – Иварс Годманис, Президент министров Латвийской Республики, no Kirgizstānas puses - Kirgizstānas Republikas premjerministrs Igors Čudinovs, krieviski - Игорь Витальевич Чудинов, Премьер-министр Кыргызской Республики.

 

 

Pielikumā:

1.       Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību latviešu valodā (AMsl_120608) uz 12 lpp.;

2.       Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību krievu valodā (AMss_120608) uz 14 lpp.;

3.       Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību” (AMlik_120608) uz 1 lpp.;

4.       Likumprojekta anotācija (AManot_120608) uz 7 lpp.   

 

 

Ar cieņu,

 

 

 

 

 

Māris Riekstiņš

ārlietu ministrs

 

 

 

 

 

Reinis Trokša

Tālr. 7016412, e-pasts reinis.troksa@mfa.gov.lv