Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedz otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Zvejniecības likumā” (Reģ.nr. 790/Lp 9) (Steidzams).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

otrajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās,vides un

reģionālās politikas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

(Steidzams)

Grozījumi Zvejniecības likumā

(reģ. nr. 790)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Pr.nr.	Iesniegtie priekšlikumi (38)	Komisijas slēdziens	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4	5	6
Zvejniecības likums	Grozījumi Zvejniecības likumā				Grozījumi Zvejniecības likumā
	Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.; 2005, 13.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.; 2005, 13.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) zivis - visu sugu zivis, šā likuma izpratnē - arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi;
2) ūdensaugi - ūdens bioloģisko resursu daļa, kura ir tieši saistīta ar zivju barības resursiem, zivju dabīgo nārstu un ūdens dabiskās attīrīšanās procesu. Šajā likumā uz ūdensaugiem attiecinātas tādas pašas normas kā uz zivīm;
3) zivju resursi - visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot. Šādas tiesības Latvijas Republikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi;
4) zveja - darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot zvejas rīkus un paņēmienus;
5) zvejnieks - fiziskā persona, kas tieši veic zveju, tas ir, rīkojas ar zvejas rīkiem, vai juridiskā persona, kuras vārdā un uzdevumā tiek veikta zveja;
6) tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;
7) amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;
8) rūpnieciskā zveja - darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus;
9) komerciālā zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;
10) pašpatēriņa zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.
	1. Papildināt 1.pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:"11) zivju resursu pārzināšana – zivju resursu izmantošanas (rūpnieciskā zveja, amatierzveja – makšķerēšana, zemūdens medības) pārzināšana, kuru šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros veic valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un pašvaldības, pamatojoties uz konkrētos ūdeņos noteiktiem zivju resursu izmantošanas limitiem, ievērojot zvejas tiesību izmantošanu un zivju resursu ieguvi regulējošos normatīvos aktus."	1	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 1.pantu attiecībā uz termina “zivju resursu pārzināšana” skaidrojumu.	Atbalstīt
3.pants. Zivju resursu pārvaldīšana
Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts. Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos valstij ir suverēnas tiesības iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt, pavairot un uzraudzīt zivju resursus, bet citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības šajos ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.
		2	Atbildīgā komisija Papildināt 3. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2)Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.” Uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.	Atbalstīt	1. 3.pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.”; uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.
5. pants. Zivju resursu pārvaldīšanas principi	2.  5.pantā:	3	Atbildīgā komisija Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: „5. pants. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas zivju resursu pārvaldīšanā	Atbalstīt	2. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas zivju resursu pārvaldīšanā
(1) Zivju resursu pārvaldīšanas principi ietver zivju resursu pārvaldīšanu un izmantošanu, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.	izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Zivju resursu pārvaldīšanas principi ietver zivju resursu tiešu pārvaldīšanu un zivju resursu pārzināšanu, pamatojoties uz resursu uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.";		(1) Zemkopības ministrija nosaka zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas jomā, nodrošina nozares tiesību aktu izstrādi un pārrauga Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu.		(1) Zemkopības ministrija nosaka zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas jomā, nodrošina nozares tiesību aktu izstrādi un pārrauga Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu.
(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra" (turpmāk - Latvijas Zivju resursu aģentūra) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivju resursu aģentūra			(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra" (turpmāk - Latvijas Zivju resursu aģentūra) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivju resursu aģentūra.		(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (turpmāk — Latvijas Zivju resursu aģentūra) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivju resursu aģentūra.
(3) Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde) personā valsts ievieš zivsaimniecības nozares politiku, piedalās nozares tiesību aktu izstrādē un pārvalda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursus.	izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Zemkopības ministrija nosaka zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldības jomā, nodrošina nozares tiesību aktu izstrādi un pārrauga Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu		(3) Latvijas Zivju resursu aģentūra zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.		(3) Latvijas Zivju resursu aģentūra zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.
(4) Zivsaimniecības pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībām zivju resursu pārzināšanu ūdeņos, kuri atrodas šo pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai.	(4) Latvijas Zivju resursu aģentūra nodrošina tiešo zivju resursu pārvaldību Latvijas Republikā, tai skaitā nosaka zivju resursu izmantošanas limitus ūdeņos, kas atrodas pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai un kuros zivju resursus pārzina pašvaldība, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību un prasības par rūpniecisko zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.		(4) Pašvaldība zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Zvejas tiesību izmantošana iekšējos ūdeņos, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos.”		(4) Pašvaldība zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Zvejas tiesību izmantošana iekšējos ūdeņos, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos.”
(5) Zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos, ja attiecīgo ūdeņu resursu pārzināšana ir nodota pašvaldībām.	(5) Ūdeņos, kuri atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, zivju resursus pārzina saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos."
7. pants. Zvejas tiesību nodošana	3. 7.pantā:
(1) Zivsaimniecības pārvalde zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var nodot pašvaldībai valstij piederošās zvejas tiesības ūdeņos, kur zivju resursus pārzina attiecīgā pašvaldība.	izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:"(1) Pašvaldība zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldību administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai un kuros zivju resursus pārzina pašvaldība. Pārējos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir pieejamas zvejas tiesības, to izmantošanu atbilstoši zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai organizē Latvijas Zivju resursu aģentūra.";	4	Atbildīgā komisija Izslēgt 7. panta pirmo daļu.	Atbalstīt	3. 7.pantā: izslēgt pirmo daļu;
(2) Valsts un pašvaldības institūcijas, kurām ir zvejas tiesības, zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tās var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.		5	Atbildīgā komisija Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts un pašvaldības institūcijas valstij piederošās zvejas tiesības zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.”.	Atbalstīt	izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Valsts un pašvaldības institūcijas valstij piederošās zvejas tiesības zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.”;
(3) Privāto ūdeņu īpašnieks savas zvejas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, pamatojoties uz attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu.
(4) Zvejas tiesības ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomā, ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta zveja. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, tiek atspoguļoti visi ar zveju un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītie jautājumi. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, jāparedz amatierzvejas — makšķerēšanas iespēja.
(5) Ūdenstilpju nomas un zvejas tiesību nomas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Pārējās zvejas tiesības tiek iznomātas pašpatēriņa zvejai, un attiecībā uz šo zvejas limita daļu priekšroka ir personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās pašvaldības teritorijā vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā.
(7) Iznomātās zvejas tiesības nedrīkst nodot tālāk citām juridiskajām un fiziskajām personām.
(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Zivsaimniecības pārvalde.	izteikt astoto daļu šādā redakcijā:  "(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Latvijas Zivju resursu aģentūra."	6 7	Vides ministrs R.Vējonis Izteikt 7.panta astoto daļu šādā redakcijā: „(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Latvijas Zivju resursu aģentūra pēc saskaņošanas ar Vides ministriju.”. Atbildīgā komisija Izteikt 7. panta astoto daļu šādā redakcijā: „(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Ministru kabinets.”.	Neatbalstīt Atbalstīt	izteikt astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Ministru kabinets.”
8. pants. Iznomāto zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšana
(1) Iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt, ja:
1) zvejas tiesību nomnieks nepilda līguma noteikumus;
2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus;
3) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj šā likuma 7.panta septītās daļas noteikumus;
4) Vides ministrijas atzinums vai Valsts aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra" rekomendācijas paredz zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu.		8	Juridiskais birojs Aizstāt 8. panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “Valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra”” ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūras”;	Atbalstīt	4. 8.pantā: aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus “Valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra”” ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūras”;
(2) Ja iznomātājs un nomnieks nevar vienoties par nomas līguma pārtraukšanas nosacījumiem, zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
(3) Zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības vienpusēju lēmumu pēc Vides ministrijas, Valsts vides dienesta ierosinājuma, un šis lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.	4. Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus "Zivsaimniecības pārvaldes" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūras".				aizstāt trešajā daļā vārdus “Zivsaimniecības pārvaldes” ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūras”.
9. pants. Tauvas josla
(1) Ar zveju vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.
(2) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.
(3) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.
(4) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).
(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.
(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:
1) kājāmgājējiem;
2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;
3) robežapsardzībai;
4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.
(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:
1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;
3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;
4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.
(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm - arī valsts robežas režīma prasības.
(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:
1) gar privāto ūdeņu krastiem - 4 metri;
2) gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 metru;
3) gar jūras piekrasti - 20 metru.
(10) Zivsaimniecības pārvalde tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments - kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.	5. Aizstāt 9.panta desmitajā daļā vārdus "Zivsaimniecības pārvalde" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūra".				5. Aizstāt 9.panta desmitajā daļā vārdus “Zivsaimniecības pārvalde” ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūra”.
(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.
(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:
1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem - no normālās ūdenslīnijas;
2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem - no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;
3) jūras piekrastē - no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.
(13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.
(14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.
(15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.
(16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.
10. pants. Amatierzveja - makšķerēšana
(1) Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam ir tiesības nodarboties ar amatierzveju - makšķerēšanu - visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos amatierzveja - makšķerēšana - nav aizliegta, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir jābūt attiecīgām norādēm.
(2) Ja amatierzvejā - makšķerēšanā - konkrētos ūdeņos vai to daļā vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits, zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm) vai iegūt izsoles kārtībā, ievērojot konkrētās ūdenstilpes licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas nolikumus, kuri izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par vispārējo kārtību, kāda piemērojama licencētai amatierzvejai - makšķerēšanai - Latvijas Republikas ūdeņos.
(3) Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — veicamas saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju — makšķerēšanu — regulējošām normām. Ja pašvaldībām ir nodota zivju resursu pārzināšana ūdeņos, kuri atrodas šo pašvaldību administratīvajā teritorijā, tās izdod licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - saistošos noteikumus par ūdeņiem, kuros ir noteikta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām (licencēm).	6. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Amatierzveja – makšķerēšana un zemūdens medības – veicama saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju – makšķerēšanu – regulējošām normām. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus licencētai amatierzvejai – makšķerēšanai – tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto amatierzveju – makšķerēšanu – tur paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām (licencēm)."			Redakcionāli precizēts	6. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības veicama saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju — makšķerēšanu regulējošām normām. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus licencētai amatierzvejai — makšķerēšanai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto amatierzveju — makšķerēšanu — šajos ūdeņos paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām (licencēm).”
(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.
(5) Ārvalstu fiziskās personas var makšķerēt Latvijas Republikas ūdeņos saskaņā ar amatierzvejas - makšķerēšanas - noteikumiem un citām amatierzveju - makšķerēšanu - regulējošām normām.
11. pants. Rūpnieciskā zveja
(1) Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) Latvijas Republikas juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot zvejas tiesību nomas līgumu, ja zveja tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos. Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasībām.		9	Atbildīgā komisija Aizstāt 11. panta pirmajā daļā vārdus „šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības institūciju par zvejas tiesību nodošanu (iznomāšanu)”;	Atbalstīt	7. 11.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības institūciju par zvejas tiesību nodošanu (iznomāšanu)”;
(2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, ja komercsabiedrība, individuālais komersants vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs ir ievērojis zveju regulējošos noteikumus.
(3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem un ar Vides ministriju saskaņotajiem limitiem.	7. Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Latvijas Zivju resursu aģentūras rekomendācijas par kopējiem pieļaujamiem zvejas limitiem atsevišķiem rūpnieciskās zvejas segmentiem (zveja iekšējos ūdeņos, zveja jūras piekrastē, zveja aiz piekrastes ūdeņiem) tiek saskaņotas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju. Zvejas atļauju (licenci) atbilstoši kompetencei izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde vai Jūras vides pārvalde, ievērojot konkrētajiem ūdeņiem Latvijas Zivju resursu aģentūras iedalītos zvejas limitus."	10	Atbildīgā komisija Izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Zvejas atļauju (licenci) atbilstoši iedalītajiem zvejas limitiem izsniedz Valsts vides dienests, bet zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos – Dabas aizsardzības pārvalde.”;	Atbalstīt	izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā: “(3) Zvejas atļauju (licenci) atbilstoši iedalītajiem zvejas limitiem izsniedz Valsts vides dienests, bet zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos — Dabas aizsardzības pārvalde.
(4) Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos tiek noteikts saskaņā ar zinātniski pamatotām rekomendācijām, bet teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos - pamatojoties arī uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai nav mazāks par trim procentiem un reņģu zvejai Baltijas jūrā - par četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.		11	Atbildīgā komisija Izteikt 11. panta ceturto daļu šādā redakcijā: „(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (nozvejas kvota) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai nav mazāks par trim procentiem un reņģu zvejai Baltijas jūrā - par četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.”;	Atbalstīt	(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (nozvejas kvota) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai nav mazāks par trim procentiem un reņģu zvejai Baltijas jūrā — par četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.”;
		12	Atbildīgā komisija Papildināt 11. pantu ar ceturto prim daļu šādā redakcijā: „(4)^1Zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets”;	Atbalstīt	papildināt pantu ar 4.^1, 4.^2 un 4.^3 daļu šādā redakcijā: “(4^1) Zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
		13	Atbildīgā komisija Papildināt 11. pantu ar (4^2) daļu šādā redakcijā: „(4)^2 Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar šiem ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību, ievērojot šā panta ceturto daļu un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem nosaka Ministru kabinets.;	Atbalstīt	(4^2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar šiem ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību, ievērojot šā panta ceturto daļu un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem nosaka Ministru kabinets.
		14	Atbildīgā komisija Papildināt 11. pantu ar 4.^3daļu šādā redakcijā: “(4)^3Lai nodrošinātu zinātniski pamatotu zvejas limitu un to izmantošanas kārtības noteikšanu šā panta (4^1) un(4^2) daļā paredzētajos normatīvajos aktos, Latvijas Zivju resursu aģentūra sniedz zinātniskas rekomendācijas attiecīgā normatīvā akta projekta izstrādāšanā.”.	Atbalstīt	(4^3) Lai nodrošinātu zinātniski pamatotu zvejas limitu un to izmantošanas kārtības noteikšanu šā panta 4.^1 un 4.^2daļā paredzētajos normatīvajos aktos, Latvijas Zivju resursu aģentūra sniedz zinātniskas rekomendācijas attiecīgā normatīvā akta projekta izstrādāšanā.”;
(5) Juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu, ko atbilstoši kopējam pieļaujamajam nozvejas apjomam var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu un, ja nepieciešams, kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.		15	Atbildīgā komisija Izteikt 11. panta piekto daļu šādā redakcijā: „(5) Zvejas limitu juridiskajām un fiziskajām personām var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu, kā arī kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.”;	Atbalstīt	izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Zvejas limitu juridiskajām un fiziskajām personām var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu, kā arī kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.”;
		16	Atbildīgā komisija Papildināt 11. pantu ar piekto prim daļu šādā redakcijā: „(5)^1Latvijas Zivju resursu aģentūra juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.”;	Atbalstīt	papildināt pantu ar 5.^1 un 5.^2 daļu šādā redakcijā: “(5^1) Latvijas Zivju resursu aģentūra juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.
		17	Atbildīgā komisija Papildināt 11. pantu ar (5)^2 daļu šādā redakcijā: „(5)^2 Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku vai nozvejas limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.”.	Atbalstīt	(5^2) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku vai nozvejas limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.”
(6) Ja pieļaujamais nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļā juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus par zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanu, var organizēt zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoli.
(7) Izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.
(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.
(9) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.
12. pants. Zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos
(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai saskaņotām zivsaimniecības programmām, vai projektiem, kas pamatojas uz zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē.	8. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:< /span> "(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūrā un Vides ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai saskaņotām zivsaimniecības programmām, vai projektiem, kas pamatoti ar zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē. Zivsaimniecības programmas zvejai īpašos nolūkos, kuras saskaņā ar zinātniskām rekomendācijām paredzēts veikt Latvijas Zivju resursu aģentūras darbības un funkciju nodrošināšanai, papildus saskaņo ar Zemkopības ministriju."	18	Vides ministrs R.Vējonis Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūrā un Vides ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai saskaņotām zivsaimniecības programmām, vai projektiem, kas pamatoti ar zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē. Zivsaimniecības programmas zvejai īpašos nolūkos, kuras saskaņā ar zinātniskām rekomendācijām paredzēts veikt Latvijas Zivju resursu aģentūras darbības un funkciju nodrošināšanai, papildus saskaņo ar Zemkopības ministriju. Zveju īpašos nolūkos publiskajos ūdeņos un privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij (ezeros, upēs un ūdenskrātuvēs), saskaņā ar zvejniecību regulējošiem noramatīvajiem aktiem atļauts izmantot tikai konkrētai zivju sugai paredzētu zvejas rīku bez tiesībām paturēt citu zivju sugu piezveju. ”	Daļēji atbalstīt, iekļauts 19. priekšlik.
		19	Atbildīgā komisija izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūrā un Vides ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem, zivsaimniecības programmām vai projektiem, kas pamatoti ar zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē. Zivsaimniecības programmas zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos, kuras saskaņā ar zinātniskām rekomendācijām paredzēts veikt Latvijas Zivju resursu aģentūras darbības un funkciju nodrošināšanai, papildus saskaņo ar Zemkopības ministriju. Zvejai īpašos nolūkos atļauts izmantot tikai konkrētajā zivsaimniecības programmā vai projektā paredzētos zvejas rīkus, programmā vai projektā paredzēto zivju sugu ieguvei. Veicot šādu zveju, ievērojami atbilstoši zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem noteiktie aizliegumi attiecībā uz projektā vai programmā neminētu zivju ieguvi.”.	Atbalstīt	8. 12.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūrā un Vides ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem, zivsaimniecības programmām vai projektiem, kas pamatoti ar zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē. Zivsaimniecības programmas zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos, kuras saskaņā ar zinātniskām rekomendācijām paredzēts veikt Latvijas Zivju resursu aģentūras darbības un funkciju nodrošināšanai, papildus saskaņo ar Zemkopības ministriju. Zvejai īpašos nolūkos atļauts izmantot tikai konkrētajā zivsaimniecības programmā vai projektā paredzētos zvejas rīkus programmā vai projektā paredzēto zivju sugu ieguvei. Veicot šādu zveju, ievēro atbilstoši zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem noteiktos aizliegumus attiecībā uz projektā vai programmā neminētu zivju ieguvi.”;
(2) Šāda zveja publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, veicama, pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju, un pēc pieteikšanas reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē, bet privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, — pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar ūdeņu īpašnieku.		20	Juridiskais birojs Aizstāt 12. panta otrajā daļā vārdus “reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē” ar vārdiem “Valsts vides dienestā”.”	Atbalstīt	aizstāt otrajā daļā vārdus “reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē” ar vārdiem “Valsts vides dienestā”.
(3) Pirms uzsākt zveju īpašos nolūkos vai zinātniskās izpētes nolūkos, tās veicējs informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.
(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
14. pants. Pienākums sniegt informāciju par darbībām, kas saistītas ar zveju
(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par nozveju tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi noteikti zvejas tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos.
(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Zivsaimniecības pārvaldes datorizētajā informācijas sistēmā. Jūras vides pārvalde, reģionālās vides pārvaldes, Latvijas Jūras administrācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un Valsts zivsaimniecības pārvalde sniedz nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai.	9. Izteikt 14.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas Zivju resursu aģentūras datorizētajā informācijas sistēmā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Latvijas Zivju resursu aģentūra.	21	Vides ministrs R.Vējonis Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas Zivju resursu aģentūras datorizētajā informācijas sistēmā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datu bāzes nodrošināšanai sniedz Valsts v ides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Latvijas Zivju resursu aģentūra. Latvijas Zivju resursu aģentūra sniedz Valsts vides dienestam informāciju no datorizētās informācijas sistēmas.	Daļēji atbalstīt, iekļauts 22. priekšlik.
		22	Atbildīgā komisija Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un Latvijas Zivju resursu aģentūra.	Atbalstīt	9. Izteikt 14.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: “(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un Latvijas Zivju resursu aģentūra.
(3) Zivsaimniecības pārvalde nodrošina šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī atbild par zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.	(3) Zemkopības ministrija koordinē šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī pārrauga zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem."				(3) Zemkopības ministrija koordinē šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī pārrauga zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.”
16. pants. Zvejas ierobežojumi
(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī Valsts aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra" vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.	10. 16. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Latvijas Zivju resursu aģentūra, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī Latvijas Zivju resursu aģentūras zinātniskajām rekomendācijām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.";	23	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa Izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “"(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Latvijas Zivju resursu aģentūra, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām rekomendācijām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.";	Atbalstīt	10. 16.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Latvijas Zivju resursu aģentūra, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām rekomendācijām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.”;
(2) Rūpnieciskā zveja ar tīkliem sestdienās, svētdienās un svētku dienās no ledus brīvajā zvejas sezonā ir aizliegta visos publiskajos ezeros, izņemot atsevišķus publiskos ezerus (to daļas). Šo atsevišķo publisko ezeru sarakstu un kārtību, kādā tajos veicama rūpnieciskā zveja ar tīkliem reglamentē Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes rajonā — Alūksnes ezerā; Balvu rajonā — Balvu ezerā un Viļakas ezerā; Cēsu rajonā — Āraišu ezerā; Dobeles rajonā — Lielauces ezerā; Jēkabpils rajonā — Viesītes ezerā; Jūrmalā — Slokas ezerā; Krāslavas rajonā — Dagdas ezerā; Kuldīgas rajonā — Lielās Nabas ezerā un Mazās Nabas ezerā; Limbažu rajonā — Lielezerā; Ludzas rajonā — Mazajā Ludzas ezerā; Ludzas un Rēzeknes rajonā — Cirmas ezerā; Madonas rajonā — Salas ezerā; Rēzeknes rajonā — Rēzeknes ezerā, Kaunatas ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā; Rīgas pilsētā — Juglas ezerā un Ķīšezerā; Rīgas rajonā — Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā, Babītes ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā un Lilastes ezerā, bet rūpnieciskā zveja ar tīkliem aizliegta šādos publiskajos ezeros: Liepājas rajonā — Liepājas ezerā un Papes ezerā; Ludzas rajonā — Lielajā Ludzas ezerā; Rēzeknes un Preiļu rajonā — Feimaņu ezerā.
(4) Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
(5) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Zivsaimniecības pārvalde pēc savas iniciatīvas vai uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.	izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības pub liskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Latvijas Zivju resursu aģentūra pēc savas iniciatīvas un pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību, Zemkopības ministriju un Vides ministriju vai uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata un pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju."	24	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa Izteikt 16. panta piekto daļu šādā redakcijā: (5) Pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1. pielikums), kuros tā veic zivju resursu pārzināšanu, pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūras rekomendāciju un pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju, var aizliegt rūpniecisko zveju.”	Daļēji atbalstīt, iekļauts 25. priekšlik.
		25	Atbildīgā komisija Izteikt 16. panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1. p[ielikums), kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, pēc Latvijas Zivju resursu aģentūras ekspertu novērtējuma saņemšanas un saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju, var aizliegt rūpniecisko zveju. “	Atbalstīt	izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, pēc Latvijas Zivju resursu aģentūras ekspertu novērtējuma saņemšanas un saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.”;
		26	Atbildīgā komisija Papildināt 16. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Lēmums par šā panta pirmajā un piektajā daļā paredzēto pasākumu, ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanu stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.”	Atbalstīt	papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Lēmums par šā panta pirmajā un piektajā daļā paredzēto pasākumu, ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanu stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.”
17. pants. Aizliegtās zvejas metodes, rīki un līdzekļi
(1) Zvejā nav atļauts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos.
(2) Valsts zivsaimniecības pārvalde atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un Vides ministriju ir tiesīga atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, bet tiem ir jābūt konkrēti norādītiem zvejas atļaujā (licencē).	11. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:  "(2) Latvijas Zivju resursu aģentūra atsevišķos gadījumos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju ir tiesīga atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā (licencē), bet, ja zveja paredzēta ūdeņos, kuros zivju resursus pārzina pašvaldība, tas jāsaskaņo arī ar attiecīgo pašvaldību."	27	Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa 11. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā (licencē).bet, ja zveja paredzēta ūdeņos, kuros zivju resursus pārzina pašvaldība, tas jāsaskaņo arī ar attiecīgo pašvaldību."	Daļēji atbalstīt, iekļauts 28. priekšlik.
		28	Atbildīgā komisija Izteikt 17. panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā (licencē). Ja zveja paredzēta ūdeņos, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, šāda zveja jāsaskaņo arī ar attiecīgo pašvaldību."	Atbalstīt	11. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā (licencē). Ja zveja paredzēta ūdeņos, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, šāda zveja jāsaskaņo arī ar attiecīgo pašvaldību."
(3) Rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūcijas Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī Vides valsts inspekcijas pilnvarota persona Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē un pašvaldības pilnvarota persona — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.		29	Juridiskais birojs Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarota persona – sabiedriskais vides inspektors Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē un pašvaldības pilnvarota persona — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā”.”	Atbalstīt	12. Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarota persona — sabiedriskais vides inspektors Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē un pašvaldības pilnvarota persona — attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”
19. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūciju tiesības
(1) Valsts vides dienests ir tiesīgs likumos un zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), kontrolēt zivju izkraušanu, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis, kā arī, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, veikt šādu pārbaudi un kontroli uz Latvijas kuģiem, kas zvejo Eiropas Savienības dalībvalstu, trešo valstu un starptautiskajos ūdeņos.
(2) Valsts vides dienests ir tiesīgs savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.
(3) Ja zveja tiek veikta citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tās konstatējušas šos pārkāpumus, vai gadījumos, kad saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti.		30	Juridiskais birojs Aizstāt 19. panta trešajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tās konstatējušas” ar vārdiem “Valsts vides dienests var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tas konstatējis”;	Atbalstīt	13. 19.pantā: aizstāt trešajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tās konstatējušas” ar vārdiem “Valsts vides dienests var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tas konstatējis”;
(4) Pašvaldības pilnvarotas amatpersonas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un Vides valsts inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, kā arī pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvos protokolus, nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai institūcijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis, kā arī izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus.		31	Juridiskais birojs Aizstāt 19. panta ceturtajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas” ar vārdiem “Valsts vides dienesta pilnvarotas personas – sabiedriskie vides inspektori ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgi”;	Atbalstīt	aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Vides valsts inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas” ar vārdiem “Valsts vides dienesta pilnvarotas personas — sabiedriskie vides inspektori ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgi”;
(5) Vides valsts inspektori ir tiesīgi iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus un nelikumīgi izmantotos nemarķētos zvejas tīklus.		32	Juridiskais birojs Aizstāt 19. panta piektajā daļā vārdus “Vides valsts inspektori” ar vārdiem “Valsts vides inspektori”.”	Atbalstīt	aizstāt piektajā daļā vārdus “Vides valsts inspektori” ar vārdiem “Valsts vides inspektori”.
(6) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zvejas rīku, līdzekļu un tīklu iznīcināšanas kārtību.
21. pants. Zivju resursu saglabāšana un palielināšana
(1) Zivju resursu pārzinātājam un zvejas tiesību izmantotājam (arī nomniekam) jāveic ar Valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra" saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai.		33	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 21.panta pirmajā daļā, 22.panta pirmajā un otrajā daļā un 23.pantā vārdus “Valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (attiecīgā locījumā).”	Atbalstīt	14. “Aizstāt 21.panta pirmajā daļā, 22.panta pirmajā un otrajā daļā un 23.pantā vārdus “Valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (attiecīgā locījumā).
(2) Zivju resursus pavairo specializētas zivju audzētavas, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu zivju resursu atražošanas valsts programmu vai — ja zivju resursu pavairošanu nodrošina ūdenstilpju un zvejas tiesību nomnieki un privāto ūdeņu īpašnieki — saskaņā ar ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata.
(3) Uz zivīm, kuras izlaistas dabiskās ūdenstilpēs, veicot zivju resursu palielināšanas pasākumus, netiek attiecināti šā likuma 4.panta otrās daļas otrajā teikumā minētie nosacījumi.
22. pants. Zivju sugu pārvietošana un jaunu sugu ieviešana
(1) Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas saskaņota ar Valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un Pārtikas un veterināro dienestu.
(2) Informācija par dažādu zivju sugu pārvietošanu, jaunu sugu ieviešanu vai pavairošanu jāiesniedz Valsts aģentūrai "Latvijas Zivju resursu aģentūra".
(3) Zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzēto zivju mazuļu uzskaites kārtību un kārtību, kādā tie ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs, nosaka Ministru kabinets.
23. pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai
Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama zivju resursu pārzinātāja atļauja, kas saskaņota ar Valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un Dabas aizsardzības pārvaldi.
24. pants. Zivju audzēšana ūdenstilpēs
(1) Par zivju audzēšanas ūdenstilpēm uzskatāmas dabiskās ūdenstilpes vai to daļas, kas pielāgotas zivju audzēšanai, kā arī speciāli šim nolūkam mākslīgi izveidotas ūdenstilpes.
(2) Lai aizsargātu zivju resursus un saglabātu ūdens kvalitāti un daudzumu, Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt īpašu režīmu tauvas joslā ap šīm ūdenstilpēm.	12. Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdus "Zivsaimniecības pārvalde" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūra".				15. Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdus “Zivsaimniecības pārvalde” ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūra”.
26. pants. Atbildība par zivju resursu aizsardzību, uzraudzību un izmantošanu regulējošo normu pārkāpšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem
(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai amatierzveju - makšķerēšanu - un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(2) Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt, arī veicot zivju resursu pārzinātāja noteiktos un ar Valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un Vides ministriju saskaņotos zivju resursu atražošanas pasākumus vai arī vides sakopšanu atbilstoši tiesas nolēmumam.		34	Juridiskais birojs Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”” ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūru”.”	Atbalstīt	16. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”” ar vārdiem “Latvijas Zivju resursu aģentūru”.
(3) Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze, lai noteiktu ietekmes un iedarbības apjomu, darba pamatotību, iespējamo zaudējumu un kompensācijas lielumu un veidu.
(4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Hidroelektrostaciju īpašnieki minētos zaudējumus kompensē katru gadu.
(5) Noteikumus par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanu un kompensācijas kārtību izdod Ministru kabinets.
(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju (upju posmu) sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.
(7) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Saeimai priekšlikumus par Civillikuma 1., 2. un 3.pielikuma precizēšanu.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.156 "Par zvejniecību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994., 17.nr.).
3. Likuma 16.panta otrā daļa un 17.panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.
4. Ministru kabinets izdod likuma 26.panta sestajā daļā minētos noteikumus 3 mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.
5. Šā likuma 8.panta trešā daļa attiecībā uz lēmuma par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu stāšanos spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un šā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu. Ja minētais lēmums ir pieņemts pirms Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā, tas stājas spēkā 2 nedēļu laikā pēc pieņemšanas.
6. Ministru kabinets izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim.
7. 2003.gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā, 17.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 16.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.
8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.
9. Šā likuma normas, kurās lietoti termini “komercsabiedrība” vai “individuālais komersants”, piemērojamas arī attiecībā uz zvejnieku saimniecībām un citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).
10. Līdz 2004.gada 31.decembrim izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.
11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.
12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.
13. Grozījumi šā likuma 7.panta sestajā daļā attiecībā uz priekšroku, iznomājot zvejas tiesības komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas saistīti ar komerciālo zveju, kā arī personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, neattiecas uz zvejas tiesību nomas līgumiem, kuri noslēgti 2004.gadam.
14. Grozījumi šā likuma 16.panta trešajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, bet grozījumi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Buļļupē un Daugavā — 2005.gada 16.aprīlī.
15. Grozījumi 11.panta ceturtajā daļā attiecībā uz nozvejas kvotu noteikšanu piekrastē stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
16. Konkrēto ūdenstilpju licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - nolikumi, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - kārtību Latvijas Republikas ūdeņos ir izstrādāti un apstiprināti līdz šā likuma 10.panta trešās daļas grozījumu attiecībā uz pašvaldību izdodamajiem licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas - saistošajiem noteikumiem spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim.
	13. Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:  "17. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā, 7.panta piektajā daļā, 13.panta otrās daļas 1.punktā un 25.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.433 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."	35	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā: “17. Ministru kabinets līdz 2009. gada 1. decembrim izdod šā likuma 7. panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 30. novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 39 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”	Atbalstīt	17. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā: “17. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.39 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
		36	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā: "18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta piektajā daļā, 13.panta otrās daļas 1.punktā un 25.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.433 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."	Atbalstīt	18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta piektajā daļā, 13.panta otrās daļas 1.punktā un 25.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.433 “Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
		37	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā: „19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta astotajā daļā minētos noteikumus.”	Atbalstīt	19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta astotajā daļā minētos noteikumus.
		38	Atbildīgā komisija Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā: „20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 11.panta (4^1) daļā un šā likuma 11.panta (4^2) daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ir piemērojami zvejas rīku skaita limiti vai nozvejas apjomi, kuri tika noteikti 2008.gadam. un ir atbilstoši šā likuma 11. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem”.	Atbalstīt	20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 11.panta 4.^1  un 4.^2 daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ir piemērojami zvejas rīku skaita limiti vai nozvejas apjomi, kuri tika noteikti 2008.gadam un ir atbilstoši šā likuma 11.panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem.”
	Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.				Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.