LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

07.07.2008. Nr.90/TA-1302

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Cerbulis 67774817, guntis.cerbulis@fktk.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 4 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija sēdes protokola Nr.44  25.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā

Izdarīt Krājaizdevu sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10.nr.; 2004, 2.nr.; 2007, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

"2.¹ pants. Neizpaužamas ziņas

(1) Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedra darījumiem, kuras krājaizdevu sabiedrība iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.

(2) Ziņas par biedra kontiem un veiktajiem darījumiem sniedz pašam krājaizdevu sabiedrības biedram un viņa likumīgajam pārstāvim.

(3) Krājaizdevu sabiedrības rīcībā esošās neizpaužamās ziņas valsts institūcijai, valsts amatpersonai, citai iestādei un amatpersonai sniedz Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā."

2.  5.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitli "ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotāju";

papildināt trešo daļu aiz vārdiem "vai arodbiedrības" ar vārdiem iekavās "(arodbiedrību apvienības)";

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt kapitālsabiedrība, kuras dalībnieki ir fiziskas personas, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja krājaizdevu sabiedrības vienam vai vairākiem biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajiem biedriem – juridiskajām personām – nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā.

(7) Krājaizdevu sabiedrības biedrs zaudē prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar biedra kontu."

3. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Paziņojumu iesniegšana un Komisijas atļaujas

(1) Krājaizdevu sabiedrībai jāsaņem Komisijas atļauja, ja:

1) krājaizdevu sabiedrība tiek reorganizēta;

2) šā likuma 2.panta pirmās daļas 10.punktā minēto darījumu veikšanai.

(2) Komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.

(3) Krājaizdevu sabiedrība Komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Komisijai informāciju par krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes sastāvu un jaunu krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(4) Lai pārliecinātos par krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām, Komisijai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām.

(5) Komisijai 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas ir tiesības neatļaut krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļiem vai revīzijas komisijas priekšsēdētājam sākt pildīt viņu pienākumus, ja minētās personas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām vai Komisija nevar pārliecināties par viņu atbilstību šajā likumā noteiktajām prasībām.

(6) Krājaizdevu sabiedrībai ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā jāpaziņo Komisijai par nodomu mainīt krājaizdevu sabiedrības nosaukumu vai juridisko adresi. Ja septiņu dienu laikā pēc krājaizdevu sabiedrības paziņojuma saņemšanas Komisija nav pamatoti iebildusi pret nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Komisija ir devusi atļauju krājaizdevu sabiedrības nosaukuma vai juridiskās adreses maiņai."

4. Izslēgt 13.panta 3.punktā vārdus "tajā skaitā pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteiktos darbības ierobežojumus".

5. Aizstāt 15.panta otrajā daļā vārdu "piecu" ar skaitli "60".

6. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem

Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu tikai no Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma vai no valsts un pašvaldību fondiem."

7.  20.pantā:

izslēgt trešo daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdu "kredītiestādēs" ar vārdiem "Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā".

8. Papildināt 22.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Krājaizdevu sabiedrība, kuras biedru skaits pārsniedz 500, statūtos var noteikt, ka biedru pilnvaroto sapulcei ir visas kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošajos likumos noteiktās biedru pilnsapulces tiesības."

9. Izslēgt 25.pantu.

10. Izslēgt 27.¹ panta sesto daļu.

11. Papildināt likumu ar VIII nodaļu šādā redakcijā:

"VIII nodaļa

Atbildība par normatīvo aktu pārkāpumiem

31.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības ierobežošana

(1) Ja Komisija konstatē, ka krājaizdevu sabiedrība neievēro šā likuma, Komisijas izdoto tiesību aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, vai Komisija secina, ka krājaizdevu sabiedrības stratēģija, procedūras un pasākumi nenodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, tā pieprasa, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Komisija ir tiesīga īstenot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) brīdināt krājaizdevu sabiedrību;

2) daļēji vai pilnīgi apturēt krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanu;

3) izdot pamatotus rakstveida rīkojumus, kas adresēti krājaizdevu sabiedrības pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem un kas nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu krājaizdevu sabiedrības darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs krājaizdevu sabiedrības stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju;

4)  uzlikt šajā likumā paredzētās soda naudas.

(3) Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana par šajā pantā minētajiem jautājumiem neaptur tā izpildi.

32.pants. Soda naudas apmērs

(1) Ja krājaizdevu sabiedrība nepilda šā likuma 27.¹ panta pirmajā daļā minētās prasības vai nepamatoti pieprasa Kredītu reģistrā esošās ziņas, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu līdz 5000 latu.

(2) Par citām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai no tā izrietošo normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu līdz 5000 latu.

(3) Šajā likumā minētās soda naudas ieskaitāmas valsts budžetā."

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Līdz 2010.gada 30.jūnijam par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru bez balsstiesībām var būt zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja krājaizdevu sabiedrības biedram pieder 100 procenti attiecīgās saimniecības daļu."

Finanšu ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu		Nav attiecināms.
2.Pašreizējās situācijas raksturojums		1) Krājaizdevu sabiedrību likums neregulē informācijas sniegšanas kārtību valsts institūcijām vai valsts amatpersonām par biedru veiktajiem darījumiem, taču šī informācija var būt nepieciešama minētajām personām līdzīgi, kā par kredītiestādes klientiem un viņu veiktajiem darījumiem. 2) Krājaizdevu sabiedrību darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas izsniedz atļauju krājaizdevu sabiedrībai mainīt nosaukumu vai juridisko adresi. Faktiski šī norma ir novecojusi un būtu aizstājama ar citu, kas noteiktu krājaizdevu sabiedrībai tikai paziņošanas pienākumu. Tāpat likumā nav noteikts, ka krājaizdevu sabiedrība (līdzīgi kā kredītiestāde) sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par padomes un valdes sastāvu un jaunu finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. 3) Kooperatīvo sabiedrību likums nosaka, ka tikai biedru kopsapulcei ir tiesības ievēlēt un atsaukt valdes un padomes locekļus, revīzijas komisijas locekļus (revidentu) vai zvērinātu revidentu un likvidācijas komisijas locekļus, kā arī noteikt viņiem atlīdzības lielumu. Situācijā, kad krājaizdevu sabiedrībā ir vairāki tūkstoši biedru šī likuma prasība ir neizpildāma, jo nodrošināt kvorumu pilnsapulcē nav reāli. Kā rezultātā lēmumi par valdes un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu un atalgojumu noteikšanu tiek pieņemti atkārtotās pilnsapulcēs, kuras ir tiesīgas neatkarīgi no tajās klātesošo biedru skaita. 4) Likuma 25. pants nosaka principus pastiprinātās uzraudzības kārtības piemērošanai, kas vēsturiski bija ietekmīgs uzraudzības instruments. Šobrīd ne tikai krājaizdevu sabiedrību, bet arī kredītiestāžu uzraudzības prakse ir pierādījusi, ka pastiprinātās uzraudzības kārtība nav efektīvs uzraudzības instruments, no kura būtu jāatsakās, jo īpaši, ja likumprojekts paredz Krājaizdevu sabiedrību likumu papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks krājaizdevu sabiedrību atbildību par tās darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.
3.Normatīvā akta projekta būtība		1) Likumprojekts paredz Krājaizdevu sabiedrību likumu papildināt ar normām, kas nosaka informācijas par krājaizdevu sabiedrības biedra kontiem un veiktajiem darījumiem statusu un šīs informācijas sniegšanas kārtību pašiem biedriem, kā arī valsts institūcijām un valsts amatpersonām. 2) Likumprojekts paredz izslēgt no likuma ierobežojošu normu, kas nosaka, ka par krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt fiziskās personas, kuras dzīvo vienas pašvaldības teritorijā ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000. Šāda norma nepamatoti liedz lielākās pašvaldībās dzīvojošajiem dibināt krājaizdevu sabiedrību. 3) Likumprojekts papildināts ar normām, kas nosaka, ka par krājaizdevu sabiedrības biedru bez balsstiesībām var būt krājaizdevu sabiedrības biedram piederoša kapitālsabiedrība vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība un līdz 2010. gada 30. jūnijam zemnieku vai zvejnieku saimniecība. Šādas normas veicinās komercdarbību lauku rajonos un nodrošinās finanšu pakalpojumu ērtāku pieejamību. Tāpat juridisko personu kontu atlikumi nodrošinās papildus resursus krājaizdevu sabiedrības biedru kreditēšanai. 4) Likumprojektā iestrādāta norma (līdzīgi kā noteikts kredītiestādēm), kas paredz, ka krājaizdevu sabiedrības biedrs zaudē prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar biedra kontu. Tāpat šim termiņam tiek pielīdzinātas prasījuma tiesības par paju izmaksu. 5) Likumprojekts nosaka, ka krājaizdevu sabiedrībām turpmāk būs jāpaziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par tās nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, nevis jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, kā arī paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tiesības noteikt kārtību, kādā krājaizdevu sabiedrības sniedz informāciju par padomes un valdes sastāvu un jaunu finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. 6) Krājaizdevu sabiedrības darbība pārsvarā tiek finansēta no biedru iemaksām, taču atsevišķos gadījumos būtu pieļaujama krājaizdevu sabiedrības kreditēšana no ierobežota aizdevēju loka, kā tas paredzēts likumprojektā, izsakot Krājaizdevu sabiedrību likuma 18. pantu jaunā redakcijā. 7) Līdzīgi kā kredītiestādēm Kredītiestāžu likumā, tā arī krājaizdevu sabiedrībām ar likumprojektu tiek paredzēts atcelt ierobežojumu ieguldījumiem kustamajā un nekustamajā īpašumā. 8) Lai veicinātu konkurenci finanšu iestāžu starpā, likumprojekts nosaka, ka krājaizdevu sabiedrības savus brīvos līdzekļus var noguldīt ne tikai kredītiestādēs, bet arī citās krājaizdevu sabiedrībās. 9) Likumprojekts paredz krājaizdevu sabiedrībām ar biedru skaitu virs 500 biedriem tiesības statūtos noteikt, ka biedru pilnvaroto sapulcei ir visas kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošajos likumos noteiktās biedru pilnsapulces tiesības. 10) Likumprojekts paredz svītrot Krājaizdevu sabiedrību likuma 25. pantu, kas nosaka pastiprinātās uzraudzības procesu krājaizdevu sabiedrībām, līdz ar ko atbilstoši tiek koriģēts likuma 13. pants. Pastiprinātās uzraudzības kārtība nav efektīvs uzraudzības instruments, no kura būtu jāatsakās, jo īpaši, ja likumprojekts paredz Krājaizdevu sabiedrību likumu papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks krājaizdevu sabiedrību atbildību par tās darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem. 11) Tā kā krājaizdevu sabiedrību uzraudzības procesā nav noteikti to darbības ietekmēšanas līdzekļi, likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kas noteiktu krājaizdevu sabiedrību atbildību par to darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem. Attiecīgi 27.^1 panta sestajā daļā minētā norma par Latvijas Bankas tiesībām piemērot krājaizdevu sabiedrībai soda naudu tiek pārcelta uz šo nodaļu.
4.Cita informācija		Citas informācijas nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām		Uzlabosies finanšu pakalpojumu pieejamība lauku rajonos.
2.Ekonomiskā ietekme: 2.1.makroekonomiskā vide; 2.2.preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3.cenas; 2.4.eksporta un importa apjoms; 2.5.konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte		Uzlabosies finanšu pakalpojumu pieejamība lauku rajonos. Lai veicinātu konkurenci finanšu iestāžu starpā, likumprojekts nosaka, ka krājaizdevu sabiedrības savus brīvos līdzekļus var noguldīt ne tikai kredītiestādēs, bet arī citās krājaizdevu sabiedrībās.
3.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām		1) Krājaizdevu sabiedrībām nebūs jāsaņem atļauja juridiskās adreses vai nosaukuma maiņai. 2) Krājaizdevu sabiedrībām nebūs noteikti ierobežojumi ieguldījumiem kustamajā un nekustamajā īpašumā. 3) Uzlabosies finanšu pakalpojumu pieejamība lauku rajonos.
4.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām		Nav attiecināms.
5. 5.Sociālā ietekme: 5.1.sociālās situācijas izmaiņas; 5.2.nodarbinātība		Nav attiecināms.
6.Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu lietošana; 6.2.ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3.darbības radītie atkritumi; 6.4.ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5.ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6.ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7.cita veida piesārņojuma emisija vidē		Nav attiecināms.
7.Cita ietekme		Citas ietekmes nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			n-tais gads	Turpmākie trīs gadi
				n+1		n+2	n+3
1			2	3		4	5
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2.speciālais budžets; 1.3.pašvaldību budžets			Nav attiecināms.	Nav attiecināms.		Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
2.Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2.speciālais budžets; 2.3.pašvaldību budžets			Nav attiecināms.	Nav attiecināms.		Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
3.Finansiālā ietekme: 3.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2.speciālais budžets; 3.3.pašvaldību budžets			Nav attiecināms.	Nav attiecināms.		Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Nav attiecināms.	Nav attiecināms.		Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)			Nav attiecināms.
6.Cita informācija			Citas informācijas nav.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt					Jaunus normatīvos aktus papildus šim likumprojektam nav nepieciešams izdot.
2.Cita informācija					Citas informācijas nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību					Nav attiecināms.
2.Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām					Nav attiecināms.
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Nav attiecināms.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu					Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)				Komentāri
Nav attiecināms.	Nav attiecināms.				Nav attiecināms.
5.Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem					Nav attiecināms.
6.Cita informācija					Citas informācijas nav.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas notikušas ar Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību.
2.Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Atbalsta.
3.Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti					Likumprojekta izstrādē piedalījās Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvji.
4.Konsultācijas ar ekspertiem					Likumprojekta izstrādē piedalījās Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvji.
5.Cita informācija					Nav attiecināms.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Normatīvā akta prasību izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija esošo funkciju ietvaros.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā www.fktk.lv, kur ar likumu varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.
3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Normatīvais akts indivīda tiesības aizstāvēt savas tiesības neierobežo. Pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas faktiskās rīcības vai administratīvā akta pārsūdzēšanu indivīds var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4.Cita informācija					Citas informācijas nav.

Finanšu ministrs A. Slakteris

Finanšu ministrs	Valsts sekretāra v.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Slakteris	D.Tauriņs	E. Strazdiņa	M. Radeiko	G. Cerbulis

10.04.2008 15:18

1571 vārdi

G. Cerbulis

6777 4817, guntis.cerbulis@fktk.lv