LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

30.06.2008. Nr.90/TA-1374

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Bajārs 67021571, Kaspars.Bajars@lm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 11 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija sēdes protokola Nr.44 45.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidenta vietā –

satiksmes ministrs A.Šlesers

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"

Izdarīt likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 24.nr.) šādu grozījumu:

Svītrot 4.panta otrajā daļā vārdus "un īres un transporta izdevumu kompensācijām".

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Labklājības ministre

I.Purne

Likumprojekta

„Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Labklājības ministrijas darba plāna 2008.gadam (apstiprināts 19.02.2008.) 22.punktā noteikto uzdevumu - „Sagatavot priekšlikumus bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu regulējošo tiesību aktu pilnveidošanai un valsts atbalsta programmu ieviešanai.”.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 4.pantā ir noteikta nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanas kārtība. Minētā panta otrajā daļā cita starpa ir paredzēts, ka nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus izmanto arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām īres un transporta izdevumu kompensācijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas (turpmāk – profesionālā apmācība) laikā.

Atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma (turpmāk – Likums) 13.panta 3.punktam bezdarbniekam iesaistoties profesionālās apmācības pasākumos ir tiesības apmācību laikā saņemt stipendiju, kā arī papildus īres vai transporta izdevumu kompensāciju.

Saskaņā ar Likuma 4.panta trešo daļu īres vai transporta izdevumu kompensācijas apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.25 „Kārtība, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendija bezdarbnieka neformālās izglītības ieguves laikā un nosakāms stipendijas un kompensācijas apmērs” (turpmāk – Noteikumi).

Atbilstoši Noteikumu 4.punktam profesionālās apmācības laikā bezdarbniekam stipendiju piešķir 40 latu apmērā par apmācību kalendāra mēnesi. Īres vai transporta izdevumus bezdarbniekam atbilstoši Noteikumu 6. un 7.punktam kompensē 50% apmērā no faktiskās izdevumu summas mēnesī (īres maksas kompensācijas gadījumā) vai par apmācību dienām (transporta izdevumu kompensācijas gadījumā), bet ne vairāk kā vienu latu dienā.

Saskaņā ar Noteikumu 3. un 5.punktu īres vai transporta izdevumu kompensācijas apmēru aprēķina un izmaksā izglītības iestāde atbilstoši bezdarbnieka iesniegtajiem attiecīgi īres vai transporta izdevumus pamatojošajiem dokumentiem.

Tomēr, lai nodrošinātu to, ka bezdarbniekam tiek kompensētas reālās pārvietošanās izmaksas un nepieļautu iespēju, ka bezdarbnieks izglītības iestādei varētu iesniegt transporta izdevumus apliecinošos dokumentus (biļetes, degvielas čekus) arī par braucieniem, kas nav izmantoti nokļūšanai izglītības iestādē, tādejādi ļaunprātīgi izmantojot likumā paredzētās tiesības, konkrēts katram bezdarbniekam maksimālais kompensējamās summas apmērs par transporta izdevumiem tiek atrunāts līgumā starp bezdarbnieku un Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk – Aģentūra) par bezdarbnieka profesionālo apmācību. Aģentūra, slēdzot līgumu ar katru apmācībās iesaistāmo bezdarbnieku līgumā norāda gan bezdarbnieka dzīvesvietas atrašanās vietu, apmācību vietu, prakses vietu, attālumu un maršrutu, kas bezdarbniekam ir jāveic no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, izmantojamā transporta veidu (sabiedriskā, privātā), tā izmaksas (sabiedriskā transporta biļešu cenas attiecīgajā maršrutā, degvielas izmaksas un privātā transportlīdzekļa degvielas patēriņa apmērus u.c.). Atbilstoši nosacījumiem līgumā tiek aprēķināta un noteikta vienas dienas transporta izdevumu konkrēta summa, kas bezdarbniekam rodas, apmeklējot profesionālās apmācības pasākumus, un attiecīgi kompensējamās summas apmērs (50% no aprēķinātās summas vai arī viens lats gadījumā, ja tiek sasniegts maksimāli pieļaujamais apmērs). Saskaņā ar iepriekšminētajā līgumā norādītajiem nosacījumiem izglītības iestādē bezdarbnieks iesniedz attiecīgos izdevumus pamatojošos dokumentus (biļetes, čekus), kas apliecina bezdarbnieka reālos izdevumus un atbilstoši kuriem izglītības iestāde izmaksā bezdarbniekam transporta izdevumu kompensāciju. Izglītības iestādes pienākums ir pienācīgi uzskaitīt bezdarbnieka iesniegtos izdevumu pamatojošos dokumentus atbilstoši, kuriem Aģentūrai iesniegt rēķinu par īres un transporta izdevumu kompensāciju faktiskajām izmaksām.

Veicot iepriekšminēto transporta vai īres izdevumu kompensāciju administrēšanu, Aģentūra ir konstatējusi šādas problēmas:

1. Bezdarbnieks apmācību laikā (3 – 6 mēneši) maina dzīvesvietu, izvēlēto transporta veidu, mainās citi līgumā par bezdarbnieka apmācību ietvertie nosacījumi – transporta biļešu cenas, degvielas cenas, transporta maršruts, mācību vieta, prakses vieta utt., kas rada nepieciešamību veikt grozījumus līgumā ar bezdarbnieku – jāizstrādā jauns maršruts, jāpārbauda un attiecīgi jāmaina noteiktās transporta izmaksas (biļešu cenas, degvielas izmaksas).

2. Bezdarbnieks, slēdzot līgumu ar Nodarbinātības valsts aģentūru, pirms apmācību uzsākšanas nevar konkrēti pateikt kādu transporta veidu (sabiedrisko, personīgo) un maršrutu izvēlēsies nokļūšanai izglītības iestādē.

3. Bezdarbnieku iesniegtais transporta izdevumu attaisnojošo dokumentu lielais apjoms apgrūtina šo dokumentu pārbaudi, izdevumu uzskaiti un apkopošanu, gan izglītības iestādē, gan Nodarbinātības valsts aģentūrā.

4. Bezdarbnieks savlaicīgi, noteiktajos termiņos neiesniedz izdevumus attaisnojošos dokumentus, kas apgrūtina finanšu līdzekļu plānošanu un apguvi.

Saskaņā ar Aģentūras aprēķiniem vidēji mēnesī vienam bezdarbniekam (no profesionālajā apmācībā iesaistītajiem bezdarbniekiem) izmaksājamā transporta vai īres kompensācija šobrīd sastāda 6.82 latus. Atbilstoši pastāvošajam regulējumam bezdarbniekam maksimālā iespējamā kompensējamā summa par transporta izdevumiem ir 21 lats mēnesī un īres izdevumu gadījumā 31 lats. Tādejādi, faktiskais transporta vai īres kompensācijas vidējais mēneša rādītājs uz vienu apmācībās iesaistāmo bezdarbnieku sasniedz tikai 22% no maksimālā iespējamā apmēra. Kā būtiskākos iemeslus tam var minēt to, ka ne visiem apmācībā iesaistītajiem bezdarbniekiem īres vai transporta izdevumu kompensācijas ir nepieciešamas, daļa bezdarbnieku, kas saņem kompensācijas apmācību laikā tiek atskaitīti no apmācāmo skaita, kā arī bezdarbnieki ne vienmēr iesniedz izdevumus attaisnojošos dokumentus izglītības iestādē vai arī tos iesniedz novēloti.

Ievērojot iepriekš aprakstīto sarežģīto īres un transporta izdevumu kompensācijas administrēšanas mehānismu un ar tā realizēšanu saistītās praktiskās problēmas, kā arī faktisko bezdarbniekam izmaksājamo kompensāciju apmēru (6.82Ls) ir jāsecina, ka reālais bezdarbniekam sniegtais atbalsts nav samērīgs ar šī atbalsta administrēšanai patērētajiem Aģentūras un izglītības iestāžu personāla un administratīvajiem resursiem un radītajiem birokrātiskajiem šķēršļiem gan bezdarbniekiem, gan izglītības iestādēm, kas viennozīmīgi neatbilst labas valsts pārvaldības principiem.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, ar kuru no 2009.gada 1.janvāra ir paredzēts atteikties no bezdarbniekiem noteiktās īres un transporta izdevumu kompensācijas, ņemot vērā sarežģīto īres un transporta izdevumu kompensācijas administrēšanas mehānismu un ar tā realizēšanu saistītās praktiskās problēmas.

Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams izdarīt attiecīgus tehniskus grozījumus likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, svītrojot attiecīgi likuma 4.panta otrajā daļā ietverto norādi uz nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām īres un transporta izdevumu kompensācijām bezdarbniekiem profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz grozīt likuma 4.panta otro daļu, svītrojot norādi uz nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām īres un transporta izdevumu kompensācijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā.

Noteikts, ka likumprojekts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām	Nav attiecināms.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte	Nav attiecināms.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām	Nav attiecināms.
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām	Bezdarbniekiem līdz ar īres un transporta izdevumu kompensāciju apvienošanu vienā stipendijā, tiks atceltas pašreiz pastāvošās administratīvās procedūras attiecībā uz transporta un īres izdevumu attaisnojošo dokumentu iesniegšanu izglītības iestādē.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība	Nav attiecināms.
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē	Nav attiecināms.
7. Cita ietekme	Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.02.00 apakšprogrammas „Nodarbinātības speciālais budžets” ieņēmumos.

368,6

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.02.00 apakšprogrammas „Nodarbinātības speciālais budžets” izdevumos.

2.1. Izdevumu samazinājums (tiks kompensēts saistībā ar īres un transporta izdevumu kompensāciju izmaksu pārtraukšanu 2009.gadā).

2.2. Izdevumu samazinājums (tiks kompensēts no aktīvajam nodarbinātības pasākumam „Algoti pagaidu darbi” nodarbinātības speciālajā budžetā paredzētā finansējuma.

368,6*

+295,4*

-125,4

-170,0

+295,4*

-125,4

-170,0

+295,4*

-125,4

-170,0

3. Finansiālā ietekme:

Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 04.02.00 apakšprogrammas „Nodarbinātības speciālais budžets”:

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Bezdarbnieka stipendijai profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā 70 latu apmēra un neformālās izglītības ieguves laikā stipendiju 35 latu apmēra nepieciešamais papildus finansējuma pieaugums 2009., 2010. un 2011.gadā tiks kompensēts no aktīvā nodarbinātības pasākumam „Algoti pagaidu darbi” nodarbinātības speciālajā budžetā paredzētā finansējuma (paredzēts 1116,7 tūkst. Ls).

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” 2008.gadā finansējums bezdarbnieku stipendijām plānots 368,6 tūkst. Ls apmērā; prognozēts finansējums 2009.gadā un turpmāk – 664,0 tūkst. Ls,

tai skaitā:

1. Bezdarbnieku stipendijas profesionālās apmācības un neformālās izglītības apguves apmācības laikā:

Aprēķins 2008.gadam:

1.1. 40 Ls (stipendija vienam iesaistītajam profesionālās apmācības programmā) x 1387 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) x 3,3 mēneši (vidējais mācību ilgums) = 183 084 Ls,

1.2. 25 Ls (stipendija vienam iesaistītajam neformālās izglītības apguves apmācības programmā) x 2383 (iesaistīto bezdarbnieku skaits neformālās izglītības apguves apmācības laikā) x 1,5 mēneši (vidējais mācību ilgums neformālās izglītības apguves apmācības laikā) = 89 362,5 Ls,

1.3. īres vai transporta izmaksas –

1 Ls (vienā dienā) x 21 (darba dienu skaits) x 1387 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) x 3,3 mēneši (vidējais mācību ilgums) = 96 119,1 Ls.

Kopā: 183 084 Ls + 89 362,5 Ls + 96 119,1 Ls = 368 565,6 Ls

Aprēķins 2009.gadam un turpmāk:

1.1. bezdarbnieku stipendijas -

40 Ls (2008.gada bezdarbnieku stipendija) + 30 Ls (vidējās īres vai transporta izmaksas) = 70 Ls (stipendija vienam iesaistītajam profesionālās apmācības programmā) x 1810 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) x 3,3 mēneši (vidējais mācību ilgums) = 481 110 Ls,

1.2. 70 Ls x 0,5 (50% no bezdarbnieku stipendijas profesionālās apmācības laikā) = 35 Ls (stipendija vienam iesaistītajam neformālās izglītības apguves apmācības programmā) x 3484 (iesaistīto bezdarbnieku skaits neformālās izglītības apguves apmācības laikā) x 1,5 mēneši (vidējais mācību ilgums neformālās izglītības apguves apmācības laikā) = 182 910 Ls,

Profesionālajā apmācībā un neformālajā izglītībā iesaistāmo bezdarbnieku skaita pieaugums 2009.gadā plānots pamatojoties uz reģistrēto bezdarbnieku izteiktajām vēlmēm iesaistīties profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā un kvalifikācijas paaugstināšanā. Aģentūras datu bāzē reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuri ir izteikuši vēlmi piedalīties profesionālajā apmācībā un neformālās izglītības ieguves pasākumos vairākkārt pārsniedz plānoto apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku skaitu, kas rada nepieciešamību paaugstināt profesionālās apmācības un neformālās izglītības pieejamību.

Kopā: 481 110 Ls + 182 910 Ls =

664 020 Ls

Izdevumu palielinājums noteikumu projektā plānotajai bezdarbnieku stipendiju apmēra paaugstināšanai (tai skaitā saistībā ar profesionālās apmācības programmā iesaistīto bezdarbnieku skaita palielināšanu no 1387 uz 1810 un saistībā ar iesaistīto bezdarbnieku skaita palielināšanu no 2383 uz 3484 neformālās izglītības apguves apmācības laikā) 2009.gadā un turpmāk:

664 020 Ls – 368 565 Ls = 295 455 Ls.

Kompensējošie pasākumi:

Izdevumu samazinājums 125,4 tūkst. Ls apmērā tiks kompensēts saistībā ar īres un transporta izdevumu kompensāciju izmaksu pārtraukšanu 2009.gadā.

Aprēķins:

1 Ls (vienā dienā) x 21 (darba dienu skaits) x 1810 (iesaistīto bezdarbnieku skaits) x 3,3 mēneši (vidējais mācību ilgums) = 125 433 Ls.

Izdevumu samazinājums 170,0 tūkst. Ls apmērā tiks kompensēts no aktīvajam nodarbinātības pasākumam „Algoti pagaidu darbi” nodarbinātības speciālajā budžetā paredzētā finansējuma 1116,7 tūkst. Ls.

Lai to nodrošinātu 2009.gadā pasākumā „Algotie pagaidu darbi” tiks samazināts plānoto iesaistāmo bezdarbnieku skaits (2256) par 344 personām. Līdz ar to 2009.gadā pasākumā „Algotie pagaidu darbi” tiks iesaistīti 1912 bezdarbnieki.

Aprēķins:

Izdevumi algotajos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku darba samaksai -

160 Ls (minimālā darba alga) x 344 (bezdarbnieku skaits) x 3 mēneši (vidējais nodarbinātības ilgums) = 165,1 tūkst. Ls.

Izdevumi par normatīvajos aktos paredzēto veselības pārbaužu veikšanu algotajos pagaidu darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem –

15 Ls (izmaksas vienam bezdarbniekam) x 343 (bezdarbnieku skaits) = 5,2 tūkst Ls.

Kopā – 165,1 tūkst. Ls + 5,2 tūkst Ls = 170,3 tūkst. Ls.

6. Cita informācija

* - Nepieciešamais finansējums īres un transporta izdevumu kompensācijām 2008.gadā ir iekļauts likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”. Vienlaicīgi ar likumprojektu ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā”, kas paredz, ka ar 2009.gadu bezdarbnieku stipendijas apmērā profesionālās apmācības laikā tiek iekļautas vidējās īres vai transporta izmaksas un bezdarbnieku stipendijas apmērs neformālās izglītības apguves apmācības laikā tiek noteikts 50% no bezdarbnieku stipendijas profesionālās apmācības laikā.

Likumprojekta īstenošana katru gadu tiks nodrošināta piešķirto valsts speciālā budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts ir izstrādāts vienlaicīgi ar likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kā arī Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā”.

Vienlaicīgi ar šo likumprojektu tiek virzīts likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Pēc likumprojektu pieņemšanas Saeimā ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi „Noteikumi par bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā”.

Iepriekšminētajiem normatīvo aktu projektiem jāstājas spēkā vienlaicīgi ar likumprojektu 2009.gada 1.janvārī.

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms.
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu			Nav attiecināms.
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)	Komentāri
Nav attiecināms.	Nav attiecināms.	Nav attiecināms.
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem		Nav attiecināms.
6. Cita informācija		Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Nav attiecināms.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nav attiecināms.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Nav attiecināms.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Nav attiecināms.
5. Cita informācija	Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta pieņemšana nepaplašinās līdzšinējās Nodarbinātības valsts aģentūras funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas vēstnesis”, kā arī interneta portālā www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav attiecināms.

Labklājības ministre I.Purne

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

R.Beinarovičs

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

K.Bajārs

22.04.2008.17:24

2480

Kaspars Bajārs,

Labklājības ministrijas Darba departamenta

Darba tirgus attīstības nodaļas vadītāja vietnieks,

Tel.: 67021571, fakss: 67021505, e-pasts: Kaspars.Bajars@lm.gov.lv