Rīgā

2008.gada 19.novembrī.

Saeimas Prezidijam

Sociālo un darba lietu komisija 12.novembra sēdē izskatīja likumprojektu Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (nr.781/ Lp9).

Likumprojektu Komisija atbalstīja otrajam lasījumam un lūdz iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: Likumprojekta salīdzinošā tabula uz 14 lapām.

Patiesā cieņā,

Komisijas priekšsēdētāja A.Barča

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Nr.781/Lp9)

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	1.lasījumā nobalsotā redakcija	N.p.k.	2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi (7)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 15.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 15.nr.) šādus grozījumus:
2.pants. Likuma darbības joma (1)Likums nosaka bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus.
(2) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām ir tiesīgas saņemt šādas personas: 1) Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, vai minēto personu laulātais, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 2) Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Šveices Konfederācijas pilsonis, vai minēto personu ģimenes loceklis, kam ir Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 3) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 4) persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 5) persona, kurai ir Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja sakarā ar Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas laulātais, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 6) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar pagaidu aizsardzības statusa piešķiršanu Latvijā; 7) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijā; 8) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar cilvēku tirdzniecības upura statusa piešķiršanu Latvijā.		1.	Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija Izteikt 2.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: ‘’1) Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kurai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, vai minēto personu ģimenes loceklis, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;’’	Neatbalstīts
3.pants. Aktīvie nodarbinātības pasākumi (1) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir šādi: 1) profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana; 2) algoti pagaidu darbi; 3) pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, jo īpaši pasākumi sociālo un funkcionālo prasmju pilnveidei un psiholoģiskā atbalsta pasākumi, pasākumi darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu, kā arī darba meklēšanas metožu apguvei, neformālās izglītības ieguvei, tai skaitā valsts valodas apguvei un tālākizglītības izvēlei, nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, kā arī citi pasākumi, kas veicina bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū; 4) pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši personām no 15 līdz 24 (ieskaitot) gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām sešu mēnešu laikā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (bērna kopšanas perioda) beigām; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu (turpmāk — ilgstošie bezdarbnieki); personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, personām, kurām ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība; personām, kuras aprūpē kādu ģimenes locekli; personām, kuras bez darba ir ilgāk par vienu gadu; citiem bezdarbniekiem atbilstoši vietējā darba tirgus situācijai, kā arī citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa grupām; 5) pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai; 6) darba izmēģinājumi darba vietā, kas dod iespēju noteikt profesionālo piemērotību; 7) apmācība pie darba devēja; 8) kompleksie atbalsta pasākumi. (2) Aktīvo nodarbinātības pasākumu mērķis ir īstenot darba tirgus politiku, lai samazinātu bezdarbu un veicinātu iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, jo īpaši lai: 1) motivētu bezdarbniekus, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus aktīvāk meklēt darbu; 2) veicinātu darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga un apmācīta darbaspēka veidošanu; 3) veicinātu indivīda konkurētspējas paaugstināšanu; 4) veicinātu vienlīdzīgu iespēju radīšanu personām, kuras vēlas iekļūt darba tirgū.		2.	Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija Papildināt 3.panta pirmās daļas 4.punktu aiz skaitļiem un vārdiem ‘’no 15 līdz 24(ieskaitot) gadu vecumam;’’ ar vārdiem ‘’personām ar nepietiekamu valsts valodas zināšanu līmeni;’’	Neatbalstīts
4.pants. Ministru kabineta kompetence (1) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu). (2) Ministru kabinets nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu realizētāju izvēles principus. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī stipendijas un kompensācijas apmēru un kārtību, kādā piešķirama stipendija neformālās izglītības ieguves laikā, kā arī stipendijas apmēru. (4) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka statusa un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtību un statusa piešķiršanai nepieciešamos dokumentus. (5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izveidojamas darba vietas personām, kurām noteikta invaliditāte.	1.Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka stipendijas apmēru profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā un stipendijas piešķiršanas kārtību.”				1.Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā: ”(3) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka stipendijas apmēru profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā un stipendijas piešķiršanas kārtību.”
(6) Ministru kabinets nosaka to komersantu licencēšanas un uzraudzības kārtību, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus, ‘’____________’’ izsniegto licenču darbības apturēšanas un anulēšanas kārtību, licences saņēmēja pienākumus un tiesības, kā arī par licences saņemšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.		3.	Labklājības ministre I.Purne Papildināt 4.panta sesto daļu šādā redakcijā: aiz vārdiem „darbiekārtošanas pakalpojumus” ar vārdu „ārvalstīs”.	Neatbalstīts
(7) Ministru kabinets nosaka kritērijus komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanai kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības pasākumos, šo pasākumu finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību.   /Septītā daļa stājas spēkā 01.01.2008./ (8) Ministru kabinets nosaka kritērijus komersantu nodarbināto personu iesaistīšanai reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumos, šo pasākumu finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību.
6.pants. Nodarbinātības valsts aģentūra (1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. (2) Nodarbinātības valsts aģentūra: 1) atbilstoši kompetencei sagatavo priekšlikumus valsts politikas izstrādei un īstenošanai nodarbinātības jomā; 2) veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu; 3) reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus; 4) palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kā arī ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem iesaistīties darba tirgū; 5) organizē Nodarbinātības valsts aģentūras un darba devēju sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu, kā arī uzskaita darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas; 6) bez maksas informē par darba devēju pieteiktajām brīvajām darba vietām, kā arī par bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem; 7) organizē bezdarbnieku, darba meklētāju un darba devēju dialogu, lai samazinātu bezdarbu; 8) organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus; 9) bez maksas sniedz karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām, tādējādi palīdzot tām orientēties profesionālās piemērotības, kā arī pārkvalifikācijas jautājumos; 10) apkopo karjeras konsultācijām nepieciešamo informāciju, kā arī informāciju par izglītības iespējām; 11) izstrādā jaunas un pilnveido esošās karjeras konsultāciju metodes, kā arī sniedz palīdzību to ieviešanā; 12) apstiprina darba izsaukumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
13) licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus ‘’____________’’ (izņemot personu iekārtošanu darbā uz kuģiem);		4.	Labklājības ministre I.Purne Papildināt 6.panta otrās daļas 13.punktu šādā redakcijā: aiz vārdiem „darbiekārtošanas pakalpojumus” ar vārdu „ārvalstīs”.	Neatbalstīts
14) nodrošina Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām atbilstošas bezdarba situāciju valstī atspoguļojošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu; 15) sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām; 16) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un īstenošanā bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas, karjeras konsultāciju, kā arī darbaspēka kustības jomā; 17) veic citus normatīvajos aktos paredzētus uzdevumus.
(3) Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Centrālās statistikas pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, pašvaldību domēm (padomēm) un citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām tai noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.	2. Izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdu „(padomēm)”.				2. Izslēgt 6.panta trešajā daļā vārdu ”(padomēm)”.
(4) Informācijas pieprasīšanas un saņemšanas nodrošināšanai šā panta trešajā daļā minētās institūcijas slēdz sadarbības līgumus vai starpresoru vienošanās. (5) Nodarbinātības valsts aģentūra tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem. (6) Nodarbinātības valsts aģentūras izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet Nodarbinātības valsts aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.
9.pants. Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu un projektu finansēšana (1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu un šā likuma 5.panta ceturtajā daļā un 8.panta otrās daļas 4.punktā minēto projektu finansēšanā kopā ar valsts vai pašvaldību, vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta īstenotāja vai palīdzības saņēmēja līdzekļi.
(2) Aktīvos nodarbinātības pasākumus finansē, kā arī stipendiju un īres un transporta izdevumus bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendiju neformālās izglītības ieguves laikā apmaksā no valsts pamatbudžeta un no nodarbinātības speciālā budžeta.	3.Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Aktīvos nodarbinātības pasākumus, kā arī bezdarbnieka stipendijas profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā apmaksā no valsts pamatbudžeta un no nodarbinātības speciālā budžeta.”				3.Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā: ”(2) Aktīvos nodarbinātības pasākumus, kā arī bezdarbnieka stipendijas profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā apmaksā no valsts pamatbudžeta un no nodarbinātības speciālā budžeta.”
(3) Bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus finansē no valsts pamatbudžeta.
13.pants. Bezdarbnieka tiesības Bezdarbniekam ir tiesības: 1) piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kā arī saņemt citus Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus; 2) saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”;
3) saņemt stipendiju un īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un saņemt stipendiju neformālās izglītības ieguves laikā; 4) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām; 5)saņemt karjeras konsultācijas.	4.Izteikt 13.panta 3.punktu šādā redakcijā: „3) saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;”.				4.Izteikt 13.panta 3.punktu šādā redakcijā: ”3) saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;”.
17.pants. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi (1) Darbiekārtošanas pakalpojumi ir: 1) starpniecības pakalpojumi darbiekārtošanā: a) pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina personai darba vai civildienesta attiecību nodibināšanu, kā arī strādāšanu par atlīdzību starptautiskā jaunatnes kultūras, izglītības, nodarbinātības un pieredzes apmaiņas programmā (starptautiskā aukļu apmaiņas programmā, izglītības un darba programmā, darba un ceļošanas un brīvdienu darba programmā un citās programmās), b) pakalpojumi, kas saistīti ar darba meklēšanu, ar to saprotot konsultēšanu darbiekārtošanas jautājumos, informēšanu par brīvajām darba vietām un citus līdzvērtīgus pakalpojumus, kas paredzēti, lai piedāvātu vai atvieglotu personai darba tiesisko attiecību nodibināšanu, c) pakalpojumi darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar darba sludinājumu izvietošanu un reklāmu, ja vien šādas reklāmas mērķis nav darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana; 2) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku personai, kuras labā un vadībā tiks veikts darbs.
(2) Sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus ‘’___________’’ (izņemot personu iekārtošanu darbā uz kuģiem) atļauts komersantiem, kuriem Nodarbinātības valsts aģentūra izsniegusi attiecīgu licenci.		5.	Labklājības ministre I.Purne Papildināt 17.panta otro daļu aiz vārdiem „darbiekārtošanas pakalpojumus” ar vārdu „ārvalstīs”.	Neatbalstīts
(3) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties komersantiem, kuriem Satiksmes ministrija izsniegusi attiecīgu licenci. (4) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, minētajam komersantam, pirms viņš uzsāk šādu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ir pienākums rakstveidā par to informēt Nodarbinātības valsts aģentūru.
(5) Administratīvo aktu par licences izsniegšanu, kā arī par licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu izdod Nodarbinātības valsts aģentūras izveidota licencēšanas komisija.		6.	Sociālo un darba lietu komisija Izteikt 17.panta piekto daļu šādā redakcijā: ‘’(5)Administratīvo aktu par licences izsniegšanu, kā arī par licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu izdod Nodarbinātības valsts aģentūra.’’	Atbalstīts	5.Izteikt 17.panta piekto daļu šādā redakcijā: ”(5)Administratīvo aktu par licences izsniegšanu, kā arī par licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu izdod Nodarbinātības valsts aģentūra.’’
(6) Administratīvā akta par licences izsniegšanu, licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Pārejas noteikumi 1. Līdz Nodarbinātības valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Nodarbinātības valsts dienests”, kas ir Labklājības ministrijas pārziņā. 2………………; 3………………; ………. 12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.24 "Bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.(21.06.2007. likuma redakcijā)
13……	5.Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā: "13. Šā likuma 6.panta trešajā daļā izdarītie grozījumi attiecībā uz vārda "padomēm" izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā."				6.Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā: "13. Grozījums šā likuma 6.panta trešajā daļā attiecībā uz vārda "(padomēm)" izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā."
	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.	7.	Sociālo un darba lietu komisija Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.