Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

18.06.2008.                   Nr.90/TA-1255

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Robežsardzes likumā". Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rogozins 67075643, andrejs.rogozins@rs.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 9 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija sēdes protokola
Nr.42  14.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                   I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Robežsardzes likumā

 

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 14.nr.; 2008, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 15.panta pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā vārdu "esošas" ar vārdu "izsludinātas".

 

2. Papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

 

"15.1 pants. Robežsargu tiesības ievietot aizturētās personas pagaidu turēšanas telpā

(1) Robežsargiem ir tiesības aizturēto personu ievietot pagaidu turēšanas telpā (speciāli aprīkota telpa, kurā aizturētās personas tiek ievietotas un turētas apsardzībā).

(2) Pagaidu turēšanas telpā var ievietot aizturēto personu, ja:

1) nav noskaidrota tās identitāte;

2) ir pamatotas aizdomas par tās bēgšanas iespējamību;

3) tā nepakļaujas robežsargu likumīgajām prasībām;

4) ir pamatotas aizdomas, ka tā var nodarīt kaitējumu sev, robežsargiem, citām fiziskām personām vai mantai;

5) tā ir izsludināta meklēšanā.

(3) Pirms ievietošanas pagaidu turēšanas telpā personu pārmeklē tā paša dzimuma robežsargs. Pārmeklējamo personu vizuāli apskata, pārbauda pie tās esošos priekšmetus un izņem tos priekšmetus, kurus var izmantot uzbrukumam robežsargiem vai ar kuriem iespējams nodarīt kaitējumu citām fiziskām personām vai sev.

(4) Kārtību, kādā persona tiek ievietota un turēta pagaidu turēšanas telpā, un šādu vietu iekārtošanas un aprīkošanas prasības nosaka Ministru kabinets."

 

3. 17.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram" ar vārdiem "prokuratūras iestādei";

papildināt ceturto daļu aiz vārdiem "speciālos līdzekļus" ar vārdiem "(izņemot roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus)".

 

 

 

Iekšlietu ministrs

M.Segliņš

Likumprojekta „Grozījumi Robežsardzes likumā” anotācija

 

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts vajadzīgs

 

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevumus izstrādāt normatīvā akta projektu

 

            Normatīvā akta projekts ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra sēdē (protokols Nr. 7 49.§ 3.punkts) nolemtajam, kas paredz Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi Robežsardzes likumā”, paredzot iespēju aizturētās personas ievietot pagaidu turēšanas vietās (telpās) un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā personas tiek ievietotas un turētas pagaidu turēšanas vietās (telpās), un prasības šādu vietu (telpu) iekārtošanai.

 

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Saskaņā ar Robežsardzes likuma 2. pantu Valsts robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Valsts robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.

Atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei ir konstatējami četri personu aizturēšanas režīmi, proti:

- personas aizturēšana saskaņā ar Kriminālprocesa likuma nosacījumiem;

- personas aizturēšana saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa nosacījumiem;

- personas aizturēšana saskaņā ar Imigrācijas likuma nosacījumiem;

- personas aizturēšana saskaņā ar Patvēruma likuma nosacījumiem.

Saskaņā ar Robežsardzes likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktu robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un termiņos aizturēt:

a) personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izmeklēšana ir Robežsardzes kompetencē, kā arī personas, kas izdarījušas administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Robežsardzes kompetencē,

b) personas, kuras mēģinājušas pārvietot vai pārvietojušas pāri valsts robežai ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā ievest vai no Latvijas Republikas izvest aizliegtos priekšmetus, kā arī mēģinājušas ievest vai izvest preces un citus priekšmetus, apejot muitas kontroli,

c) meklēšanā esošas personas, transportlīdzekļus un šajos transportlīdzekļos esošās personas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 254. panta 2. punktu Valsts robežsardzes amatpersonas var administratīvā kārtā aizturēt personu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus ir konstatējuši robežsargi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā aizturētā persona, uz šo brīdi tiek ievietota speciāli iekārtotās telpās, kuras ir izveidotas Valsts robežsardzes struktūrvienībās. Gadījumā, ja attiecīgajā Valsts robežsardzes struktūrvienībā nav šādu telpu, minētās personas atbilstoši Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1. panta otrās daļas nosacījumiem tiek ievietotas attiecīgās telpās Valsts policijas struktūrvienībā.

Aizturētās personas, izņemot kriminālprocesuālā kārtībā aizturētās personas nepieciešamības gadījumā, tiek ievietotas speciāli iekārtotās telpās, kuras ir izveidotas Valsts robežsardzes struktūrvienībās. Gadījumā, ja tuvākā Valsts robežsardzes struktūrvienībā nav attiecīgu telpu, minētās personas tiek ievietotas pagaidu turēšanas telpās Valsts policijas struktūrvienībā.

Gadījumos, kad Valsts robežsardze veic personas aizturēšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma nosacījumiem, aizturētās personas turēšanu apsardzībā nodrošina Valsts policijas struktūrvienības.

Atbilstoši Imigrācijas likuma 51. panta pirmās daļas nosacījumiem Valsts robežsardzes amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku, izņemot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu:

1) ja viņš nelikumīgi šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu vai citādi pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā;

2) lai izraidītu no Latvijas Republikas ārzemnieku, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta pirmo daļu;

3) lai izpildītu lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no Latvijas Republikas;

4) lai izpildītu papildsodu — izraidīšana no Latvijas Republikas.

Atbilstoši Imigrācijas likuma 59. panta pirmās daļas nosacījumiem aizturēto ārzemnieku ievieto speciāli iekārtotās telpās vai izmitināšanas centrā, šķirti no kriminālprocesuālā kārtībā aizturētām vai apcietinātām personām.

Atbilstoši Patvēruma likuma 14. panta nosacījumiem Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt patvēruma meklētāju līdz 10 diennaktīm, ja:

1) nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte;

2) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procesu;

3) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā;

4) tas nepieciešams valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.

Valsts robežsardze patvēruma meklētāju aiztur un tiesnesis lēmumu par patvēruma meklētāja aizturēšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Patvēruma meklētājs aizturēšanas laikā tiek izmitināts šim nolūkam paredzētās telpās atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu:

1) robežkontroles punktā vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja iesniegums izskatīts šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā (persona, kura ierodas Latvijas Republikā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa vai alternatīvo statusu, iesniedz iesniegumu robežsargam robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā);

2) Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja iesniegums iesniegts Valsts robežsardzes teritoriālajai struktūrvienībai.

            Šobrīd neviens normatīvais akts nenosaka Valsts robežsardzes struktūrvienībās izveidoto pagaidu turēšanas telpu tiesisko statusu un to iekārtošanas un aprīkošanas prasības.

            Aizturēto personu pagaidu turēšanas telpas, ievērojot vienotos ierīkošanas principus, ir izveidotas šādās Valsts robežsardzes struktūrvienībās, kas nodrošina robežkontroli pie ārējās robežas:

1.         Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldē (2 telpas, 2006. un 2007. gadā nav izmantotas);

2.         Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Pededzes robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

3.         Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Bērziņu robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

4.         Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Lavošnieku robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

5.         Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Šķilbenu robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

6.         Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Punduru robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

7.         Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Kārsavas dzelzceļa robežkontroles punktā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

8.         Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Grebņevas robežkontroles punktā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

9.         Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļā (2 telpas, 2006. un 2007. gadā nav izmantotas);

10.     Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Opoļu robežapsardzības nodaļā (2 telpas, 2006. gadā izmantotas 2 reizes, 2007. gadā izmantotas 2 reizes);

11.     Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktā (1 telpa, 2006. gadā izmantota 9 reizes, 2007. gadā izmantota 40 reizes);

12.     Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Pasienes robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. gadā nav izmantota, 2007. gadā izmantota 1 reizi);

13.     Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Terehovas robežkontroles punktā (2 telpas, 2006. un 2007. gadā nav izmantotas);

14.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Šķaunes robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

15.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Šķaunes robežapsardzības nodaļas Meikšānu robežpārejas punktā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

16.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

17.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļas Vorzovas robežpārejas punktā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

18.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

19.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kaplavas robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

20.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kaplavas robežapsardzības nodaļas Kaplavas robežpārejas punktā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

21.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļā (1 telpa, 2006. gadā izmantota 4 reizes, 2007. gadā nav izmantota);

22.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Pāternieku robežkontroles punktā (1 telpa, 2006. gadā izmantota 2 reizes, 2007. gadā izmantota 10 reizes);

23.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežkontroles punktā (1 telpa, 2006. gadā izmantota 1 reizi, 2007. gadā nav izmantota);

24.     Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Indras robežkontroles punktā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota);

25.     Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Rīgas ostas robežkontroles punktā (1 telpa, 2006. un 2007. gadā nav izmantota).

            Valsts robežsardzes struktūrvienības, kas nodrošina imigrācijas kontroles pasākumu veikšanu pie iekšējām robežām un valsts iekšienē šobrīd nav nodrošinātas ar aizturēto personu pagaidu turēšanas telpām (vietām).

            Ņemot vērā, ka saskaņā ar Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmumu Nr. 2007/801/EK par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā nosacījumiem Latvijas Republika kopš 2007. gada 21. decembra pie sauszemes iekšējām robežām, bet kopš 2008. gada 30. marta arī attiecībā uz robežām lidostās, pilnā apjomā piemēro Šengenas acquis noteikumus, kas reglamentē personu pārbaudes atcelšanu tiem šķērsojot iekšējo robežu ir paredzams telpu, ko izmanto aizturēto personu izvietošanai, izmantošanas pieaugums, it īpaši par pārkāpumiem, kas saistīti ar uzturēšanās Latvijas Republikā un vīzu režīma neievērošanu, kā arī iekšējās robežas šķērsošanas nosacījumu neievērošanu.

 

3. Normatīvā akta projekta būtība

 

            Normatīvā akta projekts paredz:

            - noteikt, ka robežsargiem ir tiesības aizturētās personas ievietot pagaidu turēšanas telpā, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt kārtību, kādā personas tiek ievietotas un turētas pagaidu aizturēšanas vietā un šādu vietu iekārtošanas un aprīkošanas prasības;

            - precizēt nosacījumu par aizliegumu lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus un dienesta suņu izmantošanu;

            - noteikt minimālās drošības prasības pirms personas ievietošanas pagaidu turēšanas telpā.

 

4. Cita informācija

 

Nav attiecināms.

 

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Vispārējā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

 

            Normatīvā akta projekts nodrošinās Valsts robežsardzes amatpersonu rīcības, kas saistīta ar cilvēka pārvietošanas brīvības ierobežošanu pārredzamību, kā arī veicinās šis rīcības tiesiskās kontroles iespējas.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstākā resursu izmantošanas efektivitāte

 

            Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 

            Nav attiecināms.

4. ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 

            Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

            Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1.dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņošanu vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 

            Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

 

            Nav attiecināms.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

Rādītāji

 

(tūkst. latu)

 

 

 

2008. gads

 

Turpmākie trīs gadi

 

 

2009. gads

 

 

2010. gads

 

2011. gads

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

6. Cita informācija 

 

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

Nav attiecināms.

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 

            Papildus nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā personas tiek ievietotas un turētas pagaidu turēšanas vietā un prasības šādu vietu iekārtošanai

            Ministru kabineta noteikumu projektu plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr. 111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219.punktā noteiktajā termiņā.

 

2. Cita informācija

 

            Nav attiecināms.

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

            Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 

            Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 

            Nav attiecināms.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 

            Nav attiecināms.

 

2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

            Nav attiecināms.

 

            Nav attiecināms.

 

            Nav attiecināms.

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

 

 

            Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 

            Nav attiecināms.

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

 

            Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

            Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija nav noskaidrota

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 

            Nav attiecināms.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 

            Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

            Nav attiecināms.

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

            Jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

            Sabiedrība par normatīvā akta ieviešanu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to informācijas sistēmā “NAIS”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

            Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

            Nav attiecināms.

 

 

 

            Iekšlietu ministrs                                                          M. Segliņš

 

 

 

 

Valsts sekretārs

 

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

 

 

 

 

 

A. Straume

M. Rāzna

T. Stragova

A. Rogozins

 

 

23.04.2008. 09:56

2216

A.Rogozins

andrejs.rogozins@rs.gov.lv, 67075643