R ī g ā

2008.gada 17.jūnijā

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu Sociālo un darba lietu komisija iesniedz likumprojektu „Latvijas Sarkanā Krusta likums”.

Pielikumā: likumprojekts ar anotāciju uz 4 lpp.

Komisijas priekšsēdētāja A.Barča

Likumprojekts

LATVIJAS SARKANĀ KRUSTA LIKUMS

I Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis ir noteikt Biedrības „Latvijas Sarkanais Krusts” (turpmāk tekstā – Latvijas Sarkanais Krusts) tiesisko statusu, darbības pamatuzdevumus, Sarkanā Krusta emblēmas un nosaukuma „Sarkanais Krusts” lietošanas pamatu.

2.pants. Latvijas Sarkanais Krusts ir biedrība, kas darbojas visā Latvijas Republikas teritorijā kā brīvprātīgs palīgs valsts institūcijām un pašvaldībām humānās darbības jomā, sniedzot palīdzību katastrofu un bruņoto konfliktu gadījumos.

3.pants. Latvijas Sarkanais Krusts ietilpst Starptautiskajā Sarkanā Krusta un Sarkanā pusmēness kustībā, kura sastāv no Starptautiskās Sarkana krusta Komitejas, Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību Federācijas un Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālajām biedrībām.

4.pants. Latvijas Sarkanais Krusts ir vienīga valsts atzīta Sarkanā Krusta nacionālā biedrība Latvijas Republikā. Latvijas Sarkanais Krusts ir 1918.gada 20.novembrī dibināts un 1923.gada 10.janvārī Starptautiskā Sarkanā Krusta atzīts Latvijas Sarkanā Krusta tiesību pārmantotājs.

5.pants. Latvijas Sarkanā Krusta darbību regulē šis likums, 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijas (turpmāk – Ženēvas konvencijas) un šo konvenciju 1977.gada 8.jūnija un 2005.gada 8.decembra papildprotokoli (turpmāk – papildprotokoli) un citi normatīvie akti.

II Latvijas Sarkanā Krusta biedrības darbības pamatuzdevumi

6.pants. Latvijas Sarkanā Krusta biedrībai ir šādi darbības pamatuzdevumi:

1) sniegt palīdzību bruņotos konfliktos cietušajām personām, saskaņā ar Ženēvas Konvenciju un to papildprotokolu principiem;

2) būt gataviem reaģēt ārkārtas situācijās, sniedzot palīdzību cietušajiem, apmācīt iedzīvotājus pirmās palīdzības sniegšanā;

3) veikt humāno darbu sabiedrības labā, uzlabojot cilvēku, kuru veselība un dzīvība ir apdraudēta, dzīves apstākļus;

4) sadarbībā ar Iekšlietu un Ārlietu ministrijām veikt pazudušo tuvinieku meklēšanu, bruņotu konfliktu laikā kritušo tuvinieku kapavietu apzināšanu, veikt saraksti ar personām, kuras atrodas bruņoto konfliktu darbības zonā un veicināt ģimeņu atkal apvienošanos;

5) popularizēt starptautiskās humanitārās tiesības un Starptautiskās Sarkanā Krusta kustības pamatprincipus;

6) popularizēt un veicināt bezatlīdzības asins donoru kustību.

III Sarkanā Krusta emblēmas un nosaukuma lietošana

7.pants. Sarkanā Krusta emblēma, kā arī nosaukums „Sarkanais Krusts” Latvijas Republikā ir izmantojami saskaņā ar Ženēvas Konvencijām un to papildprotokoliem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

8.pants. Sarkanā Krusta emblēmai ir divas funkcijas:

1) aizsargājušā, kuru izmanto personas un transportlīdzekļi saskaņā ar Ženēvas konvencijām un to papildprotokoliem;

2) norādošā, kuru miera laikā izmanto, lai norādītu, ka persona vai objekts pieder Sarkanā Krusta biedrībai.

9.pants. Sarkanā Krusta emblēmu kā aizsargājošo zīmi izmanto:

1) nacionālo bruņoto spēku medicīniskais dienests, lai apzīmētu medicīnisko personālu, medicīniskās vienības un transporta līdzekļus uz sauszemes, uz ūdens un gaisā;

2) nacionālo bruņoto spēku reliģiskais personāls;

3) civilais medicīniskais personāls un ārstniecības iestādes, kas bruņota konflikta gadījumā sniedz medicīnisko palīdzību ievainotajiem, slimajiem un kuģu avārijas cietušajiem, kā arī uz transporta līdzekļiem, kas bruņota konflikta gadījumā pārvadā ievainotos, slimos un kuģu avārijas cietušos;

4) civilais reliģiskais personāls bruņota konflikta gadījumā.

10.pants. Bruņota konflikta gadījumā Nacionālo bruņoto spēku medicīniskais personāls un reliģiskais personāls valkā apsējus un izmanto identifikācijas kartes ar Sarkanā Krusta emblēmu. Roku apsējus un identifikācijas kartes izgatavo un izsniedz Latvijas Sarkanais Krusts.

11.pants. Bruņota konflikta gadījumā civilais medicīniskais personāls un civilais reliģiskais personāls, kā arī Latvijas Sarkanā Krusta personāls valkā roku apsējus un izmanto identifikācijas kartes ar Sarkanā Krusta emblēmu. Roku apsējus un identifikācijas kartes izgatavo un izsniedz Latvijas Sarkanais Krusts.

12.pants. Latvijas Sarkanais Krusts ir tiesīgs lietot Sarkanā Krusta emblēmu un nosaukumu „Sarkanais Krusts”:

1) lai popularizētu zināšanas par Starptautisko Sarkanā Krusta kustību un starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

2) līdzekļu piesaistes pasākumos un saņemot ziedojumus no fiziskām un juridiskām personām Latvijas Sarkanā Krusta darbības nodrošināšanai;

3) lai atzīmētu labdarības kravas sūtījumus katastrofu, izņēmuma stāvokļa bruņota konflikta gadījumos, kā arī Latvijas Republikas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem;

4) uz Latvijas Sarkanā Krusta izsniegtajām pateicībām un goda zīmēm.

13.pants. Šā likuma 12.panta 2.punktā minētajā gadījumā Latvijas Sarkanais Krusts var atļaut komersantiem vai citām organizācijām izmantot Sarkanā Krusta emblēmu, ja ievēroti sekojoši nosacījumi:

1) Sarkanā Krusta emblēmas izmantošana nedrīkst radīt sabiedrībā pārpratumus par tās lietotāja darbības un to produktu kvalitātes saistību ar Sarkanā Krusta emblēmu vai Latvijas Sarkano Krustu;

2) līdzekļu piesaistes pasākumi ir ierobežoti laikā un teritorijā;

3) līdzekļu piesaistes pasākumos iesaistītai komersants vai cita organizācija nedrīkst veikt darbības, kas pretrunā ar Starptautiskās Sarkanā Krusta kustības principiem un mērķiem;

4) Latvijas Sarkanā Krusta biedrība noslēdz rakstisku līgumu ar komersantu vai citu organizāciju par Sarkanā Krusta emblēmas izmantošanu, paredz Latvijas Sarkanā Krusta biedrības tiesības lauzt līgumu, ja tiek pārkāpti Sarkanā Krusta emblēmas lietošanas nosacījumi;

5) Sarkanā Krusta emblēmu lieto ar atsauci, ka komersants vai organizācija atbalsta Latvijas Sarkano Krustu.

14.pants. Par Sarkanā Krusta emblēmas un nosaukuma „Sarkanais Krusts” lietošanas pārkāpumiem miera laikā un bruņota konflikta gadījumā persona tiek saukta pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Likumprojekta “ Latvijas Sarkanā Krusta likums” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Sarkanais Krusts ir biedrība, kas iekļaujas vienīgās visā pasaulē atzītās starptautiskās organizācijas – Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības sastāvā. Starptautiskajai Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustībai pasaulē ir īpašs statuss un īpaši uzdevumi – tā darbojas kā rezervists un civilo iedzīvotāju atbalstītājs karstajos pasaules punktos. Daudzās valstīts Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības organizācijas darbojas atbilstoši šajās valstīs pieņemtajiem likumiem. Arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja aicina valstu valdības pieņemt likumus, kas reglamentētu šo organizāciju statusu konkrētajā valstī. Katrā valstī var būt tikai viena Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrība. Latvijas Sarkanais Krusts darbību uzsāka 1918.gada 20.novembrī kā biedrība. Pirmās Latvijas Republikas laikā tika pieņemts īpašs likums par Latvijas Sarkano Krustu, kas bija lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas deva neatsveramu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju atbalstīšanai Otrā pasaules kara laikā, kā arī okupāciju periodos, organizēja palīdzību mazaizsargātiem iedzīvotājiem. Latvijas Sarkanā Krusta darbība atjaunota 1991.gada 26.aprīlī, biedrība savu statusu atjaunoja Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas sastāvā 1991.gada 25.novembrī.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojektā paredzēts noteikt Latvijas Sarkanā Krusta statusu, biedrības pamatuzdevumus, emblēmas un nosaukuma lietošanu. Pēc likuma pieņemšanas kļūtu iespējama Krimināllikuma 287.pantā paredzētās sankcijas piemērošana, kas paredz sodu par Sarkanā Krusta, Sarkanā Pusmēness un Zili Baltā Vairoga zīmju neatļautu lietošanu, un konkrēti par Sarkanā Krusta, Sarkanā Pusmēness vai Zili Baltā Vairoga zīmju, kā arī Sarkanā Krustu vai Sarkanā Pusmēness nosaukuma neatļautu lietošanu.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Likuma pieņemšanai ir būtiska nozīme pilsoniskas demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.		Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
Likumprojekts atbilst 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijām „Konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā”, „Konvencija par jūras bruņoto spēku ievainoto, slimo un kuģu avārijas cietušo stāvokļa uzlabošanu’, „Konvencija par sauszemes bruņoto spēku ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu”, „Konvencija par attieksmi pret karagūstekņiem” kā arī 1977.gada un 2005.gada papildprotokoliem. Pieņemot likumu, tiktu izpildīts Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness komitejas aicinājums valstīm pieņemt atsevišķus likumus, kas reglamentē Sarkanā Krusta biedrību statusu.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Notikušas konsultācijas ar Latvijas Sarkanā Krusta biedriem
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija			Lēmums par likumprojekta virzīšanu pieņemts Latvijas Sarkanā Krusta XIV un XV kongresos.
3. Cita informācija			-
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Normatīvā akta izpilde neietekmē valsts vai pašvaldību institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Sabiedrība tiks informēta, publicējot normatīvo aktu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī organizējot uz ģimeņu aizsardzību un atbalstu vērstus pasākumus Starptautiskajā ģimenes dienā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības.