Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 

2008. gada 2.jūlijā

9/5-2

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

            Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut š.g. 3.jūlija Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” (Nr.775/Lp9).

 

 

            Pielikumā: likumprojekta tabula, ­___ lp.

 

 

 

                        Ar cieņu

 

 

 

 

 

                                                                                        J.Strazdiņš

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētājs

 

 

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija                                                                                                                                  Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījums Augstskolu likumā

(Nr.775/Lp9)

 

< td width=244 valign=top style='width:183.0pt;border-top:none;border-left: none;border-bottom:solid windowtext .5pt;border-right:solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt:solid windowtext .5pt;mso-border-left-alt:solid windowtext .5pt; padding:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt'>

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

(16)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 Augstskolu likums

 

Grozījums Augstskolu likumā

 

 

 

 

Grozījums Augstskolu likumā

 

    Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6., 11.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

      Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; 2007, 6., 11.nr.) šādu grozījumu:

3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas specifiskās darbības jomas — māksla, arhitektūra, teoloģija, drošība vai valsts aizsardzība. Augstskolu īstenotās studiju programmas iedalāmas šādās tematiskajās grupās:

1) izglītība;

2) humanitārās zinātnes un māksla;

3) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

4) dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5) inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

6) lauksaimniecība;

7) veselības aprūpe un sociālā labklājība;

8) pakalpojumi.

(2) Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — doktora zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

(3) Universitāte ir augstskola, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1) īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmās promocijas darbu aizstāvēšana notiek katru gadu;

2) vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;

3) izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās;

4) galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.

(4) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu).

(5) Vārdus “universitāte”, “augstskola”, “akadēmija” vai “koledža” ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas, vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu “universitāte” savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu “institūts”.

(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

1.

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Aizstāt likuma 3.panta pirmajā daļā esošos vārdus „divdesmit procentiem” ar vārdiem „trīsdesmit procentiem”, savukārt esošo vārdus „trīsdesmit procentiem” aizstāt ar vārdiem „četrdesmit procentiem”.”

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

    46.pants. Uzņemšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)

(1) Augstskola un koledža ir tiesīga uzņemt studējošos noteiktā studiju programmā tikai pēc tam, kad saņemta licence attiecīgās studiju programmas īstenošanai.

(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas un koledžas studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un koledža, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais ar augstskolu vai koledžu rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

centralizētos eksāmenus.

 

 

 

 

 

(3) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.

 

     Izteikt 46. panta trešo daļu šādā redakcijā:

     “(3) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, vai personas ar īpašām vajadzībām, vai Latvijas pieaugušo izlases sportisti, kuri vienlaikus ir arī Latvijas olimpiskās komandas dalībnieki un gatavojas startam vasaras olimpiskajās spēlēs, ja viņi absolvē izglītības iestādi un stājas augstskolā gadā, kad notiek olimpiāde. Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets. Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Juridiskais birojs

     Izslēgt likumprojektā ierosināto likuma 46.panta trešās daļas grozījumu. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

     Papildināt 46. pantu ar (31) daļu šādā redakcijā:

     “(31) Papildus šā panta trešajā daļā minētajām personām tiesības tikt uzņemtām studiju programmā pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas ir arī personām, kurām šādas tiesības pēc atsevišķa Ministru kabineta locekļa ierosinājuma noteicis Ministru kabinets sakarā ar attiecīgo personu  īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, ja vien  šīs personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bijušas atbrīvotas no vidējās izglītības valsts pārbaudījumiem.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

    Papildināt 46. pantu ar (31) daļu šādā redakcijā:

     “(31) Papildus šā panta trešajā daļā minētajām personām tiesības tikt uzņemtām studiju programmā pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas ir arī personām, kurām šādas tiesības pēc atsevišķa Ministru kabineta locekļa ierosinājuma noteicis Ministru kabinets sakarā ar attiecīgo personu  īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, ja vien  šīs personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bijušas atbrīvotas no vidējās izglītības valsts pārbaudījumiem.”

(4) Augstskola un koledža, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu izpildi.

(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam.

(6) Ministru kabinets katru gadu nosaka sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Pirms uzņemšanas sākuma termiņa augstskolai nav tiesību slēgt ar studijām saistītus līgumus ar iespējamiem reflektantiem.

(7) Augstskola un koledža katram studējošajam noformē personas lietu. Personas lietā iekļauj vismaz šādus dokumentus:

1) vidējo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

2) iepriekš iegūtu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

3) pases vai personas apliecības kopiju;

4) studiju līgumu ar augstskolu vai koledžu par studijām izraudzītajā studiju programmā;

5) dokumentus, kas apliecina studējošā studiju gaitu un rezultātus citās augstskolās vai koledžās, kā arī studiju programmas vai tās daļas apguvi, ja uz šo dokumentu pamata studiju programmā ieskaitīti citā augstskolā iegūti kredītpunkti;

6) studējošā dokumentus par studiju gaitu (studiju karte);

7) augstskolas vai koledžas izsniegto izglītības dokumentu kopijas vai norakstus un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas;

8) uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā kopiju, ja studējošajam šāda atļauja nepieciešama.

(8) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004. likumu un 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.pants. Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

(11) Akreditētajās augstskolās un koledžās vismaz viena astotā daļa no valsts budžeta finansētajām vietām rezervējama personām, kuras ir atvaļinātas no obligātā militārā dienesta un ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas uzņemtas kādā no valsts budžeta finansētajām studiju programmām.

(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu un koledžu. Finanšu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts augstskolas un koledžas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas un koledžas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas un koledžas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu un 19.04.2007. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma 52.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

     „(4) Valsts dibinātās augstskolās un koledžās studijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem.””

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma 52.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

      „Ja doktora studiju programmās studējošais saņem stipendiju no valsts budžeta līdzekļiem, tad tās apjoms mēnesī nav mazāks par četru minimālo mēnešalgu summu.””

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma 52.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

     „Akreditētas doktora studiju programmas un promocijas process visās augstskolās pilnībā tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.””

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

    “Papildināt likuma 52.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

     „Valsts konkursa kārtībā finansē ne mazāk kā vienu piektdaļu studiju vietu akreditētās studiju programmās juridisko un fizisko personu dibinātajās augstskolās. Konkursa kārtību nosaka Ministru kabinets.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

53.pants. Studējošo pašpārvalde

(1) Augstskolas vai koledžas studējošajiem ir sava pašpārvalde — vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā vai koledžā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Senāts vai koledžas padome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

(2) (Izslēgta ar 02.03.2006. likumu).

(3) Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

2) reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

(4) Augstskolas un koledžas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004. likumu un 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
    “Izteikt likuma 53.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
    „Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžetā studiju procesam paredzētajiem līdzekļiem.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

56.pants. Studiju reglamentācija

(1) Studijas augstskolā un koledžā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās.

(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums.

(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:

1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;

2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;

3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu un 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma 56.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

     „Lai veicinātu Latvijas studējošo starptautisko mobilitāti ne mazāk kā desmit procentus jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma īsteno svešvalodās, kuras ir Eiropas Savienības oficiālās valodas, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

63.pants. Doktora grāda piešķiršana

(1) Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru promocijas padome.

(2) Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums "Par zinātnisko darbību".

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma 63.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

     „Ierēdnim, kurš studē doktora studiju programmā, ik gadus pienākas apmaksāts papildus trīs kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, promocijas darba izstrādei, bet vienu reizi doktora studiju programmas apguves laikā – apmaksāts papildus astoņu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, promocijas darba izstrādei un zinātnisku pētījumu veikšanai ārpus iestādes.””

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

      Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma 63.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

      „Ierēdnim ar doktora zinātnisko grādu ik gadus pienākas apmaksāts ikgadējais sešu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, bet ik pēc sešiem gadiem – apmaksāts ikgadējais divpadsmit kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, zinātnisku pētījumu veikšanai vai zinātniskās kvalifikācijas pilnveidošanai ārpus iestādes.””

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

78.pants. Valsts finansējums

(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:

1) no valsts pamatbudžeta izglītībai - optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošu bāzes finansējumu, kas ietver līdzekļus komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam un personāla algām;

2) no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;

3) no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.

(2) Valsts finansiāli un materiāli nodrošina augstskolas tādā apjomā, kas garantē augstākās izglītības un zinātnes potenciāla atražošanu tajās un veicina kultūras un izglītības līmeņa celšanos Latvijā.

(3) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt papildu finansējumu no citiem zinātnes finansēšanas avotiem.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām citu juridisko un fizisko personu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts institūcija un privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām, par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas un koledžas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(6) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.96. likumu, 23.11.2000. likumu un 02.03.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma 78.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

     „(7) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai ne mazāku par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums augstākajai izglītībai sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.””

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
     „Papildināt likuma 78.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:
    “Valsts dibinātās augstskolas kā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņēmējas tiesību ziņā tiek pielīdzinātas valsts tiešās pārvaldes budžeta iestādēm.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

Pārejas noteikumi

1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 

2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas.

 4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim, ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku.

 6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes 12 locekļu sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību.

 8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finanšu līdzekļus universitāšu reformas īstenošanai.

 9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus.

 10.Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

 11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju un Latvijas Policijas akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā vai profesionālā specifika.

(1996.gada 27.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu)

 11.1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (10.1 pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46.panta trešā daļa), uzsāk 2004.gadā.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 13. Līdz 2001.gada 1.aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004.gadam.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības.

(2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)

 17. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim nosaka studiju līgumā ietveramos obligātos noteikumus (46.panta otrā daļa), studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību (46.panta astotā daļa), kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos (47.panta trešā daļa) un ārpus Latvijas studējošo personu uzskaites kārtību (82.panta otrā daļa).

(2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā)

 18. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar šā likuma 13.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas prasībām par studējošo īpatsvara izmaiņām augstskolas satversmes sapulcē un senātā un iesniedz tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2005.gada 10.jūnijam. Augstskolu satversmes sapulces un senāti, kas ievēlēti līdz 2004.gada 10.jūnijam, līdz attiecīgās satversmes sapulces vai senāta pilnvaru termiņa beigām turpina darboties, saglabājot augstskolas satversmē noteikto studējošo īpatsvaru.

(2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā)

 19. Augstskola nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina darboties līdzšinējā — valsts budžeta iestādes — statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2007.gada 1.maijam iesniedz nolikumu Izglītības un zinātnes ministrijai.

Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izdod noteikumus par attiecīgās koledžas nolikumu. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim uz attiecīgo koledžu neattiecas šā likuma 9.panta otrās daļas 3.punkta noteikumi.

(02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2007. likumu un 19.04.2007. likumu)

 20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 21. Šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 22. Darba līgumi, kas noslēgti ar augstskolu akadēmisko personālu līdz 2005.gada 31.augustam, ir spēkā līdz attiecīgajā darba līgumā noteiktā termiņa beigām.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 23. Šā likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 24. (Izslēgts ar 19.04.2007. likumu).

 25. Augstskolu likuma 3.panta pirmās daļas noteikums par personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 26. Šā likuma 3.panta piektās daļas trešajā teikumā ietvertais noteikums neattiecas uz augstskolām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim reģistrētas Augstskolu reģistrā un kuru nosaukumos (kā arī to izveidoto institūciju nosaukumos) ietverts vārds “institūts”.

(02.03.2006. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

Deputāts K.Šadurskis

    Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     “Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

     „27. Augstskolu likuma 52.panta ceturtās daļas noteikums par studiju pilnīgu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem valsts dibinātās augstskolās un koledžās stājās spēkā 2012. gadā. No 2010. gada no valsts budžeta līdzekļiem finansē ne mazāk par pusi no studiju vietām valsts dibinātās augstskolās un koledžās, un ne mazāk par pusi no studiju finansējuma apjoma valsts dibinātās augstskolās un koledžās.””

 

Deputāts K.Šadurskis

     Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

     „Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

     “Ministru kabinets nodod īpašumā augstskolām, kuras ir atvasinātas publiskas personas, to funkciju – studiju, pētniecības un pakalpojumu sabiedrībai – īstenošanai lietderīgo nekustamo īpašumu līdz 2008.gada 1.oktobrim.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nav atbalstīts

 

 

 

16.

Deputāts K.Leiškalns

      Papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās normu šādā redakcijā:

     “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

 

Atbalstīts

 

 

 

         Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.