Iesniedz Agrārās,vides un

 

 

11.12.2008.

9/9-

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Reģ. nr. 772/Lp9).

 

 

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

trešajam lasījumam uz …. lpp.

 

 

                   Ar cieņu,

                   komisijas priekšsēdētāja

 

 

                                                                   Anna Seile

                                                                   

         

 


 

 

Iesniedz Agrārās,vides un

reģionālās politikas komisija                                                                                                                                                         Likumprojekts trešajam lasījumam

                                                                                                                                                                                               

 

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

(reģ. nr. 772)

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Pr.nr.

Iesniegtie priekšlikumi

(3)

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

 

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

 

 

 

Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā

Veterinārmedicīnas likums

 

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 6., 15.nr.; 2004, 9., 18., 23.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Veterinārmedicīnas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 11.nr.; 2002, 2.nr.; 2003, 4., 6., 15.nr.; 2004, 9., 18., 23.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

1) dzīvnieku infekcijas slimības — slimības, kuru ierosinātāji (baktērijas, vīrusi, mikroskopiskās sēnes, vie nšūņi, prioni, ektoparazīti, endoparazīti) tieši vai dažādu faktoru ietekmē var tikt pārnesti no viena dzīvnieka uz citu dzīvnieku vai cilvēku;

 

 

 

 

 

3) epizootija — dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju;

 

 

 

 

 

4) praktizējošs veterinārārsts — veterinārārsts, kas ieguvis tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi un nodarbojas ar to;

 

 

 

 

 

5) valsts veterinārās uzraudzības objekti - dzīvnieku novietnes, dzīvnieku audzētavas un dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, tirdzniecību un demonstrēšanu publiskās izstādēs, dzīvnieku kolekcijas, cirki, inkubatori, dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas stacijas, embriju transplantācijas komersanti, dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēji, veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietas, individuālie veterināro pakalpojumu sniedzēji, eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku audzēšanas, izmantošanas un piegādes komersanti, izstādes, izsoles un citas vietas, kur notiek pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos, dzīvnieku patversmes un viesnīcas, zooveikali, dzīvnieku barības apritē iesaistītās personas, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas, pārstrādes vai iznīcināšanas komersanti, veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas komersanti, dzīvnieku izcelsmes produktu apritē iesaistītie komersanti, kā arī speciālie dzīvnieku transportēšanas līdzekļi, atkritumu poligoni un dzīvnieku kapsētas;

1. 1. pantā:

 izslēgt 5. punktu;.

 

 

 

1. 1. pantā:

 izslēgt 5. punktu;.

6) veterinārā ekspertīze - svaigas gaļas iegūšanai paredzēto dzīvnieku pirmskaušanas apskate, nokauto dzīvnieku kautproduktu izpēte un nozvejoto zivju izmeklēšana, arī laboratoriskā izmeklēšana, lai sniegtu atzinumu par gaļas un zivju turpmāko izmantošanu;

 

 

 

 

 

 

7) veterinārmedicīna — zinātnes un prakses nozare, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar dzīvnieku veselību un slimībām, izstrādā veterinārās prasības, kuru izpilde veicina dzīvnieku veselību, produktivitāti un labturību, nodrošina dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, pasargā iedzīvotājus no saslimšanas ar dzīvniekiem un cilvēkiem kopīgām infekcijas slimībām, nodrošina kvalitatīvu un patērētāju veselībai nekaitīgu dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, kā arī nodrošina vides aizsardzību;

 

 

 

 

 

 

8) veterinārmedicīniskā prakse — praktizējoša veterinārārsta profesionāla darbība dzīvnieku labturības veicināšanā, veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, dzīvnieku slimību diagnostikā un profilaksē, saslimušu dzīvnieku ārstēšanā, kā arī zāļu pagatavošanā un pārdošanā dzīvnieku aprūpei nepieciešamajā daudzumā;

izteikt 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) veterinārmedicīniskā prakse — praktizējoša veterinārārsta profesionāla darbība dzīvnieku labturības veicināšanā, veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, dzīvnieku slimību diagnostikā un profilaksē, saslimušu dzīvnieku ārstēšanā, ķirurģisku operāciju veikšanā, kā arī zāļu pagatavošanā un pārdošanā dzīvnieku aprūpei nepieciešamajā daudzumā;

 

 

 

izteikt 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) veterinārmedicīniskā prakse — praktizējoša veterinārārsta profesionāla darbība dzīvnieku labturības veicināšanā, veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, dzīvnieku slimību diagnostikā un profilaksē, saslimušu dzīvnieku ārstēšanā, ķirurģisku operāciju veikšanā, kā arī zāļu pagatavošanā un pārdošanā dzīvnieku aprūpei nepieciešamajā daudzumā;

9) akvakultūras dzīvnieki — audzētavās izaudzētas dzīvas zivis un citi ūdens dzīvnieki (izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus) jebkurā attīstības pakāpē, speciāli šim nolūkam mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs vai dabīgās ūdenstilpēs izzvejotas zivis un citi ūdens dzīvnieki, kas paredzēti turpmākai audzēšanai kontrolētos apstākļos;

9) akvakultūras dzīvnieks – savvaļā iegūts ūdenī dzīvojošs dzīvnieks, kuru tur dzīvnieku audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kā arī dzīvnieku audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā audzēts ūdenī dzīvojošs dzīvnieks jebkurā tā attīstības stadijā, tā olšūnas, sperma un gametas;”

 

 

 

9) akvakultūras dzīvnieks – savvaļā iegūts ūdenī dzīvojošs dzīvnieks, kuru tur dzīvnieku audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā, kā arī dzīvnieku audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā audzēts ūdenī dzīvojošs dzīvnieks jebkurā tā attīstības stadijā, tā olšūnas, sperma un gametas;”

10) references laboratorija — valsts akreditēta laboratorija, kura strīda gadījumā izvērtē izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu;

10) references laboratorija - akreditēta laboratorija, kura pilda valsts deleģētas funkcijas un strīda gadījumā izvērtē izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu;”;

 

 

 

 

10) references laboratorija - akreditēta laboratorija, kura pilda valsts deleģētas funkcijas un strīda gadījumā izvērtē izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu;”;

 

11) uzņēmīgs dzīvnieks — dzīvnieks, kurš var saslimt, kontaktējoties ar dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātājiem;

 

 

 

 

 

 

 

13) veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vieta - noteiktām prasībām atbilstoša un īpaši aprīkota darba vieta, kur praktizējošais veterinārārsts veic veterinārmedicīnisko praksi;

 

 

 

 

 

14) pastāvīga veterinārā uzraudzība - uzņēmuma darba procesa pastāvīga uzraudzība, ko veic Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts.

izslēgt 14.punktu;

 

 

 

 

 

 

izslēgt 14.punktu;

 

 

 

 

papildināt pantu ar 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

„15) aprite - dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, dzīvnieku kopšanas līdzekļu ieguve, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, laišana tirgū, transportēšana, imports, eksports, tranzīts, izpēte un izstrāde;

 

 

 

papildināt pantu ar 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

„15) aprite - dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, dzīvnieku kopšanas līdzekļu ieguve, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, laišana tirgū, transportēšana, imports, eksports, tranzīts, izpēte un izstrāde;

 

16) specializēta tirdzniecības vieta – vieta, kas reģistrēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības un barības piedevu apriti, dzīvnieku kopšanai un turēšanai lietojamo preču uzglabāšanu un izplatīšanu vai dzīvu dzīvnieku turēšanu tirdzniecības nolūkā;

 

 

 

16) specializēta tirdzniecības vieta – vieta, kas reģistrēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barības un barības piedevu apriti, dzīvnieku kopšanai un turēšanai lietojamo preču uzglabāšanu un izplatīšanu vai dzīvu dzīvnieku turēšanu tirdzniecības nolūkā;

 

17) dzīvnieku kopšanas līdzeklis – viela vai produkts, kas nonāk saskarē ar atsevišķām dzīvnieka ķermeņa ārējām daļām (piemēram, epidermu, apmatojumu, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem), zobiem un mutes dobuma gļotādu un ko lieto tikai vai galvenokārt minēto ķermeņa daļu tīrīšanai, aizsardzībai un uzturēšanai labā stāvoklī vai ķermeņa smaržas koriģēšanai;

 

 

 

17) dzīvnieku kopšanas līdzeklis – viela vai produkts, kas nonāk saskarē ar atsevišķām dzīvnieka ķermeņa ārējām daļām (piemēram, epidermu, apmatojumu, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem), zobiem un mutes dobuma gļotādu un ko lieto tikai vai galvenokārt minēto ķermeņa daļu tīrīšanai, aizsardzībai un uzturēšanai labā stāvoklī vai ķermeņa smaržas koriģēšanai;

 

 

2.Papildināt likumu ar 21.pantu šādā redakcijā:

„21.pants. Valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti šādi objekti un personas ( turpmāk – valsts veterinārās uzraudzības objekti):

1) dzīvnieku novietnes;

2) dzīvnieku audzētavas;

3) savvaļas sugu dzīvnieku kolekcijas;

4) zooloģiskie dārzi;

5) cirki;

6) eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku audzēšanas, izmantošanas un piegādes komersanti;

7) dzīvnieku patversmes un viesnīcas;

8) specializētas tirdzniecības vietas;

9) tirgi, ja tajos notiek tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem;

10) dzīvnieku savākšanas centri;

11) izsoles, izstādes un citas vietas, kur notiek pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos;

12) inkubatori;

13) dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas komersanti;

14) embriju transplantācijas komersanti;

15) dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēji;

16) veterināro pakalpojumu sniedzēji;

17) veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darbavietas;

18) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un iznīcināšanas komersanti;

19) dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas komersanti;

20) dzīvnieku izcelsmes produktu apritē iesaistītās personas;

21) dzīvnieku pārvadātāji, kuri savas saimnieciskās darbības ietvaros pārvadā dzīvniekus;

22) transportlīdzekļi dzīvnieku pārvadāšanai;

23) dzīvnieku kapsētas.

 

 

 

2.Papildināt likumu ar 21.pantu šādā redakcijā:

„21.pants. Valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti šādi objekti un personas ( turpmāk – valsts veterinārās uzraudzības objekti):

1) dzīvnieku novietnes;

2) dzīvnieku audzētavas;

3) savvaļas sugu dzīvnieku kolekcijas;

4) zooloģiskie dārzi;

5) cirki;

6) eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku audzēšanas, izmantošanas un piegādes komersanti;

7) dzīvnieku patversmes un viesnīcas;

8) specializētas tirdzniecības vietas;

9) tirgi, ja tajos notiek tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem;

10) dzīvnieku savākšanas centri;

11) izsoles, izstādes un citas vietas, kur notiek pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos;

12) inkubatori;

13) dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas komersanti;

14) embriju transplantācijas komersanti;

15) dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēji;

16) veterināro pakalpojumu sniedzēji;

17) veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darbavietas;

18) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un iznīcināšanas komersanti;

19) dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas komersanti;

20) dzīvnieku izcelsmes produktu apritē iesaistītās personas;

21) dzīvnieku pārvadātāji, kuri savas saimnieciskās darbības ietvaros pārvadā dzīvniekus;

22) transportlīdzekļi dzīvnieku pārvadāšanai;

23) dzīvnieku kapsētas.

4.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz valsts uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un nodrošina vienotu valsts uzraudzību un kontroli šādās jomās:

3. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu „vienotu”;

 

 

 

 

3. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu „vienotu”;

 

1) dzīvnieku infekcijas slimību profilakse un apkarošana;

 

 

 

 

 

2) dzīvnieku labturība;

 

 

 

 

 

3) dzīvnieku izcelsmes produktu aprite saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) dzīvnieku izcelsmes produktu, tai skaitā blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprite;”;

 

 

 

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) dzīvnieku izcelsmes produktu, tai skaitā blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprite;”;

5) veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprite;

 

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) dzīvnieku kopšanas līdzekļu aprite;”;

 

 

 

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) dzīvnieku kopšanas līdzekļu aprite;”;

6) dzīvnieku barības un barības piedevu aprite;

izslēgt pirmās daļas 6.punktu

 

 

 

izslēgt pirmās daļas 6.punktu

7) dzīvnieku apzīmēšana un reģistrēšana, ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku pārvietošana;

 

 

 

 

 

8) gaļas liemeņu klasifikācija;

 

 

 

 

 

 

 

9) citas normatīvajos aktos noteiktās jomas.

 

 

 

 

 

(2) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši savai kompetencei:

 

 

 

 

 

1) izstrādā un apstiprina metodiskos norādījumus attiecībā uz šajā likumā noteiktajām uzraudzības darbībām;

 

 

 

 

 

 

2) izstrādā un apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;

 

 

 

 

 

 

3) sniedz laboratoriskos pakalpojumus;

 

 

 

 

 

4) pārstāv Latviju starptautiskajās organizācijās un uztur starptautiskos sakarus veterinārmedicīnas nozarē;

 

 

 

 

 

 

5) sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijai zinātnisko pētījumu pasūtījumu pieteikumus;

 

 

 

 

 

 

6) pilnvaro veterinārārstus atsevišķu Pārtikas un veterinārā dienesta funkciju īstenošanai;

 

 

 

 

 

 

 

7) pilnvaro veterinārārstus veikt mājas (istabas) dzīvnieku identifikāciju, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu;

izteikt otrās daļas 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„7) pilnvaro praktizējošus veterinārārstus veikt mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu;

 

 

 

izteikt otrās daļas 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

„7) pilnvaro praktizējošus veterinārārstus veikt mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu, pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu;

8) izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus;

8) izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus un citus normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības un barības piedevu apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti noteiktos dokumentus;

 

 

 

8) izsniedz veterināros (veselības) sertifikātus un citus normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības un barības piedevu apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti noteiktos dokumentus;

9) izsniedz atļaujas dzīvnieku patversmju un viesnīcu veidošanai;

9) izsniedz atļaujas dzīvnieku patversmju, viesnīcu, dzīvnieku audzētavu un specializēto tirdzniecības vietu veidošanai un dzīvnieku kapsētu iekārtošanai.”

 

 

 

9) izsniedz atļaujas dzīvnieku patversmju, viesnīcu, dzīvnieku audzētavu un specializēto tirdzniecības vietu veidošanai un dzīvnieku kapsētu iekārtošanai.”

10) reģistrē valsts veterinārās uzraudzības objektus.

 

 

 

 

 

(3) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā, apstiprina un uztur dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kustības, reģistrācijas un uzskaites sistēmu, kā arī sistēmu, kuras uzdevums ir ziņot par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.

 

 

 

 

 

(4) Pārtikas un veterinārais dienests ir kompetentā iestāde šā panta pirmajā daļā minētajās jomās. Tas uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību izpildi un sniedz informāciju Eiropas Savienības institūcijām. 

 

 

 

 

 

8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei ir šādas:

 

 

 

 

 

1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt valsts veterinārās uzraudzības objektus, pieprasīt dokumentus un informāciju, ņemt paraugus laboratoriskai izmeklēšanai saskaņā ar valsts uzraudzības programmām vai gadījumos, kad ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem;

 

 

 

 

 

 

2) apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, arī apturēt vai aizliegt dzīvnieku pārvietošanu, tirdzniecību ar dzīvniekiem, rīkot dzīvnieku sacensības, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību un pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī gadījumos, kad ir pārkāptas normatīvo aktu prasības;

4. 8.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 “2) apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, apturēt vai aizliegt dzīvnieku pārvietošanu, tirdzniecību ar dzīvniekiem, rīkot dzīvnieku sacensības, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību un pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī gadījumos, ja ir pārkāptas normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību, labturību, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti noteiktās prasības;”

 

 

 

4. 8.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 “2) apturēt valsts veterinārās uzraudzības objektu darbību, apturēt vai aizliegt dzīvnieku pārvietošanu, tirdzniecību ar dzīvniekiem, rīkot dzīvnieku sacensības, izsoles, izstādes un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos, ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību vai pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī gadījumos, ja ir pārkāptas normatīvajos aktos par dzīvnieku veselību, labturību, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti noteiktās prasības;”

 

 

 

 

 

 

3) pārkāpumu gadījumos administratīvi sodīt personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

4) ja nepieciešams, pieaicināt policiju un citu tiesībaizsardzības institūciju darbiniekus, lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi;

 

 

 

 

 

 

5) apturēt dzīvnieku izcelsmes produktu realizēšanu, ja tā rada draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai, kā arī kontrolēt attiecīgo produktu likvidāciju vai utilizāciju;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apturēt dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšanu vai izņemt tos no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par to kaitīgumu cilvēka veselībai vai dzīvībai, dzīvnieka veselībai vai dzīvībai, kā arī pieņemt lēmumu par attiecīgo produktu iznīcināšanu un kontrolēt tā izpildi;".

 

 

 

 

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apturēt dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšanu vai izņemt tos no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par to kaitīgumu cilvēku veselībai vai dzīvībai, dzīvnieku veselībai vai dzīvībai, kā arī pieņemt lēmumu par attiecīgo produktu iznīcināšanu un kontrolēt tā izpildi;".

 

6) kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

8.1 pants. Pārtikas un veterinārais dienests kopā ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem var veikt kontroli valsts veterinārās uzraudzības objektos Latvijas teritorijā, lai novērtētu šo objektu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

 

 

 

 

 

 

5.Papildināt likumu ar 8.2 pantu šādā redakcijā:

“8.2 pants. Pārtikas un veterinārais dienests kopā ar ekspertu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts eksperts, var veikt kontroli Latvijas teritorijā esošajos valsts veterinārās uzraudzības objektos, no kuriem paredzēts dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports uz attiecīgo valsti, un novērtēt šo objektu atbilstību šajā valstī noteiktajām prasībām.”

 

 

 

5.Papildināt likumu ar 8.2 pantu šādā redakcijā:

“8.2 pants. Pārtikas un veterinārais dienests kopā ar ekspertu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts eksperts, var veikt kontroli Latvijas teritorijā esošajos valsts veterinārās uzraudzības objektos, no kuriem paredzēts dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports uz attiecīgo valsti, un novērtēt šo objektu atbilstību šajā valstī noteiktajām prasībām.”

10.pants. (1) Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterinārie inspektori ir atbildīgi par izdoto rīkojumu, pieņemto lēmumu un veikto darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām.

 

 

 

 

 

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumus un lēmumus var atcelt amatā augstāks inspektors. Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

 

 

 

 

 

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumu un lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos.

 

1

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa

Izteikt 10. panta  trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumu un lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi, ja ir aizdomas par dzīvnieka iespējamo saslimšanu ar infekcijas slimību vai pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai.”

Daļēji atbalstīt, iekļauts priekšlik.

 nr. 2

 

 

 

2

Atbildīgā komisija

Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)Ja ir aizdomas par dzīvnieka iespējamo saslimšanu ar infekcijas slimību vai pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumu un lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.”

Atbalstīt

6. Izteikt 10. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)Ja ir aizdomas par dzīvnieku iespējamu saslimšanu ar infekcijas slimību vai pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai, pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumu un lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to izpildi.”

11.pants. Nacionālais diagnostikas centrs:

 

 

 

 

 

1) pilda references laboratorijas funkcijas dzīvnieku infekcijas slimību laboratoriskajā diagnostikā un atliekvielu laboratoriskajā kontrolē:

6. Izslēgt 11.panta 1., 2. un 3.punktu.

 

 

 

 

 

7. Izslēgt 11.panta 1., 2. un 3.punktu.

 

a) strīda gadījumā izvērtē laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus, veic atkārtotu izmeklēšanu un sniedz galīgo atzinumu,

 

 

 

 

 

b) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās,

 

 

 

 

 

d) organizē paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās gadījumos, kad to nav iespējams veikt Latvijā.

 

 

 

 

 

2) pilda references funkcijas citos laboratorisko izmeklējumu veidos saskaņā ar Ministru kabineta pilnvarojumu;

 

 

 

 

 

3) pilda references funkcijas atliekvielu laboratoriskajā kontrolē;

 

 

 

 

 

4) pēc pieprasījuma veic laboratoriskos izmeklējumus dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikā, kā arī laboratoriskos izmeklējumus, kas saistīti ar vidi un veterināro zāļu, farmaceitisko produktu, dzīvnieku barības, barības piedevu un pārtikas apriti;

 

 

 

 

 

5) organizē starplaboratoriju salīdzinošo testēšanu Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošo komersantu paškontroles laboratorijās.

 

 

 

 

 

11.1 pants. Ministru kabinets nosaka:

 

 

 

 

 

1) kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura diagnosticē dzīvnieku infekcijas slimības;

 

 

 

 

 

2) references laboratorijas akreditācijas kārtību;

 

 

 

 

 

3) references laboratorijas funkcijas un pienākumus;

 

 

 

 

 

4) prasības attiecībā uz references laboratorijas iekārtām un aprīkojumu.

 

 

 

 

 

 

7.Papildināt 11.1 pantu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura veic zāļu atliekvielu laboratorisko kontroli;

6) kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura veic dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšanu."

 

 

 

8.Papildināt 11.1 pantu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura veic zāļu atliekvielu laboratorisko kontroli;

6) kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu laboratorijai, kura veic dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšanu."

18.pants. (1) Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmas īstenošanai Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītājs konkursa kārtībā pilnvaro praktizējošus veterinārārstus. Konkursa noteikumus un pilnvarojuma līguma veidlapas paraugu apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors.

 

 

 

 

 

(2) Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotais praktizējošais veterinārārsts ir Zemkopības ministrijas funkcionālajā padotībā.

8. Izslēgt 18.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

9. Izslēgt 18.panta otro daļu.

 

 

21.pants. (1) Vietējās pašvaldības nodrošina:

9 21. pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

 

 

 

10. 21. pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

1) klejojošu suņu un kaķu izķeršanu un, ja nepieciešams, eitanāziju;

 

 

 

 

 

 

2) bezsaimnieka dzīvnieku un meža dzīvnieku līķu savākšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

(2) Dzīvnieku reģistru izveido un uztur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Dzīvnieku reģistru dzīvnieku reģistrācijas kārtību regulējo­šos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveido un uztur valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs".

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Dzīvnieku reģistru dzīvnieku reģistrācijas kārtību regulējo­šos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveido un uztur valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs".

 

(3) Prasības attiecībā uz suņu un kaķu izķeršanu nosaka Ministru kabinets.  

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt likumu ar 21.un 21.2 pantu šādā redakcijā:

„21.1 pants. Pašvaldības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.

 

 

 

11. Papildināt likumu ar 21.un 21.2 pantu šādā redakcijā:

„21.1 pants. Pašvaldības nodrošina bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu.

 

21.2 pants. Pašvaldība, pēc tam kad saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta informācija par dzīvnieku infekcijas slimības iespējamo izplatīšanos, nekavējoties izdod saistošos noteikumus, nosakot attiecīgus ierobežojumus savā administratīvajā teritorijā."

 

 

 

21.2 pants. Pašvaldība, pēc tam kad saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta informācija par dzīvnieku infekcijas slimības iespējamo izplatīšanos, nekavējoties izdod saistošos noteikumus, nosakot attiecīgus ierobežojumus savā administratīvajā teritorijā."

24.pants. Par pārvadāšanas laikā dzīvniekiem konstatēto saslimšanu atbildīgā persona saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ziņo attiecīgās teritorijas valsts vecākajam veterinārajam inspektoram, kas, ja nepieciešams, kopā ar dzelzceļa, ostas, lidostas administrāciju vai Valsts ceļu policiju organizē dzīvnieku karantinēšanu.

11. Aizstāt 24.pantā vārdus "Valsts ceļu policiju" ar vārdiem "Valsts policiju".

 

 

 

 

 

12. Aizstāt 24.pantā vārdus "Valsts ceļu policiju" ar vārdiem "Valsts policiju".

 

 

25.pants. Ministru kabinets nosaka:

 

 

 

 

 

1) veterinārās prasības attiecībā uz dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu apriti;

 

 

 

 

 

2) (izslēgts ar 28.10.2004. likumu);

 

 

 

 

 

3) dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtību;

12. 25.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

„3) dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas  kārtību“;

 

 

 

13. 25.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

„3) dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas  kārtību“;

4) kārtību, kādā valstī veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki;

 

 

 

 

 

 

5) dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroles un uzraudzības kārtību tirdzniecībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;

 

 

 

 

 

6) dzīvnieku reģistrācijas kārtību;

 

 

 

 

 

7) kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus;

 

 

 

 

 

8) kārtību, kādā veic salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību kontroli mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam;

 

 

 

 

 

 

9) kārtību, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par šo ierosinātāju antimikrobo rezistenci;

 

 

 

 

 

 

10) veterinārās prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem un no tiem iegūtajiem produktiem, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

 

 

 

 

 

 

11) valsts veterinārās uzraudzības objektu reģistrācijas kārtību;

 

 

 

 

 

 

 

12) prasības veterinārmedicīnas un dzīvnieku izcelsmes pārtikas nekaitīguma jomā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 13., 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

 

 

 

papildināt pantu ar 13., 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

 

 

“13) specializēto tirdzniecības vietu atvēršanas un darbības prasības, kā arī kvalifikācijas prasības personālam;

 

 

 

 

“13) specializēto tirdzniecības vietu atvēršanas un darbības prasības, kā arī kvalifikācijas prasības personālam;

 

14) govju, cūku, aitu un kazu mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

 

 

 

14) govju, cūku, aitu un kazu mākslīgās apsēklošanas pakalpojumu sniedzēja minimālo aprīkojumu;

 

15) dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas, marķēšanas, izplatīšanas un kontroles kārtību;

 

 

 

15) dzīvnieku kopšanas līdzekļu ražošanas, marķēšanas, izplatīšanas un kontroles kārtību;

 

16)  reģistrēto dzīvnieku datu bāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtību.”

 

 

 

16)  reģistrēto dzīvnieku datubāzēs esošās informācijas izmantošanas kārtību.”

33.pants. Līdzekļus epizootijas uzliesmojuma un tā seku likvidēšanai un zaudējumu kompensācijai dzīvnieku īpašniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktu īpašniekiem piešķir no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem atbilstoši speciāli izveidotajām programmām — dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma vai to draudu likvidēšanas programmai un dzīvnieku infekcijas slimību radīto zaudējumu kompensācijas programmai. Minēto programmu finansējums kārtējā gada valsts budžeta likumā paredzēts kā valsts ilgtermiņa saistības.

 

13. Izslēgt 33.pantu.

 

 

 

 

 

 

14. Izslēgt 33.pantu.

 

 

35.pants. (1) Epizootijas uzliesmojuma gadījumā dzīvnieku īpašniekam, ja viņš izpildījis attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos reglamentētās prasības, ir tiesības saskaņā ar šā likuma 33.pantu saņemt kompensāciju par:

14. Izslēgt 35.panta pirmajā daļā vārdus "saskaņā ar šā likuma 33.pantu".

 

 

 

 

 

15. Izslēgt 35.panta pirmajā daļā vārdus "saskaņā ar šā likuma 33.pantu".

 

1) slimības apkarošanas dēļ nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem;

 

 

 

 

 

2) iznīcinātajiem kautķermeņiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem;

 

 

 

 

 

3) iznīcināto dzīvnieku barību un inventāru;

 

 

 

 

 

4) zaudējumiem, kas radušies, dezinficējot dzīvnieku novietnes;

 

 

 

 

 

5) zaudējumiem, kas radušies saimnieciskās darbības ierobežošanas un produkcijas realizācijas aizlieguma dēļ;

 

 

 

 

 

6) dzīvnieku piespiedu vakcinācijas izmaksām.

 

 

 

 

 

(2) Kārtību, kādā epizootijas uzliesmojuma gadījumā piešķir un saņem kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.   

 

 

 

 

 

38. pants.(1) Par valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas salmonelozi un transmisīvās sūkļveida encefalopātijas) apkarošanu, ja tiek veikti visi pasākumi, kas paredzēti attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos un dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas programmā, dzīvnieku īpašnieks var saņemt zaudējumu kompensāciju atbilstoši dzīvnieku infekcijas slimību radīto zaudējumu kompensācijas programmā paredzētajiem budžeta līdzekļiem līdz 50 procentu apmērā no kautproduktu vidējās vērtības.

15.  38.pantā :izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvnieku īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:

1) govju tuberkulozes, govju un kazu brucelozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem – līdz 50 procentiem no kautproduktu vidējās vērtības;

 

 

 

 

16.  38.pantā :izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzīvnieku īpašniekam ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju par:

1) govju tuberkulozes, govju un kazu brucelozes un govju enzootiskās leikozes apkarošanas laikā radītajiem zaudējumiem – līdz 50 procentiem no kautproduktu vidējās vērtības;

 

2) transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzliesmojuma apkarošanas laikā nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem, kuri, pastāvot aizdomām par saslimšanu, tiek nogalināti diagnozes noskaidrošanai, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, embrijiem un olšūnām;  

 

 

 

2) transmisīvo sūkļveida encefalopā tiju uzliesmojuma apkarošanas laikā nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem, kuri, pastāvot aizdomām par saslimšanu, tiek nogalināti diagnozes noskaidrošanai, iznīcinātajiem kautķermeņiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, embrijiem un olšūnām;  

 

3) salmonelozes uzliesmojuma apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušajiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā un inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību;

 

 

 

3) salmonelozes uzliesmojuma apkarošanas laikā iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušajiem putniem, iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā un inkubēšanai, produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī par dzīvnieku barību;

 

4) akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā veikto akvakultūras dzīvnieku iznīcināšanu, infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā, kā arī akvakultūras dzīvnieku audzētavā veiktās dezinfekcijas izmaksām.”

 

 

 

4) akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā veikto akvakultūras dzīvnieku iznīcināšanu, infekcijas slimību apkarošanas procesā radītajiem zaudējumiem akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā, kā arī akvakultūras dzīvnieku audzētavā veiktās dezinfekcijas izmaksām.”

(2) Ministru kabinets nosaka dzīvnieku infekcijas slimības, kuru gadījumā tiek izmaksāta šā panta pirmajā daļā paredzētā kompensācija, un kārtību, kādā šo kompensāciju piešķir un saņem.

 

 

 

 

 

(3) Par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju apkarošanu, ja tiek veikti visi pasākumi, kas paredzēti normatīvajos aktos un rīcības plānā, dzīvnieka īpašniekam ir tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām saņemt kompensāciju par:

izslēgt trešo un ceturto daļu.

 

 

 

 

 

izslēgt trešo un ceturto daļu.

 

1) slimības apkarošanas dēļ nokautajiem vai nogalinātajiem dzīvniekiem, kā arī dzīvniekiem, kuri, pastāvot aizdomām par saslimšanu, tiek nogalināti diagnozes noskaidrošanai;

 

 

 

 

 

 

 

2) iznīcinātajiem kautķermeņiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem;

 

 

 

 

 

3) iznīcinātajiem embrijiem un olšūnām.

 

 

 

 

 

(4) Par salmonelozes ierosinātāju apkarošanu, ja tiek veikti visi normatīvajos aktos par zoonožu profilaksi un apkarošanu paredzētie pasākumi, dzīvnieku īpašniekam ir tiesības saņemt kompensāciju par:

 

 

 

 

 

1) iznīcinātajiem cāļiem, jaunputniem vai pieaugušajiem putniem;

 

 

 

 

 

2) iznīcinātajām olām, kas paredzētas patēriņam cilvēku uzturā, vai inkubējamām olām;

 

 

 

 

 

3) iznīcinātajiem produktiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā;

 

 

 

 

 

40.pants. (1) Komersantus, kuri ir iesaistīti:

1) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - regula (EK) Nr.852/2004), Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk - regula (EK) 853/2004), Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk - regula (EK) 854/2004), un Pārtikas aprites uzraudzības likumā;

16. 40.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Personu­, kura ir iesaistīta:

1) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, ja tā atbilst prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr.852/2004), Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr.853/2004) un Pārtikas aprites uzraudzības likumā;

 

 

 

 

17. 40.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Personu­, kura ir iesaistīta:

1) dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, ja tā atbilst prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr.852/2004), Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk - Parlamenta un Padomes regula Nr.853/2004), un Pārtikas aprites uzraudzības likumā;

2) pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā, un tie darbojas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra regulu (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.

 

2) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā. Šī persona darbojas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra regulu (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.””

 

 

 

 

2) blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē, atzīst vai reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā. Šī persona darbojas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra regulu (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.””

(2) Uzraudzība ietver:

 (2) Valsts veterinārā uzraudzība ietver:

 

 

 

 (2) Valsts veterinārā uzraudzība ietver:

1) komersantu plānveida kontroli saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto dzīvnieku izcelsmes produktu uzraudzības programmu;

1) šā panta pirmajā daļā noteiktās personas plānveida un ārpuskārtas kontroli atbilstoši veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

 

 

 

1) šā panta pirmajā daļā noteiktās personas plānveida un ārpuskārtas kontroli atbilstoši veterinārmedicīnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

2) kontroli, ja ir radušās aizdomas par dzīvnieku izcelsmes produktu neatbilstību regulas (EK) Nr.853/2004 prasībām;

2) šīs uzraudzības ietvaros veicamās laboratoriskās pārbaudes;

 

 

 

2) šīs uzraudzības ietvaros veicamās laboratoriskās pārbaudes;

3) atliekvielu kontroles programmas izpildi;

3) atliekvielu kontroles programmas izpildi;

 

 

 

3) atliekvielu kontroles programmas izpildi;

4) Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts veic pastāvīgo veterināro uzraudzību pār komersantu, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu, nomedīto savvaļas dzīvnieku savākšanu, nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļas iegūšanu, gaļas sadalīšanu, gaļas sasaldēšanu un uzglabāšanu vai gaļas uzglabāšanu.

4) tādas personas kontroli, kura nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, kaušanu, nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugu dzīvnieku gaļas iegūšanu, gaļas sadalīšanu, gaļas sasaldēšanu vai uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti.”;

 

 

 

 

4) tādas personas kontroli, kura nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, kaušanu, nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugu dzīvnieku gaļas iegūšanu, gaļas sadalīšanu, gaļas sasaldēšanu vai uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu un higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti.”;

 

(3) Dzīvnieku izcelsmes produktu aprites valsts uzraudzību finansē no valsts budžeta.

 

 

 

 

 

(4) Izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšana, transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un iznīcināšana notiek saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Pārtikas un veterinārais dienests ir kompetentā iestāde, kurai ir tiesības noteikt izņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

(4) Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšana, transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un iznīcināšana notiek saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Pārtikas un veterinārais dienests ir kompetentā iestāde, kurai ir tiesības noteikt izņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

 

 

 

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

(4) Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšana, transportēšana, uzglabāšana, pārstrāde un iznīcināšana notiek saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Pārtikas un veterinārais dienests ir kompetentā iestāde, kurai ir tiesības noteikt izņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

(5) Izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu īpašnieks nodrošina šo blakusproduktu savākšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.    (5) Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, īpašnieks nodrošina šo blakusproduktu savākšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

 

 

 

(5) Blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, īpašnieks nodrošina šo blakusproduktu savākšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

VII nodaļa
Dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu izplatīšana un veterinārā ekspertīze

16. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa. Veterinārā ekspertīze". 

 

 

 

 

18. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VII nodaļa. Veterinārā ekspertīze". 

 

43.pants. Pārtikas un veterinārais dienests veic dzīvnieku pirmskaušanas un pēckaušanas veterināro ekspertīzi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulā (EK) Nr.854/2004 

17. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

 

"43.pants. Pārtikas un veterinārais dienests veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004)."

 

 

 

 

19. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

 

"43.pants. Pārtikas un veterinārais dienests veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk – Parlamenta un Padomes regula Nr.854/2004)."

 

46.pants. (1) Komersants, kas ir kautuves vai nomedīto savvaļas dzīvnieku savākšanas centra turētājs vai nodarbojas ar nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļas iegūšanu, slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta struktūrvienības vadītāju par veterinārās ekspertīzes veikšanu, pastāvīgo veterināro uzraudzību un to apmaksas kārtību un nodrošina veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

18.  46.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: 

"(1) Komersants, kas ir kautuves turētājs vai nodarbojas ar nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku gaļas iegūšanu vai sadalīšanu, slēdz līgumu ar Pārtikas un veterināro dienestu par veterinārās ekspertīzes veikšanu un veterināro uzraudzību, kā arī nodrošina veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.";

 

 

 

 

 

20.  46.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā: 

"(1) Komersants, kas ir kautuves turētājs vai nodarbojas ar nomedīto savvaļas dzīvnieku vai ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku gaļas iegūšanu vai sadalīšanu, slēdz līgumu ar Pārtikas un veterināro dienestu par veterinārās ekspertīzes veikšanu un veterināro uzraudzīb u, kā arī nodrošina veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.";

 

 

(2) Zvejas produktu izkraušanas vietas, vairumtirgus, izsoles vietas vai zvejas kuģa īpašnieks slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārās ekspertīzes veikšanu, pastāvīgo veterināro uzraudzību un to apmaksas kārtību pēc zvejas produktu izkraušanas krastā vai pirms to pārdošanas un nodrošina ekspertīzes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

(2) Zvejas produktu ražošanas, laišanas tirgū, pārstrādes vai izplatīšanas vietas īpašnieks slēdz līgumu ar Pārtikas un veterināro dienestu par zvejas produktu  pārbaudes veikšanu un tās apmaksas kārtību, kā arī nodrošina zvejas produktu pārbaudes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.”;

 

 

 

 

(2) Zvejas produktu ražošanas, laišanas tirgū, pārstrādes vai izplatīšanas vietas īpašnieks slēdz līgumu ar Pārtikas un veterināro dienestu par zvejas produktu  pārbaudes veikšanu un tās apmaksas kārtību, kā arī nodrošina zvejas produktu pārbaudes veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.”;

 

(4) Komersants, kas nodarbojas ar gaļas sadalīšanu, slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārās uzraudzības veikšanu un tās apmaksas kārtību. 

izslēgt ceturto daļu.

 

 

 

 

 

izslēgt ceturto daļu.

 

 

47.pants. (1) Pārtikas un veterinārais dienests veterinārās ekspertīzes un pastāvīgās veterinārās uzraudzības veikšanai konkursa kārtībā pilnvaro personas, kurām ir veterinārārsta kvalifikācija un kuras Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajā kārtībā saņēmušas apliecību par tiesībām veikt veterināro ekspertīzi. Konkursa noteikumus un pilnvarojuma līguma veidlapu apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors.

19. 47.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 (1) Pārtikas un veterinārais dienests veterinārās ekspertīzes, veterinārās uzraudzības un zvejas produktu pārbaudes veikšanai konkursa kārtībā izvēlas un pilnvaro personas, kuras Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktā kārtībā saņēmušas apliecību par tiesībām veikt kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu, higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti.

 

 

 

21. 47.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 (1) Pārtikas un veterinārais dienests veterinārās ekspertīzes, veterinārās uzraudzības un zvejas produktu pārbaudes veikšanai konkursa kārtībā izvēlas un pilnvaro personas, kuras Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajā kārtībā saņēmušas apliecību par tiesībām veikt kontroli atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku veselību, labturību, dzīvnieku barības apriti, pārtikas aprites drošumu, higiēnu un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti.

(2) Veterinārārstam var būt palīgi, kuri ir apmācīti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulā (EK) Nr.854/2004, un kuriem ir Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegta apliecība.

 

 

 

 

 

(4) Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts ir Zemkopības ministrijas funkcionālajā padotībā.

izslēgt ceturto daļu.

 

 

 

 

 

izslēgt ceturto daļu.

 

 

49.pants. Tirgos dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktus (olas, pienu) un mājas apstākļos ražotos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus drīkst realizēt tikai pēc tam, kad Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts veicis tirgū veterināro ekspertīzi, un tikai saskaņā ar viņa atzinumu par produktu turpmāko izmantošanu.

20. Izslēgt 49. un 50.pantu

 

 

 

22. Izslēgt 49. , 50.un 51. pantu.

50.pants. Tirgus administrācija slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārās ekspertīzes veikšanu un nodrošina tās veikšanai nepieciešamos darba apstākļus.

 

 

 

 

 

51.pants. Par veterinārās ekspertīzes un pastāvīgās veterinārās uzraudzības veikšanu pasūtītājs maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

21. Izslēgt 51.pantu.

 

 

 

 

 

 

53.pants. (1) Ministru kabinets nosaka:

 

 

 

 

 

2) robežkontroles punktus, caur kuriem drīkst vest veterinārajai kontrolei pakļautās kravas;

 

 

 

 

 

3) prasības attiecībā uz iekārtojumu robežkontroles punktos, kuros tiek veikta veterinārā kontrole, un to atzīšanas kārtību;

 

 

 

 

 

4) kārtību, kādā tiek veikta veterinārā kontrole uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās;

 

 

 

 

 

5) veterinārās kontroles apmaksas kārtību;

 

 

 

 

 

7) kārtību, kādā uz Eiropas Ekonomikas zonas robežas Latvijā kontrolē personu bagāžu un privātus sūtījumus, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, mājas (istabas) dzīvnieku kontroles kārtību, personas tiesības un pienākumus, kā arī izmesto un konfiscēto dzīvnieku izcelsmes produktu iznīcināšanas kārtību.

22. Izslēgt 53.panta pirmās daļas 7.punktu.

 

 

 

 

23. Izslēgt 53.panta pirmās daļas 7.punktu.

 

(2) Dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu, embriju un dzīvnieku izcelsmes produktu kravām, kas tiek ievestas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, veterinārā kontrole uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās netiek veikta.

 

 

 

 

 

54.pants. (1) Ar veterinārmedicīnisko praksi Latvijā atļauts nodarboties fiziskajām personām, kuras ieguvušas tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi.

 

 

 

 

 

(2) Tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi var iegūt persona, kura ir:

 

 

 

 

 

1) Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase un kura ir ieguvusi valsts akreditētajām studiju programmām atbilstošu augstāko veterinārmedicīnisko izglītību;

 

 

 

 

 

 

2) ārvalstnieks, kura veterinārārsta kvalifikācija ir atzīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

(3) Ārvalstīs iegūtā veterinārārsta kvalifikācija Latvijas pilsonim vai personai, kurai ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, tiek atzīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(4) Tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi apliecina sertifikāts, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz un anulē Latvijas Veterinārārstu biedrība.

 

 

 

 

 

(5) Personas, kuras ieguvušas tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi, drīkst nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi visā Latvijas teritorijā.

 

 

 

 

 

 

23.Papildināt 54.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības dzīvniekiem veicamo neārstniecisku operāciju veidus un to personu loku, kuras papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām ir tiesīgas šādas operācijas veikt.”

 

 

 

24.Papildināt 54.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka lauksaimniecības dzīvniekiem veicamo neārstniecisku operāciju veidus un to personu loku, kuras papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām ir tiesīgas šādas operācijas veikt.”

 

24.Papildināt likumu ar 541.pantu šādā redakcijā:

“541.pants. Personai, kura ir ieguvusi vidējo profesionālo izglītību veterinārmedicīnā ( veterinārfeldšeris vai veterinārārsta asistents), ir atļauts sniegt veterinārmedicīniskos pakalpojumus tikai praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā.”

 

 

 

 

25.Papildināt likumu ar 541.pantu šādā redakcijā:

“541.pants. Personai, kura ir ieguvusi vidējo profesionālo izglītību veterinārmedicīnā ( veterinārfeldšeris vai veterinārārsta asistents), ir atļauts sniegt veterinārmedicīniskos pakalpojumus tikai praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā.”

 

55.pants. Praktizējošam veterinārārstam ir tiesības:

 

 

 

 

 

1) konkursa kārtībā noslēgt līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskās uzraudzības programmā noteikto pasākumu veikšanu, paredzot apmaksu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

2) konkursa kārtībā noslēgt līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības vadītāju par veterinārās ekspertīzes veikšanu un saņemt darba algu attiecīgajā Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

 

 

 

 

 

3) pēc vienošanās ar dzīvnieku īpašnieku vai darba devēju saņemt samaksu vai darba algu par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

 

 

 

 

 

 

 

4) pārdot dzīvnieka īpašniekam dzīvnieka ārstēšanas kursam nepieciešamās zāles;

25. 55.pantā:

papildināt 4.punktu pēc vārda “īpašniekam” ar vārdiem “vai turētājam”;

 

 

 

26. 55.pantā:

papildināt 4.punktu pēc vārda “īpašniekam” ar vārdiem “vai turētājam”;

 

5) izrakstīt recepti dzīvnieka īpašniekam zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu iegādei aptiekās;

papildināt 5.punktu pēc vārda “īpašniekam” ar vārdiem “vai turētājam”;

izslēgt 5.punktā vārdus “un veterinārfarmaceitisko produktu”;

 

 

 

 

 

 

papildināt 5.punktu pēc vārda “īpašniekam” ar vārdiem “vai turētājam”;

izslēgt 5.punktā vārdus “un veterinārfarmaceitisko produktu”;

 

 

 

6) iegādāties zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus veterinārfarmaceitiskās prakses vajadzībām no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību;

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) iegādāties zāles veterinārmedicīniskās prakses vajadzībām no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību;".

 

 

 

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) iegādāties zāles veterinārmedicīniskās prakses vajadzībām no komersantiem, kas veic farmaceitisko vai veterinārfarmaceitisko darbību;".

7) atteikties veikt veterinārmedicīnisko praksi, ja veicamais darbs neatbilst veterinārārsta profesionālajai kvalifikācijai, ir pretrunā ar šo likumu, citiem veterinārmedicīnas normatīvajiem aktiem vai veterinārā darba ētiku, kā arī tad, ja dzīvnieka īpašnieks neievēro veterinārārsta norādījumus vai nenodrošina veterinārārsta veselībai un dzīvībai nekaitīgus darba apstākļus;

 

 

 

 

 

 

8) veikt uzraudzību pār savvaļas dzīvnieku medībām karantīnas apstākļos.  

 

 

 

 

 

57.pants. (1) Veterinārmedicīniskajā praksē drīkst lietot tikai valstī atļautās zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus.

 

26. Izslēgt 57.panta pirmajā daļā vārdus "un veterinārfarmaceitiskos produktus".

 

 

 

 

 

27. Izslēgt 57.panta pirmajā daļā vārdus "un veterinārfarmaceitiskos produktus".

 

(2) Prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietām nosaka Ministru kabinets.  

 

 

 

 

 

XI nodaļa
Dzīvnieku īpašnieku tiesības un pienākumi

 

27. Izteikt XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 "XI nodaļa. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju tiesības un pienākumi".

 

 

 

28. Izteikt XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 "XI nodaļa. Dzīvnieku īpašnieku vai turētāju tiesības un pienākumi".

58.pants. Dzīvnieku īpašniekiem ir tiesības:

28. Papildināt 58.pantu pēc vārda "īpašniekiem" ar vārdiem "vai turētājiem".

 

 

 

 

29. Papildināt 58.pantu pēc vārda "īpašniekiem" ar vārdiem "vai turētājiem".

 

1) saņemt dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

 

 

 

 

 

 

 

2) saņemt atzinumu par dzīvnieku veselības stāvokli vai nobeigšanās cēloni;

 

 

 

 

 

3) pieprasīt praktizējoša veterinārārsta rakstveida apliecinājumu par dzīvniekiem izdarītajām veterinārmedicīniskajām darbībām un to rezultātiem.

 

 

 

 

 

59.pants. Dzīvnieku īpašniekiem ir pienākums:

29. 59.pantā:

papildināt panta ievaddaļu pēc vārda “īpašniekiem” ar vārdiem “vai turētājiem”;

 

 

 

30. 59.pantā:

papildināt panta ievaddaļu pēc vārda “īpašniekiem” ar vārdiem “vai turētājiem”;

1) sadarbībā ar praktizējošiem veterinārārstiem organizēt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, izņemot valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu;

 

 

 

 

 

2) nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī nodrošināt praktizējošam veterinārārstam nepieciešamos darba apstākļus un dzīvnieku fiksēšanu veterinārmedicīnisko procedūru laikā;

 

 

 

 

 

3) pārvadājot dzīvniekus, ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību;

 

 

 

 

 

4) uzrādīt un nodot nākamajam dzīvnieku īpašniekam dokumentus par dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju, veselības stāvokli un veiktajiem dzīvnieku infekcijas slimību profilaktiskajiem pasākumiem (piemēram, dzīvnieka pasi, dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju, vakcinācijas apliecību, veterināro apliecību);

 

 

 

 

 

5) nodrošināt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

6) ierobežot nepiederošu personu saskarsmi ar dzīvniekiem;

 

 

 

 

 

7) nodrošināt ar valsts uzraudzībā esošajām dzīvnieku infekcijas slimībām saistīto profilaktisko pasākumu izpildi noteiktajos termiņos;

 

 

 

 

 

8) nekavējoties ziņot:

 

 

 

 

 

a) praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieka nobeigšanos, abortiem, vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem un jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību;

 

 

 

 

 

 

b) komersantiem, kuri nodarbojas ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, par dzīvnieku nobeigšanās gadījumiem;

izteikt 8.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) komersantiem, kuri nodarbojas ar blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanu, par dzīvnieku nobeigšanās gadījumiem;

 

 

 

izteikt 8.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) komersantiem, kuri nodarbojas ar blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, savākšanu, par dzīvnieku nobeigšanās gadījumiem;

9) nokaut dzīvniekus kautuvēs saskaņā ar prasībām, kas noteiktas regulā (EK) Nr.853/2004.

 

 

 

 

 

10) nodrošināt dzīvnieku līķu savākšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

 

 

 

 

 

11) valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas gadījumos pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterinārā inspektora vai praktizējoša veterinārārsta pieprasījuma:

 

 

 

 

 

a) uzrādīt dzīvniekus, kā arī dzīvnieku mītnes un veterināro dokumentāciju (diagnostisko izmeklējumu un vakcinācijas aktus, diagnostiski izmeklēto un vakcinēto dzīvnieku sarakstus, laboratorisko izmeklējumu rezultātus),

 

 

 

 

 

b) pakļaut dzīvniekus infekcijas slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilakses pasākumiem,

 

 

 

 

 

c) nodrošināt dzīvnieku mītņu un iekārtu dezinfekciju,

 

 

 

 

 

d) nodrošināt dzīvnieku karantinēšanu un ārstēšanu, kā arī dzīvnieku likvidāciju;

 

 

 

 

 

 

12) ievērot ierobežojumus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanā pēc dzīvnieku medikamentozas ārstēšanas, ja tādi paredzēti apstiprinātā lietošanas pamācībā vai tos nosaka praktizējošs veterinārārsts;

 

 

 

 

 

13) ievērot ierobežojumus dzīvnieku barības izēdināšanā, glabāšanā un pārvadāšanā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

 

 

 

 

 

14) vienu reizi gadā vakcinēt suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus pret trakumsērgu.

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

„14) ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.”

 

 

 

 

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

„14) ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.”

 

 

27. Papildināt likumu ar XII nodaļu šādā redakcijā: 

"XII nodaļa. Valsts veterinārās uzraudzības objekta darbības apturēšana un atjaunošanas kārtība

3

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Silaraupa

Izteikt XII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"XII nodaļa. Valsts veterinārās uzraudzības objekta darbības apturēšana un atjaunošana”

Atbalstīt

31. Papildināt likumu ar XII nodaļu šādā redakcijā: 

"XII nodaļa. Valsts veterinārās uzraudzības objekta darbības apturēšana un atjaunošana”

 

61.pants. (1) Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, valsts vecākajiem pārtikas inspektoriem, valsts vecākajiem veterinārajiem inspektoriem, valsts pārtikas inspektoriem un valsts veterinārajiem inspektoriem (turpmāk – Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona) ir tiesības apturēt vai ierobežot veterinārās uzraudzības objekta vai tā struktūrvienības (turpmāk – objekts) darbību, ja ir konstatēta neatbilstība dzīvnieku veselību, labturību un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, pirms tam izsniedzot rakstveida brīdinājumu attiecīgā objekta īpašniekam, valdītājam vai viņa pilnvarotai personai.

 

 

 

61.pants. (1) Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, valsts vecākajiem pārtikas inspektoriem, valsts vecākajiem veterinārajiem inspektoriem, valsts pārtikas inspektoriem un valsts veterinārajiem inspektoriem (turpmāk – Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona) ir tiesības apturēt vai ierobežot veterinārās uzraudzības objekta vai tā struktūrvienības (turpmāk – objekts) darbību, ja ir konstatēta neatbilstība dzīvnieku veselību, labturību un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, pirms tam izsniedzot rakstveida brīdinājumu attiecīgā objekta īpašniekam, valdītājam vai viņa pilnvarotai personai.

 

 (2) Brīdinājumā norāda konstatētās neatbilstības dzīvnieku veselību, labturību un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un nosaka neatbilstības novēršanas termiņu:

 

 

 

 (2) Brīdinājumā norāda konstatētās neatbilstības dzīvnieku veselību, labturību un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un nosaka neatbilstības novēršanas termiņu:

 

1) ņemot vērā faktiskās novēršanas iespējas, – no viena mēneša līdz trim mēnešiem;

 

 

 

1) ņemot vērā faktiskās novēršanas iespējas, – no viena mēneša līdz trim mēnešiem;

 

2) ja neatbilstības novēršanai nepieciešama objekta renovācija, – līdz vienam gadam;

 

 

 

2) ja neatbilstības novēršanai nepieciešama objekta renovācija, – līdz vienam gadam;

 

3) ja neatbilstības novēršanai nepieciešama objekta būvniecība, – līdz diviem gadiem.

 

 

 

 

3) ja neatbilstības novēršanai nepieciešama objekta būvniecība, – līdz diviem gadiem.

 

 

(3) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona triju darbdienu laikā pēc brīdinājumā noteiktā termiņa beigām pieņem lēmumu par objekta darbības apturēšanu.

 

 

 

(3) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona triju darbdienu laikā pēc brīdinājumā noteiktā termiņa beigām pieņem lēmumu par objekta darbības apturēšanu.

 

(4) Objekta darbības apturēšanu nodrošina tā īpašnieks, valdītājs vai viņa pilnvarota persona.

 

 

 

(4) Objekta darbības apturēšanu nodrošina tā īpašnieks, valdītājs vai viņa pilnvarota persona.

 

(5) Objekta darbību aptur bez iepriekšēja brīdinājuma, ja:

 

 

 

(5) Objekta darbību aptur bez iepriekšēja brīdinājuma, ja:

 

 

1) dzīvnieku veselību, labturību un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti regulējošo normatīvo aktu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai;

 

 

 

 

1) dzīvnieku veselību, labturību un blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apriti regulējošo normatīvo aktu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai pastāv draudi cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai dzīvībai;

 

2) objekta darbība nav atzīta vai reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka attiecīgā objekta darbības reģistrāciju vai atzīšanu.  

 

 

 

2) objekta darbība nav atzīta vai reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka attiecīgā objekta darbības reģistrāciju vai atzīšanu.  

 

62.pants. (1) Objekta īpašnieks, valdītājs vai viņa pilnvarota persona par brīdinājumā vai lēmumā par objekta darbības apturēšanu norādīto normatīvo aktu prasību pārkāpumu novēršanu rakstveidā ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonai, kas izsniegusi brīdinājumu vai pieņēmusi lēmumu par objekta darbības apturēšanu. Šī Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti.

 

 

 

62.pants. (1) Objekta īpašnieks, valdītājs vai viņa pilnvarota persona par brīdinājumā vai lēmumā par objekta darbības apturēšanu norādīto normatīvo aktu prasību pārkāpumu novēršanu rakstveidā ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonai, kas izsniegusi brīdinājumu vai pieņēmusi lēmumu par objekta darbības apturēšanu. Šī Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti.

 

(2) Ja visi lēmumā par objekta darbības apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas izsniedz rakstveida atļauju objekta darbības atjaunošanai.

 

 

 

(2) Ja visi lēmumā par objekta darbības apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi ir novērsti, attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas izsniedz rakstveida atļauju objekta darbības atjaunošanai.

 

(3) Ja nav novērsti visi lēmumā par objekta darbības apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi, attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona sniedz motivētu rakstveida atteikumu darbības atjaunošanai.

 

 

 

(3) Ja nav novērsti visi lēmumā par objekta darbības apturēšanu minētie normatīvo aktu pārkāpumi, attiecīgā Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona sniedz motivētu rakstveida atteikumu darbības atjaunošanai.

 

63.pants. Lēmumu par objekta darbības apturēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas brīdinājuma vai lēmuma par objekta darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

 

 

 

63.pants. Lēmumu par objekta darbības apturēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas brīdinājuma vai lēmuma par objekta darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Veterinārmedicīniskās prakses licences, kas izsniegtas pirms šā likuma spēkā stāšanās, paliek spēkā līdz licencē noteiktajam termiņam.

 

 

 

 

 

2. Veterinārfeldšeri, kuri ieguvuši vidējo speciālo izglītību līdz 1992.gadam un kuriem ir veterinārmedicīniskās prakses licence, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora priekšlikuma teritorijās, kur nav pietiekams praktizējošu veterinārārstu skaits, var pildīt praktizējoša veterinārārsta funkcijas pēc tam, kad ir saņēmuši tiesības nodarboties ar veterinārmedicīnisko praksi.

 

 

 

 

 

5. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

 

1) 1997.gada 27.marta noteikumi nr.109 "Dzīvnieku kaušanas noteikumi";

 

 

 

 

 

3) 1998.gada 14.jūlija noteikumi nr.251 "Noteikumi par akvakultūras dzīvnieku audzētavu reģistrāciju, upju baseina zonu apstiprināšanu, akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību kontroli audzētavās un upju baseina zonās un prasībām, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku piedāvājumam tirgū"

 

 

 

 

 

4) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.320 "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti"

 

 

 

 

 

5) 1998.gada 25.augusta noteikumi nr.323 "Dzīvnieku lipīgo slimību saraksts"

 

 

 

 

 

7) 1999.gada 11.maija noteikumi nr.174 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa".

 

 

 

 

 

 

6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par veterinārmedicīnu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 29./31.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 4.nr.; 1995, 3.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 16.nr.).

 

 

 

 

 

7. Šā likuma 3.panta otrā daļa attiecībā uz sanitāro robežinspekciju un 52.pants stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

8. Līdz šā likuma 54.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai Latvijas Veterinārārstu biedrība izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses licences.

 

 

 

 

 

 

 

11. Līdz 2004.gada 1.maijam Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmumiem.

 

 

 

 

 

 

12. Grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta sestā un septītā daļa, likuma 25.panta 5.punkts, grozījumi likuma 41.panta otrajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta ceturtā daļa, kā arī likuma 53.panta otrā daļa stājas spēkā ar īpašu likumu.

 

 

 

 

 

13. Šā likuma 21.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

14. Šā likuma 20.panta otrajā daļā un 25.panta 3.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūlijam.

 

 

 

 

 

 15. Šā likuma normas, kurās lietots termins "komersants", piemērojamas arī attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

 

 

 

 

 

16. Šā likuma 21.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.janvārim.

 

 

 

 

 

17. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.1 pantā, 42.panta 2.punktā un 53.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētos noteikumus

 

 

 

 

 

18. Šā likuma 25.panta 9.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.jūlijam.

 

 

 

 

 

19. Šā likuma 25.panta 8., 10., 11. un 12.punktā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.janvārim.

 

 

 

 

 

 

31.Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

“20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25. panta 3.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 „Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32.Papildināt pārejas noteikumus ar 20. punktu šādā redakcijā:

“20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25. panta 3.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.632 „Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

32. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

 

 

33. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību."

 

 

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību."