LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

.06.2008. Nr.90/TA-1442, TA-1471, TA-1519,

TA-1209, TA-1660, TA-1327,

TA-1512, TA-1529, TA-1326,

TA-1643, TA-1663, TA-1667,

TA-1668

Saeimas Prezidijam

Papildus Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija vēstulei Nr.90/TA-1250, TA-1371, TA-1272, TA-1274, TA-1273, TA-1275, TA-1285, TA-1287,
TA-1281, TA-1280, TA-1279, TA-1282, TA-1289, TA-1278, TA-1437,
TA-1447, TA-1334 nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija sēdē atbalstīto likumprojektu paketi –

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem";

likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"";

likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā";

likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"";

likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā";

likumprojektu "Grozījums Augu aizsardzības likumā";

likumprojektu "Grozījumi Reģionālās attīstības likumā";

likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā";

likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"";

likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā".

Likumprojektus izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv), Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ludbāržs 67075916, gcap@vugd.gov.lv), Kultūras ministrija (atbildīgās amatpersonas - Dambis 67229272, vkpai@latnet.lv, Turlajs 67356615, Janis.Turlajs@km.gov.lv), Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kupce-Kupča 67047934, kristine.kupce@izm.gov.lv, Ziediņa 67047917, agra.ziedina@izm.gov.lv), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Muzikants 677770477, janis.muzikants@raplm.gov.lv, Timofejeva 67770355, Aija.Timofejeva@raplm.gov.lv), Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Eiduks 67028192, Janis.Eiduks@sam.gov.lv, Girucka 67028381, Iveta.Girucka@sam.gov.lv, Pēkalis 67028300, maris.pekalis@sam.gov.lv, Vaitužs 67028303, julijs.vaituzs@sam.gov.lv), Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Grosbārdis 67027206, Raivis.Grosbardis@vaad.gov.lv),

Lūdzam par atbildīgo komisiju likumprojektu paketei noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Pielikumā: 1. Likumprojekti uz 25 lp.

2. Likumprojektu anotācijas uz 107 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija sēdes protokola Nr.37 10.§, 11.§, 12.§, 13.§, 14.§, 15.§, 16.§, 17.§, 18.§, 19.§, 20.§, 21.§, 22.§ izraksts uz 13 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr., 1999, 17., 24.nr., 2000, 12.nr., 2001, 12., 16., 21.nr., 2004, 5.nr., 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.panta 9.punktā vārdus „valsts vai pašvaldību iestāde” ar vārdiem „valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldības struktūrvienība”.

2. 17.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Republikas pilsētu un novadu pašvaldības:

1) saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes, bet saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai attiecīgās nozares ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās ievirzes izglītības iestādes;

2) pieņem darbā un atbrīvo no darba tās padotībā esošo pirmsskolas izglītības iestāžu, sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sportā un interešu izglītības iestāžu vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mākslā vai kultūrā vadītājus — saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju;

3) nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no budžeta;

4) uz savstarpēju līgumu pamata pašvaldības piedalās valsts, citu pašvaldību un privāto izglītības iestāžu finansēšanā;

5) sadala un piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un kontrolē to racionālu izmantošanu;

6) uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, ievērojot, ka to finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto finansiālo nodrošinājumu, un kontrolē finanšu līdzekļu izmantošanu;

7) nodrošina atbalstu izglītības iestāžu akreditācijā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanai izglītības iestādēs;

8) nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirto valsts budžeta finansējuma ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos;

9) nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu saimniecisko, tehnisko un medicīnisko darbinieku darba samaksas finansēšanu;

10) nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tās padotībā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība;

11) nodrošina izglītības ieguvi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām (atbilstoši veselības stāvoklim, kas ietekmē izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs, kā arī internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

12) nodrošina ēdināšanu speciālās izglītības iestādēs un internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā;

13) nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai skolā un atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu;

14) nodrošina bērnu un jauniešu profesionālo orientāciju un karjeras izglītību;

15) nodrošina bērnu un jauniešu interešu izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai;

16) nodrošina bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā;

17) sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

18) nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām;

19) veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

20) nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmērus un piešķiršanas kārtību izglītojamajiem tās padotībā esošās izglītības iestādēs;

21) īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu;

22) piedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību un metodisko literatūru un citiem mācību līdzekļiem;

23) organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu;

24) veido un uztur Valsts izglītības informācijas bāzi;

25) nosaka no pašvaldības budžeta līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs;

26) nodrošina valsts pārbaudes darbu, tai skaitā centralizēto eksāmenu, organizāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

27) atbalsta izglītojamo dalību mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos un sporta sacensībās;

28) ievēro citos normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību funkcijas izglītības jomā;

izslēgt ceturto un piekto daļu.

3. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Izglītības jomas funkciju nodrošināšana republikas pilsētu un novadu pašvaldībās

(1) Lai īstenotu savu kompetenci izglītībā, pašvaldība izveido vismaz vienu izglītības speciālista amatu vai izglītības pārvaldes iestādi. Izglītības speciālistam un izglītības pārvaldes iestādes vadītājam ir nepieciešama akadēmiskā izglītība vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un vismaz trīs gadu darba pieredze izglītības jomā vai izglītības vadības darbā.

(2) Pašvaldības izglītības speciālistu darba samaksu un pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(3) Novada pašvaldības var apvienoties vienas vai vairāku funkciju izglītībā īstenošanai, savstarpēji vienojoties par finansēšanas kārtību.”

4. Izteikt 59.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Speciālās izglītības iestādes, speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs, kā arī internātskolas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Grozījumi šā likuma 1.panta 9.punktā, 17. un 18.pantā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.”

Izglītības un zinātnes ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

T.Koķe

M.Gruškevics

E.Martinsons

S.Obodova

E.Petrovska

23.05.2008. 8:45

723

K.Kupce–Kupča

67047934, kristine.kupce@izm.gov.lv

Likumprojekta

“Grozījumi Izglītības likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu.	Izglītības likumā ir nepieciešami grozījumi, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu no 2009.gada 1.jūlija, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijai Ministru prezidenta 2008.gada 22.februāra rīkojumā Nr.90 „Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 4.punktā doto uzdevumu institūcijām līdz 2008.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā grozījumus likumos, kas norādīti šī rīkojuma 1.pielikumā, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.
2.Pašreizējās situācijas raksturojums	Izglītības sistēmas attīstību Latvijā nosaka 1998.gadā pieņemtais „Izglītības likums”, kas stājās spēkā 1999.gada 1.jūnijā. Ir pieņemts arī Vispārējās izglītības likums (1999), Profesionālās izglītības likums (1999) un Augstskolu likums (1995). Izglītības likums pašreiz nosaka pašvaldību, tai skaitā rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību, kompetenci izglītībā pirms administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un izglītības funkciju pārdomātu nodošanu jaunajām pašvaldībām, nepieciešams precizēt likuma 17.pantu un izteikt jaunā redakcijā 18.pantu. Nepieciešams arī veikt grozījumus 59.panta trešajā daļā nosakot, ka internātskolas tiek finansētas no valsts budžeta. Šobrīd īpaši aktuāls ir jautājums par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un izglītības funkciju nodošanu jaunajām pašvaldībām. Lai Izglītības likums atbilstu pašreizējai situācijai, ir nepieciešami grozījumi tā saturā, nosakot republikas pilsētu un novadu pašvaldību kompetenci un ar šo funkciju pārņemšanu saistītajos grozījumos Vispārējās izglītības likumā, mainoties internātskolu finansēšanas kārtībai. Izglītības likums pašreiz nepietiekami reglamentē pieaugušo izglītības norisi, tāpēc nosakot pašvaldību kompetenci un atbildību pieaugušo izglītībā un nodrošināt efektīvāku valsts un pašvaldību finansējuma sadali un izlietošanu.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību situācijai īstenojot administratīvi teritoriālo reformu pēc jauno pašvaldību vēlēšanām 2009.gada 1.jūlijā. Izglītības likuma grozījumi šobrīd norāda to, kādas tieši funkcijas jāpārņem jaunajām pašvaldībām, jo to īstenošana ir jānodrošina visā valsts teritorijā neatkarīgi no pašvaldības lieluma. Šobrīd ir neiespējami līdz galam pateikt tieši kā sadalīsies jaunās pašvaldības, tāpēc finanšu aprēķinu par funkciju īstenošanu veikt nav iespējams. Tieši tāpēc likumprojekts paredz arī gadījumus, kad būtībā situācija nemainās – respektīvi, pašvaldības, kuru teritorijā jau ir Izglītības pārvalde, kuras līdz reformai apkalpojusi pašvaldības, šo darbu arī turpinās, un pašvaldības kopēji vienosies par finansēšanu. Izglītības pārvaldes arī līdz šim ir finansējušas pašvaldības pašas un izjūkot rajona pašvaldībām šie paši līdzekļi arī ir izmantojami turpmākai izglītības funkciju nodrošināšanai. Likumprojekts paredz jaunu 18.panta redakciju, kurā iepriekš tika atrunāta Izglītības pārvalžu kompetence. Ņemot vērā to, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Izglītības pārvaldes iestāžu izveidošana vai neizveidošana tiek nodota pašvaldību rokās, tiek izvirzīta prasība nodrošināt vismaz viena izglītības speciālista darbību. Izglītības speciālists pašvaldība lielā mērā veiks tās funkcijas, ko līdz šim nodrošināja Izglītības pārvaldes iestādes, līdz ar to, likumprojektā tiek atrunātas minimālās profesionālās prasībās šādam speciālistam.
4. Cita informācija	Tā kā Izglītības likumā objektīvu iemeslu dēļ ilgāku laiku netika izdarīti grozījumi, ir ļoti svarīgi un steidzami nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus Izglītības likuma saturā, lai Izglītības likums atbilstu pašreizējai situācijai un lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un izglītības funkciju pārdomātu nodošanu jaunajām pašvaldībām. Tādejādi spēkā esošajā Izglītības likumā ietvertās prasībās pašvaldībām likumprojektā daļēji ir grozītas arī pēc būtības. Pēc likumprojekta „Augstākās izglītības likums” spēkā stāšanās un koncepcijas „Profesionālās izglītības likums” pieņemšanas, tiks uzsākts darbs pie Izglītības likuma koncepcijas, tādejādi nodrošinot konceptuāli jaunu izglītības likuma izstrādi atbilstoši jaunākajām izglītības attīstības tendencēm.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām		Ar šo likumprojektu funkcijas, kuras veica rajonu un pilsētu Izglītības pārvaldes iestādes, tiek nodotas republikas pilsētu un novadu pašvaldībām. Līdz ar to, katra pašvaldība iekšēji viedos savu sistēmu un kārtību kādā šīs funkcijas īstenot, kas sākotnēji var radīt lielākus sarežģījumus dažādu izglītības jomas jautājumu kārtošanā.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. Makroekonomiskā vide; 2.2. Preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. Cenas; 2.4. Eksporta un importa apjoms; 2.5. Konkurences apstākļi; 2.6. Jauninājumi un pētījumi; 2.7. Augstāka resursu izmantošanas efektivitāte.		Nav attiecināms
3.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.		Nav attiecināms
4.Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām.		Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1.sociālās situācijas izmaiņas; 5.2.nodarbinātība.		Pašvaldībās, kuras neapvienosies izveidojot Izglītības pārvaldes iestādi, tiks izveidota jauna vismaz viena amata vienība – izglītības speciālists. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un skolēnu kopskaita samazināšanos, respektīvi, iespējamu pedagogu nepilnīgu nodarbinātību attālākos novados, šādi pieredzējuši pedagogi varēs pildīt Izglītības speciālista vai vairāku speciālistu funkcijas savā pašvaldībā.
6.Ietekme uz vidi: 6.1.dabas resursu lietošana; 6.2.ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3.darbības radītie atkritumi; 6.4.ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5.ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6.ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7.cita veida piesārņojumu emisija vidē		Nav attiecināms
5. Cita ietekme		Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
						(tūkst. latu)
Rādītāji						Kārtējais gads			Turpmākie trīs gadi
						2008.gads	2009.gads		2010.gads	2011.gads
1						2	3		4	5
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2.speciālais budžets; 1.3.pašvaldības budžets						0	0		0	0
2.Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2.speciālais budžets; 2.3.pašvaldības budžets						0	0		0	0
3.Finansiālā ietekme: 3.1.valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2.speciālais budžets; 3.3.pašvaldības budžets						0	0		0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai						Nav attiecināms	Nav attiecināms		Nav attiecināms	Nav attiecināms
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins						Nav attiecināms
6. Cita informācija						2008.gadā likumprojekts ir īstenojams apstiprināto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem ir izskatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju un centrālo valsts pārvaldes iestāžu vidēja termiņa budžeta pieprasījumu kārtējā gada valsts budžeta likuma sagatavošanas laikā. Kamēr teritoriāli administratīvā reforma nav noslēgusies, nav iespējams plānot un prognozēt, kā pašvaldības nolems nodrošināt izglītības funkciju īstenošanu. Izglītības pārvaldes arī līdz šim ir finansējušas pašvaldības pašas un, izjūkot rajona pašvaldībām, šie paši līdzekļi arī ir izmantojami turpmākai izglītības funkciju nodrošināšanai. Vēlamā situācija būtu pašvaldību apvienošanās, saglabājot pamatā šobrīd jau funkcionējošās Izglītības pārvaldes.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nepieciešams veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, svītrojot pārejas noteikumu 3.punktu. Likumprojekts ir izstrādāts. Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas kārtību (deleģējums dots 2007.gada 25.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā likumprojektā „Grozījumi Izglītības likumā” VSS–1528). Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Ministru kabineta noteikumi saskaņā ar grozījumiem pārejas noteikumos ir jāizdod līdz 2009.gada 1.janvārim. Par minēto normatīvo aktu sagatavošanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija.
2. Cita informācija	Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Nav attiecināms
2. Saistības pret citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām					Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju								Nav attiecināms
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.						Komentāri
2007.gada 27.jūnijā Ministru kabinetā izskatītā likumprojektu „Grozījumi izglītības likumā” (protokols Nr.36 16.§, TA–406) 1. un 2.pantā.		Nav attiecināms						Nav attiecināms
5.Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem								Nav attiecināms
6. Cita informācija								Nav attiecināms.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Saistībā ar 2007.gada 25.oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” starpinstitucionālo saskaņošanu, apspriesti arī grozījumi, kas iekļauti šai likumprojektā.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Latvijas Pašvaldību savienība ieteikusi vairākus pašvaldību funkciju precizējumus un redakcionālus labojumus. Konceptuāli iebilst pret Izglītības likuma 18.pantu, kurā tiek atrunāta pašvaldības izglītības speciālistu vai Izglītība pārvaldes kompetences. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība konceptuāli atbalsta likumprojektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Grozījumu steidzamības dēļ nav notikusi likumprojekta sabiedriskā apspriešana.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas
5. Cita informācija				Nav attiecināms.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Pašvaldībās, kuras neapvienosies, izveidojot Izglītības pārvaldi, tiks izveidota jauna vismaz viena amata vienība – izglītības speciālists. Apvienošanās gadījumā var tik veidotas jaunas Izglītības pārvaldes. Vienlaikus arī lielākās pašvaldības var veidot pašvaldības izglītības nodaļas vai jaunas Izglītības pārvaldes tikai sava novada/republikas pilsētas izglītības funkciju nodrošināšanai.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts pēc pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Sabiedrība tiks informēta arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapas Internetā starpniecību, kā arī bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija			Likumprojekta ieviešana paredzēta 2009.gada 1.jūlijā.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe