17. 09. 2008. 9/7 - 2 -

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (nr.757/Lp9).

Pielikumā: likumprojekta priekšlikumu apkopojums uz 5 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

otrajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

(nr. 757/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 3 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija
	Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24/25.nr.; 1993, 36.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.; 2003, 24.nr.; 2005, 11.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24./25.nr.; 1993, 36.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.; 2003, 24.nr.; 2005, 11.nr.) šādus grozījumus:
6.pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā rajonā un republikas pilsētā ieceļ valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas ir pakļauts tieši inspekcijai un darbojas saskaņā ar dienesta instrukciju.	1. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā: “6.pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālās nodaļas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kultūras pieminekļu uzraudzības un kontroles nodrošināšanai izveido valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru reģionālās nodaļas, kas pakļautas tieši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un darbojas saskaņā ar reglamentu.”			redakcionāli precizēts	1. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā: “6.pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālās nodaļas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kultūras pieminekļu uzraudzības un kontroles nodrošināšanai izveido Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālās nodaļas, kuru inspektori ir tieši pakļauti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un darbojas saskaņā ar reglamentu.”
Otrā nodaļa Kultūras pieminekļu īpašuma un izmantošanas tiesības 7.pants. Īpašuma tiesības uz kultūras pieminekļiem Kultūras pieminekļi Latvijas Republikā var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu īpašumā. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu. Ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatu nodaļām iesniedz attiecīgais valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors.	2. Izslēgt 7.panta trešās daļas pēdējo teikumu.	1. 2.	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 2. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Izteikt 7. panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: "Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatu nodaļām iesniedz attiecīgā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālā nodaļa ".	Daļēji atbalstīts, skatīt priekšlikumu nr.2 Atbalstīts	2. Izteikt 7. panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: "Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatu nodaļām iesniedz attiecīgā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālā nodaļa."
8.pants. Darījumi ar kultūras pieminekļiem Ja kultūras pieminekļa īpašnieks atsavina kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Kultūras pieminekļa atsavināšana var notikt, ja par nodomu atsavināt kultūras pieminekli tā īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, attiecīgā rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.	3. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā: “Kultūras pieminekļa atsavināšana var notikt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, tās reģionālā nodaļa ir apsekojusi kultūras pieminekli un nākamajam īpašniekam ir nosūtīti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.”			redakcionāls precizējums	3. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā: “Kultūras pieminekļa atsavināšana var notikt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, tās reģionālās nodaļas inspektors ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamajam tā īpašniekam ir nosūtīti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.”
25.pants. No kultūras pieminekļu izmantošanas iegūto līdzekļu izlietošana Naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, soda naudu par kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita pagasta vai pilsētas pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos. Šos līdzekļus atļauts izmantot tikai kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, remontam un restaurācijai.	4. Izteikt 25.panta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, kā arī atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts kultūras piemineklim, ieskaita pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos.”				4. Izteikt 25.panta pirmo teikumu šādā redakcijā: “Naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, kā arī atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts kultūras piemineklim, ieskaita pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos.”
		3.	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā: " Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī."	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī."