LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

.06.2008. Nr.90/TA-1442, TA-1471, TA-1519,

TA-1209, TA-1660, TA-1327,

TA-1512, TA-1529, TA-1326,

TA-1643, TA-1663, TA-1667,

TA-1668

Saeimas Prezidijam

Papildus Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija vēstulei Nr.90/TA-1250, TA-1371, TA-1272, TA-1274, TA-1273, TA-1275, TA-1285, TA-1287,
TA-1281, TA-1280, TA-1279, TA-1282, TA-1289, TA-1278, TA-1437,
TA-1447, TA-1334 nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija sēdē atbalstīto likumprojektu paketi –

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem";

likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"";

likumprojektu "Grozījumi Bibliotēku likumā";

likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"";

likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā";

likumprojektu "Grozījums Augu aizsardzības likumā";

likumprojektu "Grozījumi Reģionālās attīstības likumā";

likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā";

likumprojektu "Grozījums Vispārējās izglītības likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par autoceļiem"";

likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā".

Likumprojektus izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Lore 67013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv), Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ludbāržs 67075916, gcap@vugd.gov.lv), Kultūras ministrija (atbildīgās amatpersonas - Dambis 67229272, vkpai@latnet.lv, Turlajs 67356615, Janis.Turlajs@km.gov.lv), Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Kupce-Kupča 67047934, kristine.kupce@izm.gov.lv, Ziediņa 67047917, agra.ziedina@izm.gov.lv), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Muzikants 677770477, janis.muzikants@raplm.gov.lv, Timofejeva 67770355, Aija.Timofejeva@raplm.gov.lv), Satiksmes ministrija (atbildīgā amatpersona - Eiduks 67028192, Janis.Eiduks@sam.gov.lv, Girucka 67028381, Iveta.Girucka@sam.gov.lv, Pēkalis 67028300, maris.pekalis@sam.gov.lv, Vaitužs 67028303, julijs.vaituzs@sam.gov.lv), Zemkopības ministrija (atbildīgā amatpersona - Grosbārdis 67027206, Raivis.Grosbardis@vaad.gov.lv),

Lūdzam par atbildīgo komisiju likumprojektu paketei noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Pielikumā: 1. Likumprojekti uz 25 lp.

2. Likumprojektu anotācijas uz 107 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija sēdes protokola Nr.37 10.§, 11.§, 12.§, 13.§, 14.§, 15.§, 16.§, 17.§, 18.§, 19.§, 20.§, 21.§, 22.§ izraksts uz 13 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”

Izdarīt likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24/25.nr.; 1993, 36.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.; 2003, 24.nr.; 2005, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālās

nodaļas

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kultūras pieminekļu uzraudzības un kontroles nodrošināšanai izveido valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru reģionālās nodaļas, kas pakļautas tieši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un darbojas saskaņā ar reglamentu.”

2. Izslēgt 7.panta trešās daļas pēdējo teikumu.

3. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Kultūras pieminekļa atsavināšana var notikt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, tās reģionālā nodaļa ir apsekojusi kultūras pieminekli un nākamajam īpašniekam ir nosūtīti norādījumi par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.”

4. Izteikt 25.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, kā arī atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts kultūras piemineklim, ieskaita pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos.”

Kultūras

ministre

Valsts sekretāre

Juridiskās nodaļas

vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

__.__.2008.

H.Demakova

S.Zvidriņa

I.Millersone

M.Tenisa

J.Dambis

2008.05.23. 9:51

206

L.Ābele

67228503, liga.abele@mantojums.lv

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu	Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 “Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 1. un 4.punkts.
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	1. Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Latvijā būs divu veidu vietējās pašvaldības – novadi un republikas pilsētas. Šobrīd saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 6.pantu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) katrā rajonā un republikas pilsētā ieceļ valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru, kas ir pakļauts tieši Inspekcijai un darbojas saskaņā ar dienesta instrukciju. Šāds regulējums ir atbilstošs līdzšinējam valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Šobrīd valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori ir iecelti 33 administratīvajās vienībās (26 rajonos un 7 republikas pilsētās). Šādi sadrumstalota Inspekcijas reģionālā darbība ir apliecinājusi savas vājās puses (t.sk. nepietiekams darba materiāltehniskais nodrošinājums, atsevišķos rajonos nav pieejams internets, kas apgrūtina savstarpējo komunikāciju un nenodrošina operatīvu informācijas apmaiņu; neskaidrs darba telpu jautājums; vāja komunikācija starp reģioniem un centru; apgrūtināta reāli paveiktā darba kontrole un lēmumu vienveidīguma nodrošināšana u.c.). Izvērtējot līdzšinējo Inspekcijas reģionālo darbu, konstatēts, ka optimālākais risinājums tā efektīvai nodrošināšanai būtu valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru reģionālo nodaļu izveide bez piesaistes konkrētām pašvaldībām, bet par pamatu ņemot plānošanas reģionus. Tādējādi tiktu nodrošināta iestādes pilnvērtīgai un modernai darbībai nepieciešamo materiāltehnisko resursu ekonomiska un racionāla izlietošana, saglabājot iestādes saikni ar kultūras pieminekļu īpašniekiem, kā arī veicināta vienveidīgu amatpersonu lēmumu pieņemšana visā valsts teritorijā. Likumprojekts nenosaka valsts iestādes reģionālo nodaļu piesaisti noteiktai pašvaldības teritorijai, tādējādi dodot iestādei rīcības brīvību to noteikt valsts pārvaldes normatīvā regulējuma, kā arī pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Inspekcijas reģionālās nodaļas plānots izveidot, ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto plānošanas reģionu modeli (Rīgas reģions, Kurzemes reģions, Zemgales reģions, Vidzemes reģions, Latgales reģions). Reģionālajās nodaļās paredzēts sākotnēji apvienot visus līdzšinējos valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektorus, kuru darbība reģionālo nodaļu ietvaros ļaus efektīvāk un lietderīgāk izmantot finanšu līdzekļus (ietaupot līdzekļus materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai (telpu noma, pakalpojumu iegāde u.c.), novēršot izmaksu, kā arī funkciju dublēšanos), un tādējādi ļaujot veltīt primāro uzmanību kultūras pieminekļu faktiskā stāvokļa uzraudzībai un to saglabāšanas nodrošināšanai. Reģionālo nodaļu darbības pirmā gada kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus paredzēts vērtēt, lemjot par Inspekcijas reģionālās darbības nodrošināšanai nepieciešamo amatpersonu skaita samazināšanu. Ir veiktas sagatavojošās darbības (izstrādāta Inspekcijas iekšējo normatīvo aktu bāze u.c.), lai pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, Inspekcijas reģionālās nodaļas varētu nekavējoties uzsākt pilnvērtīgu darbību. 2. Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 7.panta trešā daļa nosaka, ka gadījumā, “ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatas nodaļām iesniedz attiecīgais valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors.” Norma, kas ietverta likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 7.panta pēdējā teikumā un, kas paredz attiecīgā rajona inspektoru pienākumu nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus iesniegt zemesgrāmatā, nesasniedz mērķi – nodrošināt tiesību aprobežojumu atzīmes izdarīšanu konkrētajam īpašumam, kas ir kultūras piemineklis vai tā daļa. Šis mērķis tiek sasniegts ar Inspekcijas iesniegumu, kurā individualizēti norādīts konkrētais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamais īpašums un tam no likuma izrietošie tiesību aprobežojumi. Šī norma, kas paredz kultūras pieminekļu sarakstu iesniegšanu, nav saskaņota ar Zemesgrāmatu likuma regulējumu, līdz ar to tai ir deklaratīvs raksturs. 3. Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 25.pants nosaka, ka naudas līdzekļus, ko pašvaldības iegūst, izīrējot kultūras pieminekļus, ar kultūras pieminekļiem saistītās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, soda naudu par kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita pagasta vai pilsētas pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos. Šos līdzekļus atļauts izmantot tikai kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, remontam un restaurācijai. Noslēdzot administratīvi teritoriālo reformu, būs citas administratīvi teritoriālās vienības, līdz ar to šī norma ir jāgroza.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir, ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā paredzētās izmaiņas valsts administratīvi teritoriālajā iedalījumā, noteikt Inspekcijas reģionālās darbības pamatprincipu bez piesaistes konkrētai pašvaldības teritorijai, paredzot Inspekcijas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru reģionālo nodaļu izveidi, ņemot vērā plānošanas reģionu modeli. Likumprojekts paredz grozījumus tajos pantos, kur minēta tieša atsauce uz “attiecīgā rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoru” funkcijām, vienlaikus izslēdzot deklaratīvu normu bez juridiskās slodzes par nekustamo kultūras pieminekļu sarakstu iesniegšanu zemesgrāmatās. Likumprojektā precizēti vietējo pašvaldību nosaukumi pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.
4. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām		Ietekme uz sabiedrības pārmaiņām vērtējama kā netieša, jo nodrošinot materiāltehniski un kvalitatīvi līdzvērtīgu Inspekcijas reģionālo nodaļu darbību, tiks nodrošināta efektīva kultūras mantojuma nozares pārvalde un kontrole, tādējādi paaugstinot Inspekcijas kā iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti. Līdz ar to iespēja atsevišķu lēmumu veidus pieņemt reģionos stiprinātu tiešo saikni ar kultūras pieminekļu īpašniekiem.
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte		Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām		Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām		Likumprojekts neietekmē administratīvās procedūras, tās neatvieglo un nesarežģī, jo netiek skartas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktās personu tiesības vai pienākumi.
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība		Nav attiecināms
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē		Nav attiecināms
7. Cita ietekme		Nav attiecināms

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		2008.gads				Turpmākie trīs gadi
						2009.		2010.	2011.
1		2				3		4	5
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets		392,4				0		0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets		392,4				14,6		6,6	6,6
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets		0				- 14,6		- 6,6	- 6,6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		0				0		0	0
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:						Telpu noma Inspekcijas reģionālajām nodaļām (2261): 12 mēn. x 550 Ls. Biroja mēbeles (2312): 30 galdi x 100 Ls; 30 biroja krēsli x 50 Ls; 30 apmeklētāju krēsli x 30 Ls; 31 dokumentu plaukts x 80 Ls; 4 printeru plaukti x 30 Ls.		Telpu noma Inspekcijas reģionālajām nodaļām (2261): 12 mēn. x 550 Ls.	Telpu noma Inspekcijas reģionālajām nodaļām (2261): 12 mēn. x 550 Ls.
6. Cita informācija		Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu likumprojekta īstenošanai 2009.gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritātēm likuma par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Nav nepieciešami papildus normatīvie akti.
2. Cita informācija				Nav attiecināms
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Nav attiecināms
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Nav attiecināms
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu					Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)						Komentāri
Nav attiecināms	Nav attiecināms						Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem					Nav attiecināms
6. Cita informācija					Nav attiecināms
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas notikušas ar Kuldīgas, Rēzeknes un Daugavpils pašvaldībām, ar Latvijas pašvaldību savienību, kā arī ar Inspekcijas konsultatīvām ekspertu padomēm.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Nav attiecināms
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti			Konsultāciju veids – diskusijas ar iesaistītajām institūcijām. 2008.gada 15.janvārī Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē Inspekcija prezentēja Reģionālo nodaļu darbības modeli. 2008.gada 16.janvārī Inspekcijas Ekspertu konsultatīvo padomju locekļiem prezentēts Reģionālo nodaļu darbības modelis.
4. Konsultācijas ar ekspertiem			Nav attiecināms
5. Cita informācija			Nav attiecināms
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Likumprojekta izpildi nodrošinās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija tai deleģēto funkciju ietvaros. Jaunas institūcijas netiek radītas un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Normatīvais akts neparedz īpašu lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Inspekcijas amatpersonu administratīvos aktus un Inspekcijas amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību iespējams apstrīdēt Inspekcijas vadītājam saskaņā ar Inspekcijas nolikumu (Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumi Nr.916).
4. Cita informācija			Nav attiecināms

Kultūras ministre H.Demakova