2009

2009. gada  _______________

 

 9/4 - __________                                                              

       

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

                Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Patvēruma likums” (reģ.nr.753/Lp9) izskatīšanai 2. lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts 2. lasījumam un priekšlikumu apkopojums.

 

 

 

         

 

  Cieņā

  komisijas priekšsēdētājs                                                                        Oskars Kastēns                            


Likumprojekts 2. lasījumam

21.01.09.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija                             

 

Priekšlikumi likumprojektam

“ Patvēruma likums ”

(reģ.nr.753/Lp9)

 

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(143)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 2. lasījumam

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) droša izcelsmes valsts – valsts, kurā, pamatojoties uz tiesisko situāciju, tiesību aktu piemērošanu demokrātiskā sistēmā un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, nepastāv vajāšana, spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša attieksme, vai sods, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās; 

 

1.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 1.panta 1. punktu šādā redakcijā:

„1) droša izcelsmes valsts — valsts, kurā atbilstoši tiesiskajai situācijai, tiesību aktu piemērošanai demokrātiskā sistēmā un vispārējiem politiskajiem apstākļiem nepastāv vajāšana, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai necilvēcīgs vai pazemojošs sods, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā;”.

 

 

 

Atbalstīts

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  droša izcelsmes valsts — valsts, kurā atbilstoši tiesiskajai situācijai, tiesību aktu piemērošanai demokrātiskā sistēmā un vispārējiem politiskajiem apstākļiem nepastāv vajāšana, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai necilvēcīgs vai pazemojošs sods, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā;

2) droša trešā valsts – valsts, kurā patvēruma meklētājs uzturējies pirms ierašanās Latvijas Republikā un kurā viņa dzīvība un brīvība netiek pakļauta briesmām rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ un attiecībā uz viņu tiek ievērots aizliegums viņu izraidīt uz valsti, kurā viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta viņa rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ un kurā viņš varētu tikt spīdzināts, kā arī pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei, kā tas ir noteikts starptautiskajos tiesību aktos, kā arī pastāv iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, saņemt aizsardzību saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu;

 

 

 

 

2.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

„2) droša trešā valsts — valsts, kurā patvēruma meklētājs uzturējies pirms ierašanās Latvijas Republikā un kurā, kā tas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, viņa dzīvība un brīvība netiek apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, kurā tiek ievērots aizliegums izraidīt patvēruma meklētāju uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem un kur viņš varētu tikt spīdzināts, kā arī pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei vai necilvēcīgam un pazemojošam sodam, un kurā patvērumu meklētājam ir iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, iegūt aizsardzību saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu;”.

 

 

 

 

Atbalstīts

2) droša trešā valsts — valsts, kurā patvēruma meklētājs uzturējies pirms ierašanās Latvijas Republikā un kurā, kā tas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, viņa dzīvība un brīvība netiek apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, kurā tiek ievērots aizliegums izraidīt patvēruma meklētāju uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem un kur viņš varētu tikt spīdzināts, kā arī pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei vai necilvēcīgam un pazemojošam sodam, un kurā patvērumu meklētājam ir iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, iegūt aizsardzību saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu;

 

3) ģimenes loceklis – bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un viņu nepilngadīgais bērns, kas ir neprecējies un ir viņu apgādībā, vai arī ir adoptēts, ja šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī;

 

3.

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Papildināt 1.panta 3.punktu aiz vārdiem un zīmes „ģimenes loceklis -” ar vārdiem „patvēruma meklētāja”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām  likumprojekta 1. panta 3. punktā aizstāt vārdus “un viņu nepilngadīgais bērns, kas ir neprecējies un ir viņu apgādībā”  ar vārdiem “kā arī bēgļa vai tādas personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība un viņa laulātā nepilngadīgais bērns, kas  ir neprecējies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā”. 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„3) ģimenes loceklis — patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un šīs personas laulātā nepilngadīgie bērni, kas ir neprecējušies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā, vai arī ir adoptēti, ja šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī;”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot pr.nr.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3) ģimenes loceklis — patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un šīs personas laulātā nepilngadīgie bērni, kas ir neprecējušies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā, vai arī ir adoptēti, ja šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī;

 

 

 

 

 

 

 

4) izcelsmes valsts – personas valstspiederības valsts (valstis) vai bezvalstnieka agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

 

 

 

 

4) izcelsmes valsts – personas valstspiederības valsts (valstis) vai bezvalstnieka agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

 

5) nepilngadīga persona bez pavadības – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par astoņpadsmit gadiem un ir ieradies Latvijas Republikā bez tādu pieaugušo pavadības, kas ir par viņu atbildīgi saskaņā ar likumu vai paražu, arī nepilngadīgais, kas palicis bez pavadības pēc ierašanās Latvijas Republikā;

 

6.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) nepilngadīga persona bez pavadības — trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem un ieradies Latvijas Republikā bez tādu pieaugušo pavadības, kuri ir par viņu atbildīgi saskaņā ar likumu vai paražām, arī nepilngadīgais, kas palicis bez pavadības pēc ierašanās Latvijas Republikā;”.

 

 

 

 

Atbalstīts

5) nepilngadīga persona bez pavadības — trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem un ieradies Latvijas Republikā bez tādu pieaugušo pavadības, kuri ir par viņu atbildīgi saskaņā ar likumu vai paražām, arī nepilngadīgais, kas palicis bez pavadības pēc ierašanās Latvijas Republikā;

 

 

 

 

6) pagaidu aizsardzība – ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā;

7) patvēruma meklētājs – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

 

 

 

 

6) pagaidu aizsardzība – ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā;

7) patvēruma meklētājs – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

 

8) patvēruma procedūra – kārtība un termiņi, kādos šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu no tā iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

 

7.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 1.panta 8.punktu šādā redakcijā:

„8) patvēruma procedūra — kārtība un termiņi, kādos atbilstoši šim likumam izskata patvēruma meklētāja iesniegumu par bēg ļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu no tā iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

8) patvēruma procedūra — kārtība un termiņi, kādos atbilstoši šim likumam izskata patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu no tā iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

 

9) pirmā patvēruma valsts – valsts, kura patvēruma meklētāju  uzņems atpakaļ un kurā viņš ir atzīts par bēgli un var joprojām gūt labumu no šādas aizsardzības vai bauda citādu pietiekamu aizsardzību, tostarp attiecībā uz patvēruma meklētāju tiek ievērots aizliegums viņu izraidīt uz valsti, kurā viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta viņa rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ;

 

8.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 1.panta 9.punktu šādā redakcijā:

„9) pirmā patvēruma valsts — valsts, kura patvēruma meklētāju  uzņems atpakaļ, kurā viņš ir atzīts par bēgli un var joprojām gūt labumu no šādas aizsardzības vai bauda citādu pietiekamu aizsardzību un kurā tiek ievērots aizliegums patvēruma meklētāju izraidīt uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem;”.

 

 

 

 

Atbalstīts

9) pirmā patvēruma valsts — valsts, kura patvēruma meklētāju  uzņems atpakaļ, kurā viņš ir atzīts par bēgli un var joprojām gūt labumu no šādas aizsardzības vai bauda citādu pietiekamu aizsardzību un kurā tiek ievērots aizliegums patvēruma meklētāju izraidīt uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem;

 

10) trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kuram šo statusu piešķīrusi kāda no šīm valstīm.

 

9.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 1.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks — persona, kas nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kā arī bezvalstnieks, kuram šo statusu piešķīrusi kāda no šīm valstīm.”

 

 

 

 

Atbalstīts

10) trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks — persona, kas nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kā arī bezvalstnieks, kuram šo statusu piešķīrusi kāda no šīm valstīm.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

 

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

 

3.pants. Neizraidīšanas princips

(1) Patvēruma meklētāju nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

 

 

 

 

 

3.pants. Neizraidīšanas princips

(1) Patvēruma meklētāju nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

 

(2) Bēgli nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētie draudi.

 

 

 

 

(2) Bēgli nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētie draudi.

 

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

 

 

 

 

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

 

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi neattiecas uz patvēruma meklētāju vai bēgli, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs vai bēglis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

2) pavēruma meklētājs vai bēglis, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda nozieguma izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto atzīts par sevišķi smagu noziegumu, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

 

10.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz patvēruma meklētāju vai bēgli, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs vai bēglis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

2) patvēruma meklētājs vai bēglis ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda nozieguma izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem atzīstams par sevišķi smagu noziegumu un rada draudus Latvijas sabiedrībai. ”

 

 

 

 

Atbalstīts

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz patvēruma meklētāju vai bēgli, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs vai bēglis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

2) patvēruma meklētājs vai bēglis ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda nozieguma izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem atzīstams par sevišķi smagu noziegumu un rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

4.pants. Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu lietās

(1) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas nodrošina:

 

11.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 4. panta nosaukumu izteikt šādi:

“Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās sadarbība”.

 

 

 

 

Atbalstīts

4.pants. Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās sadarbība

(1) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas nodrošina:

 

1) iespēju tikties ar patvēruma meklētāju, arī to, kas ir aizturēts;

2) informāciju par personas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja patvēruma meklētājs tam piekrīt, kā arī patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem un tiesas nolēmumiem.

 

12.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 4.panta pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

„1) iespēju tikties ar patvēruma meklētāju, arī tad, ja viņš ir aizturēts;

2) informāciju par patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja viņš tam piekrīt, kā arī patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem un tiesas nolēmumiem.”

 

 

 

 

Atbalstīts

1) iespēju tikties ar patvēruma meklētāju, arī tad, ja viņš ir aizturēts;

2) informāciju par patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja viņš tam piekrīt, kā arī patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem un tiesas nolēmumiem.

 

(2) Izskatot iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas izvērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās viedokli par personas iesniegumu.

 

13.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdu „personas” ar vārdiem „patvēruma meklētāja”.

 

 

 

Atbalstīts

(2) Izskatot iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas izvērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās viedokli par patvēruma meklētāja  iesniegumu.

 

 

 

5.pants. Informācijas neizpaušana

 (1) Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, tai skaitā par iesnieguma iesniegšanas faktu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu darbinieks saucams pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

 

 

14.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdus „tai skaitā” ar vārdu „arī”.

 

 

 

Atbalstīts

5.pants. Informācijas neizpaušana

 (1) Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, arī par iesnieguma iesniegšanas faktu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu darbinieks saucams pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

 

 

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust, ja attiecīgā persona tam rakstveidā piekritusi vai ja informāciju savas kompetences ietvaros pieprasījusi Latvijas Republikas valsts pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāde vai ārvalstu institūcija, ja tas atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

 

 

 

15.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdu” ja” ar vārdiem „gadījumos, kad” un vārdus „vai ja” ar vārdu „vai”.

 

 

 

Atbalstīts

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust gadījumos, kad  attiecīgā persona tam rakstveidā piekritusi vai  informāciju savas kompetences ietvaros pieprasījusi Latvijas Republikas valsts pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāde vai ārvalstu institūcija, ja tas atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

 

(3) Ja patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas iegūst informāciju no šā likuma 25.pantā minētajām personām, informāciju iegūst tādā veidā, lai tās netiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētā persona ir patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī, lai netiktu kaitēts minētās personas un viņa apgādājamo vai to viņas ģimenes locekļu dzīvībai, brīvībai, drošībai un veselībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī.

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

17.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām  likumprojekta 5. panta trešajā daļā  aizstāt vārdus “informāciju iegūst” ar vārdiem “informācija iegūstama”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 5.panta trešajā daļā vārdus „viņa apgādājamo vai to viņas ģimenes locekļu dzīvībai, brīvībai, drošībai un veselībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī” ar vārdiem „tās apgādībā esošo vai joprojām izcelsmes valstī dzīvojošo ģimenes locekļu dzīvībai, brīvībai, drošībai un veselībai”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(3) Ja patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas iegūst informāciju no šā likuma 25.pantā minētajām personām, informācija iegūstama tādā veidā, lai tās netiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētā persona ir patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī lai netiktu kaitēts minētās personas un tās apgādībā esošo vai joprojām izcelsmes valstī dzīvojošo ģimenes locekļu dzīvībai, brīvībai, drošībai un veselībai.

 

 

II nodaļa

Iesnieguma iesniegšana. Patvēruma meklētāja izmitināšana. Aizturēšana. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

 

6.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – iesniegums) iesniedz personīgi Valsts robežsardzei:

1) robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā;

2) Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona atrodas Latvijas Republikā.

 

18.

 

 

 

 

 

 

19.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām II nodaļas nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

 “Patvēruma meklētāja izmitināšana un aizturēšana”.

                                                       

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 “Patvēruma meklētāja uzturēšanās  Latvijas Republikā”.

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts, iekļauts pr.nr.19

 

 

 

 

 

Atbalstīts

II nodaļa

 

Patvēruma meklētāja uzturēšanās Latvijas Republikā

 

 

 

6.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – iesniegums) iesniedz personīgi Valsts robežsardzei:

1) robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā;

2) Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona atrodas Latvijas Republikā.

 

(2) Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Valsts robež­sardzei ir tiesības:

1) veikt patvēruma meklētāja un viņa mantu apskati, kā arī izņemt priekšmetus un dokumentus, ja tiem var būt nozīme iesnieguma izskatīšanā vai tie var radīt draudus patvēruma meklētājam vai apkārtējiem, sastādot par to protokolu;

 

20.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 6.panta otrās daļas 1.punktā vārdus „sastādot par to protokolu” ar vārdiem „Par šīm darbībām tiek sastādīts protokols”.

 

 

 

Atbalstīts

(2) Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Valsts robež­sardzei ir tiesības:

1) veikt patvēruma meklētāja un viņa mantu apskati, kā arī izņemt priekšmetus un dokumentus, ja tiem var būt nozīme iesnieguma izskatīšanā vai tie var radīt draudus patvēruma meklētājam vai apkārtējiem. Par šīm darbībām tiek sastādīts protokols;

 

2) noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes, lai identificētu patvēruma meklētāju;

3) noņemt patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumus un viņu nofotografēt.

 

 

 

 

 

 

2) noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes, lai identificētu patvēruma meklētāju;

3) noņemt patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumus un viņu nofotografēt.

 

(3) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju. Pārrunas var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to iepriekš informējot patvēruma meklētāju. Pārrunas neveic, ja atbilstoši ārsta atzinumam patvēruma meklētājam ir pastāvīgi veselības traucējumi, kas to nepieļauj.

 

 

 

 

(3) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju. Pārrunas var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to iepriekš informējot patvēruma meklētāju. Pārrunas neveic, ja atbilstoši ārsta atzinumam patvēruma meklētājam ir pastāvīgi veselības traucējumi, kas to nepieļauj.

 

(4) Valsts robežsardze pārrunās iegūto informāciju un iesniegumu iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Bēgļu lietu departamentā (turpmāk – Departaments).

 

21.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Papildināt 6.panta ceturto daļu aiz vārda „robežsardze” ar vārdiem „tās rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju,”.

 

 

 

Atbalstīts

(4) Valsts robežsardze tās rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju, pārrunās iegūto informāciju un iesniegumu iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Bēgļu lietu departamentam (turpmāk – Departaments).

 

7.pants. Nepilngadīgās personas tiesības

(1) Nepilngadīgā persona bez pavadības iesniegumu iesniedz šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Nepilngadīgo personu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.

 

 

 

 

7.pants. Nepilngadīgas personas tiesības

(1) Nepilngadīga persona bez pavadības iesniegumu iesniedz šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Nepilngadīgo personu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.

 

(2) Pārrunas ar nepilngadīgo personu veic amatpersona, kurai ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām.

 

 

 

 

(2) Pārrunas ar nepilngadīgo personu veic amatpersona, kurai ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām.

 

(3) Nepilngadīgajam patvēruma meklētājam tiek nodrošināta izglītības ieguve atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam. Izglītības ieguvi nepilngadīgajam patvēruma meklētājam nodrošina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

22.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Izteikt 7.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„(3) Nepilngadīgajam patvēruma meklētājam izglītības ieguvi nodrošina atbilstoši izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām likumprojekta 7. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(3)  Nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošināta izglītības ieguve Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3)  Nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošināta izglītības ieguve Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8.pants. Patvēruma meklētāja personu apliecinošs dokuments

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

 

24.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt 8. panta pirmo daļu pēc vārda „līdz” ar vārdiem „brīdim, kad”.

 

 

 

Atbalstīts

8.pants. Patvēruma meklētāja personu apliecinošs dokuments

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei līdz brīdim, kad tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

 

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. Tā formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. Tā formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

 

 

 

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

9.pants. Patvēruma meklētāja uzturēšanās kārtība Latvijas Republikā

(1) Patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētāju izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Nepilngadīgai personai nodrošina viņa fiziskajai un garīgajai attīstībai nepieciešamos sadzīves apstākļus. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

 

25.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 9.panta nosaukumā vārdu „uzturēšanās” ar vārdiem „uzturēšanas reglamentējošā” un pirmajā daļā vārdu „viņa” ar vārdu „tās”.

 

 

 

Atbalstīts

9.pants. Patvēruma meklētāja uzturēšanas reglamentējošā  kārtība Latvijas Republikā

(1) Patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētāju izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Nepilngadīgai personai nodrošina tās  fiziskajai un garīgajai attīstībai nepieciešamos sadzīves apstākļus. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

 

(2) Patvēruma meklētāju neievieto patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr viņam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā. Mainot dzīvesvietu, patvēruma meklētājs informē Departamentu par jaunās dzīvesvietas adresi.

 

 

 

 

(2) Patvēruma meklētāju neievieto patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr viņam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā. Mainot dzīvesvietu, patvēruma meklētājs informē Departamentu par jaunās dzīvesvietas adresi.

 

(3) Nepilngadīgo bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie bāriņtiesas iecelta aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē. Lēmumu par nepilngadīgā bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē pieņem bāriņtiesa, noskaidrojot Departamenta viedokli. Lēmumu pieņem, ņemot vērā nepilngadīgās personas intereses un tās viedokli atbilstoši šīs personas vecumam un briedumam, ievērojot šādus nosacījumus:

 

 

 

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Aizstāt 9.panta trešajā daļā vārdus „nepilngadīgais bez pavadības” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „nepilngadīga persona bez pavadības” (attiecīgā locījumā).

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām likumprojekta 9. panta trešās daļas pirmajā, otrajā teikumā un  1. un 3. punktā aizstāt vārdu “nepilngadīgais”

(attiecīgajā locījumā) ar vārdu “nepilngadīgā persona” (attiecīgajā locījumā).

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 9.panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie bāriņtiesas iecelta aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē. Lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē pieņem bāriņtiesa, noskaidrojot Departamenta viedokli, ņemot vērā nepilngadīgās personas intereses un viedokli atbilstoši šīs personas vecumam un briedumam un ievērojot šādus nosacījumus:”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie bāriņtiesas iecelta aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē. Lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē pieņem bāriņtiesa, noskaidrojot Departamenta viedokli, ņemot vērā nepilngadīgās personas intereses un viedokli atbilstoši šīs personas vecumam un briedumam un ievērojot šādus nosacījumus:

 

1)             nepilngadīgo bez pavadības izmitina kopā ar pilngadīgajiem radiniekiem;

2)             vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

3)      nepilngadīgā bez pavadības dzīvesvietu maina tikai gadījumā, kad tas atbilst šīs personas interesēm.

 

29.

 

 

 

 

 

30.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Aizstāt 9.panta trešās daļas 3.punktā vārdu „dzīvesvietu” ar vārdu „izmitināšanas vietu”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 9.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) nepilngadīgajai personai bez pavadības izmitināšanas vietu maina tikai tad, ja tas atbilst šīs personas interesēm.”

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

1) nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina kopā ar pilngadīgajiem radiniekiem;

2) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot gadījumu, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

3) nepilngadīgajai personai bez pavadības izmitināšanas vietu maina tikai tad, ja tas atbilst šīs personas interesēm.

 

(4) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūr­vienības. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

 

(4) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūr­vienības. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

 

(5) Pašvaldības izdevumus, kas tai radušies, izmitinot bērnu aprūpes iestādē nepilngadīgo personu bez pavadības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sedz no Bērnu un ģimenes lietu ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

31.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 9.panta piektajā daļā vārdus „izmitinot bērnu aprūpes iestādē nepilngadīgo personu bez pavadības” ar vārdiem „nepilngadīgu personu bez pavadības izmitinot bērnu aprūpes iestādē”.

 

 

 

Atbalstīts

(5) Pašvaldības izdevumus, kas tai radušies, nepilngadīgu personu bez pavadības izmitinot bērnu aprūpes iestādē, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sedz no Bērnu un ģimenes lietu ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

(6) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei paredzēto izdevumu apmēru un tā segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(6) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

10.pants. Patvēruma meklētāja aizturēšana

 (1) Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt patvēruma meklētāju līdz 10 diennaktīm, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte;

2) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru;

 

32.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt 10.panta pirmo daļu pēc vārda „meklētāju” ar vārdiem „uz laiku”.

 

 

 

Atbalstīts

10.pants. Patvēruma meklētāja aizturēšana

 (1) Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt patvēruma meklētāju uz laiku līdz 10 diennaktīm, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte;

2) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru;

 

 

 

3) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā;

4) kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

 

 

 

 

3) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā;

4) kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

 

(2) Valsts robežsardze patvēruma meklētāju aiztur un tiesnesis lēmumu par patvēruma meklētāja aizturēšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

(2) Valsts robežsardze patvēruma meklētāju aiztur un tiesnesis lēmumu par patvēruma meklētāja aizturēšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzēto aizturēšanas termiņu var pagarināt, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt patvēruma procedūras termiņu.

 

 

 

 

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzēto aizturēšanas termiņu var pagarināt, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt patvēruma procedūras termiņu.

 

(4) Valsts robežsardze, aizturot patvēruma meklētāju, sastāda aizturēšanas protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un pamatu. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

 

 

 

 

(4) Valsts robežsardze, aizturot patvēruma meklētāju, sastāda aizturēšanas protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un pamatu. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

 

(5) Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā izmitina šim nolūkam paredzētās telpās Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 

 

 

 

 

(5) Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā izmitina šim nolūkam paredzētās telpās Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 

 

 

33.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām papildināt likumprojektu aiz 10. panta ar jaunu III nodaļu (attiecīgi mainīt turpmāko nodaļu numerāciju) un izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III nodaļa

Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi “.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

III nodaļa

Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

11.pants. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības:

1) iesniegt iesniegumu un pārrunu laikā sniegt paskaidrojumus valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja nepieciešams, Valsts robežsardze pieaicina tulku, par kura pakalpojumiem maksā no šiem mērķiem paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

 

 

 

 

11.pants. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības:

1) iesniegt iesniegumu un pārrunu laikā sniegt paskaidrojumus valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja nepieciešams, Valsts robežsardze pieaicina tulku, par kura pakalpojumiem maksā no šiem mērķiem paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

 

2) saņemt informāciju no Valsts robežsardzes un Departamenta par patvēruma procedūru, savām tiesībām un pienākumiem šīs procedūras laikā un patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju kompetenci. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties;

 

 

 

 

 

 

 

2) saņemt informāciju no Valsts robežsardzes un Departamenta par patvēruma procedūru, savām tiesībām un pienākumiem šīs procedūras laikā un patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju kompetenci. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties;

 

3) par saviem līdzekļiem pieaicināt personu juridiskās palīdzības saņemšanai. Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, viņam ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktā apjomā un kārtībā (turpmāk – bezmaksas juridiskā palīdzība);

 

34.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Likumprojekta 11. panta pirmajā daļā:

- izteikt 3. punkta  otro teikumu  šādā redakcijā:

“Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, viņam ir tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā (turpmāk – valsts nodrošināta juridiskā palīdzība);”.

 

 

 

 

Atbalstīts

3) par saviem līdzekļiem pieaicināt personu juridiskās palīdzības saņemšanai. Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, viņam ir tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā (turpmāk – valsts nodrošināta juridiskā palīdzība);

 

4) iepazīties ar patvēruma meklētāja lietā esošajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, ja:

 

a) dokumentos esošās informācijas atklāšana var kaitēt Latvijas valsts interesēm;

b) personu drošībai, kas sniedz informāciju vai to personu drošībai, uz ko informācija attiecas;

c) var tikt ietekmētas patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju izmeklēšanas darbības saistībā ar iesnieguma izskatīšanu;

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Izteikt 11.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) iepazīties ar patvēruma meklētāja lietā esošajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, ja dokumentos esošās informācijas atklāšana:

  a) var kaitēt Latvijas valsts interesēm;

 b) var kaitēt personu drošībai, kas sniedz informāciju, vai to personu drošībai, uz ko informācija attiecas;

c) var ietekmēt patvēruma procedūrā  iesaistīto institūciju izmeklēšanas darbības saistībā ar iesnieguma izskatīšanu;”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Likumprojekta 11. panta pirmajā daļā:

-izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

“4) iepazīties ar viņa lietā esošajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, kad dokumentos esošās informācijas atklāšana:

a) var kaitēt Latvijas valsts interesēm,

b) var kaitēt to personu drošībai, kuras sniedz informāciju, vai to personu drošībai, uz kurām informācija attiecas,

c) var ietekmēt patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar iesnieguma izskatīšanu;”.

 

 

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot pr.nr.36

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4) iepazīties ar viņa lietā esošajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, kad dokumentos esošās informācijas atklāšana:

a) var kaitēt Latvijas valsts interesēm,

b) var kaitēt to personu drošībai, kuras sniedz informāciju, vai to personu drošībai, uz kurām informācija attiecas,

c) var ietekmēt patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar iesnieguma izskatīšanu;

 

5) saņemt informāciju par Departamenta lēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, izņemot gadījumus, ja patvēruma meklētāju pārstāv pilnvarotā persona vai viņam tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība;

 

 

 

37.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 11.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „gadījumus, ja” ar vārdiem „gadījumu, kad”.

 

 

 

Atbalstīts

5) saņemt informāciju par Departamenta lēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētāju pārstāv pilnvarotā persona vai viņam tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība;

 

6) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi par valsts līdzekļiem;

7) sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

 

38.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Likumprojekta 11. panta pirmajā daļā:

- papildināt pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.”

 

 

 

Atbalstīts

6) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi par valsts līdzekļiem;

7) sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās;

 

            8) izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

 

(2) Patvēruma meklētājam ir pienākums:

1) sadarboties ar Valsts robežsardzi, lai tā varētu noņemt viņa pirkstu nospiedumus, nofotografēt un identificēt viņu, ar Departamentu, kā arī ar citām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām;

 

 

 

 

(2) Patvēruma meklētājam ir pienākums:

1) sadarboties ar Valsts robežsardzi, lai tā varētu noņemt viņa pirkstu nospiedumus, viņu nofotografēt un identificēt, ar Departamentu, kā arī ar citām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām;

 

2) piedalīties pārrunās un pēc iespējas ātrāk personīgi sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izskatītu iesniegumu un pieņemtu attiecīgu lēmumu, pat ja pārrunās piedalās pilnvarotā persona. Pienākums pēc iespējas ātrāk sniegt visu informāciju attiecas arī uz patvēruma meklētāja pilnvaroto personu;

3) sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievērot šā centra iekšējās kārtības noteikumus.

 

39.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 11.panta otrās daļas 2.punktā vārdu „ātrāk” ar vārdu „drīzāk” un 4.punktā -  vārdus „šā centra” ar vārdu „”.

 

 

 

 

Atbalstīts

2) piedalīties pārrunās un pēc iespējas drīzāk  personīgi sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izskatītu iesniegumu un pieņemtu attiecīgu lēmumu, pat ja pārrunās piedalās pilnvarota persona. Pienākums pēc iespējas ātrāk sniegt visu informāciju attiecas arī uz patvēruma meklētāja pilnvaroto personu;

3) sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievērot tā iekšējās kārtības noteikumus;

 

 

 

 

 

 

 

40.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Papildināt 11.panta otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

„5) pildīt citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.”

 

 

 

Atbalstīts

     5) pildīt citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

      

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētā informācija ir arī patvēruma meklētāja paskaidrojumi un viņa rīcībā esošie dokumenti par viņa vecumu un iepriekšējo darbību, ieskaitot datus par viņa ģimenes locekļiem, tēvu un māti, brāļiem un māsām, identitāti, pilsonību un iepriekšējās dzīvesvietas valsti un vietu, iepriekšējiem patvēruma iesniegumiem, ceļojumu maršrutiem, personību apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, kā arī iemesliem, kādēļ ir iesniegts iesniegums.

 

41.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 11.panta trešajā daļā vārdus „un iepriekšējās dzīvesvietas valsti un vietu” ar vārdiem „iepriekšējo dzīvesvietu un dzīvesvietas valsti”.

 

 

 

Atbalstīts

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētā informācija ir arī patvēruma meklētāja paskaidrojumi un viņa rīcībā esošie dokumenti par viņa vecumu un iepriekšējo darbību, ieskaitot datus par viņa ģimenes locekļiem, tēvu un māti, brāļiem un māsām, identitāti, pilsonību, iepriekšējo dzīvesvietu un dzīvesvietas valsti, iepriekšējiem patvēruma iesniegumiem, ceļojumu maršrutiem, personību apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, kā arī iemesliem, kādēļ ir iesniegts iesniegums.

 

III nodaļa

Iesnieguma izskatīšanas, lēmuma pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtība

 

12.pants. Departamenta lēmumi

Departaments pieņem lēmumu par:

1) iesnieguma pieņemšanu izskatīšanā vai atstāšanu bez izskatīšanas;

2) bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

3) alternatīvā statusa pagarināšanu;

4) bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu;

5) atbildīgo dalībvalsti iesnieguma izskatīšanai, kas iesniegts šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā vai kādā citā dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003;

6) pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 12.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) atbildīgo dalībvalsti, kura izskatīs iesniegumu, kas iesniegts šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā vai kādā citā dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

IV nodaļa

Iesnieguma izskatīšanas, lēmuma pie ņemšanas un pārsūdzēšanas kārtība

 

 

 

12.pants. Departamenta lēmumi

 

Departaments pieņem lēmumu par:

1) iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas;

2) bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

            3) alternatīvā statusa pagarināšanu;

4) bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu;

 

5) atbildīgo dalībvalsti, kura izskatīs iesniegumu, kas iesniegts šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā vai kādā citā dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003;

6) pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos.

 

13.pants. Iesnieguma izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas termiņi

(1) Lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad no Valsts Robežsardzes saņemti šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētie dokumenti.

 

 

 

 

13.pants. Iesnieguma izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas termiņi

(1) Lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad no Valsts robežsardzes saņemti šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētie dokumenti.

 

(2) Departaments iesniegumu izskata un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem mēneša laikā, ja pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

 

 

 

 

(2) Departaments iesniegumu izskata un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem mēneša laikā, ja pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatota iemesla dēļ var pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

 

(3) Departaments iesniegumu izskata un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu 10 darbdienu laikā, ja pastāv šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

 

 

 

 

(3) Departaments iesniegumu izskata un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu 10 darbdienu laikā, ja pastāv šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

 

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto termiņu skaita no Departamenta lēmuma par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai pieņemšanas dienas vai dienas, kad saņemts tiesas nolēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

 

43.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto termiņu skaita no dienas, kad pieņemts Departamenta lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, vai dienas, kad saņemts tiesas nolēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.”

 

 

 

Atbalstīts

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto termiņu skaita no dienas, kad pieņemts Departamenta lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, vai dienas, kad saņemts tiesas nolēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

 

(5) Departaments šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas, ja saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003 saņemts citas dalībvalsts kompetentas institūcijas lēmums par atteikumu izskatīt iesniegumu vai Latvijas Republika ir atbildīga par citā dalībvalstī iesniegta iesnieguma izskatīšanu.  

 

 

 

 

 

(5) Departaments šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas, ja saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003 saņemts citas dalībvalsts kompetentas institūcijas lēmums par atteikumu izskatīt iesniegumu vai Latvijas Republika ir atbildīga par citā dalībvalstī iesniegta iesnieguma izskatīšanu.  

 

14.pants. Lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas 

(1) Lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) cita Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) patvēruma meklētājam ir piešķīrusi bēgļa statusu;

2) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētāja pirmo patvēruma valsti;

3) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētājam drošu trešo valsti;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.pants. Lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas 

(1) Lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) cita Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) patvēruma meklētājam ir piešķīrusi bēgļa statusu;

2) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētāja pirmo patvēruma valsti;

3) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētājam drošu trešo valsti;

 

 

 

4) patvēruma meklētājs Latvijas Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc lēmuma par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu pieņemšanas, un tas nesatur jaunu informāciju, kas varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Aizstāt 14.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus „lēmuma par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu pieņemšanas” ar vārdiem „tam, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu

 

 

 

 

Atbalstīts

4) patvēruma meklētājs Latvijas Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc tam, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, un tas nesatur jaunu informāciju, kas varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.

 

(2) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem vai 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja drošā trešā valsts neļauj patvēruma meklētājam ieceļot tās teritorijā.

 

45.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja drošā trešā valsts neļauj patvēruma meklētājam ieceļot tās teritorijā.”

 

 

 

Atbalstīts

(2) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja drošā trešā valsts neļauj patvēruma meklētājam ieceļot tās teritorijā.

 

 

15.pants.  Lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai

(1) Departaments pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, ja nepastāv šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

 

 

 

15.pants.  Lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai

(1) Departaments pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, ja nepastāv šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams.

 

 

16.pants. Iesnieguma izskatīšanas kārtība  

(1) Izskatot iesniegumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 20.panta pirmās daļas nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

 

 

 

 

46.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus „atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai” ar vārdiem „šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

Atbalstīts

16.pants. Iesnieguma izskatīšanas kārtība  

(1) Izskatot iesniegumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 20.panta pirmās daļas nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2)  Iesniegumu izskata individuāli par katru patvēruma meklētāju. Izvērtējot vai patvēruma meklētājs ir vajāts vai var tikt vajāts vai cietis vai var ciest smagu kaitējumu, Departaments ņem vērā:

1) faktus, kas attiecas uz patvēruma meklētāja izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ieskaitot izcelsmes valsts normatīvos aktus un veidu, kādā tie tiek piemēroti;

 

47.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 16.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(2) Katra patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli. Izvērtējot, vai patvēruma meklētājs ir vajāts vai var tikt vajāts, cietis vai var ciest smagu kaitējumu, Departaments ņem vērā:”

un aizstāt 1.punktā vārdu „ieskaitot” ar vārdu „arī”.

 

 

 

Atbalstīts

(2) Katra patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli. Izvērtējot, vai patvēruma meklētājs ir vajāts vai var tikt vajāts, cietis vai var ciest smagu kaitējumu, Departaments ņem vērā:

1) faktus, kas attiecas uz patvēruma meklētāja izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, arī izcelsmes valsts normatīvos aktus un veidu, kādā tie tiek piemēroti;

 

 

 

 

            2) paskaidrojumus un dokumentus, ko iesniedzis patvēruma meklētājs;

3) patvēruma meklētāja individuālo stāvokli un personīgos apstākļus;

4) vai patvēruma meklētāja darbība kopš izcelsmes valsts pamešanas saistīta ar iesnieguma iesniegšanai nepieciešamo nosacījumu radīšanu;

5) vai ir pamatoti sagaidāms, ka patvēruma meklētājs pieņemtu citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību.

 

48.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 16.panta otrās daļas 2.,4. un 5. punktu šādā redakcijā:

„2) patvēruma meklētāja sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus;

 

4) to, vai patvēruma meklētāja darbība kopš izcelsmes valsts atstāšanas saistīta ar iesnieguma iesniegšanai nepieciešamajiem nosacījumiem;

 

 

5) to, vai ir pamatoti gaidāms, ka patvēruma meklētājs pieņemtu tādas citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību.”

 

 

 

Atbalstīts

 

 

2) patvēruma meklētāja sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus;

 

3) patvēruma meklētāja individuālo stāvokli un personīgos apstākļus;

 

4) to, vai patvēruma meklētāja darbība kopš izcelsmes valsts atstāšanas saistīta ar iesnieguma iesniegšanai nepieciešamajiem nosacījumiem;

 

 

 

          5) to, vai ir pamatoti gaidāms, ka patvēruma meklētājs pieņemtu tādas citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību.

 

(3) Nopietna norāde uz patvēruma meklētāja pamatotām bailēm no vajāšanas vai pamatotu iespējamību ciest smagu kaitējumu ir fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem vajāšanas vai kaitējuma draudiem un ir dibināts iemesls uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums var tikt atkārtoti.

 

49.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Uz patvēruma meklētāja pamatotām bailēm no vajāšanas vai uz pamatotu iespējamību, ka viņš var ciest smagu kaitējumu, norāda fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem vajāšanas vai kaitējuma draudiem un ir dibināts iemesls uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums var atkārtoties

 

 

 

Atbalstīts

(3) Uz patvēruma meklētāja pamatotām bailēm no vajāšanas vai uz pamatotu iespējamību, ka viņš var ciest smagu kaitējumu, norāda fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem vajāšanas vai kaitējuma draudiem un ir dibināts iemesls uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums var atkārtoties.

 

 

 

(4) Ja patvēruma meklētāja paskaidrojumos norādītais nav pamatots ar dokumentiem vai citiem pierādījumiem, tiem nav nepieciešams apstiprinājums, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) ir iesniegta visa patvēruma meklētāja rīcībā esošā informācija;

2) patvēruma meklētāja paskaidrojumi ir ticami, nav savstarpēji pretrunīgi un atbilst Departamenta rīcībā esošai informācijai;

3) patvēruma meklētājs iesniedzis iesniegumu, tiklīdz tas bijis iespējams.

 

50.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 16.panta ceturtās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

„1) patvēruma meklētājs ir iesniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju;

2) patvēruma meklētāja paskaidrojumi ir ticami, nav pretrunīgi un atbilst Departamenta rīcībā esošajai informācijai;”.

 

 

 

 

Atbalstīts

(4) Ja patvēruma meklētāja paskaidrojumos norādītais nav pamatots ar dokumentiem vai citiem pierādījumiem, tiem nav nepieciešams apstiprinājums, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) patvēruma meklētājs ir iesniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju;

2) patvēruma meklētāja paskaidrojumi ir ticami, nav pretrunīgi un atbilst Departamenta rīcībā esošajai informācijai;

 

3) patvēruma meklētājs iesniedzis iesniegumu, tiklīdz tas bijis iespējams.

 

(5) Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem (arī aizbildnībā esošajiem), ja viņi vienlaikus ar vecākiem atrodas vai ierodas Latvijas Republikā. Izskatot iesniegumu, ņem vērā nepilngadīgās personas viedokli.

 

 

 

 

 

(5) Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem (arī aizbildnībā esošajiem), ja viņi vienlaikus ar vecākiem atrodas vai ierodas Latvijas Republikā. Izskatot iesniegumu, ņem vērā nepilngadīgās personas viedokli.

 

 

 

(6) Departaments, pieņemot šā likuma 12.pantā minētos lēmumus, vienā lēmumā var ietvert patvēruma meklētāju un viņa ģimenes locekļus, ja šo personu iesniegumu pamatā ir vieni un tie paši fakti.

 

 

 

 

(6) Departaments, pieņemot šā likuma 12.pantā minētos lēmumus, vienā lēmumā var ietvert patvēruma meklētāju un viņa ģimenes locekļus, ja šo personu iesniegumu pamatā ir vieni un tie paši fakti.

 

 

 

 

 

51.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Papildināt 16.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās pārrunas nav veiktas, Departaments šā likuma 12.panta 1. un 2.punktā minēto lēmumu pieņem, pamatojoties uz Valsts robežsardzes un Departamenta rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju.”

 

 

 

Atbalstīts

(7) Ja šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās pārrunas nav veiktas, Departaments šā likuma 12.panta 1. un 2.punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz Valsts robežsardzes un Departamenta rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju.

17.pants. Aizsardzības nepieciešamība personai uzturoties Latvijas Republikā 

Dibināts iemesls pamatotām bailēm no vajāšanas vai iespējai ciest smagu kaitējumu, ja persona uzturas Latvijas Republikā, var būt:

1) notikumi izcelsmes valstī, kas risinājušies pēc tam, kad patvēruma meklētājs atstājis šo valsti;

2) darbības, kādās patvēruma meklētājs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, īpaši, ja konstatēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī bijušo pārliecību vai orientāciju.

 

52.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

„17.pants. Aizsardzības nepieciešamība personai, tai uzturoties Latvijas Republikā

Ja persona uzturas Latvijas Republikā, tad dibināts iemesls tās pamatotām bailēm no vajāšanas vai no iespējama smaga kaitējuma, var būt:

1) notikumi patvēruma meklētāja izcelsmes valstī, kas risinājušies pēc tam, kad viņš atstājis šo valsti;

2) darbības, kādās patvēruma meklētājs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, īpaši, ja konstatēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī bijušo pārliecību vai orientāciju. ”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

17.pants. Aizsardzības nepieciešamība personai, tai uzturoties Latvijas Republikā

Ja persona uzturas Latvijas Republikā, tad dibināts iemesls tās pamatotām bailēm no vajāšanas vai no iespējama smaga kaitējuma, var būt:

1) notikumi patvēruma meklētāja izcelsmes valstī, kas risinājušies pēc tam, kad viņš atstājis šo valsti;

2) darbības, kādās patvēruma meklētājs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, īpaši, ja konstatēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī bijušo pārliecību vai orientāciju.

 

 

18.pants. Patvēruma meklētāja iepazīstināšana ar lēmumu

Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot viņam lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja patvēruma meklētājs ir aizturēts, pamatojoties uz kādu no šā likuma 10.panta nosacījumiem, personu ar lēmumu iepazīstina Valsts robežsardze.

 

 

 

 

53.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 18.pantā vārdus „paskaidrojot viņam lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību” ar vārdiem „lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību viņam izskaidrojot” un vārdu „personu” ar vārdu „viņu”.

 

 

 

Atbalstīts

18.pants. Patvēruma meklētāja iepazīstināšana ar lēmumu

Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību viņam izskaidrojot valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja patvēruma meklētājs ir aizturēts, pamatojoties uz kādu no šā likuma 10.panta nosacījumiem, viņu ar lēmumu iepazīstina Valsts robežsardze.

 

19.pants. Iesnieguma izskatīšana saīsinātajā kārtībā

(1) Departaments iesniegumu izskata saīsinātā kārtībā un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) patvēruma meklētājs ir no drošas izcelsmes valsts;

2) patvēruma meklētājs ir ieradies Latvijas Republikā, šķērsojot valsti, kas nav dalībvalsts un ir uzskatāma par drošu trešo valsti attiecībā uz patvēruma meklētāju;

3) patvēruma meklētājs ir iesniedzis vēl vienu iesniegumu, norādot citus personas datus;

4) patvēruma meklētājs bez pamatota iemesla nav iesniedzis iesniegumu agrāk, lai gan viņam bija šāda iespēja;

5) patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu, lai kavētu vai novērstu viņa izraidīšanu no Latvijas Republikas;

6) patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Departaments nevērtē šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, ja pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

 

 

54.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 19.panta pirmās daļas 1.un 2.punktu šādā redakcijā:

„1) patvēruma meklētāja izcelsmes valsts uzskatāma par drošu izcelsmes valsti;

2) patvēruma meklētājs ieradies Latvijas Republikā, šķērsojot valsti, kas nav dalībvalsts un attiecībā uz patvēruma meklētāju uzskatāma par drošu trešo valsti;”.

 

 

 

Atbalstīts

19.pants. Iesnieguma izskatīšana saīsinātajā kārtībā

(1) Departaments iesniegumu izskata saīsinātā kārtībā un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) patvēruma meklētāja izcelsmes valsts uzskatāma par drošu izcelsmes valsti;

2) patvēruma meklētājs ieradies Latvijas Republikā, šķērsojot valsti, kas nav dalībvalsts un attiecībā uz patvēruma meklētāju uzskatāma par drošu trešo valsti;

3) patvēruma meklētājs ir iesniedzis vēl vienu iesniegumu, norādot citus personas datus;

4) patvēruma meklētājs bez pamatota iemesla nav iesniedzis iesniegumu agrāk, lai gan viņam bija šāda iespēja;

5) patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu, lai kavētu vai novērstu viņa izraidīšanu no Latvijas Republikas;

6) patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Departaments nevērtē šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, ja pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

 

20.pants. Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valsts­piederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais šī persona ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi.

55.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi.”

 

 

 

Atbalstīts

20.pants. Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi.

 

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis, nevar pretendēt uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona.

 

56.

 

 

 

 

 

57.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 20. panta otrajā daļā  izslēgt vārdus “bez iemesla”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Persona nevar pretendēt uz bēgļa statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis šī persona ir

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Persona nevar pretendēt uz bēgļa statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis šī persona ir.

 

21.pants.Vajāšanas darbību raksturojums

(1) Par vajāšanu šā likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē atzīstamas darbības, kas ir:

1) pietiekami smagas to rakstura vai biežuma dēļ, lai tās veidotu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu līdzīgā veidā, kā minēts šā panta pirmās daļas 1.punktā.

 

58.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 21.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„21.pants. Vajāšanas jēdziens

(1) Par vajāšanu šā likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē atzīstamas:

1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.”

 

 

 

 

Atbalstīts

21.pants. Vajāšanas jēdziens

(1) Par vajāšanu šā likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē atzīstamas:

1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības var būt:

1) fiziska vai garīga vardarbība, ieskaitot seksuālu vardarbību;

2) tiesiski un administratīvi pasākumi vai arī policijas vai tiesu iestāžu pasākumi, kas paši par sevi ir diskriminējoši vai kas tiek īstenoti diskriminējošā veidā;

3) apsūdzība vai sods, kas ir nesamērīgs vai diskriminējošs;

4) juridiskas pārsūdzības atteikums, rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

5) apsūdzība vai sods par atteikšanos veikt militāro dienestu konflikta laikā, ja militāra dienesta veikšana ietvertu noziegumu vai tādas darbības, uz ko attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkts;

6) darbības, kas īpaši vērstas pret dzimumu vai pret nepilngadīgām personām.

 

 

 

 

 

59.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 21.panta otrās daļas 3.,4. un 5. punktu šādā redakcijā:

„3) nesamērīga vai diskriminējoša apsūdzība vai nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

4) juridiskas pārsūdzības atteikums, kura rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

5) apsūdzība vai sods par atteikšanos pildīt militāro dienestu konflikta laikā, ja militārā dienesta pildīšana ietvertu noziegumu vai tādas darbības, uz kurām attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkts;”.

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības var būt:

1) fiziska vai garīga vardarbība, ieskaitot seksuālu vardarbību;

2) tiesiski un administratīvi pasākumi vai arī policijas vai tiesu iestāžu pasākumi, kas paši par sevi ir diskriminējoši vai tiek īstenoti diskriminējošā veidā;

3) nesamērīga vai diskriminējoša apsūdzība vai nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

4) juridiskas pārsūdzības atteikums, kura rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

5) apsūdzība vai sods par atteikšanos pildīt militāro dienestu konflikta laikā, ja militārā dienesta pildīšana ietvertu noziegumu vai tādas darbības, uz kurām attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkts;

6) darbības, kas īpaši vērstas pret dzimumu vai pret nepilngadīgām personām.

 

 

22.pants. Vajāšanas iemesli

(1) Departaments, izvērtējot vajāšanas iemeslus, ņem vērā:

 

 

 

 

 

1) patvēruma meklētāja rasi, ādas krāsu, izcelsmi vai piederību kādai noteiktai etniskai grupai;

           2)  patvēruma meklētāja reliģisko piederību, viņa piedalīšanos oficiālos privātos vai publiskos dievkalpojumos, citas reliģiskas darbības vai uzskatu izteikšanu, vai arī personīgu vai grupas uzvedību, kuras pamatā ir jebkādi reliģiski uzskati;

 

60.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 22.panta pirmās daļas ievaddaļu, 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

„22.pants. Vajāšanas iemesli

(1) Departaments, izvērtējot vajāšanas iemeslus, ņem vērā patvēruma meklētāja:

1) rasi, ādas krāsu, izcelsmi vai piederību pie noteiktas etniskās grupas;

2) reliģisko piederību, piedalīšanos oficiālos privātos vai publiskos dievkalpojumos, citas viņa reliģiskās darbības vai uzskatu paušanu, vai arī uz reliģiskiem uzskatiem pamatotu personīgu vai grupas uzvedību;”.

 

 

 

Atbalstīts

22.pants. Vajāšanas iemesli

(1) Departaments, izvērtējot vajāšanas iemeslus, ņem vērā patvēruma meklētāja:

1) rasi, ādas krāsu, izcelsmi vai piederību pie noteiktas etniskās grupas;

2) reliģisko piederību, piedalīšanos oficiālos privātos vai publiskos dievkalpojumos, citas viņa reliģiskās darbības vai uzskatu paušanu, vai arī uz reliģiskiem uzskatiem pamatotu personīgu vai grupas uzvedību;

 

3) patvēruma meklētāja valstisko piederību, kas var izpausties arī kā piederība kādai grupai, ko nosaka kultūras, etniskā vai valodas identitāte, kopēja ģeogrāfiskā vai politiskā izcelsme vai tās attiecības ar citas valsts iedzīvotājiem;

4) patvēruma meklētāja piederību kādai noteiktai sociālai grupai, kas atbilst kādai no šādām pazīmēm:

a) grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopējas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevar spiest no tās atteikties, un minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu,

b) atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī īpaša sociāla grupa var ietvert grupu, kuras pamatā ir seksuālās orientācijas kopīgas pazīmes;

5) patvēruma meklētāja politiskos uzskatus vai viedokli par iespējamiem vajātājiem, kuri minēti šā likuma 25.pantā, un viņu politiku neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar šo viedokli.

 

 

 

 

61.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 22.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

               „3)  valstspiederību, kas var izpausties arī kā tāda piederība pie kādas grupas, ko nosaka kultūras, etniskā vai valodas identitāte, kopēja ģeogrāfiskā vai politiskā izcelsme vai attiecības ar citas valsts iedzīvotājiem;

4) piederību pie noteiktas sociālās grupas, kas atbilst kādam no šādiem raksturojumiem:

a) grupas dalībniekiem ir kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai viņiem ir kopējas pazīmes vai pārliecība, kas personas identitātei vai apziņai ir tik svarīga, ka personu nevar spiest no tās atteikties, un minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, kuru apkārtējā sabiedrība uztver kā atšķirīgu,

b) atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī par īpašu sociālo grupu tajā var uzskatīt tādu grupu, kuras galvenā kopējā pazīme ir konkrēta seksuālā orientācija;

5) politiskos uzskatus vai viedokli par šā likuma 25.pantā minētajiem iespējamiem vajātājiem un viņu politiku neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar savu viedokli

 

 

 

 

Atbalstīts

3)  valstspiederību, kas var izpausties arī kā tāda piederība pie kādas grupas, ko nosaka kultūras, etniskā vai valodas identitāte, kopēja ģeogrāfiskā vai politiskā izcelsme vai attiecības ar citas valsts iedzīvotājiem;

4) piederību pie noteiktas sociālās grupas, kas atbilst kādam no šādiem raksturojumiem:

a) grupas dalībniekiem ir kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai viņiem ir kopējas pazīmes vai pārliecība, kas personas identitātei vai apziņai ir tik svarīga, ka personu nevar spiest no tās atteikties, un minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, kuru apkārtējā sabiedrība uztver kā atšķirīgu,

b) atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī par īpašu sociālo grupu tajā var uzskatīt tādu grupu, kuras galvenā kopējā pazīme ir konkrēta seksuālā orientācija;

5) politiskos uzskatus vai viedokli par šā likuma 25.pantā minētajiem iespējamiem vajātājiem un viņu politiku neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar savu viedokli.

 

(2) Novērtējot, vai patvēruma meklētājam bailes no vajāšanas ir pamatotas, nav būtiski, vai viņam faktiski piemīt rases, reliģijas, valstspiederības, sociālās vai politiskās pazīmes, kas izraisa vajāšanu, ja vien šā likuma 25.pantā minētie vajātāji attiecina uz patvēruma meklētāju iepriekš minētās pazīmes.

 

62.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

 „(2) Novērtējot, vai patvēruma meklētāja bailes no vajāšanas ir pamatotas, nav būtiska viņa faktiskā rase, reliģija, valstspiederība vai piederība pie noteiktas sociālās vai politiskās grupas, sakarā ar kuru viņš var tikt pakļauts vajāšanai, ja vien šā likuma 25.pantā norādītie vajātāji attiecina uz patvēruma meklētāju iepriekš minētās pazīmes.”

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Novērtējot, vai patvēruma meklētāja bailes no vajāšanas ir pamatotas, nav būtiska viņa faktiskā rase, reliģija, valstspiederība vai piederība pie noteiktas sociālās vai politiskās grupas, sakarā ar kuru viņš var tikt pakļauts vajāšanai, ja vien šā likuma 25.pantā norādītie vajātāji attiecina uz patvēruma meklētāju iepriekš minētās pazīmes.

 

23.pants. Alternatīvā statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valsts­piederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajai personai, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, draudētu pamatota iespējamība ciest smagu kaitējumu, un uz kuru neattiecas šā likuma 28.panta nosacījumi, un kurš nespēj vai šādas iespējamības dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

 

 

 

 

63.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam, un uz kuru neattiecas arī šā likuma 28.panta nosacījumi, bet kurš nespēj vai minētā iemesla dēļ nevēlas pieņemt minētās trešās valsts aizsardzību

 

 

 

Atbalstīts

23.pants. Alternatīvā statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam, un uz kuru neattiecas arī šā likuma 28.panta nosacījumi, bet kurš nespēj vai minētā iemesla dēļ nevēlas pieņemt minētās trešās valsts aizsardzību.

 

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un ja tā bez pamatota iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

 

64.

 

 

 

 

 

65.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 23. panta otrajā daļā  izslēgt vārdus “bez pamatota iemesla”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izslēgt 23.panta otrajā daļā vārdus

„ja tā” un vārdus „baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un”.

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

 

 

 

24.pants. Smaga kaitējuma raksturojums

Smags kaitējums šā likuma izpratnē ir:

1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī;

3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

 

 

 

66.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 24.pantā vārdu „raksturojums” ar vārdu „jēdziens”, vārdu „izturēšanās” ar vārdu „attieksme” un vārdu „vai” ar vārdiem „vai viņa”.

 

 

 

 

Atbalstīts

24.pants. Smaga kaitējuma jēdziens

Smags kaitējums šā likuma izpratnē ir:

1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī;

3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

 

25.pants. Vajātāji vai smaga kaitējuma nodarītāji

Par vajātājiem  vai smaga kaitējuma nodarītājiem var būt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu;

3) izcelsmes valsts nevalstiskie dalībnieki, ja var apliecināt, ka izcelsmes valsts, izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, vai starptautiskās organizācijas, nav spējīgas vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai smagu kaitējumu, kā noteikts šā likuma 26.pantā.

 

 

 

67.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 25.pantā vārdus „Par vajātājiem” ar vārdu „Vajātāji”, vārdus „var apliecināt” ar vārdiem „ir iespējams pierādīt” un vārdus „izcelsmes valsts” ar vārdu „tās”.

 

 

 

Atbalstīts

25.pants. Vajātāji vai smaga kaitējuma nodarītāji

Vajātāji vai smaga kaitējuma nodarītāji var būt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu;

3) izcelsmes valsts nevalstiskie dalībnieki, ja ir iespējams pierādīt, ka izcelsmes valsts, tās partijas vai organizācijas vai starptautiskās organizācijas nav spējīgas vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai smagu kaitējumu, kā noteikts šā likuma 26.pantā.

 

26.pants. Aizsardzības nodrošināšana

(1) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, Departaments izvērtē aizsardzības nodrošināšanas iespēju izcelsmes valstī. Aizsardzību var nodrošināt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu.

 

 

 

 

26.pants. Aizsardzības nodrošināšana

(1) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, Departaments izvērtē aizsardzības nodrošināšanas iespēju izcelsmes valstī. Aizsardzību var nodrošināt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu.

 

(2) Aizsardzība ir nodrošināta, ja izcelsmes valsts, izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, vai starptautiskās organizācijas veic pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smagu kaitējumu, arī uzturot efektīvu tiesību sistēmu, lai atklātu, apsūdzētu un sodītu par darbībām, kas saistītas ar vajāšanu vai smagu kaitējumu, un patvēruma meklētājam ir pieejama šāda aizsardzība.

 

68.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 26.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Aizsardzība ir nodrošināta, ja izcelsmes valsts, tās partijas vai organizācijas vai starptautiskās organizācijas veic pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smagu kaitējumu, tostarp arī uztur efektīvu tiesību sistēmu, kuras mērķis ir atklāt ar vajāšanu vai smagu kaitējumu saistītas darbības, kā arī apsūdzēt un sodīt par šīm darbībām un ja patvēruma meklētājam ir pieejama šāda aizsardzība.”

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Aizsardzība ir nodrošināta, ja izcelsmes valsts, tās partijas vai organizācijas vai starptautiskās organizācijas veic pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smagu kaitējumu, tostarp arī uztur efektīvu tiesību sistēmu, kuras mērķis ir atklāt ar vajāšanu vai smagu kaitējumu saistītas darbības, kā arī apsūdzēt un sodīt par šīm darbībām un ja patvēruma meklētājam ir pieejama šāda aizsardzība.

 

27.pants. Gadījumi, kad bēgļa statusu nepiešķir

(1) Bēgļa statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona saņem aizsardzību vai palīdzību no citām Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās. Ja personai šāda aizsardzība vai palīdzība ir pārtraukta jebkādu iemeslu dēļ un ja pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām to stāvoklis nav īpaši noteikts, uz to attiecas šā likuma nosacījumi;

 

69.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 27.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu „pēc” ar vārdu „ar”, vārdu „to” - ar vārdu „tās” un vārdu „nosacījumi” – ar vārdu „noteikumi”.

 

 

 

Atbalstīts

27.pants. Gadījumi, kad bēgļa statusu nepiešķir

(1) Bēgļa statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona saņem aizsardzību vai palīdzību no citām Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās. Ja personai šāda aizsardzība vai palīdzība ir pārtraukta jebkādu iemeslu dēļ un ja ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām tās stāvoklis nav īpaši noteikts, uz to attiecas šā likuma noteikumi;

 

2) Latvijas Republikas kompetentas iestādes ir atzinušas, ka personai ir tiesības un pienākumi, kādi attiecināti uz Latvijas pilsoņiem vai arī tiesības vai pienākumi, kas tiem līdzvērtīgi;

3) persona ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, kā noteikts starptautiskajos dokumentos;

 

70.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 27.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

„2) Latvijas Republikas kompetentās iestādes ir atzinušas, ka personai ir tiesības un pienākumi, kādi attiecināti uz Latvijas pilsoņiem, vai arī tiem līdzvērtīgas tiesības vai pienākumi;

3) persona ir izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;”.

 

 

 

 

Atbalstīts

2) Latvijas Republikas kompetentās iestādes ir atzinušas, ka personai ir tiesības un pienākumi, kādi attiecināti uz Latvijas pilsoņiem, vai arī tiem līdzvērtīgas tiesības vai pienākumi;

3) persona ir izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

 

4) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi smagu noziegumu, kam nav politisks raksturs, un kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5) persona veikusi darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.

 

 

 

 

 

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

73.

Saeimas Juridiskais birojs

 

 Ierosinām 27. pantā:

- aizstāt  pirmās daļas 4. punktā vārdus “ir izdarījusi smagu noziegumu” ar vārdiem “ir izdarījusi  noziegumu”, un vārdus „normatīvajos aktos” ar vārdu “likumā”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 27.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi noziegumu, kuram nav politiska rakstura un kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 27.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „ir pretējas” ar vārdiem „vērstas pret”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

       

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 4) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi noziegumu, kuram nav politiska rakstura un kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;

 

 

 

 

 

   5) persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

6) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

7) persona ar Latvijas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

74.

Saeimas Juridiskais birojs

 

 Ierosinām 27. pantā:

- papildināt pirmās daļas 7. punktu aiz vārda “persona” ar vārdu “kas”.

 

 

 

Atbalstīts

6) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

7) persona, kas ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

 

 

75.

Saeimas Juridiskais birojs

 

 Ierosinām 27. pantā:

-  papildināt otro daļu ar vārdiem “vai sekmēšanā”.

 

 

 

Atbalstīts

(2) Šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā vai sekmēšanā.

 

 

28.pants. Gadījumi, kad alternatīvo statusu nepiešķir

 (1) Alternatīvo statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, kā noteikts starptautiskajos dokumentos;

2) persona izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atzīstams par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

 

 

76.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

77.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 28.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 28. pantā:

- izteikt pirmās daļas 2. punktu  šādā redakcijā:

“2) persona izdarījusi noziegumu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;”.

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

28.pants. Gadījumi, kad alternatīvo statusu nepiešķir

 (1) Alternatīvo statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

 

2) persona izdarījusi noziegumu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

 

3) persona veic darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

5) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi noziegumu, par kuru būtu piemērojama brīvības atņemšana, ja tie būtu izdarīti Latvijas Republikā un tā atstājusi savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par šo noziegumu. 

 

 

78.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 28.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu „veic” ar vārdu „veikusi”; 4.punktā – vārdus „persona rada” ar vārdiem „ir pamats uzskatīt, ka persona rada” un 5.punktā – vārdus „par kuru” - ar vārdiem „par kuru tai”; vārdus „tie būtu izdarīti Latvijas Republikā un tā” – ar vārdiem „tas būtu izdarīts Latvijas Republikā, un”.

 

 

 

Atbalstīts

3) persona veikusi darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

    5) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi noziegumu, par kuru tai būtu piemērojama brīvības atņemšana, ja tas būtu izdarīts Latvijas Republikā, un atstājusi savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par šo noziegumu. 

 

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumus piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

 

79.

 

 

 

 

 

80.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Papildināt 28.panta otro daļu aiz vārda „daļas” ar vārdiem „1.,2.,3. un 4.punktu”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 28. pantā:

- papildināt otro daļu ar vārdiem “vai sekmēšanā” un izslēgt vārdu „nosacījumus”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Šā panta pirmās daļas 1.,2.,3. un 4.punktu  piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā vai sekmēšanā.

 

 

 29.pants. Aizsardzības iespēja izcelsmes valstī

Patvēruma meklētājam nepiešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, ja izcelsmes valsts kādā daļā nav pamatotas iespējamības ciest smagu kaitējumu un bailes no vajāšanas nav pamatotas, kā arī ir pamatoti sagaidāms, ka patvēruma meklētājs var palikt šajā valsts daļā.

 

81.

 

 

 

 

 

82.

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Likumprojekta 29. pantā ierosinām aizstāt vārdus “kā arī ir pamatoti sagaidāms, ka” ar vārdu “un“.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 29.panta tekstu  šādā redakcijā:

„Patvēruma meklētājam nepiešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, ja kādā viņa izcelsmes valsts daļā bailes no iespējama smaga kaitējuma un no vajāšanas nav pamatotas un  patvēruma meklētājs var palikt šajā valsts daļā.”

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 29.pants. Aizsardzības iespēja izcelsmes valstī

Patvēruma meklētājam nepiešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, ja kādā viņa izcelsmes valsts daļā bailes no iespējama smaga kaitējuma un no vajāšanas nav pamatotas un  patvēruma meklētājs var palikt šajā valsts daļā.

 

30.pants. Lēmuma par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas un par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pārsūdzēšana

(1) Departamenta lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pieteikuma (lietas) izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, izņemot šā likuma 32.panta otrajā daļā noteikto gadījumu. 

 

83.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 30.panta nosaukumā vārdu „un” ar vārdu „vai” un papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „Departamenta lēmumu” ar vārdiem „ par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas vai par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt”.

 

 

 

Atbalstīts

30.pants. Lēmuma par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas vai par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pārsūdzēšana

(1) Departamenta lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas vai par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pieteikuma (lietas) izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, izņemot šā likuma 32.panta otrajā daļā noteikto gadījumu. 

 

(2) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona pieteikumu tiesai par Departamenta lēmumu, ja tas pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas, 19.panta pirmās daļas vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, iesniedz Departamentā desmit darbdienu laikā.

 

84.

 

 

 

 

 

85.

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Papildināt 30.panta otro daļu aiz vārda „laikā” ar vārdiem „no lēmuma spēkā stāšanās brīža”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 30.panta otrajā daļā vārdus „nosacījumiem, iesniedz Departamentā desmit darbdienu laikā” ar vārdiem „noteikumiem, iesniedz Departamentam 10 darbdienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas”.

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas pr.nr.85

 

 

 

Atbalstīts

(2) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona pieteikumu tiesai par Departamenta lēmumu, ja tas pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas, 19.panta pirmās daļas vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas noteikumiem, iesniedz Departamentam 10 darbdienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

 

(3) Departaments saņemto pieteikumu kopā ar tā tulkojumu valsts valodā, kā arī Departamenta rīcībā esošajiem dokumentiem un pierādījumiem vienas darbdienas laikā no pieteikuma tulkojuma saņemšanas dienas pārsūta tiesai. Departaments nodrošina pieteikuma pārtulkošanu valsts valodā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Ja tulkojumu nav iespējams veikt šajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks var pagarināt pieteikuma tulkošanas termiņu vēl uz diviem mēnešiem.

 

 

 

 

(3) Departaments saņemto pieteikumu kopā ar tā tulkojumu valsts valodā, kā arī Departamenta rīcībā esošajiem dokumentiem un pierādījumiem vienas darbdienas laikā no pieteikuma tulkojuma saņemšanas dienas pārsūta tiesai. Departaments nodrošina pieteikuma pārtulkošanu valsts valodā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Ja tulkojumu nav iespējams veikt šajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks var pagarināt pieteikuma tulkošanas termiņu vēl uz diviem mēnešiem.

 

(4) Patvēruma meklētājs ir atbrīvots no valsts nodevas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

 

 

 

 

(4) Patvēruma meklētājs ir atbrīvots no valsts nodevas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

 

31.pants. Pieteikuma izskatīšana tiesā

(1) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, tiesa izskata:

1) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu;

2) triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu;

 

 

86.

 

 

 

 

 

 

87.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Izslēgt 31.panta pirmajā daļā vārdus „par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 31. pantā:

- pirmajā daļā izslēgt vārdus “par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

31.pants. Pieteikuma izskatīšana tiesā

(1) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par Departamenta lēmumu, tiesa izskata:

1) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu;

2) triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu;

 

3) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu. Tiesa izvērtē Departamenta lēmuma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem.

 

88.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 31. pantā:

- papildināt pirmās daļas trešo punktu ar vārdiem “un citiem normatīvajiem aktiem”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu. Tiesa izvērtē Departamenta lēmuma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

 

(2) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 14.panta pirmajā daļā vai 19.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, tiesa izskata rakstveida procesā. Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai izspriestu lietu.

 

 

 

89.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt  31. panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un tam nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana” un aizstāt vārdus „lai izspriestu lietu” ar vārdiem „lai šo lietu izspriestu”.

 

 

 

Atbalstīts

(2) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 14.panta pirmajā daļā vai 19.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, tiesa izskata rakstveida procesā, un tam nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana. Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu.

 

 

90.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Papildināt 31.pantu ar jaunu trešo daļu (attiecīgi pašreizējo trešo daļu izteikt kā ceturto daļu) šādā redakcijā:

„(3) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildei atbilstošu termiņu.”.

 

 

 

Atbalstīts

(3) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildei atbilstošu termiņu.

 

(3) Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas nolēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī, un tas nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, paskaidrojot viņam nolēmuma būtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Par pieņemto nolēmumu tiesa nekavējoties informē Departamentu un Valsts robežsardzi.

 

91.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izslēgt 31.panta trešajā daļā vārdu „tas” un aizstāt vārdu „paskaidrojot” ar vārdu „izskaidrojot”.

Uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

 

 

 

Atbalstīts

(4) Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas nolēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī un  nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, izskaidrojot viņam nolēmuma būtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Par pieņemto nolēmumu tiesa nekavējoties informē Departamentu un Valsts robežsardzi.

 

(4) Tiesas lēmumi, kas pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

 

92.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 31.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesas lēmumi, kas pieņemti, izpildot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzami.”

Uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

 

 

 

 

Atbalstīts

(5) Tiesas lēmumi, kas pieņemti, izpildot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzami.

 

(5) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem vai 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

 (6) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

 

 

 

 

93.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 31.panta piektajā un sestajā daļā vārdus „pirmajā daļā minētajiem” (attie cīgā locījumā) ar vārdiem „pirmās daļas” un vārdus „pirmajā daļā” – ar vārdiem „pirmās daļas”.

Uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu un sesto daļu par septīto daļu.

 

 

 

Atbalstīts

 

(6) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 14.panta pirmās daļas nosacījumi.

(7) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumi.

 

32.pants. Atkārtots iesniegums

(1) Ja patvēruma meklētājam nelabvēlīgs lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, persona ir tiesīga iesniegt atkārtotu iesniegumu gadījumā, ja personai par labu ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai. Departaments pēc atkārtotā iesniegumā minēto apstākļu izvērtēšanas pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas. Ja atkārtotais iesniegums satur pietiekamu informāciju, lai pieņemtu iepriekš minēto lēmumu, šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās pārrunas ar patvēruma meklētāju nav nepieciešamas.

 

 

 

 

 

94.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 32.panta pirmajā daļā vārdu  „persona” ar vārdiem „attiecīgā persona”; vārdus „ja personai” ar vārdiem „kad tai” un vārdu „noteiktās” ar vārdu „paredzētās”.

 

 

 

Atbalstīts

32.pants. Atkārtots iesniegums

(1) Ja patvēruma meklētājam nelabvēlīgs lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, attiecīgā persona ir tiesīga iesniegt atkārtotu iesniegumu gadījumā, kad tai par labu ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai. Departaments pēc atkārtotajā iesniegumā minēto apstākļu izvērtēšanas pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas. Ja atkārtotais iesniegums satur pietiekamu informāciju, lai pieņemtu iepriekš minēto lēmumu, šā likuma 6.panta trešajā daļā paredzētās pārrunas ar patvēruma meklētāju nav nepieciešamas.

 

(2) Departamenta lēmumu par atkārtota iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt šā likuma 30.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības izskatīšanas laikā uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 3.panta pirmās daļas nosacījumi.

 

 

95.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 32.panta otro daļu šādā redakcijā:

 „(2) Departamenta lēmumu par atkārtota iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas patvēruma meklētājs vai pilnvarota persona var pārsūdzēt šā likuma 30.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības izskatīšanas laikā attiecīgā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Departamenta lēmumu par atkārtota iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas patvēruma meklētājs vai tā pilnvarota persona var pārsūdzēt šā likuma 30.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības izskatīšanas laikā attiecīgā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju.

 

(3) Departaments vērtē atkārtota iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja pieņemts lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

 

 

 

96.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdus „pirmajā daļā” – ar vārdiem „pirmās daļas”; vārdus „pirmajā daļā minētajiem” - ar vārdiem „pirmās daļas” un vārdus „ja pieņemts lēmumu” – ar vārdiem „ja ir pieņemts lēmums”.

 

 

 

Atbalstīts

(3) Departaments vērtē atkārtota iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja ir pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

 

 

33.pants. Personas izraidīšana no Latvijas Republikas

Persona, kuras iesniegums izskatīts šā likuma noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, tiek izraidīta Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, ja tai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

 

97.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 33.pantā vārdus „šā likuma” ar vārdiem „šajā likumā” un vārdu „ja” ar vārdu „kad”.

 

 

 

Atbalstīts

33.pants. Personas izraidīšana no Latvijas Republikas

Persona, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, tiek izraidīta Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, kad tai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

 

IV nodaļa

Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības un pienākumi

 

 

34.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības uz informāciju

Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas Departaments personai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kuru viņai būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties.

 

98.

 

 

 

 

 

 

 

99.

 

 

 

 

 

 

100.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 34. pantā aizstāt vārdus “kurā viņš ir spējīgs sazināties” ar vārdiem “kurā tā ir spējīga sazināties”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

„34.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz informāciju

Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas personai Departaments tai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kura tai būtu jāsaprot un kurā tā ir spējīga sazināties.”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

V nodaļa

 

Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi

 

34.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz informāciju

Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas personai Departaments tai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kura tai būtu jāsaprot un kurā tā ir spējīga sazināties.

 

 

35.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas un personu apliecinošs dokuments

(1) Bēglim, ievērojot 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura nevar saņemt iepriekšējās mītnes zemes izsniegtu ceļošanas dokumentu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.

 

101.

 

 

 

 

 

 

 

 

102.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 35.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„35.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas ceļošanas un personu apliecinošs dokuments”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 35.panta otrajā daļā vārdus „Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un” ar vārdiem „Alternatīvo statusu ieguvušajai personai”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

35.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas ceļošanas un personu apliecinošs dokuments

 (1) Bēglim, ievērojot 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments.

   (2) Alternatīvo statusu ieguvušajai personai, kura nevar saņemt iepriekšējās mītnes zemes izsniegtu ceļošanas dokumentu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.

 

(3) Ja personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, Valsts robežsardze pārsūta Departamentam tās rīcībā esošos bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

(4) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

 

 

103.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tās personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus Valsts robežsardze pārsūta Departamentam

 

 

 

Atbalstīts

    (3) Ja personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tās personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus Valsts robežsardze pārsūta Departamentam.

 (4) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

 

36.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

 

 

104.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 36.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„36.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā”.

 

 

 

 

Atbalstīts

 36.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā

 (1) Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

 

 

 

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz termiņ­uzturēšanās atļauju uz laiku līdz četriem gadiem, bet ne mazāk kā uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Departamentā iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Departaments mēneša laikā pieņem lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz laiku līdz četriem gadiem.

 

105.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

106.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz termiņ­uzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Departamentā iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Departaments mēneša laikā pieņem lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz vienu gadu

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 36.panta otro daļu šādā redakcijā:

 „(2) Alternatīvo statusu ieguvušajai personai izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Departamentam iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no šā likuma 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, Departaments mēneša laikā pieņem lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un termiņuzturēšanās at ļaujas izsniegšanu uz vienu gadu.”

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas pr.nr.106

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Alternatīvo statusu ieguvušajai personai izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Departamentam iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no šā likuma 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, Departaments mēneša laikā pieņem lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz vienu gadu.

 

(3) Pieteikumu tiesai par šā panta otrajā daļā minēto Departamenta lēmumu var iesniegt tiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tiesa lietu izskata mēneša laikā, un tās nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Lietas izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

 

(4) Personai, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju, ir tiesības veikt algotu vai bezatlīdzības darbu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

107.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām izslēgt 36. panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(3) Pieteikumu tiesai par šā panta otrajā daļā minēto Departamenta lēmumu var iesniegt tiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tiesa lietu izskata mēneša laikā,  tās nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Lietas izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

 

37.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, pabalsts

(1) Ja bēglim nav cita iztikas avota, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas viņš saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

(2) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav citu iztikas avotu, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas viņa saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

108.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

37.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„37.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas pabalsts”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „piešķiršanas” ar vārdu „iegūšanas”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „citu iztikas avotu, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas viņa” ar vārdiem „cita iztikas avota, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa iegūšanas tā”.

 

 

 

Atbalstīts

 37.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas pabalsts

(1) Ja bēglim nav cita iztikas avota, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas viņš saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

(2) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav cita iztikas avota, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa iegūšanas tā saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas.

 (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

38.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu

(1) Bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, šādas tiesības ir tad, ja tā pēc statusa piešķiršanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz divus gadus.

(2) Nepilngadīgam bēglim, kas nav noslēdzis laulību un ir bez vecāku pavadības, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

(3) Bēgļa ģimenes loceklim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ģimenes loceklim izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās  atļauja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.

 

(4) Kārtību, kādā notiek šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā ģimenes apvienošana, nosaka Ministru kabinets.

 

109.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 38. panta nosaukumu, pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„38.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos

(1) Bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tad, ja tā pēc šā statusa iegūšanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz divus gadus.

(2) Nepilngadīgam bēglim bez pavadības, kas nav precējies, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

(3) Bēgļa ģimenes loceklim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklim izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz tādu pašu laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja alternatīvo statusu ieguvušai personai.

(4) Kārtību, kādā notiek šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā ģimenes atkalapvienošanās, nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

Atbalstīts

38.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos

(1) Bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tad, ja tā pēc šā statusa iegūšanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz divus gadus.

(2) Nepilngadīgam bēglim bez pavadības, kas nav precējies, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

(3) Bēgļa ģimenes loceklim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklim izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz tādu pašu laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja alternatīvo statusu ieguvušai personai.

 

 

 

 

 

 

(4) Kārtību, kādā notiek šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā ģimenes atkalapvienošanās, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

110.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 38.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

 “(5) Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklim anulē uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona zaudē vai tai atņem piešķirto statusu.”

 

 

 

Atbalstīts

(5) Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklim anulē uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona zaudē vai tai atņem piešķirto statusu.

 

 

 

 

 

 

 

V nodaļa

Bēgļa un alternatīvā statusa zaudēšana un atņemšana

 

39.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Bēgļa statusu zaudē, ja bēglis:

1) brīvprātīgi no jauna pieņēmis savas pilsonības valsts aizsardzību;

2) brīvprātīgi atguvis pilsonību pēc tam, kad bija to zaudējis;

3) ieguvis Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonību un bauda jaunās pilsonības valsts aizsardzību;

4) no jauna atgriezies valstī, ko viņš bija atstājis, baidoties no vajāšanas;

5) nevar atteikties no savas pilsonības valsts aizsardzības, jo vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ viņš tika atzīts par bēgli;

6) bezvalstnieks var atgriezties savā agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, jo nepastāv apstākļi, kuru dēļ viņš atzīts par bēgli.

 

111.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

39.panta pirmajā daļā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: „(1) Persona zaudē bēgļa statusu, ja tā:”;

aizstāt 1.punktā vārdu „pieņēmis” ar vārdu „pieņēmusi”;

aizstāt 2.punktā vārdus „atguvis” un „zaudējis” ar vārdiem „atguvusi” un „zaudējusi”;

aizstāt 3.punktā vārdu „ieguvis” ar vārdu „ieguvusi”;

aizstāt 4.punktā vārdus „viņš bija atstājis” ar vārdiem „ko bija atstājusi”;

aizstāt 5.punktā vārdus „viņš tika atzīts” ar vārdiem „tā tika atzīta”;

papildināt 6.punktu pirms vārda „bezvalstnieks” ar vārdu „” un aizstāt vārdus  „viņš atzīts” ar vārdiem „tā tika atzīta”.

 

 

 

Atbalstīts

VI nodaļa

Bēgļa un alternatīvā statusa zaudēšana un atņemšana

 

39.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Persona zaudē bēgļa statusu, ja tā:

1) brīvprātīgi no jauna pieņēmusi savas pilsonības valsts aizsardzību;

2) brīvprātīgi atguvusi pilsonību pēc tam, kad bija to zaudējusi;

3) ieguvusi Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonību un bauda jaunās pilsonības valsts aizsardzību;

4) no jauna atgriezusies valstī, ko bija atstājusi, baidoties no vajāšanas;

5) nevar atteikties no savas pilsonības valsts aizsardzības, jo vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ tā tika atzīta par bēgli;

6) kā bezvalstnieks var atgriezties savā agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, jo nepastāv apstākļi, kuru dēļ tā tika atzīta par bēgli.

 

(2) Piemērojot šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ņem vērā vai apstākļu maiņa izcelsmes valstī ir tik nozīmīga un tai ir pastāvīgs raksturs, ka bēgļa bailes no vajāšanas vairs nevar uzskatīt par pamatotām.

 

 

112.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Piemērojot personai šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ņem vērā vai apstākļu maiņa izcelsmes valstī ir tik nozīmīga, ka personas bailes no vajāšanas vairs nevar uzskatīt par pamatotām, un šai minētajai apstākļu maiņai ir pastāvīgs raksturs

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Piemērojot personai šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ņem vērā vai apstākļu maiņa izcelsmes valstī ir tik nozīmīga, ka personas bailes no vajāšanas vairs nevar uzskatīt par pamatotām, un šai minētajai apstākļu maiņai ir pastāvīgs raksturs.

 

40.pants. Bēgļa statusa atņemšanas nosacījumi

(1) Bēgļa statusu atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

 

1) uz personu attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas nosacījumi;

2) persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme bēgļa statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus;

3) ir pamats uzskatīt, ka bēglis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

4) bēglis, kas ar Latvijas tiesas spriedumu atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

 

 

 

113.

 

 

 

 

 

 

114.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām likumprojekta 40. panta 1.punktā aizstāt vārdu “nosacījumi ”ar vārdu “noteikumi”.

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

40.pantā:

izteikt panta tekstu bez daļām;

papildināt  ievaddaļu pēc vārda „statusu” ar vārdu „personai”;

papildināt 1.punktu pēc vārda „uz” ar vārdu „šo”; 2.punktu – pirms vārda „persona” ar vārdu „šī”; 3.punktu – pēc vārda „Latvijas” ar vārdu „Republikas”;

aizstāt 3.un 4.punktā vārdu „bēglis” ar vārdiem  „šī persona”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

40.pants. Bēgļa statusa atņemšanas nosacījumi

Bēgļa statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

 

1) uz šo personu attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas noteikumi;

2) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme bēgļa statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus;

3) ir pamats uzskatīt, ka šī persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

4) šī persona, kas ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas Republikas sabiedrībai.

 

41.pants. Alternatīvā statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ bijis piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tādā mērā, ka Latvijas Republikas aizsardzība tai vairs nav nepieciešama.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ņem vērā vai apstākļu maiņa izcelsmes valstī ir tikt nozīmīga un tai ir pastāvī gs raksturs, ka persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vairs nav pamatotas iespējamības saskarties ar smagu kaitējumu.

 

115.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 41.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ tai tika piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tiktāl, ka Latvijas Republikas aizsardzība šai personai vairs nav nepieciešama.

(2) Piemērojot personai šā panta pirmo daļu, ņem vērā, vai apstākļu maiņa tās izcelsmes valstī ir tik nozīmīga, ka alternatīvo statusu ieguvušai personai vairs nav pamata baidīties no iespējama smaga apdraudējuma, un vai minētajai apstākļu maiņai ir pastāvīgs raksturs

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

41.pants. Alternatīvā statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ tai tika piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tiktāl, ka Latvijas Republikas aizsardzība šai personai vairs nav nepieciešama.

(2) Piemērojot personai šā panta pirmo daļu, ņem vērā, vai apstākļu maiņa tās izcelsmes valstī ir tik nozīmīga, ka alternatīvo statusu ieguvušai personai vairs nav pamata baidīties no iespējama smaga apdraudējuma, un vai minētajai apstākļu maiņai ir pastāvīgs raksturs.

 

 

42.pants. Alternatīvā statusa atņemšanas nosacījumi

Alternatīvo statusu atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz personu attiecas šā likuma 28.panta pirmās daļas nosacījumi;

2) persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme alternatīvā statusa piešķiršanā, vai izmantojusi viltotus dokumentus.

 

 

116.

 

 

 

 

 

117.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām likumprojekta 42. panta 1. punktā  aizstāt vārdu “nosacījumi ”ar vārdu “noteikumi ”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt 42.panta ievaddaļu pēc vārda „statusu” ar vārdu „personai”; 1.punktu – pēc vārda „uz” ar vārdu „šo”; 2.punktu – pirms vārda „persona” ar vārdu „šī”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

42.pants. Alternatīvā statusa atņemšanas nosacījumi

Alternatīvo statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz šo personu attiecas šā likuma 28.panta pirmās daļas noteikumi;

2) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme alternatīvā statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus.

 

 

43.pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu, tā pārsūdzēšanas kārtība

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 39., 40., 41. vai 42.pantā minētajiem apstākļiem, un paziņo to personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Tiesa pieņem nolēmumu mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un paziņo par to personai. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(4) Pieteikuma izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa vai alternatīvo statusu.

 

 

118.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

43.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda „to” ar vārdu  „attiecīgajai”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “par” un aizstāt vārdus „veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai” ar vārdiem „izpildot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības”.

 

 

 

Atbalstīts

43.pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu, tā pārsūdzēšanas kārtība

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 39., 40., 41. vai 42.pantā minētajiem apstākļiem, un paziņo to attiecīgajai personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Tiesa pieņem nolēmumu mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un paziņo to personai. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas lēmumi, kas tiek pieņemti, izpildot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzami.

(4) Pieteikuma izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa vai alternatīvo statusu.

 

44.pants. Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tā zaudējusi vai tai atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss

(1) Persona, kura zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu vai kurai šis statuss atņemts, Latvijas Republiku atstāj divu mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Bēgļa ceļošanas dokumentu vai personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentu, kā arī uzturēšanās atļauju anulē, atstājot valsti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

119.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izslēgt 44.panta pirmās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

44.pants. Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tā zaudējusi vai tai atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss

(1) Persona, kura zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu vai kurai šis statuss atņemts, Latvijas Republiku atstāj divu mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.

 

(2) Ja personai atņemts bēgļa statuss saskaņā ar šā likuma 40.panta pirmās daļas 3. vai 4.punktu vai alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 42.panta 1.punktu vai persona nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem vienas darbdienas laikā.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

(2) Ja personai atņemts bēgļa statuss saskaņā ar šā likuma 40.panta pirmās daļas 3. vai 4.punktu vai alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 42.panta 1.punktu vai persona nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem vienas darbdienas laikā.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

VI nodaļa

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā

 

45.pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

(1) Pagaidu aizsardzību piešķir personām, ja tām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, – agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsti:

1) bruņotu konfliktu vai ilgstošas vardarbības dēļ;

2) nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu dēļ vai tās ir cietušas no sistemātiskiem vai vispārējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

 

120.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

45.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

„(1) Pagaidu aizsardzību piešķir personām, kurām tā nepieciešama, ja tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai — gadījumos, kad šīs personas ir bezvalstnieki, — agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsti:”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus „ tās ir cietušas ” ar vārdiem „tādēļ, ka tās ir cietušas”.

 

 

 

Atbalstīts

VII nodaļa

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā

 

45.pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

(1) Pagaidu aizsardzību piešķir personām, kurām tā nepieciešama, ja tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai — gadījumos, kad šīs personas ir bezvalstnieki, — agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsti:

1) bruņotu konfliktu vai ilgstošas vardarbības dēļ;

2) nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu dēļ vai tādēļ, ka tās ir cietušas no sistemātiskiem vai vispārējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā grupā neiekļauj personu, ja ir pamats uzskatīt, ka tā atbilst šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4.,5.,6. vai 7.punktā minētajiem nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes lēmumu, izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, nepieciešamo valsts finansējumu minētās personu grupas uzturēšanai, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

 

121.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 45.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„(2) Personu neiekļauj šā panta pirmajā daļā minētajā personu grupā, ja ir pamats uzskatīt, ka tā atbilst šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. vai 7.punkta nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes lēmumu, izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, izmitināšanas kārtību, šo personu uzturēšanai nepieciešamo valsts finansējumu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.”

 

 

 

Atbalstīts

(2) Personu neiekļauj šā panta pirmajā daļā minētajā personu grupā, ja ir pamats uzskatīt, ka tā atbilst šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. vai 7.punkta nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes lēmumu, izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, izmitināšanas kārtību, šo personu uzturēšanai nepieciešamo valsts finansējumu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

 

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(5) Departamenta lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

 

122.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 45.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Departamenta lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos persona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.”

 

 

 

Atbalstīts

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(5) Departamenta lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos persona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

 

46.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiesības uz informāciju

Pēc lēmuma par pagaidu aizsardzības piešķiršanu pieņemšanas Departaments personai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kura viņai būtu jāsaprot un kurā persona ir spējīga sazināties.

 

 

 

 

 

 

 

123.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 46.pantu šādā redakcijā:

„46.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības uz informāciju

Kad pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības piešķiršanu, Departaments sniedz attiecīgajai personai valodā, kura tai būtu jāsaprot un kurā tā ir spējīga sazināties, informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu.”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

46.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības uz informāciju

Kad pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības piešķiršanu, Departaments sniedz attiecīgajai personai valodā, kura tai būtu jāsaprot un kurā tā ir spējīga sazināties, informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu.

 

 

47.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pagaidu aizsardzību var pagarināt par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā par vienu gadu kopumā.

 

124.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 47.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„47.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

47.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā

 (1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pagaidu aizsardzību var pagarināt par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā par vienu gadu kopumā.

 

(3) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības:

1) veikt algotu vai bezatlīdzības darbu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā;

 

2) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi, ja tai nav pietiekamu līdzekļu;

 

3) apvienoties ar ģimenes locekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Personai, kura ierodas Latvijas Republikā, lai atkalapvienotos ar ģimenes locekli, kuram piešķirta pagaidu aizsardzība, piešķir pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.

 

125.

 

 

 

 

 

 

126.

 

 

 

 

 

 

127.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 47. pantā:

- izslēgt  trešās daļas 1. punktu.

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 47.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

”2) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem”.

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 47. pantā:

- izteikt 3. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Ģimenes loceklim, kurš ierodas Latvijas Republikā, lai atkalapvienotos ar personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, piešķir pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.”

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(3) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības:

 

 

 

 

 

 

 

1)  saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem;

 

 

 

 

 

 

 

2) apvienoties ar ģimenes locekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ģimenes loceklim, kurš ierodas Latvijas Republikā, lai atkalapvienotos ar personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, piešķir pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.

(4) Nepilngadīgai personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas atbilstoši izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

 

 

 

 

(4) Nepilngadīgai personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas atbilstoši izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

 

48.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiesības iesniegt iesniegumu

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt iesniegumu. Iesnieguma izskatīšanas laikā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē, ja tā uzturas Latvijas Republikā kā persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

 

 

 

 

128.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

48.pantā:

izteikt 48.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības iesniegt iesniegumu”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu „Iesnieguma” ar vārdu „”;

 

 

 

 

Atbalstīts

48.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības iesniegt iesniegumu

 

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt iesniegumu. Tā izskatīšanas laikā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē, ja tā uzturas Latvijas Republikā kā persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

 

(2) Ja pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš beidzas laikā, kad nav pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, persona uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē.

 

 

 

 

 

  ;

 

 

 

 

129.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām izteikt 48. panta  otro daļu  šādā redakcijā:

„(2) Ja pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš beidzas, pirms stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu personai, uzskatāma par patvēruma meklētāju.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Ja pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš beidzas, pirms stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu personai, tā uzskatāma par patvēruma meklētāju.

 

(3) Personai, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā kā personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

 

 

130.

 

 

 

 

 

131.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Aizstāt 48.panta trešajā daļā vārdu „pieņemts” ar vārdiem „stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Aizstāt 48.panta trešajā daļā vārdu „ja” ar vārdu „kamēr”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(3) Personai, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā kā personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, kamēr nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

 

49.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, personas apliecība

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz personas apliecību, kuras paraugu, izsniegšanas kārtību un derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot personas apliecību, nodod glabāšanā Departamentā visus viņas rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus līdz brīdim, kad tai beigusies pagaidu aizsardzība un tā atstāj Latvijas Republiku.

 

132.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: „Pagaidu aizsardzību ieguvušai personai izsniedzamā personas apliecība”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Persona, saņemot personas apliecību, visus tās rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus nodod glabāšanā Departamentam līdz brīdim, kad tai beigsies pagaidu aizsardzība un tā atstās Latvijas Republiku.”

 

 

 

Atbalstīts

49.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušai personai izsniedzamā personas apliecība

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz personas apliecību, kuras paraugu, izsniegšanas kārtību un derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot personas apliecību, visus tās rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus nodod glabāšanā Departamentam līdz brīdim, kad tai beigsies pagaidu aizsardzība un tā atstās Latvijas Republiku.

 

 

50.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvietošana uz citu dalībvalsti

(1) Lai personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tai izsniedz pārvietošanas dokumentu. Pārvietošanas dokumenta paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī nepieciešamās informācijas apjomu apmaiņai starp dalībvalstīm nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Pārvietojot personu uz citu dalībvalsti, ņem vērā personas piekrišanu šādai pārvietošanai.

 

            (3) Ja personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvieto uz citu dalībvalsti, tai beidzas pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā.

 

(4) Latvijas Republika uzņem atpakaļ personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, ja tā paliek vai cenšas bez atļaujas nokļūt citā dalībvalstī pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā.

 

 

 

 

133.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

„50.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pārvietošana uz citu dalībvalsti

(1) Lai personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tai izsniedz pārvietošanas dokumentu. paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī apmaiņai starp dalībvalstīm nepieciešamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārvietojot personu uz citu dalībvalsti, ņem vērā personas piekrišanu šādai pārvietošanai.

(3) Ja personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvieto uz citu dalībvalsti, pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā tai beidzas.

(4) Latvijas Republika personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, neuzņem atpakaļ, ja tā pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā paliek vai cenšas bez atļaujas nokļūt citā dalībvalstī

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

50.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pārvietošana uz citu dalībvalsti

(1) Lai personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tai izsniedz pārvietošanas dokumentu. Tā paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī apmaiņai starp dalībvalstīm nepieciešamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārvietojot personu uz citu dalībvalsti, ņem vērā personas piekrišanu šādai pārvietošanai.

(3) Ja personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvieto uz citu dalībvalsti, pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā tai beidzas.

(4) Latvijas Republika personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, neuzņem atpakaļ, ja tā pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā paliek vai cenšas bez atļaujas nokļūt citā dalībvalstī.

 

51.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī

 

 

 

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības brīvprātīgi atgriezties izcelsmes valstī pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā, kā arī divu mēnešu laikā no pagaidu aizsardzības izbeigšanās dienas.

(2) Persona, kura brīvprātīgi atgriezusies izcelsmes valstī, var iesniegt Departamentam lūgumu par atgriešanos Latvijā, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

 

134.

 

 

 

 

 

 

 

 

135.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

136.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 51.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī”.

 

          Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 51. panta pirmo  daļu izteikt šādi:

“(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā brīvprātīgi atgriezties savā izcelsmes valstī

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt 51.panta otro daļu pirms vārda „izcelsmes” ar vārdu „savā”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

51.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī

 

 

 

 

        (1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā brīvprātīgi atgriezties savā izcelsmes valstī.

(2) Persona, kura brīvprātīgi atgriezusies savā izcelsmes valstī, var iesniegt Departamentam lūgumu par atgriešanos Latvijā, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

 

(3) Pieņemot lēmumu par personas brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstī vai izskatot tās lūgumu par atgriešanos Latvijā, Departaments ņem vērā apstākļus personas izcelsmes valstī.

 

137.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 51. panta  trešo daļu izteikt šādi:

„(3) Pieņemot lēmumu par personas brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstī saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai izskatot personas iesniegumu par atgriešanos Latvijā saskaņā ar šā panta otro daļu, Departaments atbilstoši šā likuma noteikumiem ņem vērā apstākļus personas izcelsmes valstī.“

 

 

 

Atbalstīts

(3) Pieņemot lēmumu par personas brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstī saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai izskatot personas iesniegumu par atgriešanos Latvijā saskaņā ar šā panta otro daļu, Departaments atbilstoši šā likuma noteikumiem ņem vērā apstākļus personas izcelsmes valstī.

 

52.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pienākums atstāt Latvijas Republiku

(1) Persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, atstāj Latvijas Republiku, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Personas apliecību un uzturēšanās atļauju anulē, personai atstājot valsti.

 

 

138.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

139.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 52.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pienākums atstāt Latvijas Republiku”.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Ierosinām 52. pantā:

- izteikt pirmās daļas pirmo   teikumu šādā redakcijā:

“ Personai, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, ir pienākums  divu mēnešu laikā no pagaidu aizsardzības izbeigšanās dienas atstāt Latvijas Republiku, ja tai nav cita likumīga pamata  uzturēties Latvijas Republikā.” 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

52.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pienākums atstāt Latvijas Republiku

          (1) Personai, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, ir pienākums  divu mēnešu laikā no pagaidu aizsardzības izbeigšanās dienas atstāt Latvijas Republiku, ja tai nav cita likumīga pamata  uzturēties Latvijas Republikā. Personas apliecību un uzturēšanās atļauju anulē, personai atstājot valsti.

 

(2) Ja persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, nav atstājusi Latvijas Republiku šā likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem 10 dienu laikā. Pieņemot lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu, ņem vērā humānus iemeslus, kas īpašos gadījumos atgriešanos var padarīt neiespējamu. Ja persona sava veselības stāvokļa dēļ nevar ceļot, jo ārstēšanās pārtraukšana var radīt nopietnas sekas, to neizraida, kamēr turpinās šis stāvoklis.

 

 

140.

Saeimas Juridiskais birojs

 

Aizstāt 52. panta otrajā daļā vārdus “51. panta pirmajā daļā” ar vārdiem “šā panta pirmajā daļā”

 un izteikt otrās daļas otro un trešo  teikumu šādā redakcijā: „Lemjot par personas piespiedu izraidīšanu, ņem vērā humānus iemeslus, kuru dēļ personas izraidīšana nav iespējama. Šādos gadījumos personu neizraida tik ilgi, kamēr pastāv minētie iemesli.“

 

 

 

 

Atbalstīts

(2) Ja persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem 10 dienu laikā. Lemjot par personas piespiedu izraidīšanu, ņem vērā humānus iemeslus, kuru dēļ personas izraidīšana nav iespējama. Šādos gadījumos personu neizraida tik ilgi, kamēr pastāv minētie iemesli.

 

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

141.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Papildināt 52.panta trešo daļu aiz vārda „laikā” ar vārdiem „no tā spēkā stāšanās brīža”.

 

 

 

Atbalstīts

            (3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā no tā spēkā stāšanās brīža var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Patvēruma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 8.nr.; 2005, 4.nr.; 2006, 14.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim tiek piemēroti šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.406 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.119 "Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.586 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem";

4) Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.652 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

5) Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.721 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

6) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.813 "Uzturēšanās atļauju noteikumi".

 

3. Iesniegumi, kas iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un par kuriem nav pieņemts galīgais lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Red.lab.

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Patvēruma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 8.nr.; 2005, 4.nr.; 2006, 14.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim tiek piemēroti šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.406 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.119 "Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.586 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem";

4) Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.652 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

5) Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.721 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

6) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.813 "Uzturēšanās atļauju noteikumi".

 

 

 

 

 

3. Iesniegumi, kuri iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un par kuriem nav pieņemts galīgais lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Līdz 2009.gada 1.janvārim bāriņtiesa, pieņemot šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par nepilngadīgas pers onas bez pavadības izmitināšanu, nepilngadīgo personu izmitina pie aizbildņa vai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

142.

 

 

 

 

143.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Aizstāt Pārejas noteikumu 4. punktā vārdu „ceturtajā” ar vārdu „trešajā”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt 4.punktu pēc vārda „izmitināšanu”  ar vārdiem „tajā paredz”.

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

Atbalstīts

4. Līdz 2009.gada 1.janvārim bāriņtiesa, pieņemot šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu, tajā paredz nepilngadīgo personu izmitināt pie aizbildņa vai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīvas 2001/55/EC par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

5) Padomes 2005.gada 1.decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.

 

 

 

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EC par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

5) Padomes 2005.gada 1.decembra direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.

 

 



Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts 2.lasījumam

 

Patvēruma likums

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) droša izcelsmes valsts — valsts, kurā atbilstoši tiesiskajai situācijai, tiesību aktu piemērošanai demokrātiskā sistēmā un vispārējiem politiskajiem apstākļiem nepastāv vajāšana, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai necilvēcīgs vai pazemojošs sods, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā;

2) droša trešā valsts — valsts, kurā patvēruma meklētājs uzturējies pirms ierašanās Latvijas Republikā un kurā, kā tas noteikts starptautiskajos tiesību aktos, viņa dzīvība un brīvība netiek apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, kurā tiek ievērots aizliegums izraidīt patvēruma meklētāju uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem un kur viņš varētu tikt spīdzināts, kā arī pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei vai necilvēcīgam un pazemojošam sodam, un kurā patvērumu meklētājam ir iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, iegūt aizsardzību saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu;

3) ģimenes loceklis — patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai tādas personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un šīs personas laulātā nepilngadīgie bērni, kas ir neprecējušies un atrodas abu vai viena laulātā apgādībā, vai arī ir adoptēti, ja šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī;

4) izcelsmes valsts — personas valstspiederības valsts (valstis) vai bezvalstnieka agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

5) nepilngadīga persona bez pavadības — trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par 18 gadiem un ieradies Latvijas Republikā bez tādu pieaugušo pavadības, kuri ir par viņu atbildīgi saskaņā ar likumu vai paražām, arī nepilngadīgais, kas palicis bez pavadības pēc ierašanās Latvijas Republikā;

6) pagaidu aizsardzība — ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā;

7) patvēruma meklētājs — trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

8) patvēruma procedūra — kārtība un termiņi, kādos atbilstoši šim likumam izskata patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu no tā iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

9) pirmā patvēruma valsts — valsts, kura patvēruma meklētāju  uzņems atpakaļ, kurā viņš ir atzīts par bēgli un var joprojām gūt labumu no šādas aizsardzības vai bauda citādu pietiekamu aizsardzību un kurā tiek ievērots aizliegums patvēruma meklētāju izraidīt uz tādu valsti, kur viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem;

10) trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks — persona, kas nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kā arī bezvalstnieks, kuram šo statusu piešķīrusi kāda no šīm valstīm.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

 

3.pants. Neizraidīšanas princips

(1) Patvēruma meklētāju nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(2) Bēgli nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz patvēruma meklētāju vai bēgli, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs vai bēglis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

2) pavēruma meklētājs vai bēglis ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda nozieguma izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem atzīstams par sevišķi smagu noziegumu un rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

4.pants. Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās sadarbība

(1) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas nodrošina:

1) iespēju tikties ar patvēruma meklētāju, arī tad, ja viņš ir aizturēts;

2) informāciju par patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja viņš tam piekrīt, kā arī patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem un tiesas nolēmumiem.

(2) Izskatot iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas izvērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās viedokli par patvēruma meklētāja iesniegumu.

 

5.pants. Informācijas neizpaušana

(1) Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, arī par iesnieguma iesniegšanas faktu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu darbinieks saucams pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust gadījumos, kad attiecīgā persona tam rakstveidā piekritusi vai informāciju savas kompetences ietvaros pieprasījusi Latvijas Republikas valsts pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāde vai ārvalstu institūcija, ja tas atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

(3) Ja patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas iegūst informāciju no šā likuma 25.pantā minētajām personām, informācija iegūstama tādā veidā, lai tās netiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētā persona ir patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī lai netiktu kaitēts minētās personas un tās apgādībā esošo vai joprojām izcelsmes valstī dzīvojošo ģimenes locekļu dzīvībai, brīvībai, drošībai un veselībai.

 


II nodaļa

Patvēruma meklētāja uzturēšanās Latvijas Republikā

 

6.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk — iesniegums) iesniedz personīgi Valsts robežsardzei:

1) robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā;

2) Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona atrodas Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Valsts robežsardzei ir tiesības:

1) veikt patvēruma meklētāja un viņa mantu apskati, kā arī izņemt priekšmetus un dokumentus, ja tiem var būt nozīme iesnieguma izskatīšanā vai tie var radīt draudus patvēruma meklētājam vai apkārtējiem. Par šīm darbībām tiek sastādīts protokols;

2) noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes, lai identificētu patvēruma meklētāju;

3) noņemt patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumus un viņu nofotografēt.

(3) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju. Pārrunas var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to iepriekš informējot patvēruma meklētāju. Pārrunas neveic, ja atbilstoši ārsta atzinumam patvēruma meklētājam ir pastāvīgi veselības traucējumi, kas to nepieļauj.

(4) Valsts robežsardze tās rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju, pārrunās iegūto informāciju un iesniegumu iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) Bēgļu lietu departamentam (turpmāk — Departaments).

 

7.pants. Nepilngadīgas personas tiesības

(1) Nepilngadīga persona bez pavadības iesniegumu iesniedz šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Nepilngadīgo personu bez pavadības p ersoniskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.

(2) Pārrunas ar nepilngadīgo personu veic amatpersona, kurai ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām.

(3) Nepilngadīgam patvēruma meklētājam tiek nodrošināta izglītības ieguve Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

8.pants. Patvēruma meklētāja personu apliecinošs dokuments

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei līdz brīdim, kad tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. Tā formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

9.pants. Patvēruma meklētāja uzturēšanas reglamentējošā kārtība Latvijas Republikā

(1) Patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētāju izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Nepilngadīgai personai nodrošina tās fiziskajai un garīgajai attīstībai nepieciešamos sadzīves apstākļus. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētāju neievieto patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr viņam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā. Mainot dzīvesvietu, patvēruma meklētājs informē Departamentu par jaunās dzīvesvietas adresi.

(3) Nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie bāriņtiesas iecelta aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē. Lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē pieņem bāriņtiesa, noskaidrojot Departamenta viedokli, ņemot vērā nepilngadīgās personas intereses un viedokli atbilstoši šīs personas vecumam un briedumam un ievērojot šādus nosacījumus:

1) nepilngadīgu personu bez pavadības izmitina kopā ar pilngadīgajiem radiniekiem;

2) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot gadījumu, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

3) nepilngadīgajai personai bez pavadības izmitināšanas vietu maina tikai tad, ja tas atbilst šīs personas interesēm.

(4) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūrvienības. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(5) Pašvaldības izdevumus, kas tai radušies, nepilngadīgu personu bez pavadības izmitinot bērnu aprūpes iestādē, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sedz no Bērnu un ģimenes lietu ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(6) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

10.pants. Patvēruma meklētāja aizturēšana

(1) Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt patvēruma meklētāju uz laiku līdz 10 diennaktīm, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte;

2) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru;

3) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā;

4) kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Valsts robežsardze patvēruma meklētāju aiztur un tiesnesis lēmumu par patvēruma meklētāja aizturēšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzēto aizturēšanas termiņu var pagarināt, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt patvēruma procedūras termiņu.

(4) Valsts robežsardze, aizturot patvēruma meklētāju, sastāda aizturēšanas protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un pamatu. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

(5) Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā izmitina šim nolūkam paredzētās telpās Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 

 

III nodaļa

Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

 

11.pants. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības:

1) iesniegt iesniegumu un pārrunu laikā sniegt paskaidrojumus valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja nepieciešams, Valsts robežsardze pieaicina tulku, par kura pakalpojumiem maksā no šiem mērķiem paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

2) saņemt informāciju no Valsts robežsardzes un Departamenta par patvēruma procedūru, savām tiesībām un pienākumiem šīs procedūras laikā un patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju kompetenci. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties;

3) par saviem līdzekļiem pieaicināt personu juridiskās palīdzības saņemšanai. Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, viņam ir tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā (turpmāk — valsts nodrošināta juridiskā palīdzība);

4) iepazīties ar viņa lietā esošajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, kad dokumentos esošās informācijas atklāšana:

a) var kaitēt Latvijas valsts interesēm,

b) var kaitēt to personu drošībai, kuras sniedz informāciju, vai to personu drošībai, uz kurām informācija attiecas,

c) var ietekmēt patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar iesnieguma izskatīšanu;

5) saņemt informāciju par Departamenta lēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētāju pārstāv pilnvarota persona vai viņam tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība;

6) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi par valsts līdzekļiem;

7) sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās;

8) izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(2) Patvēruma meklētājam ir pienākums:

1) sadarboties ar Valsts robežsardzi, lai tā varētu noņemt viņa pirkstu nospiedumus, viņu nofotografēt un identificēt, ar Departamentu, kā arī ar citām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām;

2) piedalīties pārrunās un pēc iespējas drīzāk personīgi sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izskatītu iesniegumu un pieņemtu attiecīgu lēmumu, pat ja pārrunās piedalās pilnvarota persona. Pienākums pēc iespējas drīzāk sniegt visu informāciju attiecas arī uz patvēruma meklētāja pilnvaroto personu;

3) sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievērot tā iekšējās kārtības noteikumus;

5) pildīt citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētā informācija ir arī patvēruma meklētāja paskaidrojumi un viņa rīcībā esošie dokumenti par viņa vecumu un iepriekšējo darbību, ieskaitot datus par viņa ģimenes locekļiem, tēvu un māti, brāļiem un māsām, identitāti, pilsonību, iepriekšējo dzīvesvietu un dzīvesvietas valsti, iepriekšējiem patvēruma iesniegumiem, ceļojumu maršrutiem, personību apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, kā arī iemesliem, kādēļ ir iesniegts iesniegums.

 

IV nodaļa

Iesnieguma izskatīšanas, lēmuma pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtība

 

12.pants. Departamenta lēmumi

Departaments pieņem lēmumu par:

1) iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas;

2) bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

3) alternatīvā statusa pagarināšanu;

4) bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu;

5) atbildīgo dalībvalsti, kura izskatīs iesniegumu, kas iesniegts šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā vai kādā citā dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003;

6) pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos.

 

13.pants. Iesnieguma izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas termiņi

(1) Lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad no Valsts robežsardzes saņemti šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētie dokumenti.

(2) Departaments iesniegumu izskata un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem mēneša laikā, ja pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatota iemesla dēļ var pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

(3) Departaments iesniegumu izskata un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu 10 darbdienu laikā, ja pastāv šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto termiņu skaita no dienas, kad pieņemts Departamenta lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, vai dienas, kad saņemts tiesas nolēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

(5) Departaments šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas, ja saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003 saņemts citas dalībvalsts kompetentas institūcijas lēmums par atteikumu izskatīt iesniegumu vai Latvijas Republika ir atbildīga par citā dalībvalstī iesniegta iesnieguma izskatīšanu.  

 

14.pants. Lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas 

(1) Lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) cita Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) patvēruma meklētājam ir piešķīrusi bēgļa statusu;

2) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētāja pirmo patvēruma valsti;

3) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētājam drošu trešo valsti;

4) patvēruma meklētājs Latvijas Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc tam, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, un tas nesatur jaunu informāciju, kas varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.

(2) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja drošā trešā valsts neļauj patvēruma meklētājam ieceļot tās teritorijā.

 

15.pants.  Lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai

(1) Departaments pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, ja nepastāv šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams.

 

16.pants. Iesnieguma izskatīšanas kārtība  

(1) Izskatot iesniegumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 20.panta pirmās daļas nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Katra patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli. Izvērtējot, vai patvēruma meklētājs ir vajāts vai var tikt vajāts, cietis vai var ciest smagu kaitējumu, Departaments ņem vērā:

1) faktus, kas attiecas uz patvēruma meklētāja izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, arī izcelsmes valsts normatīvos aktus un veidu, kādā tie tiek piemēroti;

2) patvēruma meklētāja sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus;

3) patvēruma meklētāja individuālo stāvokli un personīgos apstākļus;

4) to, vai patvēruma meklētāja darbība kopš izcelsmes valsts atstāšanas saistīta ar iesnieguma iesniegšanai nepieciešamajiem nosacījumiem;

5) to, vai ir pamatoti gaidāms, ka patvēruma meklētājs pieņemtu tādas citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību.

(3) Uz patvēruma meklētāja pamatotām bailēm no vajāšanas vai uz pamatotu iespējamību, ka viņš var ciest smagu kaitējumu, norāda fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem vajāšanas vai kaitējuma draudiem un ir dibināts iemesls uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums var atkārtoties.

(4) Ja patvēruma meklētāja paskaidrojumos norādītais nav pamatots ar dokumentiem vai citiem pierādījumiem, tam nav nepieciešams apstiprinājums, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) patvēruma meklētājs ir iesniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju;

2) patvēruma meklētāja paskaidrojumi ir ticami, nav pretrunīgi un atbilst Departamenta rīcībā esošajai informācijai;

3) patvēruma meklētājs iesniedzis iesniegumu, tiklīdz tas bijis iespējams.

(5) Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem (arī aizbildnībā esošajiem), ja viņi vienlaikus ar vecākiem atrodas vai ierodas Latvijas Republikā. Izskatot iesniegumu, ņem vērā nepilngadīgās personas viedokli.

(6) Departaments, pieņemot šā likuma 12.pantā minētos lēmumus, vienā lēmumā var ietvert patvēruma meklētāju un viņa ģimenes locekļus, ja šo personu iesniegumu pamatā ir vieni un tie paši fakti.

(7) Ja šā likuma 6.panta trešajā daļā minētās pārrunas nav veiktas, Departaments šā likuma 12.panta 1. un 2.punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz Valsts robežsardzes un Departamenta rīcībā esošo informāciju par patvēruma meklētāju.

 

17.pants. Aizsardzības nepieciešamība personai, tai uzturoties Latvijas Republikā

Ja persona uzturas Latvijas Republikā, tad dibināts iemesls tās pamatotām bailēm no vajāšanas vai no iespējama smaga kaitējuma, var būt:

1) notikumi patvēruma meklētāja izcelsmes valstī, kas risinājušies pēc tam, kad viņš atstājis šo valsti;

2) darbības, kādās patvēruma meklētājs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, īpaši, ja konstatēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī bijušo pārliecību vai orientāciju.

 

18.pants. Patvēruma meklētāja iepazīstināšana ar lēmumu

Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību viņam izskaidrojot valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja patvēruma meklētājs ir aizturēts, pamatojoties uz kādu no šā likuma 10.panta nosacījumiem, viņu ar lēmumu iepazīstina Valsts ro bežsardze.

 

19.pants. Iesnieguma izskatīšana saīsinātajā kārtībā

(1) Departaments iesniegumu izskata saīsinātā kārtībā un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) patvēruma meklētāja izcelsmes valsts uzskatāma par drošu izcelsmes valsti;

2) patvēruma meklētājs ieradies Latvijas Republikā, šķērsojot valsti, kas nav dalībvalsts un attiecībā uz patvēruma meklētāju uzskatāma par drošu trešo valsti;

3) patvēruma meklētājs ir iesniedzis vēl vienu iesniegumu, norādot citus personas datus;

4) patvēruma meklētājs bez pamatota iemesla nav iesniedzis iesniegumu agrāk, lai gan viņam bija šāda iespēja;

5) patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu, lai kavētu vai novērstu viņa izraidīšanu no Latvijas Republikas;

6) patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Departaments nevērtē šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, ja pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

 

20.pants. Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi.

(2) Persona nevar pretendēt uz bēgļa statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis šī persona ir.

 

21.pants. Vajāšanas jēdziens

(1) Par vajāšanu šā likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē atzīstamas:

1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības var būt:

1) fiziska vai garīga vardarbība, ieskaitot seksuālu vardarbību;

2) tiesiski un administratīvi pasākumi vai arī policijas vai tiesu iestāžu pasākumi, kas paši par sevi ir diskriminējoši vai tiek īstenoti diskriminējošā veidā;

3) nesamērīga vai diskriminējoša apsūdzība vai nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

4) juridiskas pārsūdzības atteikums, kura rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

5) apsūdzība vai sods par atteikšanos pildīt militāro dienestu konflikta laikā, ja militārā dienesta pildīšana ietvertu noziegumu vai tādas darbības, uz kurām attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkts;

6) darbības, kas īpaši vērstas pret dzimumu vai pret nepilngadīgām personām.

 

22.pants. Vajāšanas iemesli

(1) Departaments, izvērtējot vajāšanas iemeslus, ņem vērā patvēruma meklētāja:

1) rasi, ādas krāsu, izcelsmi vai piederību pie noteiktas etniskās grupas;

2) reliģisko piederību, piedalīšanos oficiālos privātos vai publiskos dievkalpojumos, citas viņa reliģiskās darbības vai uzskatu paušanu, vai arī uz reliģiskiem uzskatiem pamatotu personīgu vai grupas uzvedību;

3)  valstspiederību, kas var izpausties arī kā tāda piederība pie kādas grupas, ko nosaka kultūras, etniskā vai valodas identitāte, kopēja ģeogrāfiskā vai politiskā izcelsme vai attiecības ar citas valsts iedzīvotājiem;

4) piederību pie noteiktas sociālās grupas, kas atbilst kādam no šādiem raksturojumiem:

a) grupas dalībniekiem ir kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai viņiem ir kopējas pazīmes vai pārliecība, kas personas identitātei vai apziņai ir tik svarīga, ka personu nevar spiest no tās atteikties, un minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, kuru apkārtējā sabiedrība uztver kā atšķirīgu,

b) atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī par īpašu sociālo grupu tajā var uzskatīt tādu grupu, kuras galvenā kopējā pazīme ir konkrēta seksuālā orientācija;

5) politiskos uzskatus vai viedokli par šā likuma 25.pantā minētajiem iespējamiem vajātājiem un viņu politiku neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar savu viedokli.

(2) Novērtējot, vai patvēruma meklētāja bailes no vajāšanas ir pamatotas, nav būtiska viņa faktiskā rase, reliģija, valstspiederība vai piederība pie noteiktas sociālās vai politiskās grupas, sakarā ar kuru viņš var tikt pakļauts vajāšanai, ja vien šā likuma 25.pantā norādītie vajātāji attiecina uz patvēruma meklētāju iepriekš minētās pazīmes.

 

23.pants. Alternatīvā statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam, un uz kuru neattiecas arī šā likuma 28.panta nosacījumi, bet kurš nespēj vai minētā iemesla dēļ nevēlas pieņemt minētās trešās valsts aizsardzību.

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

 

24.pants. Smaga kaitējuma jēdziens

Smags kaitējums šā likuma izpratnē ir:

1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī;

3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

 

25.pants. Vajātāji vai smaga kaitējuma nodarītāji

Vajātāji vai smaga kaitējuma nodarītāji var būt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu;

3) izcelsmes valsts nevalstiskie dalībnieki, ja ir iespējams pierādīt, ka izcelsmes valsts, tās partijas vai organizācijas vai starptautiskās organizācijas nav spējīgas vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai smagu kaitējumu, kā noteikts šā likuma 26.pantā.

 

26.pants. Aizsardzības nodrošināšana

(1) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, Departaments izvērtē aizsardzības nodrošināšanas iespēju izcelsmes valstī. Aizsardzību var nodrošināt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu.

(2) Aizsardzība ir nodrošināta, ja izcelsmes valsts, tās partijas vai organizācijas vai starptautiskās organizācijas veic pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smagu kaitējumu, tostarp arī uztur efektīvu tiesību sistēmu, kuras mērķis ir atklāt ar vajāšanu vai smagu kaitējumu saistītas darbības, kā arī apsūdzēt un sodīt par šīm darbībām un ja patvēruma meklētājam ir pieejama šāda aizsardzība.

 

27.pants. Gadījumi, kad bēgļa statusu nepiešķir

(1) Bēgļa statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona saņem aizsardzību vai palīdzību no citām Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās. Ja personai šāda aizsardzība vai palīdzība ir pārtraukta jebkādu iemeslu dēļ un ja ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām tās stāvoklis nav īpaši noteikts, uz to attiecas šā likuma noteikumi;

2) Latvijas Republikas kompetentās iestādes ir atzinušas, ka personai ir tiesības un pienākumi, kādi attiecināti uz Latvijas pilsoņiem, vai arī tiem līdzvērtīgas tiesības vai pienākumi;

3) persona ir izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

4) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi noziegumu, kuram nav politiska rakstura un kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;

5) persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

6) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

7) persona, kas ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

(2) Šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā vai sekmēšanā.

 

28.pants. Gadījumi, kad alternatīvo statusu nepiešķir

(1) Alternatīvo statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

2) persona izdarījusi noziegumu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

3) persona veikusi darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

5) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi noziegumu, par kuru tai būtu piemērojama brīvības atņemšana, ja tas būtu izdarīts Latvijas Republikā, un atstājusi savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par šo noziegumu. 

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā vai sekmēšanā.

 

29.pants. Aizsardzības iespēja izcelsmes valstī

Patvēruma meklētājam nepiešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, ja kādā viņa izcelsmes valsts daļā bailes no iespējama smaga kaitējuma un no vajāšanas nav pamatotas un  patvēruma meklētājs var palikt šajā valsts daļā.

 

30.pants. Lēmuma par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas vai par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pārsūdzēšana

(1) Departamenta lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas vai par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk — tiesa) patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pieteikuma (lietas) izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, izņemot šā likuma 32.panta otrajā daļā noteikto gadījumu. 

(2) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona pieteikumu tiesai par Departamenta lēmumu, ja tas pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas, 19.panta pirmās daļas vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas noteikumiem, iesniedz Departamentam 10 darbdienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(3) Departaments saņemto pieteikumu kopā ar tā tulkojumu valsts valodā, kā arī Departamenta rīcībā esošajiem dokumentiem un pierādījumiem vienas darbdienas laikā no pieteikuma tulkojuma saņemšanas dienas pārsūta tiesai. Departaments nodrošina pieteikuma pārtulkošanu valsts valodā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Ja tulkojumu nav iespējams veikt šajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks var pagarināt pieteikuma tulkošanas termiņu vēl uz diviem mēnešiem.

(4) Patvēruma meklētājs ir atbrīvots no valsts nodevas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

 

31.pants. Pieteikuma izskatīšana tiesā

(1) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par Departamenta lēmumu, tiesa izskata:

1) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu;

2) triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu;

3) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu. Tiesa izvērtē Departamenta lēmuma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 14.panta pirmajā daļā vai 19.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, tiesa izskata rakstveida procesā, un tam nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana. Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu.

(3) Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildei atbilstošu termiņu.

(4) Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas nolēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī un nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, izskaidrojot viņam nolēmuma būtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Par pieņemto nolēmumu tiesa nekavējoties informē Departamentu un Valsts robežsardzi.

(5) Tiesas lēmumi, kas pieņemti, izpildot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzami.

(6) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 14.panta pirmās daļas nosacījumi.

(7) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumi.

 

32.pants. Atkārtots iesniegums

(1) Ja patvēruma meklētājam nelabvēlīgs lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, attiecīgā persona ir tiesīga iesniegt atkārtotu iesniegumu gadījumā, kad tai par labu ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai. Departaments pēc atkārtotajā iesniegumā minēto apstākļu izvērtēšanas pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas. Ja atkārtotais iesniegums satur pietiekamu informāciju, lai pieņemtu iepriekš minēto lēmumu, šā likuma 6.panta trešajā daļā paredzētās pārrunas ar patvēruma meklētāju nav nepieciešamas.

(2) Departamenta lēmumu par atkārtota iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas patvēruma meklētājs vai tā pilnvarota persona var pārsūdzēt šā likuma 30.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības izskatīšanas laikā attiecīgā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(3) Departaments vērtē atkārtota iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja ir pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

 

33.pants. Personas izraidīšana no Latvijas Republikas

Persona, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, tiek izraidīta Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, kad tai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

 

V nodaļa

Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības un pienākumi

 

34.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz informāciju

Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas personai Departaments tai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kura tai būtu jāsaprot un kurā tā ir spējīga sazināties.

 

35.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas ceļošanas un personu apliecinošs dokuments

(1) Bēglim, ievērojot 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments.

(2) Alternatīvo statusu ieguvušajai personai, kura nevar saņemt iepriekšējās mītnes zemes izsniegtu ceļošanas dokumentu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.

(3) Ja personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tās personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus Valsts robežsardze pārsūta Departamentam.

(4) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

 

36.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Alternatīvo statusu ieguvušajai personai izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Departamentam iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no šā likuma 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, Departaments mēneša laikā pieņem lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz vienu gadu.

(3) Pieteikumu tiesai par šā panta otrajā daļā minēto Departamenta lēmumu var iesniegt tiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tiesa lietu izskata mēneša laikā, tās nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Lietas izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

 

37.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas pabalsts

(1) Ja bēglim nav cita iztikas avota, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas viņš saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

(2) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav cita iztikas avota, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa iegūšanas tā saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

38.pants. Bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušas personas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos

(1) Bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Alternatīvo statusu ieguvušai personai šādas tiesības ir tad, ja tā pēc šā statusa iegūšanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz divus gadus.

(2) Nepilngadīgam bēglim bez pavadības, kas nav precējies, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

(3) Bēgļa ģimenes loceklim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklim izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz tādu pašu laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja alternatīvo statusu ieguvušai personai.

(4) Kārtību, kādā notiek šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā ģimenes atkalapvienošanās, nosaka Ministru kabinets.

(5) Bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušas personas ģimenes loceklim anulē uzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, ja bēglis vai alternatīvo statusu ieguvusī persona zaudē vai tai atņem piešķirto statusu.

 

VI nodaļa

Bēgļa un alternatīvā statusa zaudēšana un atņemšana

 

39.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Persona zaudē bēgļa statusu, ja tā:

1) brīvprātīgi no jauna pieņēmusi savas pilsonības valsts aizsardzību;

2) brīvprātīgi atguvusi pilsonību pēc tam, kad bija to zaudējusi;

3) ieguvusi Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonību un bauda jaunās pilsonības valsts aizsardzību;

4) no jauna atgriezusies valstī, ko bija atstājusi, baidoties no vajāšanas;

5) nevar atteikties no savas pilsonības valsts aizsardzības, jo vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ tā tika atzīta par bēgli;

6) kā bezvalstnieks var atgriezties savā agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, jo nepastāv apstākļi, kuru dēļ tā tika atzīta par bēgli.

(2) Piemērojot personai šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ņem vērā vai apstākļu maiņa izcelsmes valstī ir tik nozīmīga, ka personas bailes no vajāšanas vairs nevar uzskatīt par pamatotām, un šai minētajai apstākļu maiņai ir pastāvīgs raksturs.

 

40.pants. Bēgļa statusa atņemšanas nosacījumi

(1) Bēgļa statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz šo personu attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas noteikumi;

2) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme bēgļa statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus;

3) ir pamats uzskatīt, ka šī persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

4) šī persona, kas ar Latvijas Republikas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas Republikas sabiedrībai.

 

41.pants. Alternatīvā statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ tai tika piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tiktāl, ka Latvijas Republikas aizsardzība šai personai vairs nav nepieciešama.

(2) Piemērojot personai šā panta pirmo daļu, ņem vērā, vai apstākļu maiņa tās izcelsmes valstī ir tik nozīmīga, ka alternatīvo statusu ieguvušai personai vairs nav pamata baidīties no iespējama smaga apdraudējuma, un vai minētajai apstākļu maiņai ir pastāvīgs raksturs.

 

42.pants. Alternatīvā statusa atņemšanas nosacījumi

Alternatīvo statusu personai atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz šo personu attiecas šā likuma 28.panta pirmās daļas noteikumi;

2) šī persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme alternatīvā statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus.

 

43.pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu, tā pārsūdzēšanas kārtība

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 39., 40., 41. vai 42.pantā minētajiem apstākļiem, un paziņo to attiecīgajai personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Tiesa pieņem nolēmumu mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un paziņo to personai. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas lēmumi, kas tiek pieņemti, izpildot iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzami.

(4) Pieteikuma izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa vai alternatīvo statusu.

 

44.pants. Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tā zaudējusi vai tai atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss

(1) Persona, kura zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu vai kurai šis statuss atņemts, Latvijas Republiku atstāj divu mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Ja personai atņemts bēgļa statuss saskaņā ar šā likuma 40.panta pirmās daļas 3. vai 4.punktu vai alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 42.panta 1.punktu vai persona nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem vienas darbdienas laikā.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

VII nodaļa

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā

 

45.pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

(1) Pagaidu aizsardzību piešķir personām, kurām tā nepieciešama, ja tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai — gadījumos, kad šīs personas ir bezvalstnieki, — agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsti:

1) bruņotu konfliktu vai ilgstošas vardarbības dēļ;

2) nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu dēļ vai tādēļ, ka tās ir cietušas no sistemātiskiem vai vispārējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

(2) Personu neiekļauj šā panta pirmajā daļā minētajā personu grupā, ja ir pamats uzskatīt, ka tā atbilst šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6. vai 7.punkta nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes lēmumu, izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, izmitināšanas kārtību, šo personu uzturēšanai nepieciešamo valsts finansējumu, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(5) Departamenta lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos persona var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

 

46.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības uz informāciju

Kad pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzības piešķiršanu, Departaments sniedz attiecīgajai personai valodā, kura tai būtu jāsaprot un kurā tā ir spējīga sazināties, informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu.

 

47.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pagaidu aizsardzību var pagarināt par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā par vienu gadu kopumā.

(3) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības:

1) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem;

2) apvienoties ar ģimenes locekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ģimenes loceklim, kurš ierodas Latvijas Republikā, lai atkalapvienotos ar personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, piešķir pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.

(4) Nepilngadīgai personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas atbilstoši izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

 

48.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas tiesības iesniegt iesniegumu

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt iesniegumu. Tā izskatīšanas laikā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē, ja tā uzturas Latvijas Republikā kā persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(2) Ja pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš beidzas, pirms stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu personai, tā uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(3) Personai, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā kā personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, kamēr nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

 

49.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušai personai izsniedzamā personas apliecība

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz personas apliecību, kuras paraugu, izsniegšanas kārtību un derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot personas apliecību, visus tās rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus nodod glabāšanā Departamentam līdz brīdim, kad tai beigsies pagaidu aizsardzība un tā atstās Latvijas Republiku.

 

50.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pārvietošana uz citu dalībvalsti

(1) Lai personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tai izsniedz pārvietošanas dokumentu. Tā paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī apmaiņai starp dalībvalstīm nepieciešamās informācijas apjomu nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārvietojot personu uz citu dalībvalsti, ņem vērā personas piekrišanu šādai pārvietošanai.

(3) Ja personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvieto uz citu dalībvalsti, pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā tai beidzas.

(4) Latvijas Republika personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, neuzņem atpakaļ, ja tā pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā paliek vai cenšas bez atļaujas nokļūt citā dalībvalstī.

 

51.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā brīvprātīgi atgriezties savā izcelsmes valstī.

(2) Persona, kura brīvprātīgi atgriezusies savā izcelsmes valstī, var iesniegt Departamentam lūgumu par atgriešanos Latvijā, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

(3) Pieņemot lēmumu par personas brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstī saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai izskatot personas iesniegumu par atgriešanos Latvijā saskaņā ar šā panta otro daļu, Departaments atbilstoši šā likuma noteikumiem ņem vērā apstākļus personas izcelsmes valstī.

 

52.pants. Pagaidu aizsardzību ieguvušas personas pienākums atstāt Latvijas Republiku

(1) Personai, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, ir pienākums  divu mēnešu laikā no pagaidu aizsardzības izbeigšanās dienas atstāt Latvijas Republiku, ja tai nav cita likumīga pamata  uzturēties Latvijas Republikā. Personas apliecību un uzturēšanās atļauju anulē, personai atstājot valsti.

(2) Ja persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem 10 dienu laikā. Lemjot par personas piespiedu izraidīšanu, ņem vērā humānus iemeslus, kuru dēļ personas izraidīšana nav iespējama. Šādos gadījumos personu neizraida tik ilgi, kamēr pastāv minētie iemesli.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā no tā spēkā stāšanās brīža var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Patvēruma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 8.nr.; 2005, 4.nr.; 2006, 14.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim tiek piemēroti šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.406 “Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību”;

2) Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.119 “Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību”;

3) Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.586 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem”;

4) Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.652 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss”;

5) Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.721 “Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”;

6) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.813 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”.

3. Iesniegumi, kuri iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un par kuriem nav pieņemts galīgais lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Līdz 2009.gada 1.janvārim bāriņtiesa, pieņemot šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu, tajā paredz nepilngadīgo personu izmitināt pie aizbildņa vai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EC par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2003.gada 22.septembra direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

5) Padomes 2005.gada 1.decembra direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.