2008

 

2008. gada  __________________

 

 9/4 - __________                                                              

       

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

               Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedz Saeimas izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Patvēruma likums”.                                                

               Komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut š.g.19.jūnija Saeimas plenārsēdes darba kārtībā un nodot to izskatīšanai tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

              Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā š.g.19.jūnija Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

 

Pielikumā: likumprojekts un anotācija.

 

 

         

 

  Cieņā

  komisijas priekšsēdētājs                                                                               Jānis Šmits                            

 

 

Likumprojekts

 

Patvēruma likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) droša izcelsmes valsts – valsts, kurā, pamatojoties uz tiesisko situāciju, tiesību aktu piemērošanu demokrātiskā sistēmā un uz vispārējiem politiskajiem apstākļiem, nepastāv vajāšana, spīdzināšana vai necilvēcīga vai pazemojoša attieksme, vai sods, kā arī nepastāv vardarbības draudi starptautiska vai iekšzemes bruņota konflikta situācijās; 

2) droša trešā valsts – valsts, kurā patvēruma meklētājs uzturējies pirms ierašanās Latvijas Republikā un kurā viņa dzīvība un brīvība netiek pakļauta briesmām rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ un attiecībā uz viņu tiek ievērots aizliegums viņu izraidīt uz valsti, kurā viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta viņa rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ un kurā viņš varētu tikt spīdzināts, kā arī pakļauts cietsirdīgai, necilvēcīgai un pazemojošai attieksmei, kā tas ir noteikts starptautiskajos tiesību aktos, kā arī pastāv iespēja pieprasīt bēgļa statusu un, ja viņš tiek atzīts par bēgli, saņemt aizsardzību saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu;

3) ģimenes loceklis – bēgļa vai tādas personas laulātais, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, un viņu nepilngadīgais bērns, kas ir neprecējies un ir viņu apgādībā, vai arī ir adoptēts, ja šāda ģimene pastāvējusi jau izcelsmes valstī;

4) izcelsmes valsts – personas valstspiederības valsts (valstis) vai bezvalstnieka agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

5) nepilngadīga persona bez pavadības – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas ir jaunāks par astoņpadsmit gadiem un ir ieradies Latvijas Republikā bez tādu pieaugušo pavadības, kas ir par viņu atbildīgi saskaņā ar likumu vai paražu, arī nepilngadīgais, kas palicis bez pavadības pēc ierašanās Latvijas Republikā;

6) pagaidu aizsardzība – ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā;

7) patvēruma meklētājs – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

8) patvēruma procedūra – kārtība un termiņi, kādos šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu no tā iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu;

9) pirmā patvēruma valsts – valsts, kura patvēruma meklētāju  uzņems atpakaļ un kurā viņš ir atzīts par bēgli un var joprojām gūt labumu no šādas aizsardzības vai bauda citādu pietiekamu aizsardzību, tostarp attiecībā uz patvēruma meklētāju tiek ievērots aizliegums viņu izraidīt uz valsti, kurā viņa dzīvība un brīvība ir apdraudēta viņa rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ;

10) trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks – persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kuram šo statusu piešķīrusi kāda no šīm valstīm.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

 

3.pants. Neizraidīšanas princips

(1) Patvēruma meklētāju nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(2) Bēgli nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(3) Personu, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss, nevar izraidīt uz valsti vai izdot valstij, kurā pastāv šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētie draudi.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi neattiecas uz patvēruma meklētāju vai bēgli, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs vai bēglis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

2) pavēruma meklētājs vai bēglis, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda nozieguma izdarīšanā, kas saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto atzīts par sevišķi smagu noziegumu, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

 

 

4.pants. Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu lietās

(1) Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās pieprasījuma patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas nodrošina:

1) iespēju tikties ar patvēruma meklētāju, arī to, kas ir aizturēts;

2) informāciju par personas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, ja patvēruma meklētājs tam piekrīt, kā arī patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem un tiesas nolēmumiem.

(2) Izskatot iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas izvērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās viedokli par personas iesniegumu.

 

5.pants. Informācijas neizpaušana

 (1) Patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju par patvēruma meklētāju, tai skaitā par iesnieguma iesniegšanas faktu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus. Par informācijas izpaušanu darbinieks saucams pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(2) Informāciju par patvēruma meklētāju drīkst izpaust, ja attiecīgā persona tam rakstveidā piekritusi vai ja informāciju savas kompetences ietvaros pieprasījusi Latvijas Republikas valsts pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāde vai ārvalstu institūcija, ja tas atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

(3) Ja patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas iegūst informāciju no šā likuma 25.pantā minētajām personām, informāciju iegūst tādā veidā, lai tās netiktu tieši informētas par faktu, ka konkrētā persona ir patvēruma meklētājs, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī, lai netiktu kaitēts minētās personas un viņa apgādājamo vai to viņas ģimenes locekļu dzīvībai, brīvībai, drošībai un veselībai, kas joprojām dzīvo izcelsmes valstī.

 

 

 

II nodaļa

Iesnieguma iesniegšana. Patvēruma meklētāja izmitināšana. Aizturēšana. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

 

6.pants. Iesnieguma iesniegšana

(1) Persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – iesniegums) iesniedz personīgi Valsts robežsardzei:

1) robežkontroles punktā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā;

2) Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, ja persona atrodas Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētāju identificē Valsts robežsardze. Valsts robež­sardzei ir tiesības:

1) veikt patvēruma meklētāja un viņa mantu apskati, kā arī izņemt priekšmetus un dokumentus, ja tiem var būt nozīme iesnieguma izskatīšanā vai tie var radīt draudus patvēruma meklētājam vai apkārtējiem, sastādot par to protokolu;

2) noteikt un organizēt dokumentu, priekšmetu, valodas, medicīniskās un citas ekspertīzes un pārbaudes, lai identificētu patvēruma meklētāju;

3) noņemt patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumus un viņu nofotografēt.

(3) Valsts robežsardze veic pārrunas ar patvēruma meklētāju. Pārrunas var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to iepriekš informējot patvēruma meklētāju. Pārrunas neveic, ja atbilstoši ārsta atzinumam patvēruma meklētājam ir pastāvīgi veselības traucējumi, kas to nepieļauj.

(4) Valsts robežsardze pārrunās iegūto informāciju un iesniegumu iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Bēgļu lietu departamentā (turpmāk – Departaments).

 

7.pants. Nepilngadīgās personas tiesības

(1) Nepilngadīgā persona bez pavadības iesniegumu iesniedz šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā. Nepilngadīgo personu bez pavadības personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs.

(2) Pārrunas ar nepilngadīgo personu veic amatpersona, kurai ir nepieciešamās zināšanas par nepilngadīgo personu īpašajām vajadzībām.

(3) Nepilngadīgajam patvēruma meklētājam tiek nodrošināta izglītības ieguve atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam. Izg lītības ieguvi nepilngadīgajam patvēruma meklētājam nodrošina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

8.pants. Patvēruma meklētāja personu apliecinošs dokuments

(1) Patvēruma meklētājs personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus nodod Valsts robežsardzei, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izņemot gadījumu, kad patvēruma meklētājam ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētājam Latvijas Republikā izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. Tā formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Patvēruma meklētāja personas dokuments dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

9.pants. Patvēruma meklētāja uzturēšanās kārtība Latvijas Republikā

(1) Patvēruma procedūras laikā patvēruma meklētāju izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kurā nodrošināti sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Nepilngadīgai personai nodrošina viņa fiziskajai un garīgajai attīstībai nepieciešamos sadzīves apstākļus. Patvēruma meklētāju var pārvietot no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētāju neievieto patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kamēr viņam ir likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā. Mainot dzīvesvietu, patvēruma meklētājs informē Departamentu par jaunās dzīvesvietas adresi.

(3) Nepilngadīgo bez pavadības izmitina patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie bāriņtiesas iecelta aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē. Lēmumu par nepilngadīgā bez pavadības izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē pieņem bāriņtiesa, noskaidrojot Departamenta viedokli. Lēmumu pieņem, ņemot vērā nepilngadīgās personas intereses un tās viedokli atbilstoši šīs personas vecumam un briedumam, ievērojot šādus nosacījumus:

1)            nepilngadīgo bez pavadības izmitina kopā ar pilngadīgajiem radiniekiem;

2)            vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

3)    nepilngadīgā bez pavadības dzīvesvietu maina tikai gadījumā, kad tas atbilst šīs personas interesēm.

(4) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Pārvaldes struktūr­vienības. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(5) Pašvaldības izdevumus, kas tai radušies, izmitinot bērnu aprūpes iestādē nepilngadīgo personu bez pavadības, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sedz no Bērnu un ģimenes lietu ministrijai kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(6) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā izmitināta patvēruma meklētāja uzturam, kā arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei paredzēto izdevumu apmēru un tā segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

10.pants. Patvēruma meklētāja aizturēšana

 (1) Valsts robežsardzei ir tiesības aizturēt patvēruma meklētāju līdz 10 diennaktīm, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) nav noskaidrota patvēruma meklētāja identitāte;

2) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs cenšas ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru;

3) ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājam saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nebūs likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā;

4) kompetentām valsts iestādēm, to skaitā Valsts robežsardzei, ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Valsts robežsardze patvēruma meklētāju aiztur un tiesnesis lēmumu par patvēruma meklētāja aizturēšanu pieņem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzēto aizturēšanas termiņu var pagarināt, taču kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt patvēruma procedūras termiņu.

(4) Valsts robežsardze, aizturot patvēruma meklētāju, sastāda aizturēšanas protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku, vietu, protokola sastādītāja amatu, vārdu un uzvārdu, ziņas par aizturēto, aizturēšanas laiku un pamatu. Protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, to norāda protokolā.

(5) Patvēruma meklētāju aizturēšanas laikā izmitina šim nolūkam paredzētās telpās Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 

 

11.pants. Patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi

(1) Patvēruma meklētājam ir tiesības:

1) iesniegt iesniegumu un pārrunu laikā sniegt paskaidrojumus valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja nepieciešams, Valsts robežsardze pieaicina tulku, par kura pakalpojumiem maksā no šiem mērķiem paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

2) saņemt informāciju no Valsts robežsardzes un Departamenta par patvēruma procedūru, savām tiesībām un pienākumiem šīs procedūras laikā un patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju kompetenci. Šo informāciju patvēruma meklētājam ir tiesības saņemt valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties;

3) par saviem līdzekļiem pieaicināt personu juridiskās palīdzības saņemšanai. Ja patvēruma meklētājam nav pietiekamu līdzekļu, viņam ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktā apjomā un kārtībā (turpmāk – bezmaksas juridiskā palīdzība);

4) iepazīties ar patvēruma meklētāja lietā esošajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, ja:

a) dokumentos esošās informācijas atklāšana var kaitēt Latvijas valsts interesēm;

b) personu drošībai, kas sniedz informāciju vai to personu drošībai, uz ko informācija attiecas;

c) var tikt ietekmētas patvēruma procedūrā iesaistīto institūciju izmeklēšanas darbības saistībā ar iesnieguma izskatīšanu;

5) saņemt informāciju par Departamenta lēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties, izņemot gadījumus, ja patvēruma meklētāju pārstāv pilnvarotā persona vai viņam tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība;

6) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi par valsts līdzekļiem;

7) sazināties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(2) Patvēruma meklētājam ir pienākums:

1) sadarboties ar Valsts robežsardzi, lai tā varētu noņemt viņa pirkstu nospiedumus, nofotografēt un identificēt viņu, ar Departamentu, kā arī ar citām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām;

2) piedalīties pārrunās un pēc iespējas ātrāk personīgi sniegt visu informāciju, kas nepieciešama, lai izskatītu iesniegumu un pieņemtu attiecīgu lēmumu, pat ja pārrunās piedalās pilnvarotā persona. Pienākums pēc iespējas ātrāk sniegt visu informāciju attiecas arī uz patvēruma meklētāja pilnvaroto personu;

3) sabiedrības veselības interesēs veikt veselības pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) uzturoties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, ievērot šā centra iekšējās kārtības noteikumus.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētā informācija ir arī patvēruma meklētāja paskaidrojumi un viņa rīcībā esošie dokumenti par viņa vecumu un iepriekšējo darbību, ieskaitot datus par viņa ģimenes locekļiem, tēvu un māti, brāļiem un māsām, identitāti, pilsonību un iepriekšējās dzīvesvietas valsti un vietu, iepriekšējiem patvēruma iesniegumiem, ceļojumu maršrutiem, personību apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, kā arī iemesliem, kādēļ ir iesniegts iesniegums.

 

 

 

 

 

III nodaļa

Iesnieguma izskatīšanas, lēmuma pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtība

 

12.pants. Departamenta lēmumi

Departaments pieņem lēmumu par:

1) iesnieguma pieņemšanu izskatīšanā vai atstāšanu bez izskatīšanas;

2) bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

3) alternatīvā statusa pagarināšanu;

4) bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu;

5) atbildīgo dalībvalsti iesnieguma izskatīšanai, kas iesniegts šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā vai kādā citā dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003;

6) pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos.

 

13.pants. Iesnieguma izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas termiņi

(1) Lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem piecu darbdienu laikā no brīža, kad no Valsts Robežsardzes saņemti šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētie dokumenti.

(2) Departaments iesniegumu izskata un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem mēneša laikā, ja pastāv šā likuma 20.panta pirmajā daļā vai 23.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu līdz 12 mēnešiem.

(3) Departaments iesniegumu izskata un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu 10 darbdienu laikā, ja pastāv šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto termiņu skaita no Departamenta lēmuma par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai pieņemšanas dienas vai dienas, kad saņemts tiesas nolēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

(5) Departaments šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas, ja saskaņā ar Padomes 2003.gada 18.februāra regulu (EK) Nr.343/2003 saņemts citas dalībvalsts kompetentas institūcijas lēmums par atteikumu izskatīt iesniegumu vai Latvijas Republika ir atbildīga par citā dalībvalstī iesniegta iesnieguma izskatīšanu.  

 

 

14.pants. Lēmums par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas 

(1) Lēmumu par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas Departaments pieņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) cita Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) patvēruma meklētājam ir piešķīrusi bēgļa statusu;

2) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētāja pirmo patvēruma valsti;

3) valsts, kas nav dalībvalsts, tiek uzskatīta par patvēruma meklētājam drošu trešo valsti;

4) patvēruma meklētājs Latvijas Republikā ir iesniedzis atkārtotu iesniegumu pēc lēmuma par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu pieņemšanas, un tas nesatur jaunu informāciju, kas varētu būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.

(2) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem vai 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja drošā trešā valsts neļauj patvēruma meklētājam ieceļot tās teritorijā.

 

15.pants.  Lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai

(1) Departaments pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai, ja nepastāv šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams.

 

16.pants. Iesnieguma izskatīšanas kārtība  

(1) Izskatot iesniegumu, Departaments vispirms lemj par bēgļa statusa piešķiršanu patvēruma meklētājam atbilstoši šā likuma noteikumiem. Ja uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 20.panta pirmās daļas nosacījumi, Departaments lemj par alternatīvā statusa piešķiršanu atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai.

(2)  Iesniegumu izskata individuāli par katru patvēruma meklētāju. Izvērtējot vai patvēruma meklētājs ir vajāts vai var tikt vajāts vai cietis vai var ciest smagu kaitējumu, Departaments ņem vērā:

1) faktus, kas attiecas uz patvēruma meklētāja izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ieskaitot izcelsmes valsts normatīvos aktus un veidu, kādā tie tiek piemēroti;

2) paskaidrojumus un dokumentus, ko iesniedzis patvēruma meklētājs;

3) patvēruma meklētāja individuālo stāvokli un personīgos apstākļus;

4) vai patvēruma meklētāja darbība kopš izcelsmes valsts pamešanas saistīta ar iesnieguma iesniegšanai nepieciešamo nosacījumu radīšanu;

5) vai ir pamatoti sagaidāms, ka patvēruma meklētājs pieņemtu citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību.

(3) Nopietna norāde uz patvēruma meklētāja pamatotām bailēm no vajāšanas vai pamatotu iespējamību ciest smagu kaitējumu ir fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem vajāšanas vai kaitējuma draudiem un ir dibināts iemesls uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums var tikt atkārtoti.

(4) Ja patvēruma meklētāja paskaidrojumos norādītais nav pamatots ar dokumentiem vai citiem pierādījumiem, tiem nav nepieciešams apstiprinājums, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) ir iesniegta visa patvēruma meklētāja rīcībā esošā informācija;

2) patvēruma meklētāja paskaidrojumi ir ticami, nav savstarpēji pretrunīgi un atbilst Departamenta rīcībā esošai informācijai;

3) patvēruma meklētājs iesniedzis iesniegumu, tiklīdz tas bijis iespējams.

(5) Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt attiecināms arī uz patvēruma meklētāja nepilngadīgajiem bērniem (arī aizbildnībā esošajiem), ja viņi vienlaikus ar vecākiem atrodas vai ierodas Latvijas Republikā. Izskatot iesniegumu, ņem vērā nepilngadīgās personas viedokli.

(6) Departaments, pieņemot šā likuma 12.pantā minētos lēmumus, vienā lēmumā var ietvert patvēruma meklētāju un viņa ģimenes locekļus, ja šo personu iesniegumu pamatā ir vieni un tie paši fakti.

 

17.pants. Aizsardzības nepieciešamība personai uzturoties Latvijas Republikā 

Dibināts iemesls pamatotām bailēm no vajāšanas vai iespējai ciest smagu kaitējumu, ja persona uzturas Latvijas Republikā, var būt:

1) notikumi izcelsmes valstī, kas risinājušies pēc tam, kad patvēruma meklētājs atstājis šo valsti;

2) darbības, kādās patvēruma meklētājs iesaistījies kopš izcelsmes valsts atstāšanas, īpaši, ja konsta tēts, ka šīs darbības, uz kurām pamatotas bailes, izsaka un turpina izteikt izcelsmes valstī bijušo pārliecību vai orientāciju.

 

18.pants. Patvēruma meklētāja iepazīstināšana ar lēmumu

Patvēruma meklētājs ar lēmuma saturu iepazīstināms nekavējoties, paskaidrojot viņam lēmuma būtību un tā pārsūdzēšanas kārtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Ja patvēruma meklētājs ir aizturēts, pamatojoties uz kādu no šā likuma 10.panta nosacījumiem, personu ar lēmumu iepazīstina Valsts robežsardze.

 

 

 

 

19.pants. Iesnieguma izskatīšana saīsinātajā kārtībā

(1) Departaments iesniegumu izskata saīsinātā kārtībā un pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) patvēruma meklētājs ir no drošas izcelsmes valsts;

2) patvēruma meklētājs ir ieradies Latvijas Republikā, šķērsojot valsti, kas nav dalībvalsts un ir uzskatāma par drošu trešo valsti attiecībā uz patvēruma meklētāju;

3) patvēruma meklētājs ir iesniedzis vēl vienu iesniegumu, norādot citus personas datus;

4) patvēruma meklētājs bez pamatota iemesla nav iesniedzis iesniegumu agrāk, lai gan viņam bija šāda iespēja;

5) patvēruma meklētājs ir iesniedzis iesniegumu, lai kavētu vai novērstu viņa izraidīšanu no Latvijas Republikas;

6) patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Departaments nevērtē šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, ja pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

 

20.pants. Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valsts­piederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, piederības kādai noteiktai sociālai grupai vai politisko uzskatu dēļ, atrodas ārpus valsts, kuras piederīgais šī persona ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kas, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi.

(2) Persona, kura ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis, nevar pretendēt uz bēgļa statusu, ja tā bez iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētās vajāšanas un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Personas pilsonības valsts ir katra tā valsts, kuras pilsonis ir šī persona.

 

21.pants.Vajāšanas darbību raksturojums

(1) Par vajāšanu šā likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē atzīstamas darbības, kas ir:

1) pietiekami smagas to rakstura vai biežuma dēļ, lai tās veidotu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu līdzīgā veidā, kā minēts šā panta pirmās daļas 1.punktā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības var būt:

1) fiziska vai garīga vardarbība, ieskaitot seksuālu vardarbību;

2) tiesiski un administratīvi pasākumi vai arī policijas vai tiesu iestāžu pasākumi, kas paši par sevi ir diskriminējoši vai kas tiek īstenoti diskriminējošā veidā;

3) apsūdzība vai sods, kas ir nesamērīgs vai diskriminējošs;

4) juridiskas pārsūdzības atteikums, kā rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

5) apsūdzība vai sods par atteikšanos veikt militāro dienestu konflikta laikā, ja militāra dienesta veikšana ietvertu noziegumu vai tādas darbības, uz ko attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkts;

6) darbības, kas īpaši vērstas pret dzimumu vai pret nepilngadīgām personām.

 

22.pants. Vajāšanas iemesli

(1) Departaments, izvērtējot vajāšanas iemeslus, ņem vērā:

1) patvēruma meklētāja rasi, ādas krāsu, izcelsmi vai piederību kādai noteiktai etniskai grupai;

2)  patvēruma meklētāja reliģisko piederību, viņa piedalīšanos oficiālos privātos vai publiskos dievkalpojumos, citas reliģiskas darbības vai uzskatu izteikšanu, vai arī personīgu vai grupas uzvedību, kuras pamatā ir jebkādi reliģiski uzskati;

3) patvēruma meklētāja valstisko piederību, kas var izpausties arī kā piederība kādai grupai, ko nosaka kultūras, etniskā vai valodas identitāte, kopēja ģeogrāfiskā vai politiskā izcelsme vai tās attiecības ar citas valsts iedzīvotājiem;

4) patvēruma meklētāja piederību kādai noteiktai sociālai grupai, kas atbilst kādai no šādām pazīmēm:

a) grupas dalībniekiem piemīt kopīgas iedzimtas pazīmes vai kopēja izcelsme, ko nevar mainīt, vai tiem piemīt kopējas pazīmes vai pārliecība, kas ir tik svarīga identitātei vai apziņai, ka personu nevar spiest no tās atteikties, un minētajai grupai attiecīgajā valstī ir īpatna identitāte, jo apkārtējā sabiedrība to uztver kā atšķirīgu,

b) atkarībā no apstākļiem izcelsmes valstī īpaša sociāla grupa var ietvert grupu, kuras pamatā ir seksuālās orientācijas kopīgas pazīmes;

5) patvēruma meklētāja politiskos uzskatus vai viedokli par iespējamiem vajātājiem, kuri minēti šā likuma 25.pantā, un viņu politiku neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs rīkojies saskaņā ar šo viedokli.

(2) Novērtējot, vai patvēruma meklētājam bailes no vajāšanas ir pamatotas, nav būtiski, vai viņam faktiski piemīt rases, reliģijas, valstspiederības, sociālās vai politiskās pazīmes, kas izraisa vajāšanu, ja vien šā likuma 25.pantā minētie vajātāji attiecina uz patvēruma meklētāju iepriekš minētās pazīmes.

23.pants. Alternatīvā statusa piešķiršanas nosacījumi

(1) Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valsts­piederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajai personai, ja tā atgrieztos savā izcelsmes valstī, draudētu pamatota iespējamība ciest smagu kaitējumu, un uz kuru neattiecas šā likuma 28.panta nosacījumi, un kurš nespēj vai šādas iespējamības dēļ nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

(2) Persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un ja tā bez pamatota iemesla baidās no šā panta pirmajā daļā minētajiem draudiem un neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm.

 

24.pants. Smaga kaitējuma raksturojums

Smags kaitējums šā likuma izpratnē ir:

1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret viņu vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī;

3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

 

25.pants. Vajātāji vai smaga kaitējuma nodarītāji

Par vajātājiem  vai smaga kaitējuma nodarītājiem var būt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu;

3) izcelsmes valsts nevalstiskie dalībnieki, ja var apliecināt, ka izcelsmes valsts, izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, vai starptautiskās organizācijas, nav spējīgas vai nevēlas nodrošināt aizsardzību pret vajāšanu vai smagu kaitējumu, kā noteikts šā likuma 26.pantā.

 

26.pants. Aizsardzības nodrošināšana

(1) Pieņemot lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, Departaments izvērtē aizsardzības nodrošināšanas iespēju izcelsmes valstī. Aizsardzību var nodrošināt:

1) izcelsmes valsts;

2) izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, kas kontrolē šo valsti vai būtisku tās teritorijas daļu.

(2) Aizsardzība ir nodrošināta, ja izcelsmes valsts, izcelsmes valsts partijas vai organizācijas, vai starptautiskās organizācijas veic pasākumus, lai novērstu vajāšanu vai smagu kaitējumu, arī uzturot efektīvu tiesību sistēmu, lai atklātu, apsūdzētu un sodītu par darbībām, kas saistītas ar vajāšanu vai smagu kaitējumu, un patvēruma meklētājam ir pieejama šāda aizsardzība.

 

27.pants. Gadījumi, kad bēgļa statusu nepiešķir

(1) Bēgļa statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona saņem aizsardzību vai palīdzību no citām Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrām, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās. Ja personai šāda aizsardzība vai palīdzība ir pārtraukta jebkādu iemeslu dēļ un ja pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām to stāvoklis nav īpaši noteikts, uz to attiecas šā likuma nosacījumi;

2) Latvijas Republikas kompetentas iestādes ir atzinušas, ka personai ir tiesības un pienākumi, kādi attiecināti uz Latvijas pilsoņiem vai arī tiesības vai pienākumi, kas tiem līdzvērtīgi;

3) persona ir izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, kā noteikts starptautiskajos dokumentos;

4) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi smagu noziegumu, kam nav politisks raksturs, un kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;

5) persona veikusi darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.

6) ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

7) persona ar Latvijas tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā rada draudus Latvijas sabiedrībai.

(2) Šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktu piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

 

28.pants. Gadījumi, kad alternatīvo statusu nepiešķir

 (1) Alternatīvo statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona izdarījusi noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, kā noteikts starptautiskajos dokumentos;

2) persona izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atzīstams par smagu vai sevišķi smagu noziegumu;

3) persona veic darbības, kas ir pretējas Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem;

4) persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

5) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā ir izdarījusi noziegumu, par kuru būtu piemērojama brīvības atņemšana, ja tie būtu izdarīti Latvijas Republikā un tā atstājusi savu izcelsmes valsti vienīgi tādēļ, lai izvairītos no soda par šo noziegumu. 

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumus piemēro arī personām, kas kūda uz minētajiem noziegumiem vai darbībām vai citādi piedalās minēto noziegumu vai darbību izdarīšanā.

 

 29.pants. Aizsardzības iespēja izcelsmes valstī

Patvēruma meklētājam nepiešķir bēgļa vai alternatīvo statusu, ja izcelsmes valsts kādā daļā nav pamatotas iespējamības ciest smagu kaitējumu un bailes no vajāšanas nav pamatotas, kā arī ir pamatoti sagaidāms, ka patvēruma meklētājs var palikt šajā valsts daļā.

 

30.pants. Lēmuma par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas un par bēgļa statusa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pārsūdzēšana

(1) Departamenta lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pieteikuma (lietas) izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju, izņemot šā likuma 32.panta otrajā daļā noteikto gadījumu. 

(2) Patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona pieteikumu tiesai par Departamenta lēmumu, ja tas pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmās daļas, 19.panta pirmās daļas vai 20.panta pirmās daļas un 23.panta pirmās daļas nosacījumiem, iesniedz Departamentā desmit darbdienu laikā.

 (3) Departaments saņemto pieteikumu kopā ar tā tulkojumu valsts valodā, kā arī Departamenta rīcībā esošajiem dokumentiem un pierādījumiem vienas darbdienas laikā no pieteikuma tulkojuma saņemšanas dienas pārsūta tiesai. Departaments nodrošina pieteikuma pārtulkošanu valsts valodā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas. Ja tulkojumu nav iespējams veikt šajā termiņā, Pārvaldes priekšnieks var pagarināt pieteikuma tulkošanas termiņu vēl uz diviem mēnešiem.

(4) Patvēruma meklētājs ir atbrīvots no valsts nodevas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

 

31.pants. Pieteikuma izskatīšana tiesā

(1) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par Departamenta lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, tiesa izskata:

1) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo daļu;

2) triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu;

3) piecu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 19.panta pirmo daļu. Tiesa izvērtē Departamenta lēmuma atbilstību šā likuma 19.panta pirmās daļas nosacījumiem.

(2) Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 14.panta pirmajā daļā vai 19.panta pirmajā daļā minēto lēmumu, tiesa izskata rakstveida procesā. Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai izspriestu lietu.

 (3) Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas nolēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī, un tas nekavējoties paziņojams patvēruma meklētājam, paskaidrojot viņam nolēmuma būtību valodā, kura viņam būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties. Par pieņemto nolēmumu tiesa nekavējoties informē Departamentu un Valsts robežsardzi.

(4) Tiesas lēmumi, kas pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(5) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem vai 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(6) Departaments vērtē iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tiesa nolemj, ka uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

 

32.pants. Atkārtots iesniegums

(1) Ja patvēruma meklētājam nelabvēlīgs lēmums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, persona ir tiesīga iesniegt atkārtotu iesniegumu gadījumā, ja personai par labu ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai. Departaments pēc atkārtotā iesniegumā minēto apstākļu izvērtēšanas pieņem lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai vai atstāšanu bez izskatīšanas. Ja atkārtotais iesniegums satur pietiekamu informāciju, lai pieņemtu iepriekš minēto lēmumu, šā likuma 6.panta trešajā daļā noteiktās pārrunas ar patvēruma meklētāju nav nepieciešamas.

(2) Departamenta lēmumu par atkārtota iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas patvēruma meklētājs vai viņa pilnvarota persona var pārsūdzēt šā likuma 30.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Sūdzības izskatīšanas laikā uz patvēruma meklētāju neattiecas šā likuma 3.panta pirmās daļas nosacījumi.

(3) Departaments vērtē atkārtota iesnieguma atbilstību šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja pieņemts lēmumu par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai.

 

33.pants. Personas izraidīšana no Latvijas Republikas

Persona, kuras iesniegums izskatīts šā likuma noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, tiek izraidīta Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumu, ja tai ir cits likumīgs pamats uzturēties Latvijas Republikā.

 

 

IV nodaļa

Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības un pienākumi

 

34.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības uz informāciju

Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas Departaments personai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kuru viņai būtu jāsaprot un kurā viņš ir spējīgs sazināties.

 

35.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas un personu apliecinošs dokuments

(1) Bēglim, ievērojot 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura nevar saņemt iepriekšējās mītnes zemes izsniegtu ceļošanas dokumentu, izsniedz ceļošanas dokumentu, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.

(3) Ja personai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, Valsts robežsardze pārsūta Departamentam tās rīcībā esošos bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

(4) Bēglis, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto ceļošanas dokumentu, nodod Departamentam glabāšanā visus viņa rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus.

 

36.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Bēglim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2) Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz termiņ­uzturēšanās atļauju uz laiku līdz četriem gadiem, bet ne mazāk kā uz vienu gadu. Ja persona mēnesi pirms termiņa beigām iesniedz Departamentā iesniegumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un joprojām pastāv kāds no šā likuma 23.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, Departaments mēneša laikā pieņem lēmumu par alternatīvā statusa pagarināšanu un termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz laiku līdz četriem gadiem.

(3) Pieteikumu tiesai par šā panta otrajā daļā minēto Departamenta lēmumu var iesniegt tiesā 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Tiesa lietu izskata mēneša laikā, un tās nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Lietas izskatīšanas laikā persona saglabā alternatīvo statusu.

(4) Personai, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā saņēmusi uzturēšanās atļauju, ir tiesības veikt algotu vai bezatlīdzības darbu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

37.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, pabalsts

(1) Ja bēglim nav cita iztikas avota, pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas viņš saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas.

(2) Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav citu iztikas avotu, pirmos deviņus mēnešus pēc alternatīvā statusa piešķiršanas viņa saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

38.pants. Bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu

(1) Bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir tiesības apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuri atrodas ārvalstīs. Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, šādas tiesības ir tad, ja tā pēc statusa piešķiršanas Latvijas Republikā uzturējusies vismaz divus gadus.

(2) Nepilngadīgam bēglim, kas nav noslēdzis laulību un ir bez vecāku pavadības, ir tiesības uzņemt pie sevis no ārvalsts ieradušos māti un tēvu.

(3) Bēgļa ģimenes loceklim izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ģimenes loceklim izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās  atļauja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.

(4) Kārtību, kādā notiek šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā ģimenes apvienošana, nosaka Ministru kabinets.

 

V nodaļa

Bēgļa un alternatīvā statusa zaudēšana un atņemšana

 

39.pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Bēgļa statusu zaudē, ja bēglis:

1) brīvprātīgi no jauna pieņēmis savas pilsonības valsts aizsardzību;

2) brīvprātīgi atguvis pilsonību pēc tam, kad bija to zaudējis;

3) ieguvis Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonību un bauda jaunās pilsonības valsts aizsardzību;

4) no jauna atgriezies valstī, ko viņš bija atstājis, baidoties no vajāšanas;

5) nevar atteikties no savas pilsonības valsts aizsardzības, jo vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ viņš tika atzīts par bēgli;

6) bezvalstnieks var atgriezties savā agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valstī, jo nepastāv apstākļi, kuru dēļ viņš atzīts par bēgli.

(2) Piemērojot šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktu, ņem vērā vai apstākļu maiņa izcelsmes valstī ir tik nozīmīga un tai ir pastāvīgs raksturs, ka bēgļa bailes no vajāšanas vairs nevar uzskatīt par pamatotām.

 

40.pants. Bēgļa statusa atņemšanas nosacījumi

(1) Bēgļa statusu atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz personu attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas nosacījumi;

2) persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme bēgļa statusa piešķiršanā, tostarp izmantojusi viltotus dokumentus;

3) ir pamats uzskatīt, ka bēglis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai;

4) bēglis, kas ar Latvijas tiesas spriedumu atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, rada draudus Latvijas sabiedrībai.

 

41.pants. Alternatīvā statusa zaudēšanas nosacījumi

(1) Persona zaudē alternatīvo statusu, ja apstākļi, kuru dēļ bijis piešķirts alternatīvais statuss, vairs nepastāv vai ir mainījušies tādā mērā, ka Latvijas Republikas aizsardzība tai vairs nav nepieciešama.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ņem vērā vai apstākļu maiņa izcelsmes valstī ir tikt nozīmīga un tai ir pastāvīgs raksturs, ka persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vairs nav pamatotas iespējamības saskarties ar smagu kaitējumu.

 

42.pants. Alternatīvā statusa atņemšanas nosacījumi

Alternatīvo statusu atņem, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) uz personu attiecas šā likuma 28.panta pirmās daļas nosacījumi;

2) persona sniegusi nepatiesu informāciju vai nav sniegusi informāciju, kurai bija izšķiroša nozīme alternatīvā statusa piešķiršanā, vai izmantojusi viltotus dokumentus.

 

43.pants. Lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu, tā pārsūdzēšanas kārtība

(1) Departaments pieņem lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa zaudēšanu vai atņemšanu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tam kļuvis zināms kāds no šā likuma 39., 40., 41. vai 42.pantā minētajiem apstākļiem, un paziņo to personai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

(3) Tiesa pieņem nolēmumu mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un paziņo par to personai. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesas lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(4) Pieteikuma izskatīšanas laikā persona saglabā bēgļa vai alternatīvo statusu.

 

44.pants. Personas pienākums atstāt Latvijas Republiku, ja tā zaudējusi vai tai atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss

(1) Persona, kura zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu vai kurai šis statuss atņemts, Latvijas Republiku atstāj divu mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Bēgļa ceļošanas dokumentu vai personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentu, kā arī uzturēšanās atļauju anulē, atstājot valsti.

(2) Ja personai atņemts bēgļa statuss saskaņā ar šā likuma 40.panta pirmās daļas 3. vai 4.punktu vai alternatīvais statuss saskaņā ar šā likuma 42.panta 1.punktu vai persona nav atstājusi Latvijas Republiku šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem vienas darbdienas laikā.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

VI nodaļa

Pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā

 

45.pants. Pagaidu aizsardzības piešķiršana Latvijas Republikā

(1) Pagaidu aizsardzību piešķir personām, ja tām ir nepieciešama aizsardzība un tās ir vai ir bijušas spiestas atstāt savu pilsonības valsti vai, ja šīs personas ir bezvalstnieki, – agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsti:

1) bruņotu konfliktu vai ilgstošas vardarbības dēļ;

2) nopietnu cilvēktiesību apdraudējumu dēļ vai tās ir cietušas no sistemātiskiem vai vispārējiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā grupā neiekļauj personu, ja ir pamats uzskatīt, ka tā atbilst šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4.,5.,6. vai 7.punktā minētajiem nosacījumiem.

(3) Ministru kabinets, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes lēmumu, izdod rīkojumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupai, nosakot tās kopējo skaitu, izmitināšanas kārtību Latvijas Republikā, nepieciešamo valsts finansējumu minētās personu grupas uzturēšanai, kā arī kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu šķērso persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās personu grupas sastāvu nosaka Departaments, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augsto komisāru bēgļu lietās.

(5) Departamenta lēmumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu vai izbeigšanos personai ir tiesības apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Pārvaldes priekšniekam mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā Pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

 

46.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiesības uz informāciju

Pēc lēmuma par pagaidu aizsardzības piešķiršanu pieņemšanas Departaments personai sniedz informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas attiecas uz piešķirto statusu, valodā, kura viņai būtu jāsaprot un kurā persona ir spējīga sazināties.

 

47.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pagaidu aizsardzību var pagarināt par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā par vienu gadu kopumā.

(3) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības:

1) veikt algotu vai bezatlīdzības darbu Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā;

2) saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un primāro veselības aprūpi, ja tai nav pietiekamu līdzekļu;

3) apvienoties ar ģimenes locekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Personai, kura ierodas Latvijas Republikā, lai atkalapvienotos ar ģimenes locekli, kuram piešķirta pagaidu aizsardzība, piešķir pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.

(4) Nepilngadīgai personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiek nodrošinātas izglītības ieguves iespējas atbilstoši izglītības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

 

48.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, tiesības iesniegt iesniegumu

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības iesniegt iesniegumu. Iesnieguma izskatīšanas laikā persona nav uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē, ja tā uzturas Latvijas Republikā kā persona, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība.

(2) Ja pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš beidzas laikā, kad nav pieņemts galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, persona uzskatāma par patvēruma meklētāju šā likuma izpratnē.

(3) Personai, kuras iesniegums izskatīts šajā likumā noteiktajā kārtībā un attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā kā personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

 

49.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, personas apliecība

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, izsniedz personas apliecību, kuras paraugu, izsniegšanas kārtību un derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Persona, saņemot personas apliecību, nodod glabāšanā Departamentā visus viņas rīcībā esošos ārvalstīs izsniegtos personu apliecinošos un ceļošanas dokumentus līdz brīdim, kad tai beigusies pagaidu aizsardzība un tā atstāj Latvijas Republiku.

 

50.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvietošana uz citu dalībvalsti

(1) Lai personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvietotu uz citu dalībvalsti, tai izsniedz pārvietošanas dokumentu. Pārvietošanas dokumenta paraugu un izsniegšanas kārtību, kā arī nepieciešamās informācijas apjomu apmaiņai starp dalībvalstīm nosaka Ministru kabinets.

(2) Pārvietojot personu uz citu dalībvalsti, ņem vērā personas piekrišanu šādai pārvietošanai.

(3) Ja personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pārvieto uz citu dalībvalsti, tai beidzas pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā.

(4) Latvijas Republika uzņem atpakaļ personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā, ja tā paliek vai cenšas bez atļaujas nokļūt citā dalībvalstī pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā.

 

51.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, brīvprātīga atgriešanās izcelsmes valstī

(1) Personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, ir tiesības brīvprātīgi atgriezties izcelsmes valstī pagaidu aizsardzībai noteiktajā termiņā, kā arī divu mēnešu laikā no pagaidu aizsardzības izbeigšanās dienas.

(2) Persona, kura brīvprātīgi atgriezusies izcelsmes valstī, var iesniegt Departamentam lūgumu par atgriešanos Latvijā, ja nav beidzies pagaidu aizsardzībai noteiktais termiņš.

(3) Pieņemot lēmumu par personas brīvprātīgu atgriešanos izcelsmes valstī vai izskatot tās lūgumu par atgriešanos Latvijā, Departaments ņem vērā apstākļus personas izcelsmes valstī.

 

52.pants. Personas, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, pienākums atstāt Latvijas Republiku

(1) Persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, atstāj Latvijas Republiku, ja tai nav cita likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā. Personas apliecību un uzturēšanās atļauju anulē, personai atstājot valsti.

(2) Ja persona, kurai beigusies pagaidu aizsardzība, nav atstājusi Latvijas Republiku šā likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu Pārvaldes priekšnieks pieņem 10 dienu laikā. Pieņemot lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu, ņem vērā humānus iemeslus, kas īpašos gadījumos atgriešanos var padarīt neiespējamu. Ja persona sava veselības stāvokļa dēļ nevar ceļot, jo ārstēšanās pārtraukšana var radīt nopietnas sekas, to neizraida, kamēr turpinās šis stāvoklis.

(3) Lēmumu par piespiedu izraidīšanu persona 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur lēmuma par piespiedu izraidīšanu darbību.

(4) Lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu izpilda Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Patvēruma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 8.nr.; 2005, 4.nr.; 2006, 14.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim tiek piemēroti šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumi Nr.406 "Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtību";

2) Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumi Nr.119 "Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.586 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem";

4) Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.652 "Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

5) Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.721 "Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss";

6) Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.813 "Uzturēšanās atļauju noteikumi".

3. Iesniegumi, kas iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un par kuriem nav pieņemts galīgais lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Līdz 2009.gada 1.janvārim bāriņtiesa, pieņemot šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minēto lēmumu par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu, nepilngadīgo personu izmitina pie aizbildņa vai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīvas 2001/55/EC par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos;

4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

5) Padomes 2005.gada 1.decembra Direktīvas 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu.

 

 

Likumprojekta

„Patvēruma likums”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

2002.gada 1.septembrī stājās spēkā Patvēruma likums, kurš nosaka patvēruma piešķiršanas procesu, atbildīgās institūcijas, personu tiesības gan patvēruma piešķiršanas procesa laikā, gan pēc bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas.

Likuma mērķis ir saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskajiem cilvēktiesību principiem nodrošināt personu tiesības saņemt Latvijas Republikā patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, vai saņemt pagaidu aizsardzību.

2005.gada 20.janvārī Patvēruma likumā izdarīti grozījumi, lai nodrošinātu Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai un Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas, nosacījumu ieviešanu. 2006.gada 7.jūnijā pieņemts likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā”, ar ko mainīta patvēruma pieteikumu pārsūdzēšanas kārtība. 2007.gada 7.novembrī pieņemts likumprojekts “Grozījumi Patvēruma likumā”, ar ko noteikta nepilngadīgās personas bez vecāku pavadības pārstāvja iecelšanas kārtība.

Šodien Latvijā ir neliels patvēruma meklētāju skaits (laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2008.gada 1.jūnijam ir iesniegti 207 patvēruma iesniegumi). Bēgļa statuss piešķirts 15 personām, alternatīvais statuss 20 personām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

  

Likumprojekts „Patvēruma likums” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu:

Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (turpmāk – 2004/83/EK);

Padomes 2005.gada 1.decembra direktīvas 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (turpmāk – 2005/85/EK), nosacījumu ieviešanu.

Papildus, likumprojektā precizēti nosacījumi Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (turpmāk – 2001/55/EK), ieviešanai.

Šobrīd spēkā esošais Patvēruma likums kopumā nodrošina personas tiesības iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – iesniegums), iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, kā arī nosaka personas tiesības un pienākumus gan patvēruma piešķiršanas procesa laikā, gan pēc aizsardzības statusa saņemšanas.

Likumprojekts izstrādāts, jo tikai 2004/83/EK un 2005/85/EK to savstarpējā saistībā pēc to pārņemšanas veido pamatu saskaņotas, efektīvas un personu tiesības nodrošinošas patvēruma sistēmas izveidei Latvijas Republikā. Lai nodrošinātu patvēruma procedūras efektivitāti, likumprojekts paredz, ka sākotnēji atbilstoši 2005/85/EK ietvertajam regulējumam tiek pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanā vai atstāšanu bez izskatīšanas. Ja pieņemts lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanu, iesniegumu atbilstoši 2004/83/EK minētajiem tiesiskajiem pamatiem un 2005/85/EK noteiktajai procedūrai var izskatīt arī saīsinātos termiņos.

3. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

  Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums 

Izstrādātais likumprojekts nosaka, ka patvēruma meklētājiem patvēruma procedūras laikā tiek nodrošināti sadzīvei nepieciešamie apstākļi, uzturoties Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kā arī izmaksāti naudas līdzekļi uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei.

Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, uzsākot dzīvi Latvijā, izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī pabalstu valsts valodas apguvei bēgļiem.

Nepieciešamo valsts finansējumu, lai nodrošinātu personu, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, uzturēšanos Latvijas Republikā noteiks Ministru kabineta rīkojums. Likumprojektā ietvertais regulējums nemaina pašlaik spēkā esošajā Patvēruma likumā noteikto.

4. Ietekme uz vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

  

  III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

2008

2009

2010

2011

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Finansiālā ietekme  

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Saskaņā ar likumu “ „Par valsts budžetu 2008.gadam” programmā 11.00.00 „Pilsonības un migrācijas lietas” paredzēti līdzekļi 25 patvēruma meklētāju izmitināšanai (vidēji gadā) Ls 106 357, t.sk. 5 bēgļu pabalstu izmaksai Ls 5100. 

 

106 357

 

6. Cita informācija 

 

Likumprojektā noteikto normu īstenošana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pieaugot patvēruma meklētāju, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, skaitam likumprojektā noteikto normu īstenošanai būs nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.

Personu, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība, uzturēšanai Latvijas Republikā, nepieciešamais valsts finansējums tiks noteikts Ministru kabineta rīkojumā.

  

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Likumprojektā noteiktā pilnvarojuma izpildei nepieciešams izdod sekojošus Ministru kabineta noteikumus:

7.panta trešā daļa – Kārtība, kādā nodrošināma izglītība nepilngadīgajam patvēruma meklētājam;

8.panta otrā daļa – Patvēruma meklētāja personas dokumenta forma un tā izsniegšanas kārtība;

9.panta ceturtā daļa – Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra iekšējās kārtības noteikumi;

9.panta piektā daļa – Kārtība un apmērs, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz pašvaldības izdevumus par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu bērnu aprūpes iestādē;

9.panta sestā daļa – Patvēruma meklētāja, kurš izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai Valsts robežsardzes teritoriālajā struktūrvienībā, uzturam, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei paredzēto izdevumu apmērs un segšanas kārtība;

37.panta trešā daļa – Pabalsta apmērs un piešķiršanas kārtība bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss;

38.panta ceturtā daļa un 47.panta trešās daļas 3.punkts – Kārtība, kādā notiek bēgļa, personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss un pagaidu aizsardzība, ģimenes atkalapvienošana;

49.panta pirmā daļa – Personas apliecības paraugs, izsniegšanas kārtība un derīguma termiņš personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība;

50.panta pirmā daļa – Informācijas apjoms, kas nepieciešams, lai pārvietotu personu, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība, uz citu dalībvalsti, kā arī personai izsniedzamā pārvietošanas dokumenta paraugs un izsniegšanas kārtība;

Nepieciešams izdarīt grozījumus Imigrācijas likumā, lai nodrošinātu, ka personai, kurai piešķirta pagaidu aizsardzība tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un noteiktu tiesības strādāt.

Normatīvo aktu izstrāde tiks uzsākta pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā 2.lasījumā.

2. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 

Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

1. 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (Latvijas Vēstnesis, 1997, 143. nr.);

2. 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļa statusu (turpmāk - Ženēvas konvencija) un tās 1967. gada 31. janvāra protokols par bēgļa statusu (Latvijas Vēstnesis, 1997, 171.nr.)

  4. Atbilstības izvērtējums

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīva 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OJ L304, 30.09.2004.)

 

Padomes 2005.gada 1.decembra direktīva 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (0J L326/13, 13.12.2005.)

 

Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīva 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OJ L212, 07.08.2001.)

 

Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīva 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (OJ L031, 06.02.2003.)

 

Padomes 2003.gada 22.septembra direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OJ L251/12, 03.10.2003.)

 

Likumprojekts atbilst iepriekš minēto Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

5. Cita informācija

Tiesību normas, kas nav ietvertas likumprojektā pārņemtas attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos vai normatīvo aktu projektos:

 

Direktīva  2004/83/EK:

25.pants –  Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (Vēstnesis 20.11.2007., nr.186)

26.panta otrā, ceturtā un piektā  daļa – Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Vēstnesis 05.07.2007., nr.107)

27.pants – Grozījumi likumā ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

(Vēstnesis 29.12.2007., nr.208)

28.pants – Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Vēstnesis 05.07.2007., nr.107)

29.pants – Grozījumi Ārstniecības likumā (Vēstnesis 27,06,2006., nr.98

30.pants – Bāriņtiesu likums (Vēstnesis 07.07.2006., nr.107), Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Vēstnesis 27.03.2007., nr.51)

27.pants – likumprojekts ”Grozījumi Izglītības likumā” (1197A)

31.pants Izmitināšanas vietu pieejamība

un 32.pants Pārvietošanās brīvība dalībvalstī –  šobrīd nav speciāla regulējuma attiecībā uz bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss – tām ir pieejamas izmitināšanas vietas, kā arī  tiesības brīvi pārvietoties valsts teritorijā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi pastāvīgi uzturas valsts teritorijā.

 

2005/85/EK:

6.panta  piektā daļa  - Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 56.panta otrā daļa;

9.pants – APL 67.pants

19.pants pirmā daļa – APL 63.panta pirmās daļas 3.un 4.punkts

15.pants – Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums

34.pants – neatkarīgi no piemērojamās patvēruma procedūras personai ir garantētas  tiesības, kas minētas direktīvas 2005/85/EK 10.panta pirmajā daļā.

 

2001/55/EK:

10.pants – Iedzīvotāju reģistra likums 10.pants

16.panta pirmā daļa – Bāriņtiesu likums (Vēstnesis 07.07.2006., nr.107)

 

2003/9/EK un Direktīvas 2003/86/EK un nav noteiktas likumprojektā, pārņemtas ar:

 

MK Noteikumiem Nr. 119 „Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību” (08.02.2005.);

 

MK Noteikumiem Nr. 586 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītība patvēruma meklētāju nepilngadīgajiem bērniem vai nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem” (09.08.2005.),

 

MK Noteikumiem Nr.406 „Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtība” (03.09.2002.),

 

MK Noteikumiem Nr.652 „Kārtība, kādā Latvija Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss” (30.08.2005.),

 

MK Noteikumiem Nr.413 „Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos” (14.06.2005.),

 

MK Noteikumiem Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (19.12.2006.),

 

MK Noteikumiem Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” (20.01.2004.).

   

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas 

 Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

Notikušas Eiropas Komisijas organizētas kontaktkomitejas par 2004/83/EK un 2005/85/EK ieviešanu, kurās Eiropas Komisijas pārstāvji sniedza skaidrojumu par direktīvu atsevišķu pantu interpretāciju.

ANO augstā komisāra bēgļu lietās atzinums.

5. Cita informācija 

 

  

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

 Netiks radītas jaunas institūcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu  

 Sabiedrība tiks informēta ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo 

Persona savas tiesības varēs aizstāvēt līdzšinējā kārtībā. Likumprojektā saglabāta šobrīd spēkā esošajā Patvēruma likumā noteiktā kārtība lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk – lēmums) pārsūdzībai noteiktā kārtība – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamenta lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

4. Cita informācija 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijas priekšsēdētājs                                                                                                

Jānis Šmits