Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

2008. gada ____. novembrī

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 12. novembra sēdē izskatīja likumprojektu Grozījumi Militārā dienesta likumā (Nr.752/Lp9) [iekļauts likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.792/Lp9), likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.806/Lp9), likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.858/Lp9)] 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz __ lpp.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                         Likumprojekts 3. lasījumam

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā (Nr.752/Lp9)

[iekļauts likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.792/Lp9),

likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr.806/Lp9), likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.858/Lp9)]

 

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(8)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

17.1 pants. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā

 

(1) Jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var brīvprātīgi iesaistīties jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, pilsoniskās apziņas un patriotisma veicināšana. Jaunsardzes nolikumu pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina aizsardzības ministrs. Jaunsardzes nolikums paredz kārtību, kādā jaunatne izglītojama valsts aizsardzības jomā, un šīs izglītošanas nosacījumus. Jaunsardzes mācību procesu organizē Aizsardzības ministrijas padotībā esoša valsts iestāde - Jaunsardzes centrs.

 

(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

1

Likumprojekts Nr.792/Lp9:

Papildināt 17.1 panta otro daļu aiz vārda "augstskolā" ar vārdiem "un iestājušies Zemessardzē".

Atbalstīts

1. Papildināt 17.1 panta otro daļu pēc vārda “augstskolā” ar vārdiem “un iestājušies Zemessardzē”.

23.pants. Virsnieku iecelšana amatos

 

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viņa vietnieku, štāba priekšnieku, spēku veidu komandierus un Zemessardzes komandieri amatā ieceļ un atbrīvo no amata saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu.

 

(2) Pārējos augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatos, Militārās policijas komandiera, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera amatā virsniekus ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kuri ir viņa tiešā pakļautībā.

 

(3) Pārējos virsniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

 

(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.

 

(5) Virsnieku var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

 

(6)  (Izslēgta ar 10.06.2004. likumu).

 

2

Likumprojekts Nr.806/Lp9:

Aizstāt 23.panta otrajā daļā vārdus “Militārās policijas komandiera, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera” ar vārdiem “un Militārās policijas komandiera”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 23.panta otrajā daļā vārdus “Militārās policijas komandiera, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera” ar vārdiem “un Militārās policijas komandiera”.

 

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

 

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezerves karavīram saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

 

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

 

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma, ja karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir izvērtējusi Augstākā atestācijas komisija;

 

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc spēku veida vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim tieši pakļautās vienības komandiera (priekšnieka) ieteikuma;

 

3) pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

 

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

 

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.1 pantā paredzētos gadījumus.

 

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram piešķir:

 

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

 

2) par kaujas un citiem nopelniem - izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē - pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildes - kā apbalvojumu;

 

3) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

 

4) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.

 

(6) (Izslēgta ar 29.03.2007. likumu).

 

3

 

 

 

 

 

 

4

Likumprojekts Nr.858/Lp9:

Papildināt 32.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezervistam saglabā jau esošo dienesta pakāpi, ja tāda ir.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt 32.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda “karavīram” ar vārdiem “un rezervistam”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

3. Papildināt 32.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda “karavīram” ar vārdiem “un rezervistam”.

35.pants. Dienesta pakāpes piešķiršana pielīdzināšanas kārtībā

 

(1) Profesionālajā dienestā pieņemtajam bijušajam specializētā valsts civildienesta ierēdnim, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības un prokuratūras iestādēs un ārvalsts bruņotajos spēkos dienējušam Latvijas pilsonim pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta (speciālajai) pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto pakāpi.

 

(2) Karavīram, kurš iestājies profesionālajā dienestā uzreiz pēc atvaļināšanas no dienesta šā panta pirmajā daļā minētajās institūcijās un kuram pielīdzināšanas kārtībā piešķirta militārā dienesta pakāpe, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz kārtējās militārā dienesta pakāpes piešķiršanu, ieskaita arī šajās institūcijās attiecīgajā dienesta (speciālajā) pakāpē nodienēto laiku.

 

5

Likumprojekts Nr.858/Lp9:

35.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Profesionālajā dienestā pieņemtajam” ar vārdiem “Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “iestājies profesionālajā dienestā” ar vārdiem “pieņemts vai iesaukts aktīvajā dienestā”.

Atbalstīts

4. 35.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Profesionālajā dienestā pieņemtajam” ar vārdiem “Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “iestājies profesionālajā dienestā” ar vārdiem “pieņemts vai iesaukts aktīvajā dienestā”.

49.pants. Karavīru apgāde

 

Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs.

Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

“49.pants. Karavīru apgāde

Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu vai mantiskās apgādes kompensāciju un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs, bet kompensāciju apmēru un izmaksāšanas kārtību — Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

“49.pants. Karavīru apgāde

Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu vai mantiskās apgādes kompensāciju un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs, bet kompensāciju apmēru un izmaksāšanas kārtību — Ministru kabinets.”

63.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

 

Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:

 

1) karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim - aktīvā dienesta un ierindas dienesta) un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;

 

2) Latvijas pilsoņus - vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam.

 

6

Likumprojekts Nr.858/Lp9:

Papildināt 63.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas pilsones — sievietes, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas speciālu militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē.”

Atbalstīts

6. Papildināt 63.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) Latvijas pilsones — sievietes, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas speciālu militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē.”

66.pants. Kārtība, kādā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām un pārbaudes militārajām mācībām

 

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

 

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

 

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

 

1) virsnieku sastāva karavīru - kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā - līdz 60 dienām;

 

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru - kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā - līdz 30 dienām.

 

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

 

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

 

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

 

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

 

(8) Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

 

1) veselības stāvokļa dēļ;

 

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

 

3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais, kā arī sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

 

4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

 

7

Likumprojekts Nr.858/Lp9:

Izteikt 66.panta septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā.”

Atbalstīts

7. Izteikt 66.panta septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā.”

 

 

8

Likumprojekts Nr.858/Lp9:

Papildināt likumu ar 66.1 pantu šādā redakcijā:

"66.1 pants. Darba devēja pienākumi pret mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā iesauktajiem un pēc demobilizācijas izsludināšanas demobilizētajiem rezerves karavīriem un rezervistiem

(1) Pēc informācijas saņemšanas par darbinieka mobilizēšanu darba devējs, pamatojoties uz darbinieka pieprasījumu, piešķir attiecīgajam

darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas līdz demobilizācijas izsludināšanai un darbinieka demobilizācijai.

(2) Darbiniekam, kurš mobilizēts, pēc demobilizācijas tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem."

Neatbalstīts

 

 

Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.