Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

03.06.2008.                Nr.90/TA-1250, TA-1371, TA-1272,

TA-1274, TA-1273, TA-1275,

TA-1285, TA-1287, TA-1281,

TA-1280, TA-1279, TA-1282,

TA-1289, TA-1278, TA-1437,

TA-1447, TA-1334

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta 2008.gada 20.maija sēdē atbalstīto likumprojektu paketi –

likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā";

likumprojektu "Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"";

likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"";

likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"";

likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes komisijām"";

likumprojektu "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā";

likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā";

likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"";

likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"";

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā";

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām"";

likumprojektu "Grozījums Prokuratūras likumā",

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"".

 

Likumprojektus izstrādāja Bērnu un ģimenes lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Celmiņa 67356494, Inese.Celmina@bm.gov.lv), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Urtāne 67770356, Inguna.Urtane@raplm.gov.lv), Tieslietu ministrija (atbildīgās amatpersonas - Zikmane 67036941, anita.zikmane@tm.gov.lv, Mertena 67036901, Sanita.Mertena@tm.gov.lv, Rūsiņa 67162677, Vita.Rusina@tm.gov.lv), Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Runkovska 67095604, inese.runkovska@fm.gov.lv).

Lūdzam par atbildīgo komisiju likumprojektu paketei noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekti uz 32 lp.

2. Likumprojektu anotācijas uz 115 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 20.maija sēdes protokola Nr.32 4.§, 5.§, 6.§, 7.§, 8.§, 9.§, 10.§, 11.§, 12.§, 13.§, 14.§, 15.§, 16.§, 17.§, 18.§, 19.§ un 20.§ izraksts uz 17 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

LIKUMPROJEKTS

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.; 2004, 24.nr.; 2007, 11.nr.; Latvijas Vēstnesis 2008, 41.nr. ) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

„Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”.

 

2. Izslēgt visā tekstā vārdu iekavās „(padome)” (attiecīgā locījumā).

 

3. Izteikt 1.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Republikas pilsētas domi un novada domi (turpmāk — domi) ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.”.

 

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Katras republikas pilsētas un novada pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.”.

 

5.Izteikt 9.panta pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

„8) kuras sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.”.

 

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Domes vēlēšanas sagatavo un sarīko republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.”.

 

7. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

„15.pants. (1) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000 un republikas pilsētās, republikas pilsētas domes un novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

 

(2) Novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, novada domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā partija;

2) reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā;

4) vēlētāju apvienības.


(3) Vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

 

(4) Kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.

 

(5) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, reģistrētā dzīvesvieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

 

(6) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē ievēlējamo deputātu skaitu. Persona drīkst dot piekrišanu sevi pieteikt par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts vairākos sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos sarakstos.

 

(7) Kandidātu sarakstu veidlapām jābūt aizpildītām skaidri salasāmi, bez svītrojumiem un labojumiem.

 

(8) Tieslietu ministrija ne vēlāk kā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanu dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” visu reģistrēto politisko partiju un to apvienību sarakstu.

 

16.pants. (1) Republikas pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts un novada domes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

(2) Kandidātu sarakstus drīkst parakstīt tikai tie vēlētāji, kuri nav ietverti kādā no attiecīgās domes vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem. Ja kāds vēlētājs ir pārkāpis šo noteikumu, viņa kandidatūra svītrojama no attiecīgā kandidātu saraksta.

 

(3) Parakstot sarakstu, tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētā dzīvesvieta. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētā js parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

 

(4) Politiskās partijas vai politisko partiju apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās partijas, to paraksta visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.”.

 

8. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punkta „d” un „e” apakšpunktu šādā redakcijā:

„d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai novads),

  e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos),”;

 

izteikt sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās partijas vai reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās partijas vai politisko partiju apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām.

 

(7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās partija, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko partiju lēmējinstitūciju pilnvarojums.

 

(8) Republikas pilsētas domes un novada domes un deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas dokuments par šā likuma 18. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.”.

 

9.Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes vēlēšanām ir šāda:

90 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu – ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu - ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

 

 

10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

„19. pants. (1) Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas, kā arī šīs republikas pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

 

(2) Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija, divas vai vairākas politiskās partijas vai politisko partiju apvienība, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes vēlēšanām, būt klāt attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas, kā arī šīs republikas pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.”

 

11. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība;

3) visu attiecīgo politisko partiju nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās partijas.”.

 

12. Izteikt 22.panta pirmo daļu teikumu šādā redakcijā:

„(1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijā.”

 

13. Aizstāt 22.1pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

 

14. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Novada domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā novada domes ēkā, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.”.

 

15. 24.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „pilsētas, novada un pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas un novada”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.”.

 

16. Izteikt 35.panta otro daļu šādu redakcijā:

„(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes deputāta kandidāts.”.

 

17. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.”.

 

18. Izteikt 37.1 pantu šādā redakcijā:

„37.1 pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu;

3) citu nolēmumu.”.

 

19. Aizstāt 40.3 pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

 

20. Aizstāt 41.panta pirmajā daļā vārdus „Pilsētas, novada un pagasta” ar vārdiem „Republikas pilsētas un novada”.

 

21. 44.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Novada domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā novada domes ēkā.”.

 

22. Aizstāt 45.pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

 

23. Izteikt 45.3 panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:”.

 

24. Aizstāt 45.4 un 45.5 pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

 

25. Aizstāt 45.8 pantā vārdus „pilsētas, rajona, novada un pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas un novada”.

 

26. Izteikt 45.9 pantu šādā redakcijā:

„45.9 pants. (1) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija pavairo uz attiecīgajām vēlēšanām nodrukātos kandidātu sarakstus.

 

(2) Republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms atkārtotas balsošanas dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ja atkārtota balsošana ir izsludināta atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes izsūta attiecīgajām iecirkņu komisijām. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija.”.

 

27. Aizstāt 47.1 pantā vārdus „pilsētas, novada vai pagasta” ar vārdiem „republikas pilsētas vai novada”.

 

28. Izteikt 49.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām ir pienākums nodrošināt politiskās partijas, politisko partiju apvienības un vēlētāju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.”.

 

29. Aizstāt 51.panta trešajā daļā vārdus „Politiskām organizācijām (partijām)” ar vārdiem „Politiskām partijām”.

 

30. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu:

„11. No pieteikuma par 2009.gada attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātiem apstrīdēšanu iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.

 

12. No pieteikuma par 2009.gada attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisijas lēmuma par rezultātu apstiprināšanu vai attiecīgās novada vēlēšanu komisijas lēmuma par novada domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu apstrīdēšanu iesniegšanas dienas līdz atkārtotas balsošanas rezultātu spēkā stāšanās dienai, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības darbu pēc 2009.gada 1.jūlija nodrošina esošā pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada pašvaldības darbību.”

 

Likuma 1.- 29.pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

Tieslietu ministrs

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

G. Bērziņš

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

S. Mertena

 

 

28.04.2008. 12:25

1876

Mertena

67036901, sanita.mertena@tm.gov.lv

 

Likumprojekta „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 „Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 4.punktu šā rīkojuma 1.pielikumā minētajām institūcijām jāizvērtē grozījumu nepieciešamību 1.pielikumā minētajos likumos un, ja nepieciešams, līdz 2008.gada 1.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā attiecīgos likumprojektus. Šā rīkojuma 1.pielikuma „Likumi, kuros nepieciešami grozījumi, kas saistīti ar pašvaldību darbības nodrošināšanu” 17.punktā ir ietverts Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

     Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmo daļu pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi un republikas pilsētas. Savukārt minētā likuma 6.pants nosaka, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

     Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā tiek lietots tāds administratīvi teritoriālais iedalījums, kas neatbilst Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajai daļai.

      Ņemot vērā to, ka pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs novadu un republikas pilsētu domes, jāprecizē Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma normas, nosakot, ka vairs netiek ievēlētas pagastu padomes, kā arī izslēdzot tiesisko regulējumu kas attiecas uz rajonu vēlēšanu komisijām un pagastu vēlēšanu komisijām vēlēšanu sarīkošanā un norisē, pārdalot uzdevumus republikas pilsētu vai novadu vēlēšanu komisijām un Centrālai vēlēšanu komisijai. Turklāt ir nepieciešams noregulēt jautājumu saistībā ar vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu un pagasta padomes darba nodrošināšanu pēc 2009.gada 1.jūlija, kad vairs nebūs regulējums attiecībā uz pagasta padomes darbību.

   Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā pašreizējā redakcijā tiek lietos jēdziens „politiskā organizācija (partija)”. Līdz ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanos minētais termins tika aizstāts ar terminu „politiskā partija”. Tādēļ ir nepieciešams attiecīgi precizēt likumā lietoto terminoloģiju.

3. Normatīvā akta projekta būtība

  

     Lai Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums tiktu saskaņots ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu, likumprojektā „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (turpmāk - likumprojekts) paredzēts izdarīt likumā grozījumus pārdalot rajonu padomju un pagastu padomju kompetenci starp republikas pilsētu vai novadu vēlēšanu komisijām un Centrālo vēlēšanu komisiju, kā arī ietverot redakcionālus precizējumus.  

    Tā kā pēc teritoriālās reformas vairāk nebūs tik mazas pašvaldības, kuru iedzīvotāju skaits ir līdz 2000 tūkstošiem, tiek precizēts pants par drošības naudu iemaksām, iesniedzot kandidātu sarakstus.

    Likumprojektā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiek apstrīdēts vietējās pašvaldības vēlēšanu rezultāts, no pieteikuma par 2009.gada attiecīgās pagasta vēlēšanu komisijas lēmuma par vēlēšanu rezultātiem apstrīdēšanu  iesniegšanas dienas līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par atkārtoto vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pagasta padomes darbu nodrošina esošā pagasta padome saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē novada domes darbību.

    Lai normatīvajos aktos, kuri regulē politiskās partijas darbību, tiktu lietoti vienādi termini, nepieciešams grozīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu atbilstoši Politisko partiju likumam, proti,  visā tekstā vārdus „politiskā organizācija (partija)” (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdiem „politiskā partija” (attiecīgā locījumā). Tādējādi tiks grozīts viss Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma teksts. 

    Likumprojekta 1.- 29.pants stāsies spēkā 2009. gada 1. jūlijā, jo Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6. pants noteic, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

4. Cita informācija 

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 22.februāra rīkojuma Nr.90 „Par nepieciešamajiem grozījumiem ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu” 4.punktam papildus nepieciešams izdarīt grozījumus likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”. Papildus nepieciešams grozīt arī likumu „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un Vēlētāju reģistra likumu.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

 2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

 3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām 

 Nav attiecināms

 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

 Nav attiecināms

 5. Sociālā ietekme:  

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība 

 Nav attiecināms

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms

 7. Cita ietekme

Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008.gads

Turpmākie trīs gadi

2009.

2010.

2011.

1

2

3

4

5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai  

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

 

 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

    Ir izstrādāti grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”, Vēlētāju reģistra likumā un likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, kuros tiek izdarīti redakcionāli precizējumi atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta pirmajai daļai, kuras noteic, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi un republikas pilsētas.

     Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””, likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” un likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” virzāmi vienlaikus ar  likumprojektu „Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

2. Cita informācija

Nav attiecināms

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

 Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms

2.tabula

 Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

 Komentāri

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

Nav attiecināms

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2007. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 1-1/552 „Par darba grupu grozījumu vēlēšanu likumos izstrādāšanai” ir izveidota darba grupa, lai izvērtētu ar vēlēšanu tiesisko regulējumu saistītos problēmjautājumus un izstrādātu priekšlikumus par grozījumiem vēlēšanu likumos, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma nodrošināšanas mehānismu vēlēšanu procesā.  Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas, Tiesībsarga biroja, Valsts kancelejas, Satversmes tiesas, kā arī Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

 

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Nav notikuši

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Konsultācijas ir notikušas  Tieslietu ministrijas 2007. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 1-1/552 „Par darba grupu grozījumu vēlēšanu likumos izstrādāšanai”  izveidotās darba grupas ietvaros.

5. Cita informācija

Nav attiecināms

 VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts un pašvaldību institūcijas netiek radītas. Likumprojekta izpildi nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (arī laikraksta mājas lapā), portālā www.nais.lv un www.likumi.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Nav attiecināms

4. Cita informācija

Nav attiecināms

 

Tieslietu ministrs                                                                                          G. Bērziņš

 

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

S. Mertena

 

24.04.2008. 09:55

1502

Mertena 67036901, sanita.mertena@tm.gov.lv