Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 

5.11.08.           9/7 –

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā (732/Lp9) izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā.

 

 

 

 

Pielikumā: likumprojekts un priekšlikumu apkopojums.

 

 

 

 

 

Cieņā,

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                                        Oskars Spurdziņš

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                                                                                                                                   Likumprojekts trešajam lasījumam

 

 

Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā

(nr.732/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

(dok.nr.3012)

Nr.

Priekšlikumi (1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Teritorijas plānošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2003, 6., 10. nr.; 2004, 18. nr.; 2005, 5. nr.; 2007, 9., 10., 24. nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Teritorijas plānošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2003, 6., 10. nr.; 2004, 18. nr.; 2005, 5. nr.; 2007, 9., 10., 24. nr.) šādus grozījumus:

 

 

1. Izslēgt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu „rajons” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

1. Izslēgt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu „rajons” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

2. Aizstāt visā likumā vārdus “dome (padome)” ar vārdu “domes”.

 

 

 

2. Aizstāt visā likumā vārdus “dome (padome)” ar vārdu “domes”.

1.pants. Teritorijas plānojuma jēdziens

Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.

 

 

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

 

 

 

 

 

3.pants. Teritorijas plānošanas principi.

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus teritorijas plānošanas principus:

1) ilgtspējības principu, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;

2) interešu saskaņotības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;

3) daudzveidības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;

4) detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;

5) konkurences principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;

6) nepārtrauktības un pēctecības principu, kas nodrošina, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;

7) atklātības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

 

 

 

 

 

4.pants. Teritorijas plānošanas uzdevumi

Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:

1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un aprobežojumus;

2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;

3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;

4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas raci onālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;

5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;

6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;

7) saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.

 

 

 

 

 

5.pants. Teritorijas plānošanas līmeņi un dokumenti

Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, īsteno šādos plānošanas līmeņos:

1) nacionālajā līmenī — nacionālā līmeņa teritorijas plānojums ir nacionālais plānojums, kurā noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā;

2) plānošanas reģiona līmenī — plānošanas reģiona teritorijas plānojumā ir noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi;

 

3) rajona pašvaldības līmenī — rajona pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti;

4) vietējās pašvaldības līmenī — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 5.panta 3.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izslēgt 5.panta 3.punktu.

6.pants. Teritorijas plānošanas kārtība

(1) Nacionālais plānojums attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā ievērojot valsts reģionālās politikas pamatnostādnes, nacionālo attīstības plānu un nozares attīstības programmu.

(2) Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā ievērojot valsts reģionālās politikas pamatnostādnes, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozares attīstības programmu.

 

 

(3) Rajona pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu rajona pašvaldības teritoriju. To izstrādā ievērojot:

1) tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība;

2) to rajona pašvaldību politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus, ar kurām robežojas attiecīgā rajona pašvaldība;

3) attiecīgās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentus.

 

(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā ievērojot:

1) tās rajona pašvaldības politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība;

2) to vietējo pašvaldību politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība;

3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentus.

(5) Ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami nosaka konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, tos nosaka detālplānojumā. Detālplānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, to izstrādā vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumā noteiktai teritorijai un apstiprina pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā, ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.

(6) Rajona pašvaldības teritorijas plānojums, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad lēmums par pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(7) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošo augstāka līmeņa teritorijas plānojumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. 6.pantā:

izslēgt trešo daļu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība;”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt sestajā daļā vārdus „rajona pašvaldības”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. 6.pantā:

izslēgt trešo daļu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība;”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt sestajā daļā vārdus „rajona pašvaldības”.

 

7.pants. Publisko institūciju kompetence teritorijas plānošanā

(1) Ministru kabinets attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) apstiprina nacionālo plānojumu;

2) (izslēgts ar 10.04.2003. likumu);

3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, šā plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību;

4) nosaka atbildīgo ministriju, kura veic šajā likumā minētās funkcijas.

(2) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) izvērtē nacionālā plānojuma atbilstību teritorijas plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;

2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un teritorijas plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

(3) Atbildīgā ministrija attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) metodiski vada, pārrauga un koordinē teritorijas plānojumu izstrādi;

2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā nacionālo plānojumu;

21) nodrošina sabiedrības līdzdalību nacionālā plānojuma izstrādes procesā;

3) izvērtē plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un republikas pilsētu teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un teritorijas plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un nacionālā plānojuma prasībām;

31) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 7.1 pantā minēto darbību veikšanai;

4) uztur nacionālā plānojuma, plānošanas reģionu, rajonu pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi un arhīvu;

5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;

6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina izstrādāto plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumus;

3) ierosina grozījumus nacionālajā plānojumā;

4) nodrošina sabiedrības līdzdalību plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes procesā;

5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un ievērošanu;

6) izvērtē vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, plānošanas reģiona, rajona teritorijas plānojuma un nacionālā plānojuma prasībām un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un rajona, reģiona vai nacionālā plānojuma prasībām.

(5) Rajona pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina rajona teritorijas plānojumu un tā grozījumus kā pašvaldības saistošos noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona teritorijas plānojumā un nacionālajā plānojumā;

4) sadarbojas ar citām rajonu pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) izvērtē attiecīgā rajona pašvaldībā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību spēkā esošajam rajona pašvaldības teritorijas plānojumam;

6) atbilstoši teritorijas plānošanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem izvērtē tās nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nozares attīstības programmas, plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojumu daļas, kuras attiecas uz šīs rajona pašvaldības teritoriju;

7) nodrošina sabiedrības līdzdalību rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes procesā;

8) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi un ievērošanu.

(6) Vietējā pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:

1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu;

2) apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus;

3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona un rajona pašvaldības teritorijas plānojumos;

4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;

5) nodrošina sabiedrības līdzdalību vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā;

6) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. 7.pantā:

 

izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdus „rajonu pašvaldību un republikas pilsētu”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas 4.punktā vārdus „rajonu pašvaldību”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt ceturtās daļas 6.punktā vārdus „rajona teritorijas plānojuma”;

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt piekto daļu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt sestās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona teritorijas plānojumā;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. 7.pantā:

 

izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdus „rajonu pašvaldību un republikas pilsētu”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt trešās daļas 4.punktā vārdus „rajonu pašvaldību”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt ceturtās daļas 6.punktā vārdus „rajona teritorijas plānojuma”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt piekto daļu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt sestās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona teritorijas plānojumā;”.

 

7.1 pants. Nelikumīgu pašvaldības saistošo noteikumu apturēšana

(1) Nelikumīgus domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai detālplānojums, vai kādas šo noteikumu daļas darbību reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs aptur likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs aptur saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai detālplānojums, kādā to daļā, viņš rīkojumā norāda, kuri teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu punkti un grafiskās daļas sadaļas ir atceļamas kā nelikumīgas.

 

 

 

 

 

8.pants. Sabiedriskās apspriešanas organizēšana.

(1) Lai nodrošinātu nacionālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu, atbildīgā ministrija:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par nacionālā plānojuma izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar nacionālo plānojumu un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.

(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par šā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību šā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.

(3) Lai nodrošinātu rajona pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā rajona pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par šīs rajona pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar šīs rajona pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību šīs rajona pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

(4) Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:

1) publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā informāciju par šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;

2) organizē sabiedrības līdzdalību šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izslēgt 8.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izslēgt 8.panta trešo daļu.

 

9.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības piedalīties teritorijas plānojumu apspriešanā

(1) Ikvienai fiziskajai un juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus.

(2) Ikviena fiziskā un juridiskā persona ir tiesīga noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem.

 

 

 

 

 

10.pants. Pārskats par teritorijas plānošanas procesu

(1) Atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par nacionālā plānojuma izstrādi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padome līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par šā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi.

(3) Rajona pašvaldība līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par šā rajona pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi.

(4) Atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pārskatu par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Izslēgt 10.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Izslēgt 10.panta trešo daļu.

 

11.pants. Teritorijas plānošanas finansēšana pašvaldību līmenī

(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi, un tos paredz pašvaldības budžetā.

(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.

 

 

 

 

 

12.pants. Detālplānojuma izstrādes finansēšana

(1) Detālplānojuma izstrādi finansē:

1) vietējā pašvaldība;

2) fiziskā vai juridiskā persona.

(2) Ja detālplānojuma izstrādi ierosina vietējā pašvaldība, izdevumus tā izstrādei paredz vietējās pašvaldības budžetā.

(3) Ja detālplānojuma izstrādi ierosina fiziskā vai juridiskā persona un šis ierosinājums atbilst teritorijas plānojumam, pašvaldība slēdz līgumu par detālplānojuma izstrādi. Līgumā par detālplānojuma izstrādi iekļaujamos nosacījumus, kā arī detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).

 

 

 

 

 

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi nr.187 “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai”;

2) (izslēgts ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.05.2003).

2.1 Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

 

3. Likuma 6.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus izstrādā un apstiprina līdz 2007.gada 31.decembrim.

 

 

 

 

 

 

4. (Izslēgts ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā no 15.05.2003).

5. Pašvaldības sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izvērtē savu teritorijas plānojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un neatbilstības gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem teritorijas plānojumā vai uzsāk jauna teritorijas plānojuma izstrādi. Pašvaldības nosūta attiecīgos lēmumus atbildīgajai ministrijai.

 

 

 

 

 

6. Pārejas noteikumu 2.1 punkts piemērojams ar 2002.gada 26.decembri.

 

 

 

 

 

 

7. Ja vietējai pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, detālplānojumu izstrādā, pamatojoties uz spēkā esošā rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.

 

 

 

 

 

 

8. Pārejas noteikumu 7.punkts piemērojams līdz 2004.gada 31.decembrim.

 

 

 

 

 

 

9. Detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta līdz 2004.gada 20.augustam un kuri ir par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai detālplānojumā ietvertajā teritorijā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 1.oktobrim.

 

 

 

 

 

 

10. Detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta, pamatojoties uz spēkā esošajā rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 31.decembrim.

 

 

 

 

 

 

11. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina šā likuma 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

 

 

 

 

 

 

12. Pēc 2008.gada 1.janvāra atbildīgā ministrija izvērtē to vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem, par kuru galīgo redakciju ministrija ir sniegusi atzinumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Triju mēnešu laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome apstiprina ar saistošajiem noteikumiem novada pašvaldības teritorijā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību (novada teritoriālo vienību) teritorijas plānojumus un detālplānojumus. Līdz teritorijas plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanai ir spēkā novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanu.

 

 

14. Ja vietējā pašvaldība uzsākusi teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pirms novada izveidošanas, teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pabeidz novada pašvaldība un apstiprina ar novada domes saistošajiem noteikumiem, ja līdz tam laikam nav stājies spēkā novada pašvaldības teritorijas plānojums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Triju mēnešu laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome apstiprina ar saistošajiem noteikumiem novada pašvaldības teritorijā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību (novada teritoriālo vienību) teritorijas plānojumus un detālplānojumus. Līdz teritorijas plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanai ir spēkā novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanu.

 

 

14. Ja vietējā pašvaldība uzsākusi teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pirms novada izveidošanas, teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pabeidz novada pašvaldība un apstiprina ar novada domes saistošajiem noteikumiem, ja līdz tam laikam nav stājies spēkā novada pašvaldības teritorijas plānojums.”

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

„15. 2009.gada 1.jūlijā spēku zaudē Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.770 “Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.

 

 

 

1.

 

Juridiskais birojs

Izslēgt pārejas noteikumu 15.punktu (likumprojekta 9.pants).

 

 

Atbalstīts

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

 

 

16. Rajona pašvaldību saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts rajona teritorijas plānojums, zaudē spēku 2009.gada 1.augustā.

 

 

 

 

„15. Rajona pašvaldību saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts rajona teritorijas plānojums, zaudē spēku 2009.gada 1.augustā.

 

 

17. Rajona pašvaldība līdz 2009.gada 1.augustam nodod rajona teritorijas plānojumu (tajā skaitā kartogrāfisko materiālu un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma vides pārskatu) plānošanas reģionam teritorijas plānojumā ietvertās informācijas izmantošanai teritorijas turpmākas plānošanas procesā.

 

 

 

16. Rajona pašvaldība līdz 2009.gada 1.augustam nodod rajona teritorijas plānojumu (tajā skaitā kartogrāfisko materiālu un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma vides pārskatu) plānošanas reģionam teritorijas plānojumā ietvertās informācijas izmantošanai teritorijas turpmākas plānošanas procesā.

 

18. Viena mēneša laikā pēc visu attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo rajonu teritorijas plānojumu saņemšanas plānošanas reģiona attīstības padome pieņem lēmumu par plānošanas reģiona teritorijā ietilpstošo rajonu teritorijas plānojumu iekļaušanu plānošanas reģiona teritorijas plānojumā pielikumu veidā.”

 

 

 

 

17. Viena mēneša laikā pēc visu attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo rajonu teritorijas plānojumu saņemšanas plānošanas reģiona attīstības padome pieņem lēmumu par plānošanas reģiona teritorijā ietilpstošo rajonu teritorijas plānojumu iekļaušanu plānošanas reģiona teritorijas plānojumā pielikumu veidā.”

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet šā likuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 9.pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet šā likuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 9.pants stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.