LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

28.05.2008. Nr.90/TA-1119

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Melnace 67046102, Inga.Melnace@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  24.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15., 24.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu.";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "Ārvalstnieki un bezvalstnieki" ar vārdu "Ārzemnieki".

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Krimināllikuma 4.panta „Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas” pirmā daļa paredz, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu. 2001.gada 23.novembra Konvencija par kibernoziegumiem (turpmāk – Konvencija) un Konvencijas 2003.gada 28.janvāra Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās, (turpmāk – Protokols) Latvijā tika apstiprināta un likums stājās spēkā 2005.gada 5.maijā. Likuma par Konvenciju un Protokolu 2.pants paredz Latvijas izsākamo atrunu attiecībā uz Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punktu par ārpus Latvijas Republikas teritorijas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punkta 2.apakšpunkts paredz, ka valsts var noteikt jurisdikcijas piemērošanu, ja noziedzīgu nodarījumu ārpus jebkuras valsts teritoriālās jurisdikcijas izdarījis pilsonis. Padomes Pamatlēmuma 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu 7.panta 1.punkta „d” apakšpunkts paredz, ka katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu tās jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, ko paredz Pamatlēmums, tiktāl, ciktāl to pieļauj starptautisko tiesību normas, ja attiecīgais nodarījums izdarīts, to veicot vienam no tās valstspiederīgajiem, ja vieta, kur nodarījums izdarīts, neietilpst nevienā teritoriālajā jurisdikcijā. Līdz ar to šobrīd Krimināllikums neparedz Latvijas pilsoņu, nepilsoņu vai ārvalstnieka un bezvalstnieka, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, saukšanu pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu, ko tas izdarīja ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas.
2. Tiesību akta projekta būtība	Lai skaidri noteiktu Krimināllikuma 4.panta pirmās daļas aptvērumu, kad Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, var tikt saukti pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu, ir izstrādāts grozījums Krimināllikumā, kas paredz papildināt pēc vārdiem „citas valsts teritorijā” ar vārdiem „vai ārpus jebkuras valsts teritorijas”. Krimināllikuma 4.panta nosaukums „Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas” liecina par to, ka panta mērķis paredzēt augstāk minēto personu atbildību par tām darbībām, ko tās izdarīja teritorijā, kas ir ārpus Latvijas teritorijas, tas ir, ne tikai citas valsts teritorijā, bet teritorijā, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā. Lai paplašinātu Latvijas Republikas jurisdikcijas piemērošanu, ņemot vērā to, ka pasaulē pastāv tādas teritorijas, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā, piemēram, atklātā jūra, ir izstrādāts šis grozījums. Papildus jāņem vērā noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas veidu attīstība, kā arī starptautisko krimināltiesību attīstība, piemēram, 2001.gada 23.novembra Konvencijas par kibernoziegumiem, kas Latvijā tika apstiprināta un likums stājās spēkā 2005.gada 5.maijā, 22.panta pirmās daļas „d” punkts par ārpus Latvijas Republikas teritorijas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem paredz valstij noteikt jurisdikcijas piemērošanu, ja noziedzīgu nodarījumu ārpus jebkuras valsts teritoriālās jurisdikcijas izdarījis pilsonis. Kā vēl vienu piemēru var minēt Padomes Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu, kura 7.panta 1.punkta „d” apakšpunkts paredz ES dalībvalstij paredzēt kriminālatbildību par kaitējuma videi nodarīšanu, ja to izdarījis attiecīgās ES dalībvalsts valstspiederīgais ārpus jebkuras valsts jurisdikcijas. Papildus likumprojekts paredz aizstāt vārdus „ārvalstnieks un bezvalstnieks” ar vārdu „ārzemnieks”, kas atbilst Imigrācijas likumā izmantotai terminoloģijai.
3. Cita informācija	Grozījumi ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.

II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Ņemot vērā likumprojekta noteikumus, paredzama pozitīva ietekme uz sociālajiem jautājumiem, jo īpaši uz noziedzības apkarošanas stāvokli.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

1		2	3		4	5	6
6. Cita informācija.		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
	IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
	Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Papildus sagatavots likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Atbilst Padomes Pamatlēmumam 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz k uģu radītu piesārņojumu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiek izpildītas Latvijas saistības pret Eiropas Padomi.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Atbilst daudzpusējam starptautiskajām līgumam, proti, Konvencijai par kibernoziegumiem.
4. Atbilstības izvērtējums		1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Atbilst Padomes Pamatlēmumam 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu.
		2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Krimināllikuma 4.panta pirmā daļā	Pamatlēmuma 2005/667/TI 7.panta 1.punkta „d” apakšpunkts.		Atbilst	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību aktu projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Grozījumi ir saskaņots ar Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīciju (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs neatbalsta)	Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes pārstāvji atbalsta likumprojektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti pasākumi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas konsultācijas.
5. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	I.Melnace

10.04.2008; 10:08

1261

Melnace 7046102

Inga.melnace@tm.gov.lv