LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

28.05.2008. Nr.90/TA-1118

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Melnace 67046102, Inga.Melnace@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33  23.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"

Izdarīt likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Latvijas Republika izdara atrunu, pamatojoties uz Konvencijas 29.panta ceturto daļu par atteikšanos izpildīt tiesiskās palīdzības lūgumu."

2. Izslēgt 3.pantu.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās””

anotācija

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2001.gada 23.novembra Konvencija par kibernoziegumiem (turpmāk – Konvencija) un Konvencijas 2003.gada 28.janvāra Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās, (turpmāk – Protokols) Latvijā tika apstiprināta un likums stājās spēkā 2005.gada 5.maijā. Likuma par Konvenciju un Protokolu 2.pants paredz Latvijas izteikto atrunu attiecībā uz Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punktu par ārpus Latvijas Republikas teritorijas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī attiecībā uz Konvencijas 29.panta ceturto daļu. Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punkts sastāv no divām daļām: 1) ja noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā izdarījis pilsonis un noziedzīgais nodarījums ir sodāms pēc tās vietas krimināltiesiskajiem normatīviem aktiem, kur tas izdarīts; 2) ja noziedzīgu nodarījumu ārpus jebkuras valsts teritoriālās jurisdikcijas ir izdarījis tās pilsonis. Krimināllikuma 4.panta „Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas” pirmā daļa paredz, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu. Likuma par Konvenciju un Protokolu 3.pants paredz Latvijas izsākamo atrunu par Protokola 8.panta pirmo daļu, kas attiecas uz Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punktu par ārpus Latvijas Republikas teritorijas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts paredz atsaukt Latvijas Republikas atrunu attiecībā uz Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punktu, paredzot, ka Latvijas Republikas jurisdikcija tiek piemērota Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punkta minētajos gadījumos, proti, noziedzīgu nodarījumu izdarījis Latvijas Republikas pilsonis, ja noziedzīgais nodarījums ir sodāms pēc tās vietas krimināltiesiskajiem normatīviem aktiem, kur tas izdarīts, kā arī noziedzīgu nodarījumu izdarījis Latvijas Republikas pilsonis, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts ārpus jebkuras valsts teritoriālās jurisdikcijas. Šāds regulējums atbilst Krimināllikuma 4.panta pirmajai daļai. Papildus, lai skaidri noteiktu Krimināllikuma 4.panta pirmās daļas aptvērumu, ir izstrādāts grozījums Krimināllikumā, kas paredz papildināt pēc vārdiem „citas valsts teritorijā” ar vārdiem „vai ārpus jebkuras valsts teritorijas”. Ņemot vērā to, ka pasaulē pastāv tādas teritorijas, kas nav nevienas valsts jurisdikcijā, piemēram, atklātā jūra, šāds grozījums aptvers visas teritorijas, kas ir ārpus Latvijas teritorijas. Vienlaikus likumprojekts paredz atsaukt Latvijas Republikas atrunu attiecībā uz Protokola 8.panta pirmo daļu, kas, savukārt, atsaucas uz Konvencijas 22.panta pirmās daļas „d” punktu par ārpus Latvijas Republikas teritorijas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ja tiek atsaukta atruna par 22.panta pirmās daļas „d” punktu, tad arī nav nepieciešama atruna par Protokola 8.panta pirmo daļu. Savukārt ir paredzēts uzturēt Latvijas izteikto atrunu, pamatojoties uz Konvencijas 29.panta ceturto daļu par atteikšanos izpildīt tiesiskās palīdzības lūgumu, lai meklētu vai piekļūtu, pārņemtu vai nodrošinātu vai atklātu uzglabātos datus attiecībā uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti Konvencijas 2.-11.pantā, piemēram, bērnu pornogrāfija, ja nepastāv abpusējā sodāmība. Šāda atruna nepieciešama, lai nodrošinātu katra cilvēka tiesības uz privātas korespondences neaizskaramību, ierobežojot tikai proporcionāli sabiedrības apdraudējumam.
3. Cita informācija	Grozījums ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.

II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Ņemot vērā likumprojekta noteikumus, paredzama pozitīva ietekme uz sociālajiem jautājumiem, jo īpaši uz noziedzības apkarošanas stāvokli.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

1		2	3		4	5	6
6. Cita informācija.		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
	IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
	Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Papildus sagatavots likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”, kas precizēs Krimināllikuma 4.pantu „Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas”.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiek izpildītas Latvijas saistības pret Eiropas Padomi.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Atbilst daudzpusējam starptautiskajam līgumam, proti, Konvencijai par kibernoziegumiem.
4. Atbilstības izvērtējums		1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
		2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību aktu projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Grozījumi ir saskaņoti Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīciju (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs neatbalsta)	Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes pārstāvji atbalsta likumprojektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti pasākumi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas konsultācijas.
5. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	I.Melnace

10.04.2008; 12:00

1220

Melnace 7046102

Inga.melnace@tm.gov.lv