Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

2008. gada ___novembrī

Nr.________________

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 19.novembra sēdē skatīja likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (Nr.721/Lp9; 3.lasījums).

 

Komisija augstāk minēto likumprojektu atbalstīja un nolēma  apvienot ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (Nr.802/Lp9; 3.lasījums).

Komisija lūdz likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (Nr.721/Lp9; 3.lasījums) iekļaut Saeimas kārtējās  plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 3.lasījumā. 

 

 

Pielikumā:

Likumprojekta "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (Nr.721/Lp9)   salīdzinošā tabula  3.lasījumam. 

J.Dalbiņš

Komisijas priekšsēdētājs                                                                            

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                      Likumprojekts trešajam lasījumam

 

 

 

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

(Nr.721/Lp9)

[Iekļauts likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr.802/Lp9)]

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(8)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 7., 10.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 3.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

 

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.; 2001, 21.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 7., 10.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) Nacionālo bruņoto spēku rezerve.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Mācību vadības pavēlniecības;

5) Nodrošinājuma pavēlniecības;

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

7) Militārās policijas;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.

(3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Valsts robežsardze.

(4) Zemessardze atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā un pilda likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" noteiktos uzdevumus.

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(6) Pavēlniecība šā likuma izpratnē ir regulāro spēku veids, kas veic ar vienību darbības atbalstu saistītus uzdevumus.

(7) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

 

 

1

Likumprojekts Nr.802/Lp9):

Izslēgt 3.panta otrās daļas 6.punktu.

 

 

Atbalstīts

1. Izslēgt 3.panta otrās daļas 6.punktu.

 

10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

4) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

(2) ......

 

1.Papildināt 10.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “locekļu” ar vārdiem “jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikposmā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu”.

 

2

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 < /p>

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

 

Izslēgt likumprojekta 1. pantu.

 

 

 

 

Likumprojekts Nr.802/Lp9:

 

Izslēgt 10.pantu.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izslēgt 10.pantu.

 

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

 

(2) Militārā policija:

1) sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) saskaņā ar militārajiem reglamentiem apsargā Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos objektus un amatpersonas;

3) nodrošina militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklē un aiztur apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

5) veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

 

6) nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis - mājas arests vai apcietinājums.

 

4

 

 

Likumprojekts Nr.802/Lp9:

 

Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir likumības nodrošināšanas un šajā pantā noteikto personu un objektu aizsardzības (apsardzes) vienība ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Militārā policija:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

4) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

a) nodrošina Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi),

b) veic aizsardzības ministra noteikto Aizsardzības ministrijas objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi),

c) nodrošina militāro transportlīdzekļu kustības kontroli (satiksmes uzraudzību), kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu,

d) veic drošības pasākumus militāro pasākumu norises vietās,

e) veic preventīvus un neatliekamus pasākumus kārtības un likumības nodrošināšanai, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu veicinošo apstākļu novēršanai Nacionālajos bruņotajos spēkos;

5) Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktajā kārtībā veic viņa noteikto Nacionālo bruņoto spēku objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi);

6) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur likumpārkāpējus;

7) izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītus noziedzīgus nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

8) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai soda izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;

9) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības;

10) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

11) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

 

Atbalstīts

3. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir likumības nodrošināšanas un šajā pantā noteikto personu un objektu aizsardzības (apsardzes) vienība ar izmeklēšanas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Militārā policija:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, jaunievēlētā Valsts prezidenta (laikā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai), personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

4) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā:

a) nodrošina Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi),

b) veic aizsardzības ministra noteikto Aizsardzības ministrijas objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi),

c) nodrošina militāro transportlīdzekļu kustības kontroli (satiksmes uzraudzību), kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu,

d) veic drošības pasākumus militāro pasākumu norises vietās,

e) veic preventīvus un neatliekamus pasākumus kārtības un likumības nodrošināšanai, pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu veicinošo apstākļu novēršanai Nacionālajos bruņotajos spēkos;

5) Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktajā kārtībā veic viņa noteikto Nacionālo bruņoto spēku objektu un amatpersonu aizsardzību (apsardzi);

6) novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās, atbilstoši kompetencei noskaidro un aiztur likumpārkāpējus;

7) izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kā arī militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītus noziedzīgus nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījis Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

8) atbilstoši kompetencei veic to personu meklēšanu, piespiedu atvešanu vai aizturēšanu, kuras izvairās no izmeklēšanas (piedalīšanās procesuālajās darbībās), tiesas vai soda izpildes vai ir bezvēsts prombūtnē;

9) nodrošina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēto personu pavadapsardzību (konvojēšanu) un apsardzi, ja noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšana ir Militārās policijas kompetencē un aizturētā persona izvesta no īslaicīgās aizturēšanas vietas, lai veiktu kriminālprocesuālās darbības;

10) saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem veic klasificēto materiālu apmaiņu starp Latvijas valsts iestādēm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijām;

11) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.”

 

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

 

(1) Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieki.

 

(2) Likuma "Par aviāciju" 49.1panta noteiktajos gadījumos Ministru prezidentam ir visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās aizsardzības ministra pilnvaras.

 

(3) Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) saistīto uzdevumu izpildi, Valsts prezidents, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un komplektēšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto Saeimas kompetenci, var deleģēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanu.

 

(4) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

 

 

5

Likumprojekts Nr.802/Lp9:

Aizstāt 13.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu “vietnieki” ar vārdiem “ne vairāk kā divi vietnieki”.

Atbalstīts

4. Aizstāt 13.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu “vietnieki” ar vārdiem “ne vairāk kā divi vietnieki”.

 

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

 (1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ir radusies vai draud rasties ārkārtēja situācija, Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

 (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(4) Terorisma draudu gadījumā aizsardzības ministrs pēc iekšlietu ministra pieprasījuma uzdod Nacionālo bruņoto spēku komandierim sniegt atbalstu Drošības policijas vadītajos terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos, nosakot veicamos uzdevumus, laiku un vietu. Minēto pasākumu vadītājs ir atbildīgs par pavēlēm, kas izdotas terorisma draudu novēršanas vai to pārvarēšanas pasākumos iesaistītajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā sauszemes teritorijā miera laikā.

 

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs J.Porietis:

 

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

 

“Izteikt  17.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ārkārtējā situācijā  Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.””

 

Atbalstīts

5. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ārkārtējā situācijā Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.”

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14.nr.) I nodaļas 1.-8.pants un II nodaļa.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10.panta 8.punkts.

3. Grozījumi 8.panta 4.punktā par glābšanas darbu koordinēšanu un veikšanu jūrā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(2001.gada 20.septembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 19.10.2001.)

4. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu).

5. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu).

 

 

7

Likumprojekts Nr.802/Lp9:

 

Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Līdz šā likuma 12.panta otrās daļas 3.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.587 “Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

Atbalstīts

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Līdz šā likuma 12.panta otrās daļas 3.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.587 “Kārtība, kādā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

 

8

Likumprojekts Nr.802/Lp9:

 

papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās nosacījumu:

 

“Likums stājas spēkā 2009.gada.1.janvārī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada.1.janvārī.