LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

28.05.2008. Nr.90/TA-1004

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Rimša 67335128, Anita.Rimsa@mod.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 26.maija sēdes protokola Nr.33 3.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1999, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. (1) Amata pilnvaru laikā Valsts prezidentam nodrošina valsts aizsardzību (apsardzi). Valsts prezidentam nodrošina apsardzi, no kuras atteikties nav tiesību.

(2) Jaunievēlētajam Valsts prezidentam laikposmā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma došanai nodrošina apsardzi."

2. Izteikt 10.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, četrus gadus pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas nodrošina apsardzi. Par to, vai apsardze nepieciešama pēc šā termiņa beigām, katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets."

3. Papildināt 11.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kārtību, kādā tiek īstenotas šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētās garantijas, nosaka Ministru kabinets."

Aizsardzības ministra vietā –

kultūras ministre

H.Demakova

Likumprojekta

“Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu ietvaros Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi).

Likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (turpmāk – Likums) 8.pants garantē valsts aizsardzību Valsts prezidentam amata pilnvaru laikā, bet 10.panta otrā daļa nosaka, ka par to, vai personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, nepieciešama apsardze, katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets.

Valsts prezidentam kā valsts augstākajai amatpersonai, Nacionālo bruņoto spēku vadonim un Nacionālās Drošības padomes vadītajam ir pieejama visplašākā informācija par visnozīmīgākajiem iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem jautājumiem, tajā skaitā pilna apjoma izlūkošanas un pretizlūkošanas informācija, kā arī informācija par drošības un aizsardzības jautājumiem starptautiskā līmenī. Mainoties drošības videi un pieaugot terorisma draudiem mūsdienās, ir būtiski nodrošināt Valsts prezidentam amata pildīšanu maksimāli drošos apstākļos. Šajā sakarā ir būtiski noteikt, ka Valsts prezidentam nav tiesības atteikties no apsardzes, kuru viņam amata pilnvaru laikā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam.

Militārās izlūkošanas un drošības dienests atzinis par lietderīgu veikt nepieciešamos pasākumus personu, kas bijušas ievēlētas par Valsts prezidentu, drošībai vismaz četrus gadus pēc viņa prezidentūras beigām.

Ministru kabinets (MK) ir lēmis par apsardzi personām, kuras bijušas ievēlētas par Valsts prezidentu To Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļu ietvaros arī realizē Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests.

Valsts prezidentam laika periodā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma nodošanai arī būtu nodrošināmi noteiktas pakāpes drošības apstākļi, bet neviens normatīvais akts šīs drošības garantijas nereglamentē.

Pēc Valsts prezidenta amata pildīšanas termiņa beigām, personām, kuras bijušas ievēlētas par Valsts prezidentu būtu garantējami noteiktas pakāpes drošības apstākļi, tajā skaitā apsardze, vismaz četrus gadus, t.i. nākošās pezidentūras termiņa laikā. Par nepieciešamību garantēt apsardzi ilgāk, pamatojoties uz valsts drošības iestāžu ieteikumiem, MK var lemt katrā atsevišķā gadījumā.

Likums nosaka vairākas garantijas personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, bet nevienā normatīvajā aktā nav noregulēts, kā tās tiek īstenotas, kuras valsts institūcijas ir atbildīgas par šo garantiju realizēšanu. Piedāvātie grozījumi Likumā sakārtotu šo jautājumu.

2. Normatīvā akta būtība

Likumprojekts nosaka, ka:

1) Jaunievēlētajam Valsts prezidentam laika posmā no ievēlēšanas līdz svinīgā solījuma nodošanai tiek nodrošināta apsardze;

2) Valsts prezidentam amata pilnvaru laikā tiek nodrošināta apsardze, no kuras viņam nav tiesības atteikties;

3) personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, apsardze nodrošināma četrus gadus pēc prezidentūras termiņa beigām, bet pēc tam par apsardzes laika pagarināšanas nepieciešamību katrā atsevišķā gadījumā lemj MK;

4) personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, noteikto garantiju īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst.latu

Rādītāji

Kārtējais gads

2008

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

180,0

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

180,0

90,0

3. Finansiālā ietekme

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

-90,0

- 90,0

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Nr.p.k.	Izdevumu pozīcija	Nepiecie-šamais finansē-jums gadā Ls	Aprēķins
1	*Apsardzes personāla izdevumi, t.sk.*	*240885*
1.1.	atalgojums	130260	Karavīra (kapteinis) mēn vid.atalg.ar piemaks. Ls 835
1.2.	pabalsti	25885	atvaļin.pabalsts vid. Ls 835 vienreizējs pabalsts sakarā ar pieciem profesionālajā dienestā nodienētajiem gadiem vid. Ls 2505
1.3.	Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	37615	24,09% no 1.1. un .1.2. (156145 Ls)
1.4.	kompensācijas	39325	īres komp. Ls 100 karavīram mēn; uzturdev.komp. Ls 5 karavīram dienā
1.5.	forma un ekipējums	7800	vidējās izmaksas Ls 600 karavīram
2	*18 ārvalstu vizīšu nodrošināšana gadā*	*29004*	12 vizītes gadā x Ls 2000 6 vizītes x Ls 834. Izmaksās tiek iekļauta automašīnas noma, dienas nauda karavīram, viesnīca un aviobiļetes.
	Kopā:	269889

6. Cita informācija

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 35.pantu Valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem. Jaunievēlētā Valsts prezidenta apsardzes nepieciešamība netiek plānota ātrāk kā 2011.gadā. Gan personu, kuras bijušas ievēlētas par valsts prezidentu gan jaunievēlētā Valsts prezidenta apsardze tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai budžeta programmai 22.00.00 „Nacionālie bruņotie spēki” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Karavīru dienesta atalgojums noteikts saskaņā ar MK 2004.gada 8.marta noteikumiem Nr.131 „Noteikumi par karavīru atalgojumu”. Finansējuma apmērs personiskajai apsardzei aprēķināts atbilstoši gan šiem MK noteikumiem, gan MK 02.01.2007. noteikumiem Nr.20 „Noteikumi par kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīriem izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai, un kompensācijas apmēru.”, gan MK 28.05.2002. noteikumiem Nr.219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”, gan Aizsardzības ministrijas 28.06.2007. noteikumiem Nr. 45not „Noteikumi par kārtību kādā profesionālā dienesta karavīram tiek piešķirta uzturdeva vai tās kompensācija, kuri izdoti saskaņā ar Militārā dienesta likuma 49.pantu, kā arī ņemot vērā izdevumus formas tērpiem un ekipējumam.

Apsardzei izlietojamie finanšu līdzekļi ir norādīti arī likumprojekta Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā anotācijā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts virzāms kopā ar atbilstošiem grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā.

Gadījumā, ja pēc četriem gadiem personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, apsardzes nodrošināšana būs vēl nepieciešama, būs jāsagatavo un jāizdod Ministru kabineta rīkojums.

Likumā noteikto garantiju īstenošanas kārtības noteikšanai būs jāsagatavo Ministru kabineta rīkojums.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas. Apsardzi nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ja piemērojot likumu radīsies indivīda tiesību ierobežojums, tas varēs aizstāvēt savas tiesības administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs V.Veldre

Aizsardzības ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

V.Veldre

E.Rinkēvičs

R.Raudzeps

I,Kalna

A.Rimša

28.05.2008.

1351

Anita.Rimsa@mod.gov.lv;

67335128; Fax 67212307