Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums” (Reģ. nr. 719/Lp9).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

otrajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums

(reģ. nr. 719/Lp9)

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(23)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums

Deputāts S.Šķesters

Likuma virsrakstu izteikt sekojoši: „Zemes vienību īpašuma un lietošanas tiesību aprobežojumu un apgrūtinājumu informācijas sistēmas likums.”

Neatbalstīts

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojektu ar jaunu pirmo pantu „Likumā lietotie termini” un atbilstoši mainīt turpmāko pantu numerāciju:

„1.pants. Likumā lietotie termini

1) apgrūtinātā teritorija – teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi;

2) objekts – dabas veidojums, būve vai cits mākslīgs veidojums, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apgrūtinātā teritorija — teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi;

2) objekts — dabas veidojums, būve vai cits mākslīgs veidojums, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu.

Deputāts S.Šķesters

Likumā lietoto terminu skaidrojumi izsakāmi sekojoši:

„apgrūtinājums – objekta radīta nekustamā īpašuma īpašība, kura apgrūtina īpašuma izmantošanu;

aprobežojums – atbilstoši likumam noteikts zemes vienības īpašuma vai lietošanas tiesību aprobežojums;”

Neatbalstīts

Deputāts S.Šķesters

Likumā lietoto terminu skaidrojumi izsakāmi sekojoši:

„objekts – dabiski vai mākslīgi objekti, kurus atbilstoši likumam jāsargā no nevēlamas ārējas iedarbības vai jāsargā apkārtējā vide no objekta iedarbības.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 2

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt aktuālu un publiski pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošajiem objektiem, izveidojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk – Informācijas sistēma) un nodrošinot tās darbību.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 1.pantu izteikt kā likumprojekta 2.pantu, izslēdzot vārdus „apgrūtinājumus izraisošajiem”.

Deputāts S.Šķesters

Likuma 1.pantā vārdus „apgrūtinātām teritorijām un apgrūtinājumus izraisošiem objektiem” aizstāt ar vārdiem „zemes vienību īpašuma un lietošanas tiesību aprobežojumiem un apgrūtinājumiem.”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt aktuālu un publiski pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, izveidojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk — Informācijas sistēma) un nodrošinot tās darbību.

2.pants. Informācijas sistēmas dati un darbība

(1) Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj telpiskos un teksta datus, tajā skaitā metadatus par:

1) apgrūtinātajām teritorijām, tajā skaitā aizsargjoslām, kurām ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi vai saimnieciskās darbības ierobežojumi, un to robežām;

2) objektiem, kuriem nosaka apgrūtināto teritoriju, un to robežām (turpmāk – objekts).

(2) Telpiskos datus Informācijas sistēmā iekļauj elektroniskā veidā vektordatu formā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92.

(3) Informācijas sistēma automātiski attēlo apgrūtinātās teritorijas robežu, ja objekta dati ir iekļauti Informācijas sistēmā un ja aizsargjoslas lielums Aizsargjoslu likumā vai uz tā pamata pieņemtajos normatīvajos aktos ir noteikts precīzi un bez papildu nosacījumiem.

(4) Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai izmanto šādus kartogrāfiskos materiālus:

1) aktuālākās topogrāfiskās kartes, topogrāfiskos plānus un ortofotokartes;

2) administratīvo teritoriju robežu datus;

3) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.

Deputāts S.Šķesters

Likuma 2.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu izteikt sekojoši:

„1) zemes vienībām, kurām atbilstoši likumam noteikti īpašuma vai lietošanas tiesību aprobežojumi un to robežām,

2) objektiem, kuri izsauc īpašuma vai lietošanas tiesību aprobežojumus un to robežām”.

Deputāts S.Šķesters

Likuma 2.panta trešajā daļā vārdus „apgrūtinātās teritorijas” aizstāt ar vārdu „apgrūtinājuma” (attiecīgā locījumā).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 2.pantu izteikt kā likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Informācijas sistēmas dati un darbība

(1) Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par:

1) apgrūtinātajām teritorijām un to robežām;

2) objektiem un to robežām.

(2) Objektu datus Informācijas sistēmā iekļauj, lai:

1) Informācijas sistēmā automātiski attēlotu apgrūtināto teritoriju robežas;

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 10

(5) Informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību (tai skaitā datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī iesniedzamo datu formātu), pieļaujamo Informācijas sistēmas datu kļūdu, kā arī Informācijas sistēmas datu specifikāciju un klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.

(6) Informācijas sistēmas datiem ir jābūt savietojamiem ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.

2) uzturētu, aktualizētu un precizētu Informācijas sistēmā iekļautos datus par objektiem un apgrūtināto teritoriju robežām.

(3) Datus par apgrūtināto teritoriju robežām un objektu robežām Informācijas sistēmā iekļauj elektroniskā veidā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92.

(4) Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai izmanto šādus kartogrāfiskos materiālus:

1) aktuālākās topogrāfiskās kartes, topogrāfiskos plānus un ortofotokartes;

2) administratīvo teritoriju robežu datus;

3) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.

(5) Informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību nosaka Ministru kabinets, ietverot prasības par:

1) iesniedzamo datu apjomu, formātu un precizitāti, specifikāciju un klasifikāciju;

2) Informācijas sistēmas datu saturu;

3) Informācijas sistēmas datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

(6) Informācijas sistēmas dati ir savietojami ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.”

Atbildīgā komisija

Izteikt līdzšinējo 2.pantu kā 3.pantu šādā redakcijā:

„3.pants. Informācijas sistēmas dati un darbība

(1) Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par:

1) apgrūtinātajām teritorijām un to robežām;

2) objektiem un to robežām.

(2) Datus par objektiem Informācijas sistēmā iekļauj, lai:

1) Informācijas sistēmā automātiski attēlotu apgrūtināto teritoriju robežas;

2) uzturētu, aktualizētu un precizētu Informācijas sistēmā iekļautos datus par objektiem un to robežām, kā arī apgrūtināto teritoriju robežām.

(3) Datus par apgrūtināto teritoriju robežām un objektu robežām Informācijas sistēmā iekļauj elektroniskā veidā vektordatu formā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92.

(4) Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai izmanto šādus kartogrāfiskos materiālus:

1) aktuālākās topogrāfiskās kartes, topogrāfiskos plānus un ortofotokartes;

2) datus par administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežām;

Atbalstīts

3.pants. Informācijas sistēmas dati un darbība

(1) Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par:

1) apgrūtinātajām teritorijām un to robežām;

2) objektiem un to robežām.

(2) Datus par objektiem Informācijas sistēmā iekļauj, lai:

1) Informācijas sistēmā automātiski attēlotu apgrūtināto teritoriju robežas;

2) uzturētu, aktualizētu un precizētu Informācijas sistēmā iekļautos datus par objektiem un to robežām, kā arī apgrūtināto teritoriju robežām.

(3) Datus par apgrūtināto teritoriju robežām un objektu robežām Informācijas sistēmā iekļauj elektroniskā veidā vektordatu formā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92.

(4) Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai izmanto šādus kartogrāfiskos materiālus:

1) aktuālākās topogrāfiskās kartes, topogrāfiskos plānus un ortofotokartes;

2) datus par administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežām;

3) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.

(5) Ministru kabinets nosaka Informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību, tajā skaitā ietverot prasības par:

1) iesniedzamo datu apjomu, formātu un precizitāti, specifikāciju un klasifikāciju;

2) Informācijas sistēmas datu saturu;

3) kārtību, kādā Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai iesniedzami un izmantojami kartogrāfiskie materiāli;

4) Informācijas sistēmas datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

(6) Informācijas sistēmas dati ir savietojami ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.”

3) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.

(5) Ministru kabinets nosaka Informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību, tajā skaitā ietverot prasības par:

1) iesniedzamo datu apjomu, formātu un precizitāti, specifikāciju un klasifikāciju;

2) Informācijas sistēmas datu saturu;

3) kārtību, kādā Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai iesniedzami un izmantojami kartogrāfiskie materiāli;

4) Informācijas sistēmas datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

(6) Informācijas sistēmas dati ir savietojami ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.

3.pants. Informācijas sistēmas pārzinis Informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts zemes dienests.

4.pants. Informācijas sistēmas pārzinis

Informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts zemes dienests.

4.pants. Datu sniedzēji

Datus iekļaušanai Informācijas sistēmā bez maksas sniedz:

1) institūcija (organizācija), tajā skaitā vietējā pašvaldība, kas ir atbildīga par objektu datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un to robežu datu sagatavošanu;

2) objekta īpašnieks vai valdītājs, vai par objektu atbildīgā institūcija (organizācija) (turpmāk – objekta valdītājs).

Deputāts S.Šķesters

Likuma 4.panta pirmajā daļā vārdus „apgrūtinātās teritorijas” aizstāt ar vārdu „apgrūtinājuma” (attiecīgā locījumā).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 4.pantu izteikt kā likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Datu sniedzēji

(1) Informācijas sistēmā iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks vai institūcija, kas ir atbildīga par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu (turpmāk – atbildīgā institūcija).

(2) Apgrūtināto teritoriju un to robežu datus bez maksas sniedz šā likuma 7.pantā minētie datu sniedzēji, objektu un to robežu datus sniedz šā likuma 8.pantā minētie datu sniedzēji.”

Neatbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

5.pants. Datu sniedzēji

(1) Informācijas sistēmā iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu (turpmāk — atbildīgā institūcija).

(2) Datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām bez maksas sniedz šā likuma 7.pantā minētie datu sniedzēji, datus par objektiem un to robežām sniedz šā likuma 8.pantā minētie datu sniedzēji.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojektu papildināt ar jaunu 6.pantu „Apgrūtināto teritoriju robežu attēlošana pēc objekta datu iekļaušanas Informācijas sistēmā” un atbilstoši mainīt turpmāko pantu numerāciju:

„6.pants. Apgrūtināto teritoriju robežu attēlošana pēc objekta datu iekļaušanas Informācijas sistēmā

(1) Informācijas sistēma automātiski attēlo apgrūtinātās teritorijas robežu, ja Informācijas sistēmā ir iekļauti objekta dati un ja apgrūtinātās teritorijas lielums Aizsargjoslu likumā vai citos attiecīgajos normatīvajos aktos ir noteikts precīzi un bez papildu nosacījumiem.

(2) Ja Informācijas sistēma pēc objekta datu iekļaušanas Informācijas sistēmā automātiski nevar attēlot apgrūtinātās teritorijas robežu, apgrūtināto teritoriju un to robežu datus sniedz datu sniedzējs.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

6.pants. Apgrūtināto teritoriju robežu attēlošana pēc objekta datu iekļaušanas Informācijas sistēmā

(2) Ja Informācijas sistēma pēc tam, kad tajā iekļauti objekta dati, nevar automātiski attēlot apgrūtinātās teritorijas robežu, datus par apgrūtināto teritoriju un tās robežu sniedz datu sniedzējs.

5.pants. Apgrūtināto teritoriju datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

(1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sniedz datus par šādām apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, kas ir noteiktas vai apstiprinātas ar likumu vai uz Ministru kabineta noteikumu pamata:

1) dabas rezervātiem un to zonām;

2) nacionālajiem parkiem un to zonām;

3) biosfēras rezervātiem un to zonām;

4) dabas parkiem un to zonām;

5) dabas liegumiem un to zonām;

6) aizsargājamiem ainavu apvidiem un to zonām;

7) aizsargājamām jūras teritorijām un to zonām;

8) dabas pieminekļiem un to zonām.

(2) Institūcija (organizācija), kas ir atbildīga par apgrūtinātās teritorijas izveidošanu, sniedz datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, tajā skaitā:

1) Zivsaimniecības pārvalde un Satiksmes ministrija – datus par tauvas joslas teritoriju – Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija – datus par kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām;

3) pašvaldības – datus par vietējas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas un kultūras teritorijām, aizsargjoslu teritorijām, tauvas joslām un to robežām;

Deputāts S.Šķesters

Likuma 5.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus „apgrūtinātās teritorijas” aizstāt ar vārdu „apgrūtinājuma” (attiecīgā locījumā).

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 5.pantu izteikt kā likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

„7.pants. Apgrūtināto teritoriju datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji sniedz šādus apgrūtināto teritoriju un to robežu datus:

1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – par:

a) dabas rezervātiem un to zonām;

b) nacionālajiem parkiem un to zonām;

c) biosfēras rezervātiem un to zonām;

d) dabas parkiem un to zonām;

e) dabas liegumiem un to zonām;

f) aizsargājamiem ainavu apvidiem un to zonām;

g) aizsargājamām jūras teritorijām un to zonām;

h) dabas pieminekļiem un to zonām;

i) piesārņotām un potenciāli piesārņotām teritorijām;

j) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm;

Neatbalstīts

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

7.pants. Apgrūtināto teritoriju datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji sniedz šādus datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām:

1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra — par:

a) dabas rezervātiem un to zonām,

b) nacionālajiem parkiem un to zonām,

c) biosfēras rezervātiem un to zonām,

d) dabas parkiem un to zonām,

e) dabas liegumiem un to zonām,

f) aizsargājamiem ainavu apvidiem un to zonām,

g) aizsargājamām jūras teritorijām un to zonām,

h) dabas pieminekļiem un to zonām,

i) piesārņotām un potenciāli piesārņotām teritorijām,

j) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm,

4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Valsts meža dienests un Zivsaimniecības pārvalde – datus par mikroliegumiem;

5) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – datus par:

a) piesārņotām un potenciāli piesārņotām teritorijām,

b) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm,

c) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem,

d) teritorijām, zem kurām zemes dzīlēs atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi.

(3) Datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, ja tie nav iekļauti Informācijas sistēmā vai tie ir aktuālāki, sniedz:

1) attiecīgā objekta valdītājs par:

a) aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām,

b) mežu aizsargjoslām ap pilsētām,

c) aizsargjoslām ap kapsētām,

d) aizsargjoslām ap dzīvnieku kapsētām,

e) aizsargjoslām ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

f) aizsargjoslām ap aizsprostiem,

g) aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem;

2) attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – datus par aizsargjoslām gar dzelzceļiem, to skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

k) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem;

l) mikroliegumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

m) aizsargjoslām ap valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem, kā arī ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

2) Valsts aģentūra „Latvijas Zivju resursu aģentūra”– par:

a) tauvas joslas teritoriju zvejas vajadzībām Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos;

b) mikroliegumiem īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

3) Satiksmes ministrija – par tauvas joslas teritoriju kuģošanas vajadzībām Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos;

4) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija – par kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām;

5) Valsts meža dienests – par:

a) mikroliegumiem meža zemēs Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

b) valsts nozīmes meža monitoringa parauglaukumiem;

c) aizsargjoslām ap purviem;

k) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem,

l) mikroliegumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos,

m) aizsargjoslām ap valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem, kā arī ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

2) valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra” — par:

a) tauvas joslas teritoriju zvejas vajadzībām Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos,

b) mikroliegumiem īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

3) Satiksmes ministrija — par tauvas joslas teritoriju kuģošanas vajadzībām Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos;

4) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija — par kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām;

5) Valsts meža dienests — par:

a) mikroliegumiem meža zemē Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos,

b) valsts nozīmes meža monitoringa parauglaukumiem,

c) aizsargjoslām ap purviem;

3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra vai cits attiecīgā objekta valdītājs – datus par aizsargjoslām ap valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem, kā arī ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) Valsts meža dienests – datus par valsts nozīmes meža monitoringa parauglaukumiem;

5) Valsts meža dienests vai attiecīgā objekta valdītājs – datus par aizsargjoslām ap purviem;

6) Lauku atbalsta dienests – datus par:

a) aizsargjoslām ap hidrometriskajiem posteņiem,

b) aizsargjoslām ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" vai cits attiecīgā objekta valdītājs – datus par aizsargjoslām ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

8) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra – datus par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem;

9) Valsts robežsardze – datus par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas, pierobežas un pierobežas joslas režīma noteikšanas dēļ.

(4) Ja Informācijas sistēmā automātiski nevar attēlot apgrūtināto teritoriju robežas atbilstoši šā likuma otrā panta trešajai daļai, datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, kuri nav iekļauti Informācijas sistēmā vai tie ir aktuālāki, sniedz attiecīgā objekta valdītājs.

6) Lauku atbalsta dienests – par:

a) aizsargjoslām ap hidrometriskajiem posteņiem;

b) aizsargjoslām ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" – par aizsargjoslām ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

8) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra – par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem;

9) Valsts robežsardze – par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas, pierobežas un pierobežas joslas režīma noteikšanas dēļ;

10) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – par aizsargjoslām gar dzelzceļiem, to skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

11) pašvaldības – par:

a) vietējās nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

b) vietējās nozīmes kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām;

c) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu;

d) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām;

6) Lauku atbalsta dienests — par:

a) aizsargjoslām ap hidrometriskajiem posteņiem,

b) aizsargjoslām ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” — par aizsargjoslām ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

8) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra — par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem;

9) Valsts robežsardze — par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas, pierobežas un pierobežas joslas režīma noteikšanas dēļ;

10) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — par aizsargjoslām gar dzelzceļiem, to skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

11) pašvaldības — par:

a) vietējās nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,

b) vietējās nozīmes kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām,

c) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu,

d) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

e) tauvas joslām, kas attēlotas teritorijas plānojumā vai zemes ierīcības projektā;

f) aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām;

g) mežu aizsargjoslām ap pilsētām;

h) aizsargjoslām ap kapsētām;

i) aizsargjoslām ap dzīvnieku kapsētām;

j) aizsargjoslām ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

k) aizsargjoslām ap aizsprostiem;

l) aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem.”

e) tauvas joslām, kas attēlotas teritorijas plānojumā vai zemes ierīcības projektā,

f) aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām,

g) mežu aizsargjoslām ap pilsētām,

h) aizsargjoslām ap kapsētām,

i) aizsargjoslām ap dzīvnieku kapsētām,

k) aizsargjoslām ap aizsprostiem,

l) aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem.

6.pants. Objektu datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

(1) Attiecīgais objekta valdītājs sniedz datus par šādiem objektiem un to robežām:

1) siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī virszemes siltumvadiem;

2) ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

3) aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm;

4) kapsētām;

5) dzīvnieku kapsētām;

6) ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

7) aizsprostiem;

8) atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

9) vēja ģeneratoriem.

(2) Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra sniedz datus par:

1) ģeodēziskajiem punktiem;

2) virszemes ūdensobjektiem;

3) purviem.

(3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sniedz datus par kultūras pieminekļiem;

(4) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par:

1) ūdens ņemšanas vietām;

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 6.pantu izteikt kā likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

„8.pants. Objektu datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji sniedz šādus objektu un to robežu datus:

1) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - par:

a) ģeodēziskajiem punktiem;

b) virszemes ūdensobjektiem;

c) purviem;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija – par kultūras pieminekļiem;

3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – par:

a) ūdens ņemšanas vietām;

b) valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un citiem valsts vides monitoringa programmas stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" – par valsts autoceļiem;

5) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – par dzelzceļiem;

6) elektronisko sakaru operatori un privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieki – par elektroniskiem sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm;

7) licencēti pārvades un sadales tīklu operatori – par elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm;

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

8.pants. Objektu datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji sniedz šādus datus par objektiem un to robežām:

1) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra — par:

a) ģeodēziskajiem punktiem,

b) virszemes ūdensobjektiem,

c) purviem;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija — par kultūras pieminekļiem;

3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra — par:

a) ūdens ņemšanas vietām,

b) valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un citiem valsts vides monitoringa programmas stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” — par valsts autoceļiem;

5) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — par dzelzceļiem;

6) elektronisko sakaru operatori un privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieki — par elektroniskiem sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm;

7) licencēti pārvades un sadales tīklu operatori — par elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm;

2) valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un citiem valsts vides monitoringa programmas stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem.

(5) valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" sniedz datus par valsts autoceļiem, kā arī citi attiecīgā objekta valdītāji sniedz datus par saviem autoceļiem.

(6) Attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz datus par dzelzceļiem.

(7) Elektronisko sakaru operatori un privāto elektronisko sakaru tīklu valdītāji sniedz datus par elektroniskiem sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm.

(8) Licencēti pārvades un sadales tīklu operatori vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm.

(9) Lauku atbalsta dienests sniedz datus par:

1) valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

2) hidrometriskajiem posteņiem.

(10) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.

(11) Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" vai cits attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, kā arī citiem Aizsargjoslu likumā noteiktajiem objektiem, kas saistīti ar gāzapgādi.

8) Lauku atbalsta dienests – par:

a) valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

b) hidrometriskajiem posteņiem;

9) valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija” – par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" – par gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, citiem Aizsargjoslu likumā noteiktajiem objektiem, kas saistīti ar gāzapgādi;

11) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra – par valsts aizsardzības objektiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka aizsargjoslu;

12) pašvaldības – par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem;

13) attiecīgo objektu īpašnieki vai atbildīgās institūcijas – par:

a) siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī virszemes siltumvadiem;

b) ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

c) aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm;

d) kapsētām;

e) dzīvnieku kapsētām;

8) Lauku atbalsta dienests — par:

a) valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm,

b) hidrometriskajiem posteņiem;

9) valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” — par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” — par gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, citiem Aizsargjoslu likumā noteiktajiem objektiem, kas saistīti ar gāzapgādi;

11) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra — par valsts aizsardzības objektiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka aizsargjoslu;

12) pašvaldības — par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem;

13) attiecīgo objektu īpašnieki vai atbildīgās institūcijas — par:

a) siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī virszemes siltumvadiem,

b) ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem,

c) aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm,

d) kapsētām,

e) dzīvnieku kapsētām,

(12) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra sniedz datus par valsts aizsardzības objekta ārējo robežu, par tiem valsts aizsardzības objektiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka aizsargjoslu.

(13) Pašvaldības sniedz datus par objektiem, ja pašvaldība ir attiecīgā objekta valdītājs, un datus par vietējās nozīmes dabas un kultūras pieminekļiem.

(14) Attiecīgā objekta valdītājs sniedz datus par šādiem objektiem un to robežām:

1) virszemes ūdensobjektiem, ja tie nav iekļauti Informācijas sistēmā atbilstoši šā panta otrajai daļai vai tie ir aktuālāki;

2) purviem, ja tie nav iekļauti Informācijas sistēmā atbilstoši šā panta otrajai daļai vai tie ir aktuālāki.

f) ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem;

g) aizsprostiem;

h) atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

i) vēja ģeneratoriem.

j) pašvaldību autoceļiem.”

f) ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem,

g) aizsprostiem,

i) vēja ģeneratoriem,

j) pašvaldību autoceļiem.

7.pants. Informācijas sistēmas pārziņa tiesības

Ja datu sniedzēja sniegtie dati neatbilst šā likuma 2.panta piektajā daļā noteiktajām prasībām, Informācijas sistēmas pārzinis var atteikties pieņemt šos datus, norādot atteikuma iemeslu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 7.pantu izteikt kā likumprojekta 9.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Informācijas sistēmas pārziņa pienākums un tiesības

Informācijas sistēmas pārziņa pienākums ir pieņemt un iekļaut Informācijas sistēmā datu sniedzēju datus, kas atbilst šā likuma prasībām. Ja datu sniedzēja sniegtie dati neatbilst šā likuma prasībām, Informācijas sistēmas pārzinis var atteikties pieņemt šos datus, norādot atteikuma iemeslu.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

9.pants. Informācijas sistēmas pārziņa pienākums un tiesības

Informācijas sistēmas pārziņa pienākums ir pieņemt un iekļaut Informācijas sistēmā datu sniedzēju sniegtos datus, kas atbilst šā likuma prasībām. Ja datu sniedzēja sniegtie dati neatbilst šā likuma prasībām, Informācijas sistēmas pārzinis var atteikties pieņemt šos datus, norādot atteikuma iemeslu.

8.pants. Datu sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Datu sniedzējam, iesniedzot datus, ir pienākums informēt Informācijas sistēmas pārzini, ja attiecīgie dati ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Ja datu sniedzējs Informācijas sistēmā konstatē neprecizitātes tā iesniegtajos datos, datu sniedzējs pieprasa tos labot vai papildināt.

(3) Datu sniedzējs precizē datus un iesniedz tos Informācijas sistēmas pārzinim datu aktualizācijai, ja par to ir informēts šā likuma 9.pantā minētajā gadījumā.

(4) Datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par apgrūtināto teritoriju, tajā skaitā aizsargjoslu, noteikšanu vai attēlošanu.

(5) Šā likuma 7.pantā minētajā gadījumā datu sniedzējs mēneša laikā pēc atteikuma saņemšanas sagatavo un iesniedz datus Informācijas sistēmas pārzinim atkārtoti.

(6) Datu sniedzēja pienākums ir iesniegt Informācijas sistēmas pārzinim datus aktualizācijai, ja datu sniedzēja rīcībā ir aktuālāki vai precīzāki dati par Informācijas sistēmā iekļautajiem datiem vai ja datu sniedzējam ir dati par jaunizveidotām apgrūtinātajām teritorijām vai jauniem objektiem.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 8.pantu izteikt kā likumprojekta 10.pantu šādā redakcijā:

„10.pants. Datu sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Datu sniedzēja pienākums ir iesniegt Informācijas sistēmas pārzinim datu sniedzēja rīcībā esošos datus pirmreizējai Informācijas sistēmas aizpildīšanai un datu aktualizācijai.

(2) Ja datu sniedzējs ir saņēmis Informācijas sistēmas pārziņa atteikumu šā likuma 9.pantā minētajā gadījumā, datu sniedzējs pēc atteikuma saņemšanas šos datus precizē atbilstoši šā likuma prasībām un mēneša laikā iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim atkārtoti.

(3) Datu sniedzējs iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim datus aktualizācijai, ja tā rīcībā ir aktuālāki vai precīzāki dati par Informācijas sistēmā iekļautajiem datiem, tajā skaitā, ja tas ir saņēmis informāciju par datu neatbilstību situācijai apvidū šā likuma 11.pantā minētajos gadījumos.

(4) Ja datu sniedzējs Informācijas sistēmā konstatē neprecizitātes tā iesniegtajos datos, datu sniedzējs Informācijas sistēmas pārzinim pieprasa tos labot vai papildināt.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

10.pants. Datu sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Datu sniedzēja pienākums ir iesniegt Informācijas sistēmas pārzinim datu sniedzēja rīcībā esošos datus pirmreizējai Informācijas sistēmas aizpildīšanai un datu aktualizācijai.

(2) Ja datu sniedzējs ir saņēmis Informācijas sistēmas pārziņa atteikumu šā likuma 9.pantā minētajā gadījumā, tas pēc atteikuma saņemšanas šos datus precizē atbilstoši šā likuma prasībām un mēneša laikā iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim atkārtoti.

(3) Datu sniedzējs iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim datus aktualizācijai, ja tā rīcībā ir aktuālāki vai precīzāki dati salīdzinājumā ar Informācijas sistēmā iekļautajiem datiem, arī tad, ja tas ir saņēmis informāciju par datu neatbilstību situācijai apvidū šā likuma 11.pantā minētajos gadījumos.

(4) Ja datu sniedzējs Informācijas sistēmā konstatē neprecizitātes tā iesniegtajos datos, tas Informācijas sistēmas pārzinim pieprasa šos datus labot vai papildināt.

(5) Datu sniedzējam, iesniedzot datus, ir pienākums informēt Informācijas sistēmas pārzini, ja attiecīgie dati ir ierobežotas pieejamības informācija, norādot datu ierobežotās pieejamības statusa noteikšanas pamatu un termiņu, uz kādu ierobežotās pieejamības statuss noteikts.

(6) Datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par apgrūtināto teritoriju, tajā skaitā aizsargjoslu, noteikšanu vai attēlošanu.”

(5) Datu sniedzējam ir pienākums, iesniedzot datus, informēt Informācijas sistēmas pārzini, ja attiecīgie dati ir ierobežotas pieejamības informācija, norādot datu ierobežotās pieejamības statusa noteikšanas pamatu un termiņu, līdz kuram ierobežotās pieejamības statuss noteikts.

9.pants. Informācijas sistēmas datu izmantotāja pienākums

Ja persona, izmantojot Informācijas sistēmas datus, konstatē datu neatbilstību (tai skaitā, ja, veicot topogrāfisko un zemes kadastrālo uzmērīšanu, darba veicējs konstatē Informācijas sistēmas datu neatbilstību situācijai apvidū), personas pienākums ir par to informēt datu sniedzēju.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 9.pantu izteikt kā likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Informācijas sistēmas datu izmantotāja pienākums un tiesības

(1) Ja, veicot topogrāfisko un zemes kadastrālo uzmērīšanu, darba veicējs konstatē Informācijas sistēmas datu neatbilstību situācijai apvidū, darba veicēja pienākums ir par to informēt datu sniedzēju.

(2) Ja persona, kura nav datu sniedzējs šā likuma izpratnē vai kura nav topogrāfisko un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs, izmantojot Informācijas sistēmas datus, konstatē datu neatbilstību situācijai apvidū, tā ir tiesīga par to informēt datu sniedzēju.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

11.pants. Informācijas sistēmas datu izmantotāja pienākums un tiesības

10.pants. Informācijas sistēmas finansēšana

(1) Izdevumus, kas saistīti ar Informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, sedz no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un citiem pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(2) Atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtā finansējuma apmēram Informācijas sistēmas pārzinis finansē:

1) Informācijas sistēmas izveidošanu;

2) Informācijas sistēmas uzturēšanu;

3) informācijas sagatavošanu un izsniegšanu elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, kā arī datu sniedzējam.

(3) Informācijas sistēmas datu sagatavošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums. Ikviena persona maksā par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktos gadījumus.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 10.pantu izteikt kā likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

„12.pants. Informācijas sistēmas finansēšana

(1) Atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajām budžeta dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem Informācijas sistēmas pārzinis finansē Informācijas sistēmas izveidošanu, uzturēšanu, kā arī informācijas sagatavošanu un izsniegšanu elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, un datu sniedzējam.

(2) Informācijas sistēmas pārzinis ir tiesīgs šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus finansēt arī no pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(3) Informācijas sistēmas datu sagatavošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums. Ikviena persona maksā par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus. Samaksas kārtību par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu nosaka Ministru kabinets.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

12.pants. Informācijas sistēmas finansēšana

(1) Atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajām budžeta dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem Informācijas sistēmas pārzinis finansē Informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, kā arī informācijas sagatavošanu un izsniegšanu elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai un datu sniedzējam.

(3) Informācijas sistēmas datu sagatavošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums. Ikviena persona maksā par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Kārtību, kādā veicama samaksa par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Informācijas sistēmas pārzinis informāciju sagatavo un izsniedz elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, kā arī datu sniedzējam bez maksas.”

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

2. Informācijas sistēma uzsāk darbu triju gadu laikā pēc šā likuma 2.panta piektajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās. Pēc tam, kad sākusi darboties Informācijas sistēma:

1) aizsargjoslu datubāzē iekļautie dati ir Informācijas sistēmas dati un ir aktuāli līdz brīdim, kad Informācijas sistēmā iekļauj atbilstošus šā likuma 4.pantā noteikto datu sniedzēju datus;

2) aizsargjoslu datubāze pārtrauc darbību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumam.

3. Datu sniedzēju rīcībā esošos digitālos vektordatus iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām gada laikā, skaitot no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts sludinājums par Informācijas sistēmas darbības uzsākšanu.

4. Ja datu sniedzējs konkrētā teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanas brīdī nav iesniedzis datus iekļaušanai Informācijas sistēmā un tie Informācijas sistēmā nav pieejami:

1) vietējā pašvaldība informē datu sniedzēju par teritorijas plānojuma, detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta izstrādes uzsākšanu konkrētajā teritorijā;

Deputāts S.Šķesters

Pārejas noteikumu 4.punkts svītrojams.

Atbildīgā komisija

Izteikt Pārejas noteikumus šādā redakcijā:

„Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta piektajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

2. Informācijas sistēmas pārzinis izstrādā Informācijas sistēmas programmatūru ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim.

3. Šā likuma 7. un 8.pantā minētos datus datu sniedzējs pirmreizēji iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Pirmreizējie dati iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

4. Aizsargjoslu datubāzē iekļautie dati ir Informācijas sistēmas dati, un tie ir aktuāli līdz brīdim, kad Informācijas sistēmā pirmreizēji iekļauti attiecīgo datu sniedzēju iesniegtie dati.

5. Informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Informācijas sistēmā esošo datu sagatavošanu un izsniegšanu, sākot ar 2014.gada 1.janvāri.”

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 22

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta piektajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

2. Informācijas sistēmas pārzinis izstrādā Informācijas sistēmas programmatūru ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim.

5. Informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Informācijas sistēmā esošo datu sagatavošanu un izsniegšanu, sākot ar 2014.gada 1.janvāri.

2) datu sniedzējs četru nedēļu laikā pēc vietējās pašvaldības informācijas saņemšanas atbilstoši šajā likumā un uz tā pamata izdotajos noteikumos noteiktajām prasībām sagatavo un Informācijas sistēmas pārzinim iesniedz datus par šā likuma pārejas noteikumu 4.punkta 1.apakšpunktā minētajā teritorijā esošajiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar normu par likuma spēkā stāšanos:

“Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.