LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

21.05.2008. Nr.90/TA-544

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Melnace 67036961, Inga.Melnace@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 19.maija sēdes protokola
Nr.31 26.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. 50.⁴pantā:

izslēgt piektās daļas pirmajā teikumā vārdus "un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot vienieslodzījuma kamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Turēšanas un uzraudzības kārtību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) nosaka Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.";

izslēgt desmitajā daļā vārdus "un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu".

2. Izslēgt 50.⁵ panta astotajā daļā vārdus "un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu".

3. Izslēgt astoto sadaļu.

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā kodeksa normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā ir noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts.

Ar 1999.gada 1.jūniju Latvijas Republika ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāves soda atcelšanu (apstiprināts ar 1999.gada 15.aprīļa likumu). 2000.gada 18.maijā pieņemti attiecīgi grozījumi Krimināllikumā, atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem.

2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk – Konvencijas 13.protokols), kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Latvijas Republika parakstīja minēto protokolu 2002.gada 5.maijā un šobrīd tas atrodas ratifikācijas stadijā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izslēgt no Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - LSIK) divdesmit devīto nodaļu „Nāves soda izpilde”, kurā noteikta kārtība, kādā tiek izpildīts nāves sods, jo soda veidu – nāves sods turpmāk nevarēs piespriest, tādēļ nav nepieciešams noteikt tā izpildes kārtību. Ņemot vērā, ka minēta likuma astotajā sadaļā „Nāves sods”, divdesmit devītā nodaļa ir vienīgā, tiek izslēgta visa astotā sadaļa.

Likumprojekts arī paredz izslēgt no LSIK 50.⁴ un 50.⁵panta norādes uz personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietās pašlaik vēl atrodas personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu uz mūžu, LSIK pārejas noteikumi tiek papildināti ar vēl vienu punktu, kas noteic, ka personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā kodeksa normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums. LSIK paredzētā sodu izpildes kārtība personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu un personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums, ir identiska.

3. Cita informācija

Konvencijas 13.protokola ratifikāciju atbalsta Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Tiesībsargs, Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiks aizsargātas indivīda tiesības uz dzīvību, kas ir cilvēka pamattiesības, kā miera, tā kara apstākļos. Ietekme uz noziedzības līmeni nav paredzama, jo jau šobrīd miera laikā nevienam nevar piespriest nāves sodu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar šādiem likumprojektiem:

- „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”;

- „Grozījumi Apžēlošanas likumā”;

- „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”;

- „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts paredz īstenot nacionālajā līmenī saistības, ko Latvija ir uzņēmusies Eiropas Padomes ietvaros, kā arī faktiski ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas standartus šajā jomā.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Ratificējot Konvencijas 13.protokolu, Latvija ieviesīs stingrāku indivīda tiesības uz dzīvību un spīdzināšanas aizlieguma aizsardzību, ko garantē 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 3.pants. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izvērtējot nāves soda un spīdzināšanas jautājumus ir vairakkārt atzinusi, ka cilvēka izdošana vai izraidīšana uz valsti, kur viņam draud nāves sods ir spīdzināšanas aizlieguma pārkāpums. (Piemēram, lieta Soering v United Kingdom 11 EHRR 439).

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Zvērinātu Advokātu padome, Sabiedriskās politikas centrs „PROVIDUS”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2008.gada 17.janvārī Tieslietu ministrija nodeva masu medijiem informāciju par sagatavoto likumprojektu un tā būtību.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav.

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	I.Melnace

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

04.04.2008. 09:07

988

R.Rācene

67036900, Ruta.Racene@tm.gov.lv