Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

21.05.2008.                Nr.90/TA-539

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gratkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 19.maija sēdes protokola
Nr.31  23.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi Krimināllikumā

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabi­neta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3., 15.nr.; 2008, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par desmit gadiem, vai mūža ieslodzījums."

 

2. Izslēgt 36.panta pirmās daļas 1.punktu.

 

3. Izslēgt 37.pantu.

 

4.  56.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus "nāves sodu vai";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Jautājumu par noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi nozie­gumu, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu, izlemj tiesa, ja no nozieguma izdarīšanas dienas pagājuši trīsdesmit gadi."

 

5. Izslēgt 60.pantā vārdus "nāves sodu vai".

 

6. Izslēgt 61.panta trešās daļas 4.punktā vārdus "persona, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, vai".

 

7. Izteikt 62.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Jautājumu par noilgumu personai, kurai piespriests mūža ieslodzī­jums, izlemj tiesa."

 

8. Izslēgt 118.pantā vārdus "vai ar nāves sodu".

 

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

 

"6. Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemēro­jamas šā likuma normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā ir noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts. Saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 37.pantu nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Nāves sodu – nošaušanu var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos. Nāves sods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm.

 

Ar 1999.gada 1.jūniju Latvijas Republika ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāves soda atcelšanu (apstiprināts ar 1999.gada 15.aprīļa likumu). 2000.gada 18.maijā pieņemti attiecīgi grozījumi KL, atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem.

 

2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk – Konvencijas 13.protokols), kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Latvijas Republika parakstīja minēto protokolu 2002.gada 5.maijā un šobrīd tas atrodas ratifikācijas stadijā.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izslēgt no KL soda veidu – nāves sods. Attiecīgi tiek paredzēti grozījumi KL 7., 36., 37., 56., 60. 61. un 62.pantā, izslēdzot norādes uz nāves sodu. Vienlaikus no KL 61.panta trešās daļas 4.punkta tiek izslēgti vārdi „vai amnestijas”, jo šobrīd brīvības atņemšanas iestādēs nav notiesāto, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu amnestijas kārtībā un atceļot nāves sodu šādas personas nākotnē vairs nebūs.

Tiek grozīta arī KL 118.panta sankcija, kas ir vienīgā, kurā paredzēta iespēja piespriest nāves sodu.

Likumprojekts paredz izslēgt no KL 61. un 62.panta norādes uz personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietās pašlaik vēl atrodas personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu uz mūžu, KL pārejas noteikumi tiek papildināti ar vēl vienu punktu, kas noteic, ka personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā likuma normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums. KL paredzētās normas attiecībā uz personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu un personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums, ir identisks.

 

 

3. Cita informācija

Konvencijas 13.protokola ratifikāciju atbalsta Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Tiesībsargs, Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Grozījumi izstrādāti Tieslietu ministrijā izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes Krimināltiesību katedras, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums 

Tiks aizsargātas indivīda tiesības uz dzīvību, kas ir cilvēka pamattiesības, kā miera, tā kara apstākļos. Ietekme uz noziedzības līmeni nav paredzama, jo jau šobrīd miera laikā nevienam nevar piespriest nāves sodu.

 

 

4. Ietekme uz vidi 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija 

Nav.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme  

Likumprojekts šo jomu neskar.

   1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija 

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt. 

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar šādiem likumprojektiem:

-         „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”;

-         „Grozījumi Apžēlošanas likumā”;

-         „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”;

-         „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”.

 

 

2. Cita informācija 

Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts paredz īstenot nacionālajā līmenī saistības, ko Latvija ir uzņēmusies Eiropas Padomes ietvaros, kā arī faktiski ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas standartus šajā jomā.

 

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Ratificējot Konvencijas 13.protokolu, Latvija ieviesīs stingrāku indivīda tiesības uz dzīvību un spīdzināšanas aizlieguma aizsardzību, ko garantē 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 3.pants. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izvērtējot nāves soda un spīdzināšanas jautājumus ir vairakkārt atzinusi, ka cilvēka izdošana vai izraidīšana uz valsti, kur viņam draud nāves sods ir spīdzināšanas aizlieguma pārkāpums. (Piemēram, lieta Soering v United Kingdom 11 EHRR 439).

 

 

  4. Atbilstības izvērtējums

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Zvērinātu Advokātu padome, Sabiedriskās politikas centrs „PROVIDUS”.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2008.gada 17.janvārī Tieslietu ministrija nodeva masu medijiem informāciju par sagatavoto likumprojektu un tā būtību.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

Nav.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

 

4. Cita informācija 

 Nav.

 

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                         G.Bērziņš

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Melnace

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

04.04.2008. 09:07

1023

R.Rācene

67036900, Ruta.Racene@tm.gov.lv