LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

21.05.2008. Nr.90/TA-523

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gatkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokola par nāves soda pilnīgu atcelšanu teksts angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā uz 4 lp.

4. Ministru kabineta 2008.gada 19.maija sēdes protokola
Nr.31 22.§ izraksts uz 1 lp.

5. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu

1.pants. 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk – Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Protokolā paredzēto saistību izpildi koordinē Tieslietu ministrija.

3.pants. Protokols stājas spēkā tā 7.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

„Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā ir noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts.

Ar 1999.gada 1.jūniju Latvijas Republika ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāves soda atcelšanu (apstiprināts ar 1999.gada 15.aprīļa likumu), kā arī 2000.gada 18.maijā pieņēma attiecīgus grozījumus Krimināllikumā, līdz ar to atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem.

2002.gada 5.maijā Viļņā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk – Konvencijas 13.protokols), kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Latvijas Republika parakstīja minēto protokolu 2002.gada 5.maijā.

Uz 2007.gada 14.novembri Konvencijas 13.protokolu ratificējušas 40 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Valstis, kas Konvencijas 13.protokolu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas ir Armēnija, Itālija, Latvija, Polija un Spānija. Azerbaidžāna un Krievijas Federācija protokolu nav pat parakstījušas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu” (turpmāk – likumprojekts) paredz pievienoties Konvencijas 13.protokolam.

Minētais protokols paredz, ka nāves sods ir jāatceļ; to nevar nevienam piespriest vai izpildīt, jo tiesības uz dzīvību ir viena no galvenajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām. Konvencijas 13.protokols tālāk nostiprina tiesības, ko paredz 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tas neparedz nekādu atrunu veikšanu.

Likumprojekts nodrošina cilvēku vienlīdzību kara un miera apstākļos, kā arī nodrošina cilvēka pamattiesību – tiesību uz dzīvību – garantiju. Ikvienas personas tiesības uz dzīvību ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība un nāves soda atcelšana ir būtiski svarīga šo tiesību aizsardzībai un visu cilvēku neatņemamās cieņas pilnīgai atzīšanai.

3. Cita informācija

Konvencijas 13.protokola ratifikāciju atbalsta Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Ģenerālprokuratūra, Tiesībsargs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā arī Latvijas Zvērinātu Advokātu padome.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiks aizsargātas indivīda tiesības uz dzīvību, kas ir cilvēka pamattiesības, kā miera, tā kara apstākļos. Ietekme uz noziedzības līmeni nav paredzama, jo jau šobrīd miera laikā nevienam nevar piespriest nāves sodu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar šādiem likumprojektiem:

- „Grozījumi Krimināllikumā”;

- „Grozījumi Apžēlošanas likumā”;

- „Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”;

- „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

2007.gada 27.septembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju par universālo moratoriju nāves sodam, kurā aicināja Eiropas Savienības Prezidentūru veicināt valstis ratificēt 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām otro papildus protokolu.

Šobrīd Eiropas Savienība aktīvi iestājas Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī lobējot iniciatīvu par nāves soda moratorija ieviešanu visā pasaulē.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Šobrīd Konvencijas 13.protokola ratificēšana visās dalībvalstīs ir viena no Eiropas Padomes darbības prioritātēm. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija starpvaldību darba grupās, kā arī Eiropas Padomes Ministru Komitejas līmenī par plāniem ratificēt Konvencijas 13. protokolu, kā arī par iespējamām grūtībām ratifikācijas procesā.

Konvencijas 13.protokola ratifikācijas gaitai lielu uzmanību pievērš arī Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja. Tā jau 1994.gada Rekomendācijā Nr.1246 (1994) norādīja, ka nāves sodam nav racionālā attaisnojuma ne miera, ne kara laikā. Savukārt 2006.gada Rekomendācijā Nr.1760 (2006) tā atzina Konvencijas 13.protokola ratifikācijas veicināšanu visās Eiropas Padomes dalībvalstīs par prioritāti, kā arī aicināja citu valstu starpā arī Latviju grozīt Krimināllikumu, lai izslēgtu normas, kas ļauj piemērot nāves sodu kara laikā. Visbeidzot 2007.gada Rezolūcijā Nr.1560 (2007) Parlamentārā Asambleja atkārtoja savu aicinājumu ieviest pilnīgu moratoriju nāves sodam, ar mērķi to pilnībā aizliegt, kā arī atkārtoja aicinājumu valstīm, kas to vēl nav izdarījušas, tai skaitā arī Latvijai, ratificēt Konvencijas 13.protokolu, kā arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām otro papildus protokolu.

Visbeidzot arī Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī pēdējā laikā ir aktivizējušās diskusijas par nāves soda pilnīgu atcelšanu, ar dažādiem pasākumiem veicinot ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām otro papildus protokola ratifikāciju.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Ratificējot Konvencijas 13.protokolu, Latvija ieviesīs stingrāku indivīda tiesības uz dzīvību un spīdzināšanas aizlieguma aizsardzību, ko garantē 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. un 3.pants. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izvērtējot nāves soda un spīdzināšanas jautājumus ir vairakkārt atzinusi, ka cilvēka izdošana vai izraidīšana uz valsti, kur viņam draud nāves sods ir spīdzināšanas aizlieguma pārkāpums. (Piemēram, lieta Soering v United Kingdom 11 EHRR 439).

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Zvērinātu Advokātu padome, Sabiedriskās politikas centrs „PROVIDUS”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2008.gada 17.janvārī Tieslietu ministrija nodeva masu medijiem informāciju par sagatavoto likumprojektu un tā būtību.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Jautājums par Konvencijas 13.protokola ratifikāciju izskatīts Tieslietu ministrijā izveidotajā Kriminālsodu politikas koncepcijas darba grupā (izveidota ar tieslietu ministra 2006.gada 11.novembra rīkojumu Nr.1-1/452) un guva tās atbalstu.

Konvencijas 13.protokola ratifikāciju atbalsta arī Latvijas Republikas Tiesībsargs.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	I.Gratkovska

18.02.2008. 09:07

1190

R.Rācene

67036900, Ruta.Racene@tm.gov.lv

Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par pilnīgu nāves soda atcelšanu

[Viļņa, 03.05.2002]

Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas šo protokolu,

būdamas pārliecinātas, ka ikvienas personas tiesības uz dzīvību ir demokrātiskas sabiedrības pamatvērtība un ka nāves soda atcelšana ir būtiski svarīga šo tiesību aizsardzībai un visu cilvēku neatņemamās cieņas pilnīgai atzīšanai;

vēlēdamās stiprināt tiesības uz dzīvību, kuras garantē Konvencija par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī (turpmāk tekstā “Konvencija”);

norādot, ka Konvencijas Protokols Nr. 6 Par nāves soda atcelšanu, kas parakstīts Strasbūrā 1983. gada 28. aprīlī, neparedz nāves soda atcelšanu attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti kara laikā vai nenovēršamu kara draudu gadījumā;

apņēmušās spert pēdējo soli, lai atceltu nāves sodu visos gadījumos,

ir vienojušās par sekojošo.

1. pants – Nāves soda atcelšana

Nāves sods ir atceļams. Nevienai personai nedrīkst piespriest vai izpildīt šādu sodu.

2. pants – Atkāpju aizliegums

Atkāpes no šā Protokola noteikumiem, pamatojoties uz Konvencijas 15. pantu, nav pieļaujamas.

3. pants – Atrunu aizliegums

Attiecībā uz šā Protokola noteikumiem nav pieļaujamas atrunas, pamatojoties uz Konvencijas 57. pantu.

4. pants – Teritoriālais piemērojums

1. Ikviena valsts ir tiesīga, parakstot šo Protokolu vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, norādīt vienu vai vairākas teritorijas, uz kurām attiecas šis Protokols.

2. Ikviena valsts ir tiesīga jebkurā vēlākā dienā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, paplašināt šā Protokola piemērojumu, attiecinot to uz ikvienu deklarācijā norādītu teritoriju. Attiecībā uz šādām teritorijām Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Ikvienu deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar abiem iepriekšējiem punktiem, var attiecībā uz ikvienu deklarācijā norādītu teritoriju atsaukt vai grozīt, iesniedzot ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukšana vai grozīšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

5. pants – Saistība ar Konvenciju

Konvencijas dalībvalstu savstarpējās attiecībās šā Protokola 1. līdz 4. pantu uzskata par Konvencijas papildu pantiem, un attiecīgi piemēro visus Konvencijas pantus.

6. pants – Parakstīšana un ratifikācija

Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas parakstījušas Konvenciju. To jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Eiropas Padomes dalībvalstis nav tiesīgas ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Protokolu, iepriekš vai vienlaikus neratificējot Konvenciju. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

7. pants – Stāšanās spēkā

1. Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam no dienas, kad desmit Eiropas Padomes dalībvalstis ir atzinušas, ka Protokols ir tām saistošs, kā noteikts 6. pantā.

2. Attiecībā uz ikvienu dalībvalsti, kas pēc tam atzīst, ka šis Protokols ir tai saistošs, Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam no dienas, kad deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

8. pants – Depozitārija funkcijas

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē visas Eiropas Padomes dalībvalstis par:

a ikvienu parakstīšanu;

b ikvienu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanu;

c ikvienu šā Protokola spēkā stāšanās dienu, kā noteikts 4. un 7. pantā;

d ikvienu citu darbību, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Protokolu.

Sastādīts [Viļņā], [2002.gada 3.maijā], angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.

Protocol No. 13 to the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, concerning the abolition of the death penalty in all circumstances

Vilnius, 3.V.2002

The member States of the Council of Europe signatory hereto,

Convinced that everyone’s right to life is a basic value in a democratic society and that the abolition of the death penalty is essential for the protection of this right and for the full recognition of the inherent dignity of all human beings;

Wishing to strengthen the protection of the right to life guaranteed by the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms signed at Rome on 4 November 1950 (hereinafter referred to as "the Convention");

Noting that Protocol No. 6 to the Convention, concerning the Abolition of the Death Penalty, signed at Strasbourg on 28 April 1983, does not exclude the death penalty in respect of acts committed in time of war or of imminent threat of war;

Being resolved to take the final step in order to abolish the death penalty in all circumstances,

Have agreed as follows:

Article 1 – Abolition of the death penalty

The death penalty shall be abolished. No one shall be condemned to such penalty or executed.

Article 2 – Prohibition of derogations

No derogation from the provisions of this Protocol shall be made under Article 15 of the Convention.

Article 3 – Prohibition of reservations

No reservation may be made under Article 57 of the Convention in respect of the provisions of this Protocol.

Article 4 – Territorial application

1 Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or approval, specify the territory or territories to which this Protocol shall apply.

2 Any State may at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Protocol to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3 Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn or modified by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal or modification shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 5 – Relationship to the Convention

As between the States Parties the provisions of Articles 1 to 4 of this Protocol shall be regarded as additional articles to the Convention, and all the provisions of the Convention shall apply accordingly.

Article 6 – Signature and ratification

This Protocol shall be open for signature by member States of the Council of Europe which have signed the Convention. It is subject to ratification, acceptance or approval. A member State of the Council of Europe may not ratify, accept or approve this Protocol without previously or simultaneously ratifying the Convention. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 7 – Entry into force

1 This Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which ten member States of the Council of Europe have expressed their consent to be bound by the Protocol in accordance with the provisions of Article 6.

2 In respect of any member State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Protocol shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 8 – Depositary functions

The Secretary General of the Council of Europe shall notify all the member States of the Council of Europe of:

a any signature;

b the deposit of any instrument of ratification, acceptance or approval;

c any date of entry into force of this Protocol in accordance with Articles 4 and 7;

d any other act, notification or communication relating to this Protocol.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.

Done at Vilnius, this 3rd day of May 2002, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe.