LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

19.05.2008. Nr.90/TA-1351

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baranovska 67021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 12 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 13.maija sēdes protokola
Nr.30 18.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā, 15.panta pirmajā daļā un 16.panta otrajā daļā skaitli un vārdu "15.diena" (attiecīgā locījumā) ar skaitli un vārdu "11.diena" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 36.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "14 kalendārajām dienām" ar skaitli un vārdiem "10 kalendāra dienām".

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Darba ņēmējam, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu ir radušās līdz 2008.gada 31.decembrim un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2009.gada 1.janvāra, slimības naudu par pārejošas darbnespējas perioda 11. līdz 14.kalendāra dienu turpina izmaksāt darba devējs."

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Labklājības ministre

I.Purne

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

Ministru kabineta 06.05.2008. sēdē, izskatot jautājumu „Par iespējamiem grozījumiem slimības lapu apmaksas sistēmā”, Labklājības ministrijai tika uzdots līdz 10.05.2008. sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 13.05.2008. sēdē attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz saīsināt darba devēja apmaksājamo darba ņēmēja pārejošas darbnespējas periodu no 14 kalendāra dienām līdz 10 kalendāra dienām.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.pants nosaka, ka darba devēja pienākums ir darba ņēmējam, kuram darba periodā ir iestājusies ar darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darbnespēja, izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu: ne mazāk kā 75 % apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par otro un trešo darbnespējas kalendāra dienu un ne mazāk kā 80 % apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no ceturtās līdz četrpadsmitajai darbnespējas kalendāra dienai.

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13.pants nosaka, ka par laika periodu no darbnespējas 15.dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, piešķir un izmaksā slimības pabalstu. To piešķir 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Darba devēja izmaksājamās slimības naudas izmaksas perioda noteikšanas mērķis ir stimulēt darba devēju rūpēties par savu darba ņēmēju veselību, nodrošinot viņiem drošus darba apstākļus, veicinot preventīvo pasākumu ieviešanu veselības saglabāšanas jomā u.c.

Tāpat kā darba algas, arī darba devēja izmaksājamās slimības naudas summas gadu no gada pieaug. Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtajām ziņām, darba devēji 2007.gadā darbnespējas lapu A apmaksai (t.i. slimības naudas izmaksai) iztērēja aptuveni 40 milj. Ls, 2006.gadā šis rādītājs bija 26,64 milj. Ls, bet 2005.gadā – 20,34 milj. Ls. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, darbnespējas lapu A apmaksas summa (bruto) kopš 2004.gada vidēji gadā pieaug par aptuveni 27,3%, bet kopš 2001.gada līdz 2007.gadam tā ir pieaugusi par 317,1%.

Taču jāatzīmē, ka no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta slimības pabalstu izmaksai izlietotās naudas summas ik gadu palielinās vēl straujāk nekā darba devēja izmaksājamās slimības naudas summas – slimības pabalstu izmaksu summa kopš 2004.gada vidēji gadā pieaug par aptuveni 27,8%, bet kopš 2001.gada līdz 2007.gadam tā ir pieaugusi par 382,2% (ja 2001.gadā slimības pabalstu vispārējā gadījumā izmaksai izlietoja 9,31 milj. Ls, tad 2007.gadā - jau 45,12 milj. Ls).

Kā arī jāatzīmē, ka pašreizējā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir rēķināta uz to, ka darba devējs savam darba ņēmējam slimības naudu izmaksā līdz pārejošas darbnespējas perioda 14.kalendāra dienai. Ieviešot darba devēja apmaksājamo pārejošas darbnespējas periodu, sākot no 01.01.1997., tika samazināta sociālā nodokļa likme darba devējam no 38% uz 37% (28% maksāja darba devējs, 9% - darbinieks), kuras samazināšana ir konsekventi turpinā jusies arī turpmākajos gados un pašreiz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme vispārējā gadījumā sastāda 33,09% (24,09% maksā darba devējs, 9% - darba ņēmējs), tika atcelti paaugstinātā sociālā nodokļa tarifi par darbiniekiem, kuri nodarbināti smagos un kaitīgos apstākļos, kā arī tika veikti citi darba devējus atbalstoši pasākumi.

3. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” sagatavošanas mērķis ir saīsināt likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikto darba devēja izmaksājamās slimības naudas izmaksas periodu.

Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” paredz noteikt, ka, sākot ar 2009.gada 1.janvāri:

1) darba devējs darba ņēmēja pārejošas darbnespējas gadījumā slimības naudu izmaksā par laika periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām;

2) slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas 11.kalendāra dienas.

4. Cita informācija

Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar likumu „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteiktais slimības naudas izmaksas periods ir vissvarīgākais Latvijas normatīvajos aktos noteiktais ekonomiskais stimuls, kas veicina uzņēmumus investēt darba apstākļu uzlabošanā un darba aizsardzības nodrošināšanā. Samazinot darbnespējas dienu skaitu, kas jāapmaksā darba devējam, šis motivējošais faktors zūd vai mazinās, īpaši to darba devēju vidū, kas rēķina tikai tūlītējos finansiālos izdevumus vai ieguvumus, neanalizējot situāciju ilgtermiņā. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2006.gada pētījuma rezultāti parādīja, ka darba apstākļi Latvijā ir sliktāki kā vidēji Eiropas Savienībā – 64,2% Latvijas strādājošo atzīmējuši, ka darba apstākļi ietekmē viņu veselību, turpretī Eiropas Savienības valstīs strādājošie atbildējuši, ka darba apstākļi ietekmē viņu veselību tikai 35,4% gadījumu. Vērtējot visu darba devēju aptaujas rezultātus, jāsecina, ka darba vides risku novērtēšana nenotiek vairāk kā pusē (54,8%) Latvijas uzņēmumu, bet 75% uzņēmumu darba vides riska novērtējums nav veikts vispār vai ir veikts daļēji. No tiem darba devējiem, kuri veikuši darba vides riska novērtējumu pilnībā vai daļēji (44% no visiem darba devējiem), aptuveni puse nebija sastādījusi preventīvo pasākumu plānu risku novēršanai vai samazināšanai, kas liecina par formālu pieeju risku novērtēšanas dokumentu izstrādē. Tādējādi tikai aptuveni viena ceturtā daļa darba devēju šobrīd ievēro darba aizsardzības normatīvo aktu pamatprasības, kas nevar tikt uzskatīts par apmierinošu līmeni, un, ņemot vērā to, ka darba vides riska novērtējums ar sekojošiem riska novēršanas pasākumiem ir galvenais līdzeklis nodarbināto drošības un veselības nodrošināšanai darbā, nodarbināto saslimstības samazināšanai, kā arī nelaimes gadījumu preventīvai novēršanai, tad šāda statistika liecina par nopietnām problēmām Latvijas uzņēmumos attiecībā uz darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu. Bez tam Latvija pašlaik ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojā gājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem, tāpēc jebkurš pasākums, kas būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem (un darba devēja apmaksājamo pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana tāds ir) būtu rūpīgi izvērtējams.

Tiek mazināta arī valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāte ilgtermiņā. Zema dzimstība un vidējā mūža ilguma palielināšanās pašreiz veicina Latvijas sabiedrības novecošanos, kā rezultātā valsts sociālās apdrošināšanas sistēma nonāks hroniska un arvien pieaugoša budžeta deficīta situācijā. Līdz ar to ir nepieciešama savlaicīga sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrāšana, lai kompensētu svārstības darbspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē ar pensionāriem un nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Šāda pasākuma ieviešanas rezultātā būs nepieciešami papildu izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta gan īstermiņā, gan ilgtermiņā (ar lielu varbūtību - nepieciešamība palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi). Izmantojot Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeli, izvērtēta slimības naudas izmaksas perioda saīsināšanas līdz 10 kalendāra dienām ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas budžetu ilgtermiņā. Ja minētā perioda saīsināšanu līdz 10 kalendāra dienām (un attiecīgi slimības pabalsta izmaksas perioda pagarināšanu par 4 kalendāra dienām) ievieš esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros, tiek prognozēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžets deficīta situācijā nonāks 3 gadus ātrāk (nevis 2042.gadā kā patlaban tiek prognozēts, bet jau 2039.gadā).

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme:

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Nav attiecināms.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2008

Turpmākie trīs gadi

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

speciālais budžets

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 387 466,1 tūkst.Ls

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

speciālais budžets

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts speciālā budžeta izdevumi ir 1 133 862,7 tūkst.Ls, t.sk., slimības pabalstiem no invaliditātes, maternitātes un slimību speciālā budžeta– 59 976,1 tūkst.Ls.

+5 694, 2

+7 374,1

+9 456,2

3. Finansiālā ietekme:

speciālais budžets

–5 694, 2

–7 374,1

–9 456,2

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Nav attiecināms.

5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1) netiek ņemts vērā slimības pabalstu gadījumu skaits, kur darbnespējas lapas izsniegtas sakarā ar slima bērna kopšanu un sakarā ar arodslimību;

2) pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) prognozēm slimības pabalstu gadījumu skaits 2009.gadā, kad VSAA atmaksās darbnespējas lapas sākot ar 11.dienu, ir 110 821, 2010.gadā – 128 552, 2011.gadā – 149 120;

3) plānotais vidējais slimības pabalsta apmērs dienā 2009.gadā ir 12,30 Ls, 2010.gadā– 13,85 Ls, 2011.gadā– 15,41 Ls.

Papildus izdevumi gadā pabalstiem:

2009.gads: 110 821 x 12,30 x 4 dienas = 5 452 393 Ls

2010.gads: 128 552 x 13,85 x 4 dienas = 7 121 781 Ls

2011.gads: 149 120 x 15,41 x 4 dienas = 9 191 757 Ls

Administrēšanas izdevumi.

	Papildu finansējums 2009.gadam
	inspektors	citi izdevumi	Izdevumi kopā
štata vienības ar papildu slodzi	100
Atlīdzība	176 456		176 456
piemaksas (mēnesim), Ls *	119
apdrošināšanas obligātās iemaksas (mēnesim), Ls	29
sociālās garantijas
apmācība
Pasta pakalpojumi		65 384	65 384
Izmaiņas programmatūrā			0

Izdevumi kopā			241 840

Tiek prognozēts, ka administrēšanas izdevumi 2010..gadā būs 252 302 Ls, 2011.gadā – 264 437Ls.

Papildus nepieciešamais finansējums kopā:

2009.gads: 5 452 393+ 241 840 = 5 694 233 Ls

2010.gads: 7 121 781 + 252 302 = 7 374 083 Ls

2011.gads: 9 191 757 + 264 437 = 9 456 194 Ls

6. Cita informācija

Labklājības ministrijai papildu nepieciešamais finansējums slimības pabalstiem un administrēšanas izdevumiem 2009.gadā un turpmākajiem gadiem iekļaujams valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta bāzes projektā atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam”.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība””. Noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikt darbnespējas lapas A un darbnespējas lapas B izsniegšanas ilgumu. Ministru kabineta noteikumu normām attiecībā uz darbnespējas lapu izsniegšanas jauno kārtību jāstājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Minēto noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2008.gada 1.decembrim.

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms.

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav attiecināms.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

Nav attiecināms.

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzētie grozījumi tika izskatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 30.04.2008. sēdē, izskatot „Konceptuālos priekšlikumus par darba devēja apmaksājamā darba ņēmēja pārejošas darbnespējas perioda saīsināšanu”, kuros bija ietverti pieci risinājuma varianti. Šos konceptuālos priekšlikumus izstrādāja Labkl ājības ministrijā izveidotā darba grupa, kurā bija iekļauti Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvji.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nacionālās trīspusējās sadarbības padome atbalsta (bez iebildumiem un priekšlikumiem) „Konceptuālos priekšlikumus par darba devēja apmaksājamā darba ņēmēja pārejošas darbnespējas perioda saīsināšanu” ietverto pirmo risinājuma variantu, kas atbilst likumprojektā „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” noteiktajam.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Par darba devēja apmaksājamā darba ņēmēja pārejošas darbnespējas perioda saīsināšanu ir diskutēts ar plašsaziņas līdzekļu (prese, radio, internets) starpniecību.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

Nav attiecināms.

5. Cita informācija

Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Slimības pabalsta administrēšanu (piešķiršanu un izmaksu) tāpat kā līdz šim nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts vai pašvaldības institūcijas nav nepieciešams. Taču tā ir papildus slodze Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas prasa ievērojamu ieguldījumu šā pasākuma administrēšanā.

Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nepieciešami četri mēneši pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), bezmaksas datu bāze www.likumi.lv, sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 38.pantā noteiktajā kārtībā. Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Strīdi par likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā, t.i. Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmums kā administratīvais akts pārsūdzams vispārējā administratīvā procesa kārtībā, personai iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

4. Cita informācija

Nav attiecināms.

Labklājības ministre I.Purne

10.05.2008 15:03

2347

I.Baranovska

7021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv

K.Zirnīte

7021562, Kristine.Zirnite@lm.gov.lv

Valsts sekretāra p.i.

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

L.Grafa

E.Korčagins

Z.Uzuliņa

I.Baranovska