2008

 

 

 

 

 

 

 

 

2008. gada 8.maijs

 Nr. 8/4 – 2 - ___ - (9/08)

                                                                                          

                                                                                      LR 9. Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.””

 

Pielikumā:

     1. Projekts uz 2 lapām.

     2. Anotācija uz 1 lapas.

 

 

 

 

 

LR 9.Saeimas deputāti:

 

     1.____________________ /A.Golubovs/

 

     2. ____________________ /J.Urbanovičs/

 

     3.____________________ /A.Rubiks/

 

     4. ____________________ /S.Fjodorovs/

 

     5.____________________ /I.Ribakovs/

 

 

 

 

 Projekts

 

 

Grozījumi likumā

"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

 

 

Izdarīt likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 7. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

“Priekšsēdētāja un padomes locekļu algu nosaka Ministru kabinets.”

 

2. Papildināt 7. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

“”(7) Lai sekmētu Komisijas sabiedriskās padomes darbību un aizstāvētu lietotāju intereses, tiek izveidota konsultatīvā sabiedriskā padome””.

           

3. Izslēgt no 30. panta otrās daļas vārdus:

     

“un tiek ieskaitīta Komisijas kontā Valsts kasē. Iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās     

nozarēs izmantojama vienīgi Komisijas darbības nodrošināšanai".

 

4. Izslēgt no 30. panta trešās daļas vārdus:

  “ Tā izmantojama vienīgi Komisijas darbības nodrošināšanai

 

5. Izteikt 46. pantu šādā redakcijā:

 

"46.pants. Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku atalgojums

  

Ministru Kabinets nosaka priekšsēdētāja un padomes locekļu algu, kā arī 

izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu.”

 

6. Papildināt likumu ar jauniem 48. un 49 pantiem šādā redakcijā:

 

“48.pants. Komisijas Konsultatīvās sabiedriskās padomes uzdevumi

 

Lai sekmētu Komisijas padomes darbību un aizstāvētu lietotāju intereses, tiek izveidota Konsultatīvā sabiedriskā padome, kurai ir šādi uzdevumi:

1) koordinēt valsts un citu institūciju darbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus regulatora padomei šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un izsniegt ieteikumus par tarifu grozījumiem.

 

“49. pants. Konsultatīvās sabiedriskās padomes sastāvs

 

(1). Konsultatīvās sabiedriskās padomes sastāvā norīko pa vienam pārstāvim:

            a) ekonomikas ministrs,

            b) finanšu ministrs,

            c) satiksmes ministrs,

            d) reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs,

            e) Latvijas Bankas prezidents,

            f) Latvenergo prezidents””

 

 

Anotācija

likumprojektam

Grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

 

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

 

Likumā (VI daļa. Regulatoru darbības finansēšana) paredz, ka regulatora uzturēšana tiek īstenota uz valsts nodevas iemaksāšanas rēķina. Iemaksātā valsts nodeva izmantojama vienīgi komisijas darbības nodrošināšanai. Savukārt, valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu ir atkarīgas tikai no regulējamas nozares neto apgrozījuma un nevar pārsniegt valsts regulējamajās nozarēs 0,2%, bet pašvaldību regulējamās nozarēs 0,4% no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā.

Visi šie līdzekļi nonāk pilnīgā Regulatora lietošanā, neatkarīgi no tā darbības tarifu saglabāšanā iepriekšējā līmenī vai to samazināšanas.

Tieši otrādi, Regulators nav ieinteresēts tarifu samazināšanā, tā kā tas veicinās apgrozījuma neto samazināšanos, un tas nozīmē, ka samazināsies līdzekļi tā uzturēšanai. Līdzekļu noteikšanu Regulatora uzturēšanai, tiek piedāvāts nodots Ministru kabinetam, pārē jos līdzekļus ieskaitīt budžetā.

Lai sekmētu patērētāju interešu aizstāvību, tiek piedāvāts izveidot Konsultatīvo sabiedrisko padomi, kurā iekļaut pa vienam pārstāvim no Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes, Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Latvijas bankas un Latvenergo.

 

II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Apstākļu rādīšana inflācijas līmeņa samazināšanai un patēriņa cenu ierobežošanai, izslēdzot regulatora materiālo ieinteresētību administratīvi regulējamo tarifu paaugstināšanā. Papildus līdzekļu iegūšana budžetā, kam ekonomijas režīmā, ko pasludināja valdība, apstākļos nav mazsvarīga loma.