LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

07.05.2008. Nr.90/TA-2454 (2007)

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, sanita.mertena@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 2 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa sēdes protokola Nr.21 37.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Stafecka 67082931

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 201.³⁴ pantu šādā redakcijā:

"201.³⁴ pants. Zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstu neatveidošana valsts valodā vai atveidošana līdztekus valsts valodai arī svešvalodā

Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu neatveidošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šos tekstus atveidot valsts valodā, vai atveidošanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts paredz šīs informācijas atveidošanu tikai valsts valodā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem."

2. 201.³⁵ pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Par Latvijā ražoto preču etiķetēs, cenu rādītājos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera sniegtās informācijas neveidošanu valsts valodā, ja šī produkcija vai preces nav paredzētas eksportam, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem."

3. Papildināt kodeksu ar 201.³⁷ pantu šādā redakcijā:

"201.³⁷ pants. Nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšana

Par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu darbinieku vai pašnodarbināto personu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem vai darba pienākumos ietilpst valsts noteiktās lietvedības kārtošana, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai pašnodarbinātajai personai no divdesmit pieciem līdz simt latiem."

4. 236.³pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "201.³⁶" ar skaitli "201.³⁷";

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus "naudas sodu" ar vārdiem "brīdinājumu un naudas sodu".

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējā situācija valsts valodas lietošanas jomā uzrāda vairākas nepilnības spēkā esošajā normatīvajā regulējumā. Tā rezultātā praksē sāk ieviesties tendences, kas ne tikai neveicina valsts valodas nostiprināšanos sabiedrībā, bet pat sekmē divvalodības attīstību. Tas ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 4.panta būtībai.

Piemēram, valsts un pašvaldības iestādes ar bukletu, vienlapju, plakātu un citu iespiedmateriālu palīdzību nereti sniedz informāciju (piemēram, par komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību) līdzās valsts valodai arī svešvalodā gadījumos, kas nav paredzēti kā izņēmumi Valsts valodas likuma 21.panta pirmajā daļā un attiecīgajos Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 „Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” punktos. Par Valsts valodas likuma 21.panta pirmās daļas un minēto Ministru kabineta noteikumu normu pārkāpumu administratīvais sods līdz šim nebija paredzēts. Līdzīga ir situācija arī ar Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.286 „Noteikumi par svešvalodu lietošanu zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstā” pārkāpumiem, kad svešvalodas tiek lietotas gadījumos, ko šie noteikumi neparedz.

Privātajā sfērā daudzi darba devēji nepilda arī Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 „Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” 5. un 6.punkta prasības, kas paredz noteikt konkrētu nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi saviem darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšanai nepieciešama saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 17.panta pirmā daļa un 20.panta trešā daļa preču ražotājiem un pārdevējiem uzliek par pienākumu nodrošināt preču marķējumā ietvertās informācijas sniegšanu patērētājam, ievērojot normatīvos aktus, kas reglamentē valsts valodas lietošanu. Pašlaik nav noteikta administratīvā atbildība par preču realizēšanu vairumtirdznie cībā, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā. Tas neļauj administratīvi vērsties pret šādu pārkāpumu izraisītājiem, respektīvi, novērst attiecīgo pārkāpumu cēloņus. Daudzos gadījumos, pat ja minētās informācijas tulkojums ir nodrošināts, tas ir nepilnīgs, neprecīzs un nelīdzvērtīgs arī formas ziņā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 201.³⁵ panta ceturtā daļa paredz atbildību par importēto preču realizēšanu, nenodrošinot minētās informācijas tulkojumu valsts valodā, taču praksē nereti ir gadījumi, kad šī informācija netiek nodrošināta arī Latvijā ražotajām precēm.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts, nosakot vai precizējot atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, novērsīs nepilnības, kas traucē valsts valodas lietojuma nostiprināšanai sabiedrībā.

Likumprojekts paredz:

- noteikt atbildību par administratīvo pārkāpumu gadījumos, kad pretēji normatīvo aktu prasībām svešvalodā tiek atveidoti zīmogu, spiedogu un veidlapu teksti (1.pants);

- precizēt Latvijā ražoto preču ražotāju, izplatītāju un realizētāju atbildību par šo preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās patērētājiem paredzētas informācijas nesniegšanu valsts valodā, kā arī Latvijā ražoto un importēto preču izplatītāju un realizētāju atbildību par patērētājiem paredzētās informācijas tulkojuma nodrošināšanu valsts valodā, paaugstinot soda sankcijas maksimālo apjomu (no piecdesmit līdz simt latiem) par patērētājiem paredzētās informācijas nesniegšanu valsts valodā, ņemot vērā šāda veida administratīvā pārkāpuma izraisīto seku sabiedrisko nozīmību un samērojot to ar citās attiecīgā LAPK panta daļās paredzēto soda sankciju (2.pants);

- noteikt darba devēju un pašnodarbināto personu atbildību par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem vai darba pienākumos ietilpst lietvedības kārtošana (3.pants); un pilnvarot Valsts valodas centru izskatīt attiecīgo administratīvo pārkāpumu lietas(4.p.);

Likumprojekts papildus paredz iespēju par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem atbildīgajām personām kā soda sankciju piemērot arī brīdinājumu (2.pants), kā arī atbilstoši precizē Valsts valodas centra amatpersonu kompetenci, paredzot, ka brīdinājumu kā administratīvo sodu var piemērot Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori (4.pants).

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

6,5

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

6,5

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Prognozējamie papildu ieņēmumi no uzliktajiem naudas sodiem par jauna veida administratīvajiem pārkāpumiem (ik gadu):

25 sodi x Ls 40 (vidējais sankcijas apmērs; LAPK 201.³⁴ p. 1.d.) = Ls 1000;

50 sodi x Ls 50 (vidējais sankcijas apmērs; LAPK 201.³⁵ p. 7.d.) = Ls 2500;

30 sodi x Ls 50 (vidējais sankcijas apmērs; LAPK 201.³⁵ p. 4.d.) = Ls 1500;

30 sodi x Ls 50 (vidējais sankcijas apmērs; LAPK 201.³⁷ p.) = Ls 1500

Kopā: Ls 6500

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Nav

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas.

5. Cita informācija

Anotācija sagatavota sadarbībā ar Valsts valodas centru un Latvijas Republikas Saeimas apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK frakcijas speciālistiem.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas institūcijas netiek radītas un esošo institūciju funkcijas netiek paplašinātas. Likuma izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās Valsts valodas centrs.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts oficiālajos laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” un „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un tiesību aktu portālā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 23.nodaļā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts valodas centra amatpersonu pieņemtos lēmumus persona var apstrīdēt Valsts valodas centra direktoram, bet viņa lēmumu – pārsūdzēt tiesā. Savukārt Valsts valodas centra direktora pieņemtos lēmumus persona var apstrīdēt Tieslietu ministrijā, bet tās lēmumu – pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija

Nav

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

S.Mertena

23.04.2008. 10:17

1244

Pizāne

67036907, Ruta.Pizane@tm.gov.lv