LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Rīgā

22.04.2008. Nr.90/TA-3151

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu
"Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Meijere 67036782, una.meijere@tm.gov.lv).

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 6 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa sēdes protokola Nr.25 5.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

Ministru prezidents I.Godmanis

Truhņēviča 67082940

Likumprojekts

Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā

Izdarīt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) publiska vieta – šā likuma izpratnē ir jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata;".

2. Papildināt 5.panta pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem "kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot" ar vārdiem "ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma".

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.";

papildināt sesto daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

"Civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas pasākuma organizators iesniedz ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma. Ja pasākuma organizators noteiktajā laikā neiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, pašvaldība neizsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai."

4. Papildināt 10.pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja publiska pasākuma vienīgais organizators ir valsts vai pašvaldības iestāde, tā ir tiesīga neievērot šā panta otrās daļas 8.punkta prasības. Valsts un pašvaldību iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām."

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

No 2005. gada 20. jūlija publisku izklaides un svētku pasākumu drošības prasības regulē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums (turpmāk – Pasākumu likums).

Pasākumu likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Taču Pasākumu likumā nav skaidrots publiskas vietas jēdziens. Dažādos Latvijas likumos ir ietverti dažādi publiskas vietas jēdziena skaidrojumi, līdz ar to nav saprotams, kurš termina „publiska vieta” skaidrojums ir ņemams vērā, piemērojot Pasākumu likumu. Lai nodrošinātu vienveidīgu minētā termina izpratni, piemērojot Pasākumu likumu, nepieciešams ietvert Pasākumu likumā termina „publiska vieta” skaidrojumu, kas jau tiek lietots kādā no spēkā esošajiem likumiem un pietiekami precīzi atspoguļo publiskas vietas jēdziena saturu. Pasākumu likumam vispiemērotākais termina „publiska vieta” skaidrojums ir ietverts Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 4. punktā.

Pasākumu likuma 7. panta pirmā daļa paredz, ka pašvaldība izskata iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu 10 dienu laikā, neatkarīgi no tā, cik dienas pirms attiecīgā publiskā pasākuma norises sākuma ir iesniegts iesniegums. Saskaņā ar Pasākumu likumu iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu var tikt iesniegts pašvaldībā arī dažas minūtes pirms pasākuma norises sākuma un arī šādā gadījumā pašvaldība nevar atteikt iesnieguma izskatīšanu.

Saskaņā ar Pasākumu likuma 10. panta otrās daļas 8. punktu ir jāapdrošina visi pasākumi, kas atbilst publiska pasākuma jēdzienam.

Publisku izklaides un svētku pasākumu apdrošināšanas mērķis ir nodrošināt to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Ņemot vērā to, ka valsts un pašvaldību institūcija vienmēr spēs segt zaudējumus, jo tām ir valsts budžeta finansējums, nepieciešams noteikt izņēmumu no vispārējā nosacījuma, ka valsts un pašvaldības iestāde, izvērtējot drošības traucējumu risku ir tiesīga izvērtēt pasākuma apdrošināšanas nepieciešamību, ja valsts un pašvaldības iestāde ir vienīgais publisku izklaides un svētku pasākumu organizētājs.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz:

1) papildināt Pasākumu likumā lietoto terminu skaidrojumu ar termina „publiska vieta” skaidrojumu;

2) noteikt, ka iesniegums par publiska pasākuma rīkošanu jāiesniedz pašvaldībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā pasākuma norises sākuma;

3) konkretizēt brīdi (iesnieguma iesniegšanas brīdis), no kura skaitāms iesnieguma izskatīšanas termiņš;

4) noteikt termiņu, līdz kuram publiska pasākuma organizators iesniedz pašvaldībā civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas – divas dienas pirms plānotā pasākuma norises sākuma. Kā arī konkretizē likumprojektu, norādot sekas, ja civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošas dokumentu kopijas pasākuma organizators neiesniedz vismaz divas dienas pirms plānotā pasākuma norises dienas.

5) noteikt valsts vai pašvaldības iestādei, ja tā ir vienīgais publiska pasākuma organizators, tiesības izvēlēties apdrošināt tās organizēto publisko pasākumu vai neapdrošināt to. Valsts un pašvaldību iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts dos iespēju pašvaldībām pašām izvērtēt tās rīkoto pasākumu drošības risku un izvēlēties starp tās rīkoto pasākumu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu vai neapdrošināšanu. Taču valsts un pašvaldību iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām.

Termiņa noteikšana iesnieguma iesniegšanai veicinās savlaicīgu iesnieguma izskatīšanu no pašvaldības puses, kas atvieglos pasākuma organizētājam pasākuma norises atbilstības likuma prasībām nodrošināšanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Termiņa noteikšana iesnieguma iesniegšanai nodrošinās iespēju pašvaldībai rūpīgi un kvalitatīvi izvērtēt iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, tādējādi nodrošinot pēc iespējas drošāku publisko pasākumu norisi.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

2011

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Citos normatīvajos aktos grozījumi nav jāizdara.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības un biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse”

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” neatbalsta darba grupas vairākuma viedokli, ka nav iespējams detalizēti norobežot likumprojektā tos privātpersonu organizētos publiskos pasākumus, kam ir niecīgs drošības traucējumu risks. Pēc minētās biedrības pārstāvju domām pašreizējā likumā paredzētā kārtība uzliek daudzām privātpersonām, kas organizē publiskus pasākumus, nesamērīgu pienākumu apdrošināt pasākumu, kam nav drošības traucējumu riska.

Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta likumprojekta 4. pantā ietverto grozījumu, kas paredz tiesības pašvaldībām pašām izvēlēties, apdrošināt tās rīkotos publisko pasākumus vai neapdrošināt.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav notikuši.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojektā paredzēto normu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas Ministru kabinetā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 7.panta piekto daļu, ja pašvaldība neizsniedz atļauju plānotā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	S. Mertena

07.04.2008. 9:36

1245

Meijere,

7036782, una.meijere@tm.gov.lv