(dok.nr.2319)

Nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam (50)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “republikas pilsēta” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “valsts nozīmes pilsēta” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

Neatbalstīts

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

2.pants. Valsts pārvaldes institūciju darbība administratīvajās teritorijās

Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

2. panta tekstu izteikt šādi: „Valsts pārvaldes iestāžu un institūciju, kā arī tiesību aizsardzības iestāžu darbības teritorijas atbilst administratīvajām teritorijām.”

Neatbalstīts

2.pants. Valsts pārvaldes institūciju darbība administratīvajās teritorijās

Valsts pārvaldes institūciju darbību administratīvajās teritorijās regulē citi normatīvie akti.

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiāli priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai, un kurai normatīvos aktos noteiktā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotas vietas statuss.

3. panta tekstu izteikt šādi: „Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā ir vismaz viena apdzīvošanai piemērota ēka, kurā ir deklarēta vismaz vienas personas dzīvesvieta.”

Izslēgt no likumprojekta 3.panta vārdu „pastāvīgi”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, kurā ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.

Likums nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šo jautājumu jomā.

6.

4. panta tekstu izteikt šādi: „Likums nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, robežu grozīšanas, likvidēšanas un administratīvā centra noteikšanas kārtību, kā arī apdzīvoto vietu klasifikācijas un uzskaites kārtību.”

Aizstāt 4.pantā vārdus “šo jautājumu jomā” ar vārdiem “šajos jautājumos”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Likums nosaka administratīvo teritoriju izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

II nodaļa

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;

2) republikas pilsētās;

3) Novados.

II nodaļa

Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) apriņķos;

2) republikas pilsētās;

3) novados.

(1) Apriņķa administratīvajā teritorijā ieskaita teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

(2) Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima ar likumu.

(3) Grozot apriņķa administratīvo teritoriju robežas vai nosakot jaunu apriņķa administratīvo centru likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(4) Apriņķu administratīvās teritorijas groza un jaunus apriņķu administratīvos centrus nosaka Saeima pamatojoties ieinteresēto pašvaldību lēmumiem un Ministru kabineta atzinumu.”

Neatbalstīts

(1) Apriņķa administratīvajā teritorijā iekļauj teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās dzīvo ne mazāk kā 200 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

(2) Apriņķa administratīvajā teritorijā ietilpstošās novadu un republikas pilsētu administratīvās teritorijas, kā arī apriņķa administratīvo centru nosaka Saeima ar likumu.

(3) Grozot apriņķa administratīvās teritorijas robežas vai nosakot jaunu apriņķa administratīvo centru, likumprojektam pievieno Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

7.pants. Republikas pilsētu administratīvās teritorijas

(1) Republikas pilsētas nosaka Ministru kabinets.

(2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt republikas pilsētu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.

(3) Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(4) Atsevišķos gadījumos par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu, kurās ir mazāk par 50 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5) Republikas pilsētu administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

10.

7. panta tekstu izteikt šādi:

„(1) Republikas pilsētu administratīvās teritorijas veido pilsētas, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās ir bijis republikas pilsētu statuss un pilsētas, kurām republikas pilsētu statuss ir piešķirts pamatojoties uz šo likumu.

(2) Republikas pilsētas statusu var piešķirt Saeima apriņķu centru pilsētām pamatojoties uz šo pilsētu domju, attiecīgo apriņķu domju un Ministru kabineta lēmumiem..”

Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“(1) Republikas pilsētas un to administratīvās teritorijas nosaka Saeima.

(2) Saeima var izveidot, likvidēt republikas pilsētu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs, pievienojot likumprojektam ieinteresēto pašvaldību lēmumus un Ministru kabineta atzinumu.

(3) Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu transporta un komunālo saimniecību, sociālo infrastruktūru un nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajās pilsētās ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(4) Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā Ministru kabineta motivētu atzinumu un ieinteresētās pašvaldības lēmumu, par republikas pilsētas administratīvo teritoriju Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, bet neatbilst ne vairāk kā viens no pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5) Republikas pilsētu administratīvo robežu aprakstus ar šo likumu apstiprina Saeima.”

Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“(1) Republikas pilsētas un tās administratīvo teritoriju nosaka Saeima.

(2) Saeima var izveidot, likvidēt republikas pilsētas administratīvo teritoriju un grozīt tās robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs, likumprojektam pievienojot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(5) Republikas pilsētas administratīvo robežu aprakstu apstiprina Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts

skat.

10.priekšl.

Daļēji atbalstīts skat.

10.priekšl.

Atbalstīts

(1) Republikas pilsētas un tās administratīvo teritoriju nosaka Saeima.

(2) Saeima var izveidot, likvidēt republikas pilsētas administratīvo teritoriju un grozīt tās robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs, likumprojektam pievienojot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(3) Par republikas pilsētas administratīvo teritoriju var noteikt pilsētu ar attīstītu komercdarbību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu, ja šajā pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(4) Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā Ministru kabineta motivētu atzinumu un ieinteresētās pašvaldības lēmumu, par republikas pilsētas administratīvo teritoriju Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, taču tā neatbilst ne vairāk kā vienam no pārējiem šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem.

(5) Republikas pilsētas administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

(1) Novadus un to teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Ministru kabinets.

(2) Ministru kabinets var izveidot, likvidēt novadu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar ieinteresētajām pašvaldībām.

(3) Izveidojot novadus vai grozot novadu administratīvās teritorijas robežas Ministru kabinets ievēro šādus nosacījumus:

1. novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas;
2. novada pašvaldība nodrošina noteikto funkciju izpildi;
3. novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;
4. novada administratīvajā teritorijā ir vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir vairāk kā divi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;
5. ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldības intereses.

(4) Atsevišķos gadījumos par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir mazāk par pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikas iedalījumu novadu administratīvajās teritorijās nosaka Saeima pamatojoties uz novadu veidojošo vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumiem, ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses un Eiropas vietējo pašvaldību hartas principus.

(2) Katru jauna novada veidošanu, esoša novada likvidēšanu, novadu administratīvo teritoriju un to robežu grozīšanu apstiprina Saeima pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem, ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses.

(3) Novada administratīvo centru nosaka novada dome.”

8. panta tekstu izteikt šādi:

„(1) Latvijas Republikas iedalījumu novadu administratīvajās teritorijās nosaka Saeima pamatojoties uz novadu veidojošo vietējo pašvaldību domju (padomju) lēmumiem, ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses un Eiropas vietējo pašvaldību hartas principus.

(2) Katru jauna novada veidošanu, esoša novada likvidēšanu, novadu administratīvo teritoriju un to robežu grozīšanu apstiprina Saeima pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem, ievērojot pašvaldību iedzīvotāju intereses.

(3) Veicot vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju apvienošanu, attiecīgās vietējās pašvaldības informē iedzīvotājus par apvienošanās ieguvumiem un zaudējumiem, organizē apvienošanās sabiedrisko apspriešanu, noskaidro un ievēro iedzīvotāju viedokli.

(4) Novada administratīvo centru nosaka novada dome.”

Izteikt 8. pantu sekojošā redakcijā:

(1) Novadu administratīvās teritorijas nosaka Saeima.

(2) Novada teritoriālā iedalījuma vienības nosaka attiecīgā Novada dome. Novadam var nebūt Novada teritoriālais iedalījums.

(3) Saeima var izveidot, likvidēt Novadu administratīvās teritorijas un grozīt to robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs, pievienojot likumprojektam ieinteresēto pašvaldību lēmumus un Ministru kabineta atzinumu.

(4) Izveidojot Novadus vai grozot Novadu administratīvās teritorijas robežas Saeima ievēro šādus nosacījumus:

1) Novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota, ekonomiski integrēta un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotas vietas;

2) Novada sociālā, komunālā un transporta infrastruktūra ir pietiekama, lai pašvaldība nodrošinātu noteikto funkciju izpildi;

3) Novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

4) Novada administratīvajā teritorijā ir vismaz viena apdzīvota vieta, kurā ir vairāk kā divi tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju;

5) attālums no ikvienas apdzīvotas vietas novadā līdz Novada administratīvajam centram nepārsniedz 40 kilometrus un ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz Novada administratīvajam centram;

6) ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo Novadu pašvaldības intereses un vēsturiskās saites.

(5) Atsevišķos gadījumos Saeima par novada administratīvo teritoriju var noteikt teritoriju, kurā ir mazāk par pieciem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tā atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Novadu administratīvo robežu aprakstus ar šo likumu apstiprina Saeima.

(7) Novada administratīvo centru nosaka Novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu Novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

(1) Novada administratīvo teritoriju nosaka Saeima.

(2) Saeima var izveidot, likvidēt novada administratīvo teritoriju un grozīt tā robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs, likumprojektam pievienojot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(3) Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā administratīvās teritorijas robežas, tiek ievēroti šādi noteikumi:

1) novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;

2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;

3) novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk nekā 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;

(4) Izņēmuma gadījumā Saeima par novada administratīvo teritoriju var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā panta trešās daļas 3. vai 4.punkta noteikumiem, tomēr atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts

Skat.

14.priekšl.

Atbalstīts

(1) Novada administratīvo teritoriju nosaka Saeima.

(2) Saeima var izveidot, likvidēt novada administratīvo teritoriju un grozīt tā robežas valsts un pašvaldības iedzīvotāju interesēs, likumprojektam pievienojot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(3) Izveidojot vai likvidējot novadu, kā arī grozot tā administratīvās teritorijas robežas, tiek ievēroti šādi noteikumi:

1) novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;

2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;

3) novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk kā 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;

4) novada administratīvajā teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk nekā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;

5) attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;

6) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.

(4) Izņēmuma gadījumā Saeima par novada administratīvo teritoriju var noteikt arī teritoriju, kas neatbilst šā panta trešās daļas 3. vai 4.punkta noteikumiem, tomēr atbilst pārējiem šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(5) Novadu administratīvo robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.

(6) Novada administratīvo centru nosaka novada dome. Lēmumu par administratīvā centra noteikšanu novada pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(1) Novadu administratīvās teritorijas iedala šādās teritoriālā iedalījuma vienībās:

1. novada pilsētās;
2. novada pagastos.

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālais iedalījums, ja to noteicis Ministru kabinets.

(3) Novada dome var grozīt attiecīgās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvās teritorijas robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(4) Ministru kabinets pilsētas ar lauku teritoriju pārveido par novada pagastiem vai lauku teritoriju pievieno esošajām novadu pilsētām vai novadu pagastiem.

9. panta tekstu izteikt šādi:

„(1) Ja novada teritorijā pirms tā izveidošanas ir pastāvējušas vairāk kā viena vietējā pašvaldība, novada administratīvā teritorija atbilstoši iepriekšējam iedalījumam iedalās šādās teritoriālā iedalījuma vienībās:

1) novada pilsētās,

2) novada pagastos.

(2) Novada dome var:

1) grozīt novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja tās nav novada administratīvās teritorijas robežas;

2) likvidēt atsevišķu teritoriālā iedalījuma vienību, ja to atbalsta likvidējamās teritorijas balsstiesīgo iedzīvotāju vairākums;

3) lemt par novadā esošas pilsētas ar lauku teritoriju pārdēvēšanu par pagastu vai lauku teritorijas pievienošanu pilsētai vai novada pagastiem ievērojot šo teritoriju iedzīvotāju intereses.

(3) Lēmumu par šā panta 2. daļā minētajām darbībām novada pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.”

Izslēgt 9.panta ceturto daļu.

Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

(1) Novada administratīvo teritoriju iedala šādās teritoriālā iedalījuma vienībās:

1) novada pilsētās;

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālā iedalījuma.

(3) Ja novada teritorijā pirms tā izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir pastāvējušas vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām – novada pilsētām vai pagastiem.

(4) Novada dome var grozīt attiecīgās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja līdz ar to netiek grozītas novada administratīvās teritorijas robežas. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.”

Daļēji atbalstīts

skat. 17.priekšl.

Daļēji atbalstīts skat.

17.priekšl.

Atbalstīts

9.pants. Novada administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienības

(1) Novada administratīvo teritoriju iedala šādās teritoriālā iedalījuma vienībās:

1) novada pilsētās;

(2) Novadam var nebūt novada teritoriālā iedalījuma.

(3) Ja novada teritorijā pirms tā izveidošanas administratīvi teritoriālās reformas laikā ir pastāvējušas vairāk nekā viena vietējā pašvaldība, novadā apvienotās pašvaldības uzskatāmas par novada teritoriālajām vienībām – novada pilsētām vai pagastiem.

(4) Novada dome var grozīt attiecīgās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienību robežas, ja līdz ar to netiek grozītas novada administratīvās teritorijas robežas. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

18.

Likumprojekta 2. nodaļu papildināt ar jaunu 10. pantu (attiecīgi izmainot tam sekojošo pantu numerāciju) šādā redakcijā:

„10. pants. Teritoriju robežu apraksti.

Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu aprakstu sastādīšanas un aktualizēšanas kārtību nosaka un robežu aprakstus apstiprina Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts

skat. 34.priekšl.

III nodaļa

10.pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) viensētas.

III nodaļa

10.pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) viensētas.

(1) Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Atsevišķos gadījumos pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(4) Pilsētu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pilsētas statusu piešķir un atceļ Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežas nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu.

(6) Novada pilsētas robežas nosaka un groza attiecīgā novada dome, ja šajā gadījumā netiek grozīta novada administratīvā robeža. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

19.

izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pilsētas statusu piešķir un atceļ Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.”

Atbalstīts

(1) Rīgas pilsēta ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(2) Pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

(3) Atsevišķos gadījumos pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kurās ir mazāk par diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja tās atbilst pārējiem šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(4) Pilsētas statusu piešķir un atceļ Ministru kabinets, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(5) Ja pilsētas teritorija ir republikas pilsētas administratīvā teritorija, pilsētas robežas nosaka un groza saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu.

(6) Novada pilsētas robežas nosaka un groza attiecīgā novada dome, ja līdz ar to netiek grozītas novada administratīvās robežas. Lēmumu par robežu grozīšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.

Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveidošanas nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada dome piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.”

Izslēgt 12.panta pirmajā daļā vārdus “un Centrālajai statistikas pārvaldei”.

Daļēji atbalstīts, skat. 21.priekšl.

Atbalstīts

1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Lēmumu par ciema statusa piešķiršanu vai atcelšanu novada pašvaldība piecu darbadienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

(3) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ciemu robežu noteikšanas kārtību papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajai kārtībai nosaka Aizsargjoslu likums.

Viensēta ir savrupa dzīvojamā ēka, kā arī ar to funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur primārā zemes izmantošana ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.

23.

Papildināt 13.pantu pēc vārda “ēka” ar vārdu “(ēkas).

Papildināt 13.panta pirmo teikumu pēc vārdiem „savrupa dzīvojamā ēka” ar vārdiem „vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas”.

Daļēji atbalstīts, skat .23.priekšl.

Atbalstīts

Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur primārā zemes izmantošana ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, apstiprinot viensētai nosaukumu.

IV nodaļa

(1) Nosaukumus apriņķiem piešķir, kā arī tos pārdēvē Saeima ar likumu. Likumprojektam par nosaukuma piešķiršanu apriņķim vai tā pārdēvēšanu pievieno Ministra kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(2) Nosaukumus republikas pilsētām, novadiem un novadu teritoriālā iedalījuma vienībām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

IV nodaļa

(1) Nosaukumus apriņķiem piešķir, kā arī tos pārdēvē Saeima ar likumu. Likumprojektam par nosaukuma piešķiršanu apriņķim vai tā pārdēvēšanu pievieno Ministra kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.

(2) Nosaukumus republikas pilsētām, novadiem un novadu teritoriālā iedalījuma vienībām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

15.pants. Apdzīvoto vietu nosaukumi

(1) Nosaukumus pilsētām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

(2) Nosaukumus ciemiem piešķir vai tos pārdēvē attiecīgā novada dome.

(3) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome.

(4) Lēmumu par nosaukumu vai numuru apstiprināšanu, piešķiršanu vai pārdēvēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

(5) Apstiprinot nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām, kā arī piešķirot tos ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā – novada pilsētā vai novada pagastā tie nedrīkst atkārtoties.

28.

Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome. Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētām zemes vienībām un telpu grupām republikas pilsētas dome var deleģēt par pilsētas attīstību atbildīgajai struktūrvienībai.”

Papildināt 15.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētām zemes vienībām un telpu grupām republikas pilsētas dome var deleģēt attiecīgās pašvaldības administratīvajai struktūrvienībai.”

Papildināt 15.panta trešo daļu ar 2.teikumu šādā redakcijā:

“Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām.”

Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par nosaukumu vai numura apstiprināšanu, piešķiršanu vai pārdēvēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.”

Izslēgt 15.panta ceturtajā daļā vārdus “un Centrālajai statistikas pārvaldei”.

Daļēji atbalstīts skat.26.priekšl.

Daļēji atbalstīts skat.26.priekšl.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, skat. 28.priekšl.

Atbalstīts

15.pants. Apdzīvoto vietu nosaukumi

(1) Nosaukumus pilsētām piešķir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju lēmumiem.

(2) Nosaukumus ciemiem piešķir, kā arī pārdēvē attiecīgā novada dome.

(3) Nosaukumus viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām apstiprina, bet numurus ēkām un telpu grupām, nosaukumus ielām, laukumiem pilsētās un ciemos piešķir, kā arī ielas un laukumus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome. Numuru vai nosaukumu piešķiršanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām.

(4) Lēmumu par nosaukumu vai numuru apstiprināšanu, piešķiršanu vai pārdēvēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darba dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

(5) Apstiprinātie nosaukumi viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām, kā arī ielām, laukumiem vienā republikas pilsētā vai novada teritoriālajā iedalījumā – novada pilsētā vai novada pagastā nedrīkst atkārtoties.

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētām zemes vienībām piešķir, pārdēvē vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestādes, dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darba dienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, pārdēvē vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta iestādes, dzelzceļa stacijas, lidlauki un ostas, pašvaldība, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darba dienu laikā pēc domes lēmuma parakstīšanas par to informē ministrijas, kuru pārziņā ir attiecīgās nozares.

V nodaļa

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.

(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk – adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu.

(3) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā dalījuma vienību robežu aprakstu noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

34.

Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētas zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē attiecīgās pašvldības domes.”

Papildināt 18.panta otro daļu ar vārdiem: “vai ēkas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas Valsts zemes dienests reģistrē pamatojoties uz šā likuma 15.panta trešās daļas paredzētajā kārtībā noteiktās pašvaldības administrācijas struktūrvienības lēmumu.”

Izslēgt 18.panta otrajā daļā vārdu “dome”.

Izteikt 18.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā dalījuma vienību robežu noteikšanas un aprakstu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Izteikt 18.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā dalījuma vienību robežu noteikšanas aprakstu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Izteikt 18.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts, skat 31.priekšl.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, skat.34.priekšl.

Daļēji atbalstīts, skat 34.priekšl.

Atbalstīts

V nodaļa

Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības un apdzīvotās vietas ir adresācijas sistēmas pamats.

(1) Apriņķus, republikas pilsētas, novadus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus un to robežas reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk – adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Administratīvajā teritorijā, tās teritoriālā iedalījuma vienībā un apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu.

(3) Adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas, adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Dokumentu iesniegšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

19.pants. Dokumentu iesniegšanas kārtība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa noteikšanas jautājumu izlemšanai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvi teritoriālās reformas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2005, 20.nr.; 2007, 14.nr.).

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām novadu pašvaldībām, kuras izveidotas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos rajona pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās pašvaldības domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām novadu pašvaldībām, kuras izveidotas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

4. Par valsts budžeta šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem vietējās pašvaldības sagatavo apvienošanās projektu.

Finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

4. Par šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vietējās pašvaldības sagatavo apvienošanās projektu. Finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai un pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

36.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“Ja apvienošanās projekta sagatavošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav uzsākta līdz 2008.gada 1.oktobrim, tad apvienošanās projektu sagatavo novada administratīvajā teritorijā esošā pēc iedzīvotāju skaita lielākā vietējā pašvaldība, kurai piešķirama mērķdotācija Ministru kabineta noteikumos par mērķdotācijas piešķiršanas kārtību noteiktajā apmērā, aprēķinot to pēc novadu veidojošo pašvaldību skaita. Iedzīvotāju skaitu nosaka pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem.”;

mainīt turpmāko Pārejas noteikumu punktu numerāciju.

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“Ja apvienošanās projekta sagatavošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav uzsākta līdz 2008.gada 1.oktobrim, tad apvienošanās projektu sagatavo novada administratīvajā teritorijā esošā pašvaldība, kuru pēc konsultācijām ar novada administratīvajā teritorijā esošajām pašvaldībām nosaka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Šai pašvaldībai piešķirama mērķdotācija Ministru kabineta noteikumos par mērķdotācijas piešķiršanas kārtību noteiktajā apmērā, aprēķinot to pēc novadu veidojošo pašvaldību skaita.”;

attiecīgi mainīt turpmāko pārejas noteikumu punktu numerāciju.

Daļēji atbalstīts skat.36.priekšl.

Atbalstīts

5. Ja apvienošanās projekta sagatavošana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav uzsākta līdz 2008.gada 1.oktobrim, tad apvienošanās projektu sagatavo novada administratīvajā teritorijā esošā pašvaldība, kuru pēc konsultācijām ar novada administratīvajā teritorijā esošajām pašvaldībām nosaka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Šai pašvaldībai piešķirama mērķdotācija Ministru kabineta noteikumos par mērķdotācijas piešķiršanas kārtību noteiktajā apmērā, aprēķinot to pēc novadu veidojošo pašvaldību skaita.

5. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.

38.

Izteikt pārejas noteikumu 5.punkta otro daļu kā jaunu 6.punktu; attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Izteikt līdzšinējā pārejas noteikumu 5.punkta otro daļu kā jaunu 7.punktu; mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Daļēji atbalstīts

skat. 38.priekšl.

Atbalstīts

6. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

7. Vietējo pašvaldību apvienošanās projekti tiek sagatavoti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.

6. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar Ministru kabineta noteikto administratīvi teritoriālo dalījumu. Šajā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.

Pārejas noteikumu 6. punkta pirmajā teikumā aizvietot vārdus „Ministru kabineta” ar vārdu „Saeimas”.

Atbalstīts

8. Vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar Saeimas noteikto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Šajā gadījumā lēmumu par novada izveidošanu nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

40.

Aizstāt pārejas noteikumu līdzšinējā 7.punkta 1.apakšpunktā vārdu “pilnvarota” ar vārdu “norīkota”.

Atbalstīts

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā.

8. Ja Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu vai 8.panta otro daļu lemj par administratīvo teritoriju izveidošanu, apvienojoties vietējām pašvaldībām, tad novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 darba dienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu. Domes priekšsēdētāja ievēlēšana notiek saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta pirmajā un otrajā apakšpunktā noteikto.

Izslēgt pārejas noteikumu 8.punktu.

Atbalstīts

9. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti

10. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti.

10. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja.

11. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja.

11. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada pašvaldību vēlēšanu dienā.

12. Novada teritorijā vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veic izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada pašvaldību vēlēšanu dienā.

12. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad saskaņā ar šo punktu piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu.

Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

42.

Izslēgt pārejas noteikumu līdzšinējā 12.punkta otro un trešo daļu.

Atbalstīts

13. No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).

Likumprojekta pārejas noteikumus papildināt ar jaunu 13. punktu (attiecīgi izmainot tam sekojošo punktu numerāciju) šādā redakcijā:

„13. Ja pēc novada pašvaldības izveidošanas tās budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā novadu veidojošo pašvaldību budžetu summa novada izveidošanas gadā, turpmākos gados novada pašvaldībai Ministru kabineta noteiktā kārtībā piešķir dotāciju šīs starpības izlīdzināšanai.”

Neatbalstīts

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu. Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”;

attiecīgi mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīts

14. Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu. Finanšu līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

13. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības savu darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.

15. Jaunizveidotās republikas pilsētas kā republikas pilsētu pašvaldības darbību uzsāk 2009.gada 1.jūlijā.

14. Līdz 2009.gada 1.jūlijam rajons saglabā administratīvas teritorijas statusu.

16. Līdz 2009.gada 1.jūlijam rajons saglabā administratīvās teritorijas statusu.

15. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas Ministru kabineta noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.

17. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas Ministru kabineta noteiktajās republikas pilsētu un novadu administratīvajās teritorijās.

16. Lai nodrošinātu 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos paredzētajām administratīvajām teritorijām, pēc 2008.gada 1.oktobra vietējo pašvaldību domes (padomes) divu mēnešu laikā sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un to vada novada administratīvajā teritorijā esošās pēc iedzīvotāju skaita lielākās vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, iedzīvotāju skaitu nosakot pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisija tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu komisijām”, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžetu līdzekļiem finansē visas attiecīgo vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam tajās

46.

Izteikt pārejas noteikumu līdzšinējā 16.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) novada vēlēšanu komisija tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;”.

Aizstāt pārejas noteikumu līdzšinējā 16.punkta 2.apakšpunktā vārdu “pilnvarota” aizstāt ar “norīkota”.

Atbalstīts

Atbalstīts

18. Lai nodrošinātu 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos paredzētajām administratīvajām teritorijām, pēc 2008.gada 1.oktobra vietējo pašvaldību domes (padomes) divu mēnešu laikā sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un to vada novada administratīvajā teritorijā esošās pēc iedzīvotāju skaita lielākās vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, iedzīvotāju skaitu nosakot pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisija tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžetu līdzekļiem finansē visas attiecīgo vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam tajās.

17. Ja deputātu kopsapulce divu mēnešu laikā pēc 2008.gada 1.oktobra neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu “Par Centrālo velēšanu komisiju” ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

19. Ja deputātu kopsapulce divu mēnešu laikā pēc 2008.gada 1.oktobra neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu “Par Centrālo velēšanu komisiju” ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

18. Ministru kabinets:

1) līdz 2008.gada 1.oktobrim izstrādā šā likuma 7.panta pirmajā daļā un 8.panta pirmā daļā minētos noteikumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūnija rīkojumā Nr.478 „Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu” noteikto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Ja Ministru kabinets lemj par grozījumiem rīkojumā noteiktajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā, tad republikas pilsētu un novadu administratīvās teritorijas izveido un robežas groza saskaņā ar šā likuma 7. panta trešo un ceturto daļu, kā arī 8.panta trešo un ceturto daļu.

2) līdz 2010.gada 31.septembrim sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par apriņķu administratīvajām teritorijām un apriņķu administratīvajiem centriem;

3) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām;

4) līdz 2010.gada 1.janvārim pārveido pilsētas lauku teritorijas par novada pagastiem vai pievieno tās esošajiem novada pagastiem vai novada pilsētām.

49.

Izteikt pārejas noteikumu 18. punktu sekojošā redakcijā:

“18. Ministru kabinets:

1) līdz 2009.gada 1. jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par apriņķu administratīvajām teritorijām un apriņķu administratīvajiem centriem;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.”

Izteikt pārejas noteikumu līdzšinējo 18.punktu kā 20.punktu šādā redakcijā:

“20. Ministru kabinets:

1) līdz 2009.gada 1. jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimā likumprojektu par apriņķu izveidošanu un darbību;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.”

Likumprojekta pārejas noteikumu 18. punkta 2. apakšpunktā tekstu „līdz 2010. gada 31. septembrim” aizvietot ar tekstu „līdz 2008. gada 31. decembrim”.

Daļēji atbalstīts

Skat. 48.priekšl.

Atbalstīts

Neatbalstīts

20. Ministru kabinets:

1) līdz 2009.gada 1. jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par apriņķu izveidošanu un darbību;

2) līdz 2012.gada 31.decembrim apstiprina republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstus, kurus sagatavo Valsts zemes dienests, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām.

19. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 "Adresācijas noteikumi";

2) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 "Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai";

3) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 „Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”;

50.

Izteikt pārejas noteikumu līdzšinējā 19.punkta ievadteikumu šādā redakcijā:

“Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai vai atzīšanai par spēku zaudējušiem, bet ne ilgāk par 2009.gada 1.oktobri ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:”

Atbalstīts

21. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai vai atzīšanai par spēku zaudējušiem, bet ne ilgāk par 2009.gada 1.oktobri ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 2002.gada 5.marta noteikumi Nr.95 "Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai";

2) 2002.gada 27.augusta noteikumi Nr.384 "Adresācijas noteikumi";

3) 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.326 „Kārtība, kādā pašvaldības sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu”;

4) 2008.gada 18.marta noteikumi Nr.191 „Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”.