Sociālo un darba lietu komisija

 

 

 

Rīgā

 

2008.gada 10.jūlijā

 

LR Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un lūdz iekļaut kārtējās Saeimas sēdēs darba kārtībā izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (reģ.nr.677/Lp9).

 

 

 

Pielikumā: Likumprojekta salīdzinošā tabula uz 62 lapām.

 

 

Patiesā cieņā,

 

 

 

 

priekšsēdētāja                                                                                A.Barča

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"

 (nr.677/Lp9)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

 

N.p.k.

3.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(0)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar redakcionāliem precizējumiem)

 

Izdarīt likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 1., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 1., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “konkrētā” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “attiecīgā” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “konkrētā” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu “attiecīgā” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ………………..

2) augstākās izglītības diploms — likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu studiju programmu, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi pilna laika studijās vai atbilst ekvivalentam ilgumam nepilna laika studijās, vai arī apliecina otras augstākās izglītības programmas apguvi;

3) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību — likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, kurā uzņem izglītojamos ar vidējo izglītību un kuras ilgums ir vismaz divi gadi pilna laika studijās vai atbilst ekvivalentam ilgumam nepilna laika studijās;

4) ……………………..

5) ……………………….

6) ……………………..

7) ………………………

8) profesionālās izglītības atestāts (diploms) — likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu profesionālās vidējās izglītības programmu vai pēc vidējās izglītības ieguves ir apguvis profesionālās izglītības programmu, kura atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

2.  1.pantā:

izslēgt 2., 3. un 8.punktu;

 

 

 

 

2.  1.pantā:

izslēgt 2., 3. un 8.punktu;

9) ……………………..

10) ………………………..;

 

 

 

 

 

11) reglamentētā izglītība — jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas;

12) reglamentētā profesija - reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās;

 

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) reglamentētā izglītība — jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni Latvijas Republikā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs nosaka tiesību akti un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas;

12) reglamentētā profesija — Latvijas Republikā reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs reglamentēta tāda profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums, kuru uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos izvirzīta atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasība;”;

 

 

 

 

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) reglamentētā izglītība — jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni Latvijas Republikā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs nosaka tiesību akti un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas;

12) reglamentētā profesija — Latvijas Republikā reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās, kā arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs reglamentēta tāda profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums, kuru uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos izvirzīta atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasība;”;

13) ……………………………

 

 

 

 

 

14) universitātes izglītība — universitātes tipa augstskolā iegūta augstākā izglītība, kuras studiju programma salīdzinājumā ar citu tipu augstskolu īstenotajām studiju programmām nodrošina lielāku akadēmisko zināšanu īpatsvaru;

izslēgt 14.punktu.

 

 

 

 

izslēgt 14.punktu.

 

15) …………………………….

 

 

 

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību;

2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības;

3) nodrošināt iespēju Latvijas Republikā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt ārvalstīs un ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā;

 

 

 

 

 

4) veicināt personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs (…).

3. 2.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs”;

 

 

 

 

3. 2.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs”;

 

(2) Likums nosaka reglamentētās profesijas, kā arī pamatprasības, kas jāievēro Latvijas Republikā un ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanā šajās profesijās.

(3) Likuma noteikumi par izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzāmajām prasībām attiecas uz fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu reglamentētajās profesijās vai darboties tajās patstāvīgi kā pašnodarbinātas personas vai darbinieki.

(4) Uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs, attiecas šā likuma noteikumi par attiecīgajās ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(5) Uz bezvalstniekiem, kas saņēmuši ārvalstīs izsniegtus bezvalstnieka ceļošanas dokumentus, kā arī uz bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, attiecas šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

 

 

 

 

 

(6) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu ir minētajā līgumā noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā(…), attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “atzīšanas jomā” ar vārdiem “un uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem”.

 

 

 

 

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “atzīšanas jomā” ar vārdiem “un uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem”.

 

(7) Šā likuma noteikumi neattiecas:

1) uz gadījumiem, kad darbība reglamentētajās profesijās ir saistīta ar valsts pārvaldes vai tiesu varas funkciju izpildi;

2) uz profesijām, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām, bet nav norādīti reglamentētajām profesijām nepieciešamie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti.

(8) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

 

 

 

 

 

9.pants. Reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā

(1) Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas, kurās minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir šādas:

1) ārsts;

2) zobārsts;

3) farmaceits;

4) māsa (medicīnas māsa);

5) vecmāte.

(2) Veselības aprūpes jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) ārsta palīgs (feldšeris);

2) farmaceita asistents;

3) laborants;

4) zobu tehniķis;

5) zobu higiēnists;

6) fizioterapeits;

7) ergoterapeits;

8) optometrists;

9) fizioterapeita asistents;

10) ergoterapeita asistents;

11) reitterapeits;

12) reitterapeita asistents;

13) tehniskais ortopēds;

14) kosmētiķis;

15) zobārsta asistents;

16) māsas palīgs;

17) zobārstniecības māsa;

18) audiologopēds;

19) radiologa asistents;

20) uztura speciālists.

 

 

 

 

 

 

(3) Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu, arī rezidentūrā iegūstamo, šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kuras atbilst likumā ārstniecības jomai izvirzītajām prasībām un kuras ir ieguvušas attiecīgu likuma prasībām atbilstošu izglītību.

 

4. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu (arī rezidentūrā iegūstamo) šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kuras ir ieguvušas tiesības izglītot ārstniecības personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

4. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu (arī rezidentūrā iegūstamo) šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvušas tiesības izglītot ārstniecības personas.”

 

10.pants. Vispārīgās prasības ārsta izglītībai

(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā un prakses tiesības kādā no ārsta profesijas specialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.

 

5. Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas tiesības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Personas prakses tiesības kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas iegūts Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

 

 

 

5. Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas tiesības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Personas prakses tiesības kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas iegūts Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

(2) Medicīnas studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā.

(3) Minimālais studiju programmas ilgums augstākās medicīniskās izglītības diploma iegūšanai ir seši gadi jeb 5500 kontaktstundas.

(4) Augstākā medicīniskā izglītība nodrošina ārsta profesijai atbilstošas zināšanas medicīnas pamatnozarēs, klīniskajās disciplīnās un praksē, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi.

(5) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu).

 

 

 

 

 

33.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas

Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

2) vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.

 

6. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana

(1) Persona, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, var pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tādā Latvijas Republikā reglamentētā profesijā, kurā ietvertās profesionālās darbības ir salīdzināmas ar profesionālajām darbībām, kuras tā veikusi savā mītnes valstī. 

(2) Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ļauj attiecīgajai personai uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā.

(3) Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

2) vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.”

 

 

 

 

6. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana

(1) Persona, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, var pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tādā Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, kurā ietvertās profesionālās darbības ir salīdzināmas ar profesionālajām darbībām, ko tā veikusi savā mītnes valstī.

(2) Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ļauj attiecīgajai personai uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā.

(3) Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

2) vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.”

 

34.pants. Speciālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana

(1) Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām:

a) jūrnieku profesijām,

b) civilās aviācijas un lidostu darbinieku profesijām;

2) reglamentētajām profesijām, kurām ārvalstīs ir noteiktas vienotas prasības, tas ir, šādām profesijām:

a) arhitekts,

b) ārsts,

c) zobārsts,

d) farmaceits,

e) māsa (medicīnas māsa),

f) vecmāte,

g) veterinārārsts,

h) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs,

i) autopārvadājumu vadītājs (administrators),

j) (izslēgts ar 23.10.2003. likumu),

k) bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks);

3) advokāta prakses tiesību atzīšanā.

 

7. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām:

a) jūrnieku profesijām,

b) civilās aviācijas un lidostu darbinieku profesijām;

 

2)  Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām, vienotajām minimālajām prasībām izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai atbilstošiem, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetentu institūciju izsniegtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kuru nosaukumi ir noteikti saskaņā ar šā likuma 36.panta piekto un sesto punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, šādās reglamentētās profesijās

a) arhitekts,

b) ārsts,

c) zobārsts,

d) farmaceits,

e) māsa (vispārējās aprūpes medicīnas māsa),

f) vecmāte,

g) veterinārārsts;

3) advokāta prakses tiesību atzīšanā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts advokāts vēlas Latvijas Republikā praktizēt ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu;

4) šādām reglamentētajām profesijām, kurām Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteiktas vienotas minimālās prasības izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai, ja pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir iegūti Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs un apliecina minimālo prasību izpildi:

a) mehānisko transportlīdzekļu vadītājs,

b) bīstamu kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks),

c) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītājs;

5) Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetento institūciju izsniegtiem dokumentiem, kas apliecina pretendenta kompetenci starptautisko kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā, starptautisko pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā, iekšzemes kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām:

a) jūrnieku profesijām,

b) civilās aviācijas un lidostu darbinieku profesijām;

2)  Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām vienotajām minimālajām prasībām tādu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai, kuri atbilst Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetento institūciju izsniegtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kuru nosaukumi ir noteikti saskaņā ar šā likuma 36.panta 5. un 6.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, šādās reglamentētajās profesijās:

a) arhitekts,

b) ārsts,

c) zobārsts,

d) farmaceits,

e) māsa (vispārējās aprūpes medicīnas māsa),

f) vecmāte,

g) veterinārārsts;

3) advokāta prakses tiesību atzīšanā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts advokāts vēlas Latvijas Republikā praktizēt ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu;

4) šādām reglamentētajām profesijām, kurām Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteiktas vienotas minimālās prasības izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai, ja pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir iegūti Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs un apliecina minimālo prasību izpildi:

a) mehānisko transportlīdzekļu vadītājs,

b) bīstamu kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks),

c) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītājs;

5) Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetento institūciju izsniegtiem dokumentiem, kas apliecina pretendenta kompetenci starptautisko kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā, starptautisko pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā, iekšzemes kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā.”;

(2) Ja pretendenta mītnes valsts nav pievienojusies šā panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst tikai tad, ja viņa izglītība un profesionālā pieredze līmeņa, satura un ilguma ziņā būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām.

 

 

 

 

 

(3) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajām profesijām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kā arī citu valstu pilsoņiem, kā to paredz Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi.

(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ārsts, zobārsts, māsa (medicīnas māsa), vecmāte, veterinārārsts vai arhitekts sniedz tikai īslaicīgus profesionālos pakalpojumus Latvijas Republikā, piemēro šā likuma 50.pantu.

izslēgt trešo un ceturto daļu.

 

 

 

 

izslēgt trešo un ceturto daļu.

35.pants. Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana un kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos un kurām saskaņā ar šo likumu nepiemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.

(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās var piemērot gan vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gan arī kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, kuru viņš ieguvis mītnes valstī.

 

8. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētajām profesijām, ja pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst šā likuma 34.panta prasībām;

2) pārējām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām.”;

 

 

 

 

8. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētajām profesijām, ja pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst šā likuma 34.panta prasībām;

2) pārējām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām.”;

 

 (3) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu valstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikta citāda kārtība.

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsoņiem, ja to profesionālā kvalifikācija ir iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs”.

 

 

 

 

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsoņiem, ja viņu profesionālā kvalifikācija ir iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs”.

 

36.pants. Ministru kabineta kompetence ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanā

Ministru kabinets, ievērojot attiecīgo Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu normas, kas nodrošina profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas iespēju Latvijas Republikā un ārvalstīs:

1) nosaka papildu prasības ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās (arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai);

2) nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;

3) nosaka informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības;

4) apstiprina ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanu saistīto dokumentu paraugus;

5) nosaka tos ārvalstīs iegūtos ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu, farmaceita un veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu izsniegusi);

6) nosaka tos ārvalstīs iegūtos arhitekta, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta apakšspecialitāšu profesionālos nosaukumus, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu izsniegusi);

7) nosaka tos ārvalstīs iegūtos advokātu profesionālos nosaukumus (kvalifikācijas), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

8) nosaka kārtību, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus.

 

 

 

 

 

9)…..

10)…..

9. Papildināt 36.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) nosaka deklarācijā par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā ietveramo saturu, tai pievienojamos dokumentus, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību un Latvijas Republikā reglamentētās profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam tiek veikta kvalifikācijas pārbaude, kā arī šādas pārbaudes veikšanas kārtību;

10) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālās organizācijas, kuru izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti Latvijas Republikā.”

 

 

 

9. Papildināt 36.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) nosaka deklarācijā par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā ietveramo saturu, tai pievienojamos dokumentus, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību un Latvijas Republikā reglamentētās profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam tiek veikta kvalifikācijas pārbaude, kā arī šādas pārbaudes veikšanas kārtību;

10) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālās organizācijas, kuru izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti Latvijas Republikā.”

37.pants. Ārvalstīs iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti

(1) Pretendenta augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:

1) šā dokumenta īpašniekam ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, lai viņš varētu uzsākt un veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā savā mītnes valstī un

2) šim dokumentam atbilstošā izglītība iegūta mītnes valstī (Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim — jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī).

(2) Ja pretendenta mītnes valstī šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām atbilst vairāki izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātu vai kompetences apliecību ir uzskatāms to dokumentu kopums, kas apliecina attiecīgajiem izglītības dokumentiem atbilstošu izglītību.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir atzinusi, ka pretendentam izdotie trešās valsts izglītības pierādījumi kādā no profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ir ekvivalenti augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestātam, tad (ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kartība) šie pierādījumi tiek atzīti, ja:

1) pretendentam ir vismaz trīs gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms, vai

2) pretendentam ir vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā nepieciešams profesionālās izglītības atestāts.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās kvalifikācijas atestātu ir uzskatāms arī tāds izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījums:

1) kuru par sekmīgu izglītības programmas apguvi Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija un

2) kuru pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas atzīst par atbilstošu attiecīgajai profesijai nepieciešamajam kvalifikācijas līmenim, un

3) kurš šajā valstī dod tādas pašas tiesības uzsākt vai veikt patstāvīgu darbību reglamentētajā profesijā kā augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts.

10. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus pretendents iesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir jāapliecina, ka:

1) pretendentam ir izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama, lai viņš varētu uzsākt un veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā savā mītnes valstī;

2) pretendents ir ieguvis vismaz trīs gadus ilgu profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, ja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti izsniegti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un pretendenta profesionālā kvalifikācija jau ir atzīta kādā no šīm valstīm.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem ārvalstīs iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentiem tiek atzīti arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Savienībā un šāda organizācija ir noteikta saskaņā ar šā likuma 36.panta 10.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.”

 

 

 

 

10. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus pretendents iesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir jāapliecina, ka:

1) pretendentam ir izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama, lai viņš varētu uzsākt un veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā savā mītnes valstī;

2) pretendents ir ieguvis vismaz trīs gadus ilgu profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, ja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti izsniegti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un pretendenta profesionālā kvalifikācija jau ir atzīta kādā no šīm valstīm.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem ārvalstīs iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentiem tiek atzīti arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegti profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Savienībā un šāda organizācija ir noteikta saskaņā ar šā likuma 36.panta 10.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.”

39.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas

(1) Ja Latvijas Republikas profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, attiecībā uz personu, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šīs prasības uzskatāmas par izpildītām.

 

 

 

 

 

(2) Ja tā ir reglamentētā profesija, darbībai kurā nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kura ārvalstīs ieguvusi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta šajā organizācijā.

 

11. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Reglamentētajā profesijā, praktizēšanai kurā ir nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot minētās organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā šajā organizācijā ir uzņemta.”

 

 

 

 

11. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja praktizēšanai reglamentētajā profesijā ir nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot minētās organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta šajā organizācijā.”

(3) Ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, šo reģistrāciju veic vienlaikus ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu šajā likumā noteiktajos termiņos.

 

 

 

 

 

40.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Pretendents iesniedz informācijas institūcijām:

1) iesniegumu kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, norādot profesionālās darbības veidu, statusu (darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga vai pastāvīga darbība);

2) dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi;

3) papildu dokumentus, kas nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pretendents uz darbību kādā no reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā tiek izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektās daļas prasībām, iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu izpildi pretendenta mītnes valstī. Gadījumos, kad ir jāievēro šā likuma 3.panta piektās daļas 3.punkta prasības, minētajiem dokumentiem jāapliecina, ka pretendentam nav uz laiku atņemtas tiesības vai aizliegts strādāt attiecīgajā profesijā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ir derīgi iesniegšanai informācijas institūcijā trīs mēnešus no to izsniegšanas dienas.

(4) Ja pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta prasību izpildi viņa mītnes valstī, pretendents var aizstāt minētos dokumentus ar rakstveida deklarāciju par attiecīgo prasību izpildi, bet šai deklarācijai jābūt apstiprinātai un tās autentiskumam apliecinātam notariāli vai pretendenta mītnes valsts tiesu iestādē, vai šīs valsts pārvaldes iestādē, vai šīs valsts atzītā profesionālajā organizācijā, kā to nosaka pretendenta mītnes valsts normatīvie akti.

(5) Ja persona, kas vēlas strādāt reglamentētajā profesijā, dod zvērestu vai solījumu atbilstoši šā likuma 3.panta piektās daļas 1.punktam, bet pretendentam tas nav pieņemams, institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, piedāvā pretendentam pieņemamu un līdzvērtīgu zvēresta vai solījuma formu.

 

 

 

 

 

(6) Pēc informācijas institūcijas pieprasījuma pretendentam ir pienākums iesniegt:

1) šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī, kurai saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir piešķirtas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā;

2) šajā pantā minēto dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes lietās un krimināllietās, un atbilst šo līgumu noteikumiem;

3) Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā legalizētus šajā pantā minētos dokumentus, pievienojot tiem apliecinātu un legalizētu šo dokumentu tulkojumu valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1. un 2.punktā vai neatbilst šīs daļas 2.punktā minētajiem dokumentiem.

12. Aizstāt 40.panta sestās daļas 1.punktā vārdus “Eiropas Ekonomikas zonas valstī” ar vārdiem “Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī”.

 

 

 

 

12. Aizstāt 40.panta sestās daļas 1.punktā vārdus “Eiropas Ekonomikas zonas valstī” ar vārdiem “Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī”.

 

42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā

(1) Profesionālā darbība uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī person a veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī.

(2) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu).

(3) (Izslēgta ar 04.11.2004. likumu).

(4) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja viņa mītnes valstī tie ir atšķirīgi. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem.

(5) Attiecībā uz reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā personas profesionālā darbība Latvijas Republikā uzskatāma par īslaicīgu, ja tā nepārsniedz vienu gadu.

 

13. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā ar ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

(1) Persona, kuras mītnes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un kuras sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, ja tās profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā ir ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī.

(2) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešama izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet, pirmo reizi uzsākot īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ir pienākums to paziņot institūcijai, kura izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Šis pienākums izpildāms, iesniedzot deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu. Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, deklarāciju var iesniegt iespējami īsākajā laikā pēc pakalpojuma sniegšanas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto deklarāciju atjauno ne retāk kā reizi gadā, ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs paredz minētajā laikposmā vairākkārt sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus. Deklarācija nekavējoties jāatjauno, ja tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies vai radušās izmaiņas deklarācijai pievienotajos dokumentos.

(4) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja tās atšķiras no viņa mītnes valsts prasībām. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un attiecīgajām viņa mītnes valsts institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem.

(5) Ministru kabineta noteiktajās profesijās un kārtībā institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesības veikt īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, pirms pakalpojumi Latvijas Republikā tiek sniegti pirmo reizi, lai pārliecinātos par pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju.

(6) Kvalifikācijas pārbaudi var veikt tikai tādās reglamentētajās profesijās, kurās nekvalificēts īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs var apdraudēt pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību. Kvalifikācijas pārbaudi neveic un īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju uzskata par atbilstošu, ja pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šā likuma 34.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

(7) Atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un kvalifikācijas pārbaudes rezultātu vai lēmumu neveikt kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam paziņo mēneša laikā no deklarācijas un tai pievienoto dokumentu saņemšanas dienas. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs nav pievienojis deklarācijai visus nepieciešamos dokumentus vai ir jāpieprasa papildu informācija no viņa mītnes valsts, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem pēc deklarācijas saņemšanas.

(8) Pēc atļaujas izsniegšanas institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, reģistrē īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju, ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, vai nosūta lēmuma, deklarācijas un tai pievienoto dokumentu kopijas institūcijai, kura veic pagaidu reģistrāciju.

(9) Īslaicīgus profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja mītnes valstī attiecīgajam pakalpojumam nav profesionālā nosaukuma, sniedzot īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas nosaukumu viņa mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā.

(10) Ja īslaicīgi profesionālie pakalpojumi Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā tiek sniegti, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu vai profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt pakalpojumu saņēmējam šādu informāciju:

1) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs vai ekvivalents identifikācijas līdzeklis mītnes valsts komercreģistrā vai līdzvērtīgā valsts reģistrā, norādot šā reģistra nosaukumu;

2) pakalpojumu sniedzēja uzraudzības iestādes nosaukums un adrese mītnes valstī;

3) tās profesionālās asociācijas vai reģistra nosaukums, kurā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs;

4) pakalpojumu sniedzēja profesionālais nosaukums vai profesionālās kvalifikācijas nosaukums;

5) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā mītnes valstī, ja pakalpojumu sniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;

6) profesionālās atbildības apdrošināšana vai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija.

(11) Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir pārbaudīti šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš īslaicīgus profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto profesionālo nosaukumu.”

 

 

 

13. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā ar ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

(1) Persona, kuras mītnes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un kuras sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, ja tās profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā ir ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī.

(2) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešama izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet, pirmo reizi uzsākot īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ir pienākums to paziņot institūcijai, kura izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Šis pienākums izpildāms, iesniedzot deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu. Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, deklarāciju var iesniegt iespējami īsākajā laikā pēc pakalpojuma sniegšanas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto deklarāciju atjauno ne retāk kā reizi gadā, ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs paredz minētajā laikposmā vairākkārt sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus. Deklarācija nekavējoties jāatjauno, ja tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies vai radušās izmaiņas deklarācijai pievienotajos dokumentos.

(4) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja tās atšķiras no viņa mītnes valsts prasībām. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un attiecīgajām viņa mītnes valsts institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē šīs institūcijas par pieņemtajiem lēmumiem.

(5) Ministru kabineta noteiktajās profesijās un kārtībā institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesības veikt īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, pirms pakalpojumi Latvijas Republikā tiek sniegti pirmo reizi, lai pārliecinātos par pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju.

(6) Kvalifikācijas pārbaudi var veikt tikai tādās reglamentētajās profesijās, kurās nekvalificēts īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs var apdraudēt pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību. Kvalifikācijas pārbaudi neveic un īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju uzskata par atbilstošu, ja pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šā likuma 34.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

(7) Atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un kvalifikācijas pārbaudes rezultātu vai lēmumu neveikt kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam paziņo mēneša laikā no deklarācijas un tai pievienoto dokumentu saņemšanas dienas. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs nav pievienojis deklarācijai visus nepieciešamos dokumentus vai ir jāpieprasa papildu informācija no viņa mītnes valsts, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem pēc deklarācijas saņemšanas.

(8) Pēc atļaujas izsniegšanas institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, reģistrē īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju, ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, vai nosūta lēmuma, deklarācijas un tai pievienoto dokumentu kopijas institūcijai, kura veic pagaidu reģistrāciju.

(9) Īslaicīgus profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja mītnes valstī attiecīgajam pakalpojumam nav profesionālā nosaukuma, sniedzot īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas nosaukumu viņa mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā.

(10) Ja īslaicīgi profesionālie pakalpojumi Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā tiek sniegti, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu vai profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt pakalpojumu saņēmējam šādu informāciju:

1) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs vai ekvivalents identifikācijas līdzeklis mītnes valsts komercreģistrā vai līdzvērtīgā valsts reģistrā, norādot šā reģistra nosaukumu;

2) pakalpojumu sniedzēja uzraudzības iestādes nosaukums un adrese mītnes valstī;

3) tās profesionālās asociācijas vai reģistra nosaukums, kurā reģistrēts pakalpojumu sniedzējs;

4) pakalpojumu sniedzēja profesionālais nosaukums vai profesionālās kvalifikācijas nosaukums;

5) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā mītnes valstī, ja pakalpojumu sniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;

6) profesionālās atbildības apdrošināšana vai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija.

(11) Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir pārbaudīti šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš īslaicīgus profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto profesionālo nosaukumu.”

43.pants. Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība

(1) Informācijas institūcijas nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem un prasībām, kas tiek izvirzītas reglamentētajai profesijai, un pieņem no pretendenta šajā likumā noteiktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanai nepieciešamos dokumentus. Pretendenta dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pretendenta iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un šajā likumā noteiktos papildu dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja institūcija pieņem attiecīgu lēmumu, pretendentam izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kas apliecina viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības veikt profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.

 

 

 

 

 

(3) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam paziņo:

1) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja persona vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;

2) ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

3) ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 49.panta piekto daļu;

4) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 54.pantu.

14. Izslēgt 43.panta trešās daļas 3. un 4.punktu.

 

 

 

 

14. Izslēgt 43.panta trešās daļas 3. un 4.punktu.

 

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad pretendents iesniedzis visus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamos dokumentus.

(5) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja institūcijai, kura izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu vai tai ir informācija par profesionālajā ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas, šai institūcijai ir tiesības pieprasīt no attiecīgās valsts papildu informāciju. Pieprasījumā tā norāda termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā šā panta trešajā daļā noteikto kopējo iesnieguma izskatīšanas termiņu. Ja atbilde noteiktajā termiņā netiek saņemta, institūcija pieņem lēmumu atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai.

(7) Personai, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un kura saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā personām, kuras Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieguvušas profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikāciju un izpildījušas visas attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības profesionālās darbības veikšanai.

 

 

 

 

 

44.pants. Pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi

"(1) Pretendenta profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā izvirzītas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, nosaka atbilstoši šādiem kritērijiem:

1) ar izglītības dokumentiem apliecinātas izglītības atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteiktajai izglītības pakāpei un veidam, ievērojot šādu secību:

a) augstākās izglītības diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi,

b) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai nepieciešama vidējā izglītība,

c) izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, kas izsniegti par tādas noteiktas struktūras izglītības programmas apguvi, kura ietver pabeigtu vidējo izglītību,

d) profesionālo izglītību apliecinošs dokuments,

e) kompetences apliecība,

f) vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments,

g) vispārējo pamatizglītību apliecinošs dokuments;

2) profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments papildus izglītības dokumentiem, ja tajos nav norādīta piešķirtā kvalifikācija;

3) izglītībai atbilstošās profesijas statuss pretendenta mītnes valstī:

a) reglamentēta,

b) nereglamentēta;

4) pretendenta - Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa - mītnes valsts kompetentu institūciju apliecinājums, ka citā valstī iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

5) izglītības satura un ilguma atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

6) iegūtās izglītības raksturs:

a) reglamentēta izglītība,

b) nereglamentēta izglītība;

7) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids attiecīgajā profesijā mītnes valstī;

8) pretendenta profesionālās darbības veids mītnes valstī:

a) reglamentēta profesionālā darbība,

b) nereglamentēta profesionālā darbība;

9) apliecinājumi par veselības aizsardzības garantijām.

(2) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:

1) profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

2) profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un pretendents var kompensēt atšķirību izglītības līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

4) profesija nav reglamentēta pretendenta mītnes valstī, bet pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, un pretendentam ir apliecinājums par vismaz divus gadus ilgu savā mītnes valstī gūtu profesionālo pieredzi pēdējo 10 gadu laikā šajā profesijā, kurai Latvijas Republikā piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

5) pretendents ir izpildījis šā panta trešajā daļā noteiktās prasības.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto rādītāju dokumentāru apliecinājumu tiek atzīti arī Eiropas Savienības dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Kopienā.

 

15. Izteikt 44.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ārvalstīs iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, tiek atzīta, nosakot pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā ir noteiktas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, atbilstoši šādiem kritērijiem:

1) pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni, saturu un raksturu (reglamentēta vai nereglamentēta izglītība), kā arī uz izglītošanās ilgumu;

2) pretendenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās profesijas vai profesionālās darbības statuss mītnes valstī — reglamentēta vai nereglamentēta profesija vai profesionālā darbība;

3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids mītnes valstī;

4) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetento institūciju apliecinājums, ka iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām. Minētais apliecinājums nepieciešams šādos gadījumos:

a) pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti nav iegūti mītnes valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts,

b) pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti neatbilst mītnes valstī noteiktajām prasībām, jo tā ir paaugstinājusi prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā profesijā.

(2) Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošanai izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus iedala šādos līmeņos:

1) 1.līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz četrus gadus ilgas izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

2) 2.līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz trīs līdz četrus gadus ilgas izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

3) 3.līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka apgūta vismaz viena no šādām programmām:

a) profesionālās izglītības programma, kuras ilgums ir vismaz viens gads pēc tādas vidējās izglītības programmas apguves, kas nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē,

b) noteiktas struktūras izglītības programma vidējās izglītības pakāpē,

c) profesionālās vidējās izglītības programma, kuras apguve ir nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē;

4) 4.līmenis — dokumenti, kas apliecina tādas profesionālās izglītības programmas apguvi vidējās izglītības pakāpē, kura nedod tiesības uzsākt studijas augstākās izglītības pakāpē un ir papildināta ar pārbaudes vai profesionālo praksi, kas ir šādas izglītības programmas daļa;

5) 5.līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka iegūta izglītība vai praktiskā darba iemaņas vismaz vienā no šādiem veidiem:

a) vispārējā pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība,

b) profesionālās izglītības programma pamata pakāpē un cita izglītība, par kuras ieguvi neizsniedz 1., 2., 3. vai 4.līmenim atbilstošu izglītības dokumentu,

c) īpašu eksāmenu nokārtošana bez iepriekšējās izglītības iegūšanas,

d)  vismaz trīs gadus ilga nepārtraukta pilna laika nodarbinātība vai atbilstoša ilguma daļlaika nodarbinātība attiecīgajā profesijā pēdējo 10 gadu laikā.

(3) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:

1) pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas attiecīgajai profesijai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos;

2) pretendents var kompensēt būtiskās atšķirības izglītības raksturā, saturā un līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

4) pretendenta iesniegtie dokumenti daļēji atbilst prasībām, kādas šai profesijai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos, bet apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras saturs un ilgums būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā noteiktā, un tie ir ne vairāk kā par vienu šā panta otrajā daļā noteikto līmeni zemāki tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

5) pretendenta iesniegtie dokumenti apliecina, ka ir izpildīts Eiropas Savienības dalībvalstu vai attiecīgo profesionālo organizāciju izveidots un Eiropas Komisijas atzīts profesionālās kvalifikācijas kritēriju komplekss (kopīgā platforma), lai kompensētu būtiskās atšķirības izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas prasībās.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Izteikt 44.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ārvalstīs iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, tiek atzīta, nosakot pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā ir noteiktas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, atbilstoši šādiem kritērijiem:

1) pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni, saturu un raksturu (reglamentēta vai nereglamentēta izglītība), kā arī uz izglītošanās ilgumu;

2) pretendenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās profesijas vai profesionālās darbības statuss mītnes valstī — reglamentēta vai nereglamentēta profesija vai profesionālā darbība;

3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids mītnes valstī;

4) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetento institūciju apliecinājums, ka iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām. Minētais apliecinājums nepieciešams šādos gadījumos:

a) pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti nav iegūti mītnes valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts,

b) pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti neatbilst mītnes valstī noteiktajām prasībām, jo tā ir paaugstinājusi prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā profesijā.

(2) Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošanai izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus iedala šādos līmeņos:

1) 1.līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz četrus gadus ilgas izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

2) 2.līmenis — dokumenti, kas apliecina vismaz trīs līdz četrus gadus ilgas izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

3) 3.līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka apgūta vismaz viena no šādām programmām:

a) profesionālās izglītības programma, kuras ilgums ir vismaz viens gads pēc tādas vidējās izglītības programmas apguves, kas nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē,

b) noteiktas struktūras izglītības programma vidējās izglītības pakāpē,

c) profesionālās vidējās izglītības programma, kuras apguve ir nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē;

4) 4.līmenis — dokumenti, kas apliecina tādas profesionālās izglītības programmas apguvi vidējās izglītības pakāpē, kura nedod tiesības uzsākt studijas augstākās izglītības pakāpē un ir papildināta ar pārbaudes vai profesionālo praksi, kas ir šādas izglītības programmas daļa;

5) 5.līmenis — dokumenti, kas apliecina, ka iegūta izglītība vai praktiskā darba iemaņas vismaz vienā no šādiem veidiem:

a) vispārējā pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība,

b) profesionālās izglītības programma pamata pakāpē un cita izglītība, par kuras ieguvi neizsniedz 1., 2., 3. vai 4.līmenim atbilstošu izglītības dokumentu,

c) īpašu eksāmenu nokārtošana bez iepriekšējās izglītības iegūšanas,

d)  vismaz trīs gadus ilga nepārtraukta pilna laika nodarbinātība vai atbilstoša ilguma daļlaika nodarbinātība attiecīgajā profesijā pēdējo 10 gadu laikā.

(3) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:

1) pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas attiecīgajai profesijai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos;

2) pretendents var kompensēt būtiskās atšķirības izglītības raksturā, saturā un līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

4) pretendenta iesniegtie dokumenti daļēji atbilst prasībām, kādas šai profesijai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos, bet apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras saturs un ilgums būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā noteiktā, un tie ir ne vairāk kā par vienu šā panta otrajā daļā noteikto līmeni zemāki tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

5) pretendenta iesniegtie dokumenti apliecina, ka ir izpildīts Eiropas Savienības dalībvalstu vai attiecīgo profesionālo organizāciju izveidots un Eiropas Komisijas atzīts profesionālās kvalifikācijas kritēriju komplekss (kopīgā platforma), lai kompensētu būtiskās atšķirības izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas prasībās.”

 

44.1 pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana izglītības, zinātnes un sporta jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izglītības, zinātnes vai sporta jomā praktizējoša persona īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus, attiecīgā persona šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai iesniedz:

1) deklarāciju par pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru;

2) dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī ir likumīgi strādājusi attiecīgajā profesijā;

3) dokumentu s, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās darbības jomā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par to, ka iesniegtie dokumenti apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību savā mītnes valstī attiecīgajā profesijā un īslaicīgu profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.

16. Izslēgt 44.1 pantu.

 

 

 

 

16. Izslēgt 44.1 pantu.

 

45.pants. Gadījumi, kad pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām

(1) Pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzīst par daļēji atbilstošu konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja pretendenta iesniegtie izglītības un profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām.

 

17.  45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām šādos gadījumos:

1) pretendenta iegūtā izglītība ir vairāk kā par vienu gadu īsāka nekā Latvijas Republikā noteiktā;

2) pretendenta apgūto mācību priekšmetu (studiju kursu) un tālākizglītības kursu saturs būtiski atšķiras no Latvijas Republikā noteiktā vai iegūtā izglītība neietver visus mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir būtiska, veicot profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;

3) reglamentētā profesija, kurā pretendents vēlas veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ietver vienu vai vairākas reglamentētās profesionālās darbības, kas nav ietvertas attiecīgajā profesijā viņa mītnes valstī, un šādas profesionālās darbības vai darbību veikšanai Latvijas Republikā jāapgūst tādi mācību priekšmeti (studiju kursi), kas nav ietverti pretendenta iegūtajā izglītībā;

4) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta, un pretendenta iesniegtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izsniegti par nereglamentētas izglītības ieguvi.”;

 

 

 

 

17.  45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām šādos gadījumos:

1) pretendenta iegūtā izglītība ir vairāk kā par vienu gadu īsāka nekā Latvijas Republikā noteiktā;

2) pretendenta apgūto mācību priekšmetu (studiju kursu) un tālākizglītības kursu saturs būtiski atšķiras no Latvijas Republikā noteiktā vai iegūtā izglītība neietver visus mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir būtiska, veicot profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;

3) reglamentētā profesija, kurā pretendents vēlas veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ietver vienu vai vairākas reglamentētās profesionālās darbības, kas nav ietvertas attiecīgajā profesijā viņa mītnes valstī, un šādas profesionālās darbības vai darbību veikšanai Latvijas Republikā jāapgūst tādi mācību priekšmeti (studiju kursi), kuri nav ietverti pretendenta iegūtajā izglītībā;

4) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta, un pretendenta iesniegtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izsniegti par nereglamentētas izglītības ieguvi.”;

 

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, profesionālo kvalifikāciju atzīst, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojot papildu prasības attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.

 

izslēgt otrajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā”;

 

 

 

 

izslēgt otrajā daļā vārdus “šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā”;

 

(3) Ja pretendenta izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu:

1) dodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām;

2) nosakot vienas minētās prasības izpildi par obligātu (nedodot pretendentam izvēles tiesības).

aizstāt trešajā daļā vārdus “izglītības saturs un tās ieguves ilgums” ar vārdiem “profesionālā kvalifikācija”.

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdus “izglītības saturs un tās ieguves ilgums” ar vārdiem “profesionālā kvalifikācija”.

 

(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības nepiemēro vienlaikus. Adaptācijas periods nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem. Adaptācijas periodā pretendents var arī iegūt nepieciešamo izglītību un apmācību.

(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi:

1) neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu;

2) nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda nosacījumiem;

3) nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurās ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos pretendentam, lai uzsāktu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, ir pienākums izpildīt prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi, profesionālās pilnveides izglītību profesijā, un informē pretendentu par to nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu, kuru apguve ir būtiska darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Šādā gadījumā pretendentam ir tiesības uzreiz kārtot pārbaudījumu, lai pierādītu, ka viņam ir nepieciešamās zināšanas.

 

 

 

 

 

48.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu — arhitektu — profesionālās kvalifikācijas atzīšana

 

18. 48.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“48.pants. Arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšana”;

 

 

 

 

18. 48.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“48.pants. Arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšana”;

 

(1) Šis pants attiecas uz darbību arhitektūras jomā, ja tiek izmantots arhitekta profesijas nosaukums.

(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā, atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un dod tiesības darboties attiecīgajās valstīs, izmantojot arhitekta profesijas nosaukumu.

 

 

 

 

 

(3) Arhitekta sertifikāts, kas Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi minēti šā likuma 8.panta piektajā daļā, ir uzskatāms par atbilstošu šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī”;

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī”;

 

(4) Šā likuma 40.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību arhitekta profesijā kā Latvijas pilsoņiem.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību arhitekta profesijā Latvijas Republikā.”;

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību arhitekta profesijā Latvijas Republikā.”;

 

(5) Ja atzīšanas procedūras gaitā attiecīgajām Latvijas Republikas institūcijām rodas šaubas par to, vai konkrētais diploms vai sertifikāts atbilst šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, tās var pieprasīt Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās komitejas atzinumu šajā jautājumā.

aizstāt piektajā daļā vārdus “Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās komitejas” ar vārdiem “Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas”.

 

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus “Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās komitejas” ar vārdiem “Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas”.

 

49.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās

 

19. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās”;

 

 

 

 

19. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“49.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās”;

 

(1) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā un atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai šādās profesijās:

1) ārsts;

2) zobārsts;

3) māsa (medicīnas māsa);

4) vecmāte;

5) veterinārārsts;

6) farmaceits.

 

 

 

 

 

(2) Patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vecmātes profesijā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina, ka pretendents pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir veicis šai profesijai atbilstošus pienākumus slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē:

1) vismaz divus gadus, ja attiecīgā persona vecmātes diplomu ieguvusi pēc vismaz trīs gadus ilgas pilna laika vecmātes izglītības programmas apgūšanas un pirms uzņemšanas šajā programmā nav ieguvusi pilnu vispārējo vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt universitātes tipa augstskolā;

2) vismaz vienu gadu, ja attiecīgā persona vecmātes diplomu ieguvusi pēc vismaz 18 mēnešu vai 3000 stundu ilgas pilna laika studiju programmas apgūšanas, kurā persona ir uzņemta pēc vispārējās aprūpes māsas kvalifikācijas iegūšanas.

izslēgt otrās daļas ievaddaļā un trešajā daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem”;

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas ievaddaļā un trešajā daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem”;

 

(3) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības atvērt jaunas vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas. Jaunas aptiekas šīs daļas izpratnē ir aptiekas, kas darbojušās mazāk par trim gadiem.

 

 

 

 

 

(4) Šā likuma 40.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās kā Latvijas pilsoņiem.

(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesiju, kā arī citas ārstniecības specialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kādi netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu.

 

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās Latvijas Republikā.

(5) Pretendentam, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kādi netiek piešķirti viņa mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu.”

 

 

 

 

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās reglamentētajās profesijās Latvijas Republikā.

(5) Pretendentam, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kādi netiek piešķirti viņa mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu.”

 

50.pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā vēlas sniegt savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir iesaistīts projekta īstenošanā Latvijas Republikā, attiecīgā persona laikus iesniedz šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai:

1) deklarāciju par konkrēto pakalpojumu veikšanu, saturu un apmēru;

2) dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;

3) šā likuma 48. vai 49.pantā minētos dokumentus, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem nosūta šā likuma 57.pantā minētajai institūcijai, kas reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Ar šo reģistrāciju tiek apliecinātas pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā.

(4) Veterinārārstam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi, ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcija.

(5) Par īslaicīgu veterinārārsta pakalpojumu sniegšanu uzskata arī vairākkārtēju pakalpojumu sniegšanu vienam vai vairākiem pakalpojumu saņēmējiem noteiktā pakalpojumu sniegšanas vietā viena kalendāra gada laikā no dienas, kad institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir apstiprinājusi veterinārārsta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijas Republikā. Šajā laikposmā atkārtota deklarācija par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu nav jāiesniedz.

(6) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, šā panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus informācijas institūcijai var iesniegt pēc pakalpojuma sniegšanas iespējami īsākā laikā.

20. Izslēgt 50.pantu.

 

 

 

 

20. Izslēgt 50.pantu.

 

52.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās transporta jomas profesijās

 

21. 52.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“52.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās transporta jomas profesijās”;

 

 

 

 

21. 52.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“52.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās transporta jomas profesijās”;

 

(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs izdotos diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un ir atzīti Eiropas Kopienā, šādās transporta jomas profesijās:

1) starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

2) starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

3) iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);

4) iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);

5) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs;

6) bīstamu kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks);

7) (izslēgts ar 23.10.2003. likumu);

8) (izslēgts ar 23.10.2003. likumu).

 

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtos diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šā likuma prasībām un ir atzīti Eiropas Savienībā, šādās transporta jomas profesijās:”;

 

 

 

 

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtos diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šā likuma prasībām un ir atzīti Eiropas Savienībā, šādās transporta jomas profesijās:”;

 

(2) Šā likuma 40.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās kā Latvijas pilsoņiem.

aizstāt otrajā daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem” ar vārdu “pretendentam”;

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus “Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem” ar vārdu “pretendentam”;

 

(3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim izsniegtā mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir izmantojama, neveicot šā panta otrajā daļā minētās atzīšanas procedūras, bet ievērojot Ceļu satiksmes likumā noteiktās prasības.

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”.

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”.

 

53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā

 

22. 53.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā”;

 

 

 

22. 53.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā”;

(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts (…) (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokāta profesionālo kvalifikāciju un profesijas nosaukumu, kas atzīts Eiropas Kopienā un apliecināts ar viņa mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajiem profesionālo tiesību pierādījumiem, nenosakot minētās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “atzīts Eiropas Kopienā” ar vārdiem “atzīts Eiropas Savienībā”;

 

 

 

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “atzīts Eiropas Kopienā” ar vārdiem “atzīts Eiropas Savienībā”;

 

2) Advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana šā panta pirmās daļas izpratnē dod tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot mītnes valstī noteikto un mītnes valsts valodā izteikto profesijas nosaukumu, norādot institūciju, kas attiecīgajai personai piešķīrusi tiesības veikt profesionālo darbību, proti:

1) sniegt īslaicīgus pakalpojumus (ja Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir iesniegti profesionālo tiesību pierādījumi);

2) pastāvīgi darboties profesijā (ja persona ir reģistrēta Latvijas Zvērinātu advokātu padomē).

(3) Advokāts, kura profesionālā kvalifikācija un tiesības atzītas šā panta pirmās un otrās daļas izpratnē, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

 

 

 

 

 

(4) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību advokāta profesijā Latvijas Republikā pretendentiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, izsniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padome, ja:

1) pretendentam ir mītnes valstī atzīti advokāta profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumi un viņš ir sekmīgi izturējis kvalifikācijas atbilstības pārbaudi atbilstoši šā likuma 46.panta otrajai daļai vai

2) pretendents vismaz trīs gadus ir nepārtraukti veicis profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot profesijas nosaukumu atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktā minētajiem noteikumiem, un apliecinājis nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas Republikas tiesību jomā.

papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstīm” ar vārdiem “Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm”;

 

 

 

 

papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstīm” ar vārdiem “Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm”;

 

(5) Eiropas Savienības dalībvalsts (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokātam, kura profesionālā kvalifikācija atzīta šā panta ceturtās daļas izpratnē, ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas Republikas advokātam.

 

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

 

 

 

 

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

 

(6) Šajā pantā minētās prasības Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokātu profesionālajai kvalifikācijai, zināšanu apliecināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī viņu profesionālās prakses noteikumus reglamentē Advokatūras likums.

 

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu”.

 

 

 

papildināt sesto daļu pēc vārdiem “Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu” ar vārdiem “un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu”.

54.pants. Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām

(1) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet kuri neatbilst attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina noteikta ilguma profesionālo pieredzi šajā profesijā attiecīgajā dalībvalstī. Papildus nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

 

23.  54.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “sertifikāts” ar vārdu “dokuments”;

 

 

 

 

23.  54.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

aizstāt pirmajā daļā vārdu “sertifikāts” ar vārdu “dokuments”;

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām izvirzītās prasības, kas attiecas uz profesionālo pieredzi, uzskatāmas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka viņš attiecīgajā valstī ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi.

izslēgt otro daļu;

 

 

 

 

izslēgt otro daļu;

 

(3) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, bet kuru nosaukumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem nosaukumiem, viņam papildus nepieciešams dokuments, ko izsniegušas tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas, kurā ir iegūta kvalifikācija, par to, ka attiecīgajā valstī iegūtā izglītība un piešķirtais profesionālais nosaukums (kvalifikācija) ir līdzvērtīgs Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā minētajai izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajam nosaukumam

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī” un pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” — ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

 

 

 

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī” un pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” — ar vārdiem “vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts”;

 

(4) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir citā valstī (ārpus Eiropas Savienības) izsniegti izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas ir atzīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī izglītība ir papildināta ar mītnes valstī iegūtu profesionālo pieredzi vai profesionālo apmācību, ko apliecina mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegti dokumenti, tad institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, izvērtē ar iesniegtajiem dokumentiem apliecināto zināšanu un prasmju atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā.

(5) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtie dokumenti apliecina, ka pretendents šajā dalībvalstī ieguvis tiesības veikt pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, tad šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālā kvalifikācija atzīstama par atbilstošu darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, ņemot vērā, ka izglītību un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas iegūti citā valstī, ir atzīti Eiropas Savienības dalībvalstī.

izslēgt ceturto un piekto daļu.

 

 

 

 

izslēgt ceturto un piekto daļu.

 

56.pants. Koordinācijas un informācijas funkcijas profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas jomā

(1) Ministru kabinets apstiprina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru.

 

 

 

 

 

 

(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators:

1) koordinē sadarbību starp institūcijām, kuras izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, un informācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos;

2) uztur sakarus ar Eiropas Komisiju un attiecīgajām ārvalstu institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu par normatīvajiem aktiem un atbildīgajām institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.

3)……

24. Papildināt 56.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) piedalās Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas darbā.”

 

 

 

 

24. Papildināt 56.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) piedalās Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas darbā.”

 

(3) Informācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz tām reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā vai ārvalstīs ir nepieciešama augstākā izglītība, veic Akadēmiskās informācijas centrs.

(4) Informācijas institūcijas pārējām reglamentētajām profesijām nosaka Ministru kabinets, nodrošinot vienotu sistēmu šā likuma 55., 56., 57. un 58.pantā noteikto prasību izpildei.

(5) Informācijas institūcijas savas darbības jomā:

1) nodrošina tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām institūcijām reglamentēto profesiju jomā;

2) nodrošina informāciju par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā;

3) pieņem no pretendentiem šajā likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, lai viņi varētu darboties reglamentētajās profesijās;

4) sagatavo izziņas par pretendentu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;

5) nodod šā likuma 57.pantā noteiktajām institūcijām šīs daļas 3.punktā minētos dokumentus un 4.punktā minētās izziņas;

6) uztur sakarus ar kompetentām ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu reglamentēto profesiju jomā;

7) izsniedz izziņu par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu, kas apliecina, ka pretendenta iesniegtie dokumenti apstiprina viņa tiesības veikt īslaicīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;

8) uztur iesniegto un izskatīto iesniegumu reģistru;

9) paziņo pretendentam šā likuma 57.pantā minēto institūciju pieņemtos lēmumus.

(6) Ja nepieciešams, informācijas institūcija sagatavo provizorisku izziņu un nosūta to institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, ekspertu komisijas izveidošanai. Ekspertu komisijas sastāvu nosaka institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, iekļaujot tajā arī informācijas institūcijas pārstāvjus. Ekspertu komisija savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.

(7) Jūrniecības jomā koordinatora un informācijas institūcijas funkcijas veic valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs atbilstoši 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem.

(8) Ministru kabinets nosaka Latvijas Republikas kompetentās institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību

 

 

 

 

 

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu un 13.12.2007. likumu)

 

Likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

………………….

29)……..

25. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 29.punktu šādā redakcijā:

 

“29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (dokuments attiecas uz EEZ).”

 

 

 

 

 

25. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 29.punktu šādā redakcijā:

 

“29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (dokuments attiecas uz EEZ).”