Rīgā
2008.gada 19.maijā
LR Saeimas Prezidijam
Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un lūdz iekļaut kārtējās
Saeimas sēdēs darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu (reģ.nr.677/Lp9).
Pielikumā: Likumprojekta salīdzinošā tabula
uz 62 lapām.
Patiesā
cieņā,
priekšsēdētāja
A.Barča
Sociālo un darba lietu komisija
Likumprojekts otrajam
lasījumam
Grozījumi likumā "Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"
Likuma
attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija |
1.lasījumā nobalsotā
redakcija |
N.p.k. |
2.lasījumam
iesniegtie priekšlikumi (2) |
Komisijas
atzinums |
Komisijas
atbalstītā redakcija |
|
Izdarīt likumā
"Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 1., 24.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt likumā
Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.;
2003, 23.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 1., 24.nr.) šādus grozījumus: |
|
1. Aizstāt visā
likumā vārdu "konkrētā" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu
"attiecīgā" (attiecīgā skaitlī un locījumā).
|
|
|
|
1. Aizstāt visā
likumā vārdu konkrētā (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu attiecīgā (attiecīgā
skaitlī un locījumā).
|
1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1)
.. 2) augstākās izglītības diploms likumā
noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā
īpašnieks apguvis akreditētu studiju programmu, kuras ilgums ir vismaz trīs
gadi pilna laika studijās vai atbilst ekvivalentam ilgumam nepilna laika
studijās, vai arī apliecina otras augstākās izglītības programmas apguvi; 3) diploms par pirmā līmeņa profesionālo
augstāko izglītību likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības
dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu pirmā līmeņa
profesionālās augstākās izglītības programmu, kurā uzņem izglītojamos ar
vidējo izglītību un kuras ilgums ir vismaz divi gadi pilna laika studijās vai
atbilst ekvivalentam ilgumam nepilna laika studijās; 4)
.. 5)
. 6)
.. 7)
8) profesionālās izglītības atestāts
(diploms) likumā noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības
dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks apguvis akreditētu profesionālās
vidējās izglītības programmu vai pēc vidējās izglītības ieguves ir apguvis
profesionālās izglītības programmu, kura atbilst trešajam profesionālās
kvalifikācijas līmenim; |
2. 1.pantā:
izslēgt 2., 3. un
8.punktu;
|
|
|
|
2. 1.pantā:
izslēgt 2., 3. un
8.punktu;
|
9)
.. 10)
..; |
|
|
|
|
|
11) reglamentētā
izglītība jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta
izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka likums un Ministru
kabineta noteikumi un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas
institūcijas; 12) reglamentētā
profesija - reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu
profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās; |
izteikt
11. un 12.punktu šādā redakcijā:
"11) reglamentētā izglītība jebkura
noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas
struktūru un līmeni Latvijas Republikā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs
un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs nosaka tiesību akti
un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas; 12) reglamentētā
profesija reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu
profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās Latvijas
Republikā un reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo
darbību kopums citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, kuras uzsākšanai un veikšanai
attiecīgās valsts tiesību aktos ir izvirzīta prasība par atbilstošu profesionālo
kvalifikāciju;"; |
|
|
|
izteikt 11. un 12.punktu šādā
redakcijā:
11) reglamentētā
izglītība jebkura noteiktas
profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru
un līmeni Latvijas Republikā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs nosaka tiesību akti un
apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas; 12) reglamentētā profesija Latvijas Republikā reglamentēta
profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā
noteiktajās profesijās un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas
Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs reglamentēta tāda profesionālā
darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums, kuru uzsākšanai un veikšanai
attiecīgās valsts tiesību aktos izvirzīta atbilstošas profesionālās
kvalifikācijas prasība;; |
13)
|
|
|
|
|
|
14) universitātes
izglītība universitātes tipa augstskolā iegūta augstākā izglītība,
kuras studiju programma salīdzinājumā ar citu tipu augstskolu īstenotajām
studiju programmām nodrošina lielāku akadēmisko zināšanu īpatsvaru; |
izslēgt 14.punktu.
|
|
|
|
izslēgt 14.punktu.
|
15)
. |
|
|
|
|
|
2.pants. Likuma mērķis un darbība (1) Likuma mērķis ir: 1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību
noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar
sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību; 2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas
profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm
profesijām paaugstinātas prasības; 3) nodrošināt iespēju Latvijas Republikā iegūto
profesionālo kvalifikāciju atzīt ārvalstīs un ārvalstīs iegūto profesionālo
kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā; |
|
|
|
|
|
4) veicināt personu
brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs (
). |
3. 2.pantā:
papildināt pirmās
daļas 4.punktu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstīs" ar
vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalstīs.";
|
|
|
|
3. 2.pantā:
papildināt pirmās
daļas 4.punktu pēc vārdiem Eiropas Savienības
dalībvalstīs ar vārdiem un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs;
|
(2) Likums
nosaka reglamentētās profesijas, kā arī pamatprasības, kas jāievēro Latvijas
Republikā un ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanā šajās profesijās. (3) Likuma
noteikumi par izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzāmajām
prasībām attiecas uz fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu
reglamentētajās profesijās vai darboties tajās patstāvīgi kā pašnodarbinātas
personas vai darbinieki. (4) Uz
Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri izglītību un profesionālo
kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs, attiecas šā likuma noteikumi par
attiecīgajās ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņiem. (5) Uz
bezvalstniekiem, kas saņēmuši ārvalstīs izsniegtus bezvalstnieka ceļošanas
dokumentus, kā arī uz bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais
statuss, attiecas šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu. |
|
|
|
|
|
(6) Uz to
valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu ir
minētajā līgumā noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā(
), attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz
Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. |
papildināt sesto
daļu pēc vārdiem "atzīšanas jomā" ar vārdiem "un uz Šveices
Konfederācijas pilsoņiem".
|
|
|
|
papildināt sesto
daļu pēc vārdiem atzīšanas jomā ar vārdiem un uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem.
|
(7) Šā
likuma noteikumi neattiecas: 1) uz
gadījumiem, kad darbība reglamentētajās profesijās ir saistīta ar valsts
pārvaldes vai tiesu varas funkciju izpildi; 2) uz
profesijām, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem
izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām, bet
nav norādīti reglamentētajām profesijām nepieciešamie izglītību vai
profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti. (8) Uz to
valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem
līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma
noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. |
|
|
|
|
|
9.pants. Reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā (1) Veselības aprūpes jomā reglamentētās
profesijas, kurās minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai
nosaka Ministru kabinets, ir šādas: 1) ārsts; 2) zobārsts; 3) farmaceits; 4) māsa (medicīnas māsa); 5) vecmāte. (2) Veselības aprūpes jomā reglamentētās
profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības
programmas un likumā noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas
noteikumi, ir šādas: 1) ārsta palīgs (feldšeris); 2) farmaceita asistents; 3) laborants; 4) zobu tehniķis; 5) zobu higiēnists; 6) fizioterapeits; 7) ergoterapeits; 8) optometrists; 9) fizioterapeita asistents; 10) ergoterapeita asistents; 11) reitterapeits; 12) reitterapeita asistents; 13) tehniskais ortopēds; 14) kosmētiķis; 15) zobārsta asistents; 16) māsas palīgs; 17) zobārstniecības māsa; 18) audiologopēds; 19) radiologa asistents; 20) uztura speciālists. |
|
|
|
|
|
(3) Medicīniskās
izglītības klīnisko un praktisko daļu, arī rezidentūrā iegūstamo, šajā pantā
minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs īsteno ārstniecības
iestādes un ārstniecības personas, kuras atbilst likumā ārstniecības jomai
izvirzītajām prasībām un kuras ir ieguvušas attiecīgu likuma prasībām
atbilstošu izglītību. |
4. Izteikt likuma
9.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3)
Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu (arī rezidentūrā
iegūstamo) šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs
īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kuras ir ieguvušas
tiesības veikt ārstniecības personu izglītošanu normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā." |
|
|
|
4. Izteikt 9.panta
trešo daļu šādā redakcijā: (3) Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu (arī
rezidentūrā iegūstamo) šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un
specialitātēs īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kuras ir
ieguvušas tiesības izglītot ārstniecības personas normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā. |
10.pants. Vispārīgās prasības ārsta izglītībai (1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo
darbību ārsta profesijā un prakses tiesības kādā no ārsta profesijas
specialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm apliecina augstākās
izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju
programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas
noteikumus reglamentē Ārstniecības likums, un personas iekļaušana
ārstniecības personu reģistrā. |
5. Izteikt
10.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Personas
tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā atbilstoši
normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei apliecina augstākās izglītības
diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi un
personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Personas prakses tiesības
kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai
papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas
pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās
kvalifikācijas sertifikāts, kas iegūts Ārstniecības likumā noteiktajā
kārtībā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā." |
|
|
|
5. Izteikt
10.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Personas tiesības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai
kompetencei veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā apliecina
augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju
programmas apguvi un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.
Personas prakses tiesības kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm,
apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības
diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi,
profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas iegūts Ārstniecības likumā
noteiktajā kārtībā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. |
(2) Medicīnas
studiju programmā uzņem personas ar vidējo izglītību, kas dod tiesības studēt
universitātes tipa augstskolā. (3) Minimālais
studiju programmas ilgums augstākās medicīniskās izglītības diploma iegūšanai
ir seši gadi jeb 5500 kontaktstundas. (4) Augstākā
medicīniskā izglītība nodrošina ārsta profesijai atbilstošas zināšanas
medicīnas pamatnozarēs, klīniskajās disciplīnās un praksē, kā arī atbilstošu
klīnisko pieredzi. (5) (Izslēgta
ar 04.11.2004. likumu). |
|
|
|
|
|
33.pants. Ārvalstīs
iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas Latvijas Republikā
piemēro šādas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmas: 1) speciālo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 2) vispārējo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 3) profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi. |
6.
Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: "33.pants.
Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas piemērošana
(1)
Persona, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, var pretendēt uz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tādā Latvijas Republikā reglamentētā
profesijā, kurā ietvertās profesionālās darbības ir salīdzināmas ar
profesionālajām darbībām, kuras tā ir veikusi savā mītnes valstī. (2)
Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ļauj attiecīgajai
personai uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā
reglamentētajā profesijā. (3)
Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā
piemēro šādas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmas: 1)
speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 2)
vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 3)
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta
profesionālo pieredzi." |
|
|
|
6.
Izteikt 33.pantu šādā redakcijā: 33.pants.
Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana (1) Persona,
kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, var pretendēt uz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu tādā Latvijas Republikā reglamentētā profesijā, kurā
ietvertās profesionālās darbības ir salīdzināmas ar profesionālajām darbībām,
kuras tā veikusi savā mītnes valstī. (2) Ārvalstīs
iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ļauj attiecīgajai personai
uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā reglamentētajā
profesijā. (3) Ārvalstīs
iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā piemēro
šādas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas: 1)
speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 2)
vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 3) profesionālās
kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi. |
34.pants. Speciālās
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana (1) Speciālo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro: 1) reglamentētajām
profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Saeimas
apstiprinātie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām: a) jūrnieku profesijām, b) civilās aviācijas un
lidostu darbinieku profesijām; 2) reglamentētajām
profesijām, kurām ārvalstīs ir noteiktas vienotas prasības, tas ir, šādām
profesijām: a) arhitekts, b) ārsts, c) zobārsts, d) farmaceits, e) māsa (medicīnas māsa), f) vecmāte, g) veterinārārsts, h) mehāniskā
transportlīdzekļa vadītājs, i) autopārvadājumu vadītājs
(administrators), j) (izslēgts ar
23.10.2003. likumu), k) bīstamo kravu
pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks); 3) advokāta prakses tiesību
atzīšanā. |
7. 34.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Speciālo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro: 1) reglamentētajām
profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai
saistošie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām: a) jūrnieku
profesijām, b) civilās
aviācijas un lidostu darbinieku profesijām; 2) izglītību un
profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem par atbilstību Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām vienotajām
minimālajām prasībām izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu
dokumentu iegūšanai, kurus izsniegušas Eiropas Savienības
dalībvalstu vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetentās
institūcijas, un kuri noteikti
saskaņā ar šā likuma 36.panta 5. un 6.punktu vai Eiropas Savienības tieši
piemērojamajos normatīvajos aktos profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā,
šādās reglamentētās profesijās: a) arhitekts, b) ārsts, c) zobārsts, d)
farmaceits, e)
māsa (vispārējās aprūpes medicīnas māsa), f)
vecmāte, g)
veterinārārsts; 3)
advokāta prakses tiesību atzīšanā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts advokāts vēlas praktizēt
Latvijas Republikā ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu; 4) šādām
reglamentētājām profesijām, kurām Eiropas Savienības dalībvalstīs ir
noteiktas vienotas minimālās prasības izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinošu dokumentu iegūšanai, ja pretendenta izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir iegūti Eiropas Savienības
dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs un
apliecina minimālo prasību izpildi: a) mehāniskā
transportlīdzekļa vadītājs,
b) bīstamo
kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks),
c) bīstamu
kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītājs;
5) Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetento institūciju
izsniegtiem dokumentiem, kas apliecina pretendenta kompetenci starptautisko
kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā, starptautisko pasažieru
autopārvadājumu operāciju vadīšanā, iekšzemes kravu autopārvadājumu operāciju
vadīšanā un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā." |
1. |
Sociālo un darba lietu komisija
Izteikt likumprojekta 7.panta rindkopu,
kas attiecas uz 34.panta pirmās daļas 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā: 2) Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām, vienotajām minimālajām
prasībām izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu
iegūšanai atbilstošiem, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetentu institūciju izsniegtiem
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kuru
nosaukumi ir noteikti saskaņā ar šā likuma 36.panta piekto un sesto punktu
vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos profesionālo
kvalifikāciju atzīšanas jomā, šādās reglamentētās profesijās: |
Atbalstīts |
7. 34.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Speciālo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro: 1) reglamentētajām
profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas
Republikai saistošie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām: a) jūrnieku
profesijām, b) civilās
aviācijas un lidostu darbinieku profesijām; 2) Eiropas Savienības dalībvalstīs
noteiktajām, vienotajām minimālajām prasībām izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai atbilstošiem, Eiropas
Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalstu kompetentu institūciju izsniegtiem izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kuru nosaukumi ir noteikti saskaņā
ar šā likuma 36.panta piekto un sesto punktu vai Eiropas Savienības tieši
piemērojamos normatīvajos aktos profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā,
šādās reglamentētās profesijās a) arhitekts, b) ārsts, c) zobārsts, d)
farmaceits, e)
māsa (vispārējās aprūpes medicīnas māsa), f)
vecmāte, g)
veterinārārsts; 3) advokāta
prakses tiesību atzīšanā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas
Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts advokāts vēlas Latvijas
Republikā praktizēt ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu; 4) šādām
reglamentētajām profesijām, kurām Eiropas Savienības dalībvalstīs ir
noteiktas vienotas minimālās prasības izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinošu dokumentu iegūšanai, ja pretendenta izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir iegūti Eiropas Savienības
dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs un
apliecina minimālo prasību izpildi: a) mehānisko
transportlīdzekļu vadītājs,
b) bīstamu
kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks),
c) bīstamu
kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītājs;
5) Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetento institūciju
izsniegtiem dokumentiem, kas apliecina pretendenta kompetenci starptautisko
kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā, starptautisko pasažieru
autopārvadājumu operāciju vadīšanā, iekšzemes kravu autopārvadājumu operāciju
vadīšanā un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā.; |
(2) Ja pretendenta
mītnes valsts nav pievienojusies šā panta pirmajā daļā minētajiem
starptautiskajiem līgumiem, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst
tikai tad, ja viņa izglītība un profesionālā pieredze līmeņa, satura un
ilguma ziņā būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai
noteiktajām prasībām. |
|
|
|
|
|
(3) Šā panta pirmās daļas
2. un 3.punktā minētajām profesijām piemēro speciālo profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas sistēmu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu
pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kā arī citu valstu
pilsoņiem, kā to paredz Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi. (4) Ja Eiropas
Savienības dalībvalsts ārsts, zobārsts, māsa (medicīnas māsa), vecmāte,
veterinārārsts vai arhitekts sniedz tikai īslaicīgus profesionālos pakalpojumus
Latvijas Republikā, piemēro šā likuma 50.pantu. |
izslēgt trešo un
ceturto daļu.
|
|
|
|
izslēgt trešo un
ceturto daļu.
|
35.pants. Vispārējās
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana un kvalifikācijas
atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi (1) Vispārējo profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā
reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās
kvalifikācijas prasības nav noteiktas Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos
līgumos un kurām saskaņā ar šo likumu nepiemēro speciālo profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas sistēmu. (2) Profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās var piemērot
gan vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gan arī
kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi,
kuru viņš ieguvis mītnes valstī. |
8. 35.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
"(1)
Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro: 1) šā likuma
34.panta pirmajā daļā minētajām profesijām, ja pretendenta izglītību un
profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst 34.pantā
noteiktajām prasībām; 2) pārējām
Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām."; |
|
|
|
8. 35.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā
redakcijā:
(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu
piemēro: 1) šā
likuma 34.panta pirmajā daļā minētajām profesijām, ja pretendenta izglītību
un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst šā likuma
34.panta prasībām; 2) pārējām
Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām.; |
(3) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz
pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības
dalībvalstu pilsoņiem. Citu valstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja Saeimas apstiprinātajos
starptautiskajos līgumos nav noteikta citāda kārtība. |
papildināt trešās
daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstu
pilsoņiem" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalstu pilsoņiem, ja to profesionālā kvalifikācija ir iegūta Eiropas
Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalstīs".
|
|
|
|
papildināt trešās
daļas pirmo teikumu pēc vārdiem Eiropas Savienības
dalībvalstu pilsoņiem ar vārdiem un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsoņiem, ja to profesionālā
kvalifikācija ir iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs.
|
36.pants. Ministru
kabineta kompetence ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanā Ministru kabinets,
ievērojot attiecīgo Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu normas, kas
nodrošina profesionālās kvalifikācijas savstarpējas atzīšanas iespēju
Latvijas Republikā un ārvalstīs: 1) nosaka papildu prasības
ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās
profesijās (arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un
profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā
noteiktas attiecīgajai profesijai); 2) nosaka profesionālās
pieredzes ilgumu un veidu ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas
atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās
profesijās tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas
prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm; 3) nosaka informācijas
institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas apliecības; 4) apstiprina ar
profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas atzīšanas apliecību
izsniegšanu saistīto dokumentu paraugus; 5) nosaka tos ārvalstīs
iegūtos ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai
papildspecialitāšu, farmaceita un veterinārārsta izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās
iestādes, kā arī iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un
kvalifikācijas nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu
izsniegusi); 6) nosaka tos ārvalstīs
iegūtos arhitekta, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta apakšspecialitāšu
profesionālos nosaukumus, izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, šos dokumentus izsniegušās iestādes, kā arī
iegūto kvalifikāciju nosaukumus (iestādes nosaukums un kvalifikācijas
nosaukums norādāms arī tās valsts valodā, kura dokumentu izsniegusi); 7) nosaka tos ārvalstīs
iegūtos advokātu profesionālos nosaukumus (kvalifikācijas), kurus atzīst,
piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 8) nosaka kārtību, kādā
informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata
pretendenta iesniegtos dokumentus. |
|
|
|
|
|
9)
.. 10)
.. |
9. 36.pantā:
papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:
"9)
nosaka saturu deklarācijai par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu
Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, tai pievienojamos dokumentus,
deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību un Latvijas
Republikā reglamentētās profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzējam tiek veikta kvalifikācijas pārbaude, kā arī šādas pārbaudes
veikšanas kārtību. 10) nosaka Eiropas
Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalstu profesionālās organizācijas, kuru izsniegtie profesionālās
izglītības un kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti Latvijas Republikā." |
|
|
|
9. Papildināt
36.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:
9) nosaka deklarācijā par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā ietveramo saturu, tai
pievienojamos dokumentus, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un
atjaunošanas kārtību un Latvijas Republikā reglamentētās profesijas, kurās
īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam tiek veikta kvalifikācijas
pārbaude, kā arī šādas pārbaudes veikšanas kārtību; 10) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu un
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālās organizācijas,
kuru izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas dokumenti tiek
atzīti Latvijas Republikā. |
37.pants. Ārvalstīs
iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti (1) Pretendenta augstākās
izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko
izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai
jāapliecina, ka: 1) šā dokumenta īpašniekam
ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, lai viņš varētu uzsākt un veikt
patstāvīgu darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā savā mītnes valstī un 2) šim dokumentam
atbilstošā izglītība iegūta mītnes valstī (Eiropas Savienības dalībvalsts
pilsonim jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī). (2) Ja pretendenta
mītnes valstī šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām atbilst vairāki
izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, par augstākās
izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību,
profesionālās izglītības atestātu vai kompetences apliecību ir uzskatāms to dokumentu
kopums, kas apliecina attiecīgajiem izglītības dokumentiem atbilstošu
izglītību. (3) Ja Eiropas
Savienības dalībvalsts ir atzinusi, ka pretendentam izdotie trešās valsts
izglītības pierādījumi kādā no profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ir ekvivalenti augstākās izglītības
diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai
profesionālās izglītības atestātam, tad (ja starptautiskajos līgumos, kurus
apstiprinājusi Saeima, nav noteikta cita kartība) šie pierādījumi tiek
atzīti, ja: 1) pretendentam ir vismaz
trīs gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā
mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā
līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms, vai 2) pretendentam ir vismaz
divus gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā
mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā nepieciešams profesionālās
izglītības atestāts. (4) Eiropas Savienības
dalībvalsts pilsonim par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā
līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās kvalifikācijas
atestātu ir uzskatāms arī tāds izglītības un profesionālās kvalifikācijas
pierādījums: 1) kuru par sekmīgu
izglītības programmas apguvi Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegusi
Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija un 2) kuru pretendenta mītnes
valsts kompetentas institūcijas atzīst par atbilstošu attiecīgajai profesijai
nepieciešamajam kvalifikācijas līmenim, un 3) kurš šajā valstī dod
tādas pašas tiesības uzsākt vai veikt patstāvīgu darbību reg
lamentētajā
profesijā kā augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts. |
10. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:
"(1) Ārvalstīs
iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem,
kurus pretendents iesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā
noteiktajā kārtībā, ir jāapliecina, ka: 1)
pretendentam ir nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija, lai
varētu uzsākt un veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā
savā mītnes valstī; 2)
pretendentam ir vismaz trīs gadu ilga profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā
kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalstī, ja izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinoši dokumenti ir izsniegti valstī, kas nav Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un
pretendenta profesionālā kvalifikācija jau ir atzīta kādā no šīm valstīm. (2) Par
šā panta pirmajā daļā minētajiem ārvalstīs iegūtas izglītības un
profesionālās kvalifikācijas dokumentiem tiek atzīti arī Eiropas Savienības
dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu
profesionālo organizāciju izsniegtie profesionālās izglītības un
kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus
apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas
Savienībā un šāda organizācija ir noteikta saskaņā ar šā likuma 36.panta
10.punktu vai Eiropas Savienības tieši
piemērojamajos normatīvajos aktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā." |
|
|
|
10. Izteikt 37.panta tekstu
šādā redakcijā:
(1) Ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinošiem dokumentiem, kurus pretendents iesniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir jāapliecina, ka: 1) pretendentam
ir izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama, lai viņš varētu
uzsākt un veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā savā
mītnes valstī; 2) pretendents
ir ieguvis vismaz trīs gadus ilgu profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā
kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalstī, ja izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinoši dokumenti izsniegti valstī, kas nav Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un
pretendenta profesionālā kvalifikācija jau ir atzīta kādā no šīm valstīm. (2) Par
šā panta pirmajā daļā minētajiem ārvalstīs iegūtas izglītības un
profesionālās kvalifikācijas dokumentiem tiek atzīti arī Eiropas Savienības
dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu
profesionālo organizāciju izsniegtie profesionālās izglītības un
kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus
apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas
Savienībā un šāda organizācija ir noteikta saskaņā ar šā likuma 36.panta
10.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamos
normatīvajos aktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā. |
39.pants. Ārvalstīs iegūtās
profesionālās kvalifikācijas un Latvijas Republikas profesionālās
organizācijas (1) Ja Latvijas Republikas
profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst
noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, attiecībā uz personu, kuras
profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, šīs
prasības uzskatāmas par izpildītām. |
|
|
|
|
|
(2) Ja tā ir reglamentētā
profesija, darbībai kurā nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta
noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kura
ārvalstīs ieguvusi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir
tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju
apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta šajā
organizācijā. |
11. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2)
Reglamentētajā profesijā, kurā ir nepieciešami ar likumu vai Ministru
kabineta noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem
noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti,
personai, kuras profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā
kārtībā, ir tiesības izmantot minētās organizācijas profesionālos vai
kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir
uzņemta attiecīgajā organizācijā." |
|
|
|
11. Izteikt
39.panta otro daļu šādā redakcijā:
(2) Reglamentētajā
profesijā, praktizēšanai kurā ir nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta
noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai,
kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir
tiesības izmantot minētās organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju
apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā šajā organizācijā ir
uzņemta. |
(3) Ja darbībai
reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem
nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, šo
reģistrāciju veic vienlaikus ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu šajā
likumā noteiktajos termiņos. |
|
|
|
|
|
40.pants. Ārvalstīs iegūtās
profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti (1) Pretendents iesniedz
informācijas institūcijām: 1) iesniegumu
kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, norādot profesionālās darbības
veidu, statusu (darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga
vai pastāvīga darbība); 2) dokumentus, kas
apliecina pretendenta izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi; 3) papildu dokumentus, kas
nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajos
gadījumos. (2) Pretendents uz
darbību kādā no reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā tiek
izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektās daļas prasībām, iesniedz
dokumentus, kas apliecina šo noteikumu izpildi pretendenta mītnes valstī.
Gadījumos, kad ir jāievēro šā likuma 3.panta piektās daļas 3.punkta prasības,
minētajiem dokumentiem jāapliecina, ka pretendentam nav uz laiku atņemtas
tiesības vai aizliegts strādāt attiecīgajā profesijā. (3) Šā panta otrajā daļā
minētie dokumenti ir derīgi iesniegšanai informācijas institūcijā trīs
mēnešus no to izsniegšanas dienas. (4) Ja pretendenta mītnes
valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos
dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta
prasību izpildi viņa mītnes valstī, pretendents var aizstāt minētos
dokumentus ar rakstveida deklarāciju par attiecīgo prasību izpildi, bet šai
deklarācijai jābūt apstiprinātai un tās autentiskumam apliecinātam notariāli
vai pretendenta mītnes valsts tiesu iestādē, vai šīs valsts pārvaldes
iestādē, vai šīs valsts atzītā profesionālajā organizācijā, kā to nosaka
pretendenta mītnes valsts normatīvie akti. (5) Ja persona, kas
vēlas strādāt reglamentētajā profesijā, dod zvērestu vai solījumu atbilstoši
šā likuma 3.panta piektās daļas 1.punktam, bet pretendentam tas nav
pieņemams, institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību,
piedāvā pretendentam pieņemamu un līdzvērtīgu zvēresta vai solījuma formu. |
|
|
|
|
|
(6) Pēc informācijas
institūcijas pieprasījuma pretendentam ir pienākums iesniegt: 1) šajā pantā minēto
dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti Eiropas
Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī,
kurai saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir
piešķirtas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas jomā; 2) šajā pantā minēto
dokumentu apliecinātus tulkojumus valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs,
kuras nav minētas šīs daļas 1.punktā un ar kurām Latvijas Republika ir
noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par tiesisko palīdzību un
tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes lietās un krimināllietās, un
atbilst šo līgumu noteikumiem; 3) Saeimas apstiprinātajos
starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā legalizētus šajā pantā minētos
dokumentus, pievienojot tiem apliecinātu un legalizētu šo dokumentu tulkojumu
valsts valodā, ja tie izsniegti valstīs, kuras nav minētas šīs daļas 1. un
2.punktā vai neatbilst šīs daļas 2.punktā minētajiem dokumentiem. |
12. Aizstāt
40.panta sestās daļas 1.punktā vārdus "Eiropas Ekonomikas zonas
valstī" ar vārdiem "Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī".
|
|
|
|
12. Aizstāt
40.panta sestās daļas 1.punktā vārdus Eiropas
Ekonomikas zonas valstī ar vārdiem Eiropas
Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī.
|
42.pants. Īslaicīga
profesionālā darbība reglamentētajā profesijā (1) Profesionālā darbība
uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir
ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, personas uzturēšanās
Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo
darbību savā mītnes valstī. (2) (Izslēgta ar
04.11.2004. likumu). (3) (Izslēgta ar
04.11.2004. likumu). (4) Īslaicīgu profesionālo
pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas
pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas
iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā
profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas
Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un
profesionālās ētikas prasības arī tad, ja viņa mītnes valstī tie ir
atšķirīgi. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos
normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos
noteiktās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām nosūta
informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties
procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem. (5) Attiecībā uz
reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā personas
profesionālā darbība Latvijas Republikā uzskatāma par īslaicīgu, ja tā
nepārsniedz vienu gadu. |
13.
Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:
"42.pants.
Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā ar ārvalstīs iegūtiem
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem (1) Persona, kuras
mītnes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un kuras sniegto pakalpojumu izcelsmes
valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalsts, ir uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzēju Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, ja tās profesionālajai
kvalifikācijai atbilstoša profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas
Republikā ir ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā, personas uzturēšanās
Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo
darbību savā mītnes valstī. (2) Īslaicīgu
profesionālo pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešama izglītību un
profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana šajā likumā
noteiktajā kārtībā, bet, pirmo reizi uzsākot īslaicīgu profesionālo
pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ir
pienākums to paziņot institūcijai, kura izsniedz profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas apliecības attiecīgajā reglamentētajā profesijā, iesniedzot
deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu. Sniedzot
neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai
kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši
apstākļi, deklarāciju var iesniegt iespējami īsākā laikā pēc pakalpojuma
sniegšanas. (3) Šā
panta otrajā daļā minēto deklarāciju atjauno ne retāk kā reizi gadā, ja
īslaicīgu pakalpojumu sniedzējs paredz minētajā laikposmā vairākkārt sniegt
īslaicīgus profesionālos pakalpojumus. Deklarācija nekavējoties jāatjauno, ja
tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies vai ir izmaiņas deklarācijai
pievienotajos dokumentos. (4) Īslaicīgu
profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas
Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā
Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību
reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju
attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses
nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja tās atšķiras no
prasībām viņa mītnes valstī. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs
pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas
normatīvajos aktos noteiktās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām
institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām
iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem. (5) Ministru
kabineta noteiktajās profesijās un kārtībā institūcijai, kas izsniedz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesības veikt
īslaicīgo pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas pārbaudi pirms
pakalpojumi Latvijas Republikā tiek sniegti pirmo reizi, lai pārliecinātos
par pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju. (6) Kvalifikācijas
pārbaudi var veikt tikai tādās reglamentētajās profesijās, kurās
nekvalificēts īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs var apdraudēt
pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību. Kvalifikācijas pārbaudi neveic un
īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju
uzskata par atbilstošu, ja īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja izglītību un
profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šā likuma 34.panta
pirmās daļas otrajā punktā noteiktajām prasībām. (7) Atļauju
īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un kvalifikācijas pārbaudes
rezultātu vai lēmumu neveikt kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu profesionālo
pakalpojumu sniedzējam paziņo mēneša laikā no deklarācijas un tai pievienoto
dokumentu saņemšanas dienas. Ja īslaicīgu pakalpojumu sniedzējs nav
pievienojis deklarācijai visus nepieciešamos dokumentus vai nepieciešams
pieprasīt papildu informāciju no īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja mītnes
valsts, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem pēc
deklarācijas saņemšanas. (8) Pēc atļaujas
izsniegšanas institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
apliecības, reģistrē īslaicīgu pakalpojumu sniedzēju, ja darbībai
reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem
nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, vai
nosūta lēmuma, deklarācijas un tai pievienoto dokumentu kopijas institūcijai,
kura veic pagaidu reģistrāciju. (9) Īslaicīgus
profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot mītnes valsts profesionālo
nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts valodā un
pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Ja īslaicīgo pakalpojumu sniedzēja
mītnes valstī attiecīgajam pakalpojumam nav profesionālā nosaukuma, sniedzot
īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto pakalpojumu sniedzēja
profesionālās kvalifikācijas nosaukumu mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu
latviešu valodā. (10) Ja
īslaicīgi profesionālie pakalpojumi Latvijas Republikā reglamentētajā
profesijā tiek sniegti, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu vai
profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam
ir pienākums sniegt pakalpojumu saņēmējam šādu informāciju: 1) pakalpojumu
sniedzēja reģistrācijas numurs vai ekvivalents identifikācijas līdzeklis
mītnes valsts komercreģistrā vai līdzvērtīgā valsts reģistrā, norādot šī
reģistra nosaukumu; 2) pakalpojumu
sniedzēja uzraudzības iestādes nosaukums un adrese mītnes valstī; 3) profesionālās
asociācijas vai reģistra nosaukums, kurā ir reģistrēts pakalpojumu sniedzējs; 4) pakalpojumu
sniedzēja profesionālais nosaukums vai profesionālās kvalifikācijas nosaukums; 5) pakalpojumu
sniedzēja reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo
personu reģistrā mītnes valstī, ja pakalpojumu sniedzējs ir pievienotās
vērtības nodokļa maksātājs; 6) profesionālās
atbildības apdrošināšana vai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija. (11) Ja
īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju
apliecinoši dokumenti ir pārbaudīti šā panta piektajā daļā noteiktajā
kārtībā, īslaicīgus pakalpojumus sniedz, izmantojot Latvijas Republikā attiecīgajai
reglamentētajai profesijai noteikto profesionālo nosaukumu." |
|
|
|
13. Izteikt 42.pantu
šādā redakcijā:
42.pants.
Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā ar ārvalstīs iegūtiem
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem (1) Persona,
kuras mītnes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un kuras sniegto pakalpojumu izcelsmes
valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalsts, uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzēju Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, ja tās profesionālajai
kvalifikācijai atbilstoša profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas
Republikā ir ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā, personas uzturēšanās
Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo
darbību savā mītnes valstī. (2) Īslaicīgu
profesionālo pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešama izglītību un
profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana šajā likumā
noteiktajā kārtībā, bet, pirmo reizi uzsākot īslaicīgu profesionālo
pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ir
pienākums to paziņot institūcijai, kura izsniedz profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas apliecības attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Šis pienākums
izpildāms, iesniedzot deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniegšanu. Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai
profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību
nosaka īpaši apstākļi, deklarāciju var iesniegt iespējami īsākajā laikā pēc
pakalpojuma sniegšanas. (3) Šā
panta otrajā daļā minēto deklarāciju atjauno ne retāk kā reizi gadā, ja
īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs paredz minētajā laikposmā
vairākkārt sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus. Deklarācija
nekavējoties jāatjauno, ja tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies
vai radušās izmaiņas deklarācijai pievienotajos dokumentos. (4) Īslaicīgu
profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas
Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā
Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību
attiecīgajā reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas
prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja tās atšķiras
no viņa mītnes valsts prasībām. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas
Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un attiecīgajām viņa
mītnes valsts institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras
uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par
pieņemtajiem lēmumiem. (5) Ministru
kabineta noteiktajās profesijās un kārtībā institūcijai, kas izsniedz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesības veikt
īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas
pārbaudi, pirms pakalpojumi Latvijas Republikā tiek sniegti pirmo reizi, lai
pārliecinātos par pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju. (6) Kvalifikācijas
pārbaudi var veikt tikai tādās reglamentētajās profesijās, kurās
nekvalificēts īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs var apdraudēt
pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību. Kvalifikācijas pārbaudi neveic un
īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju
uzskata par atbilstošu, ja pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šā likuma 34.panta pirmās daļas
2.punkta prasībām. (7) Atļauju
īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un kvalifikācijas pārbaudes
rezultātu vai lēmumu neveikt kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu profesionālo
pakalpojumu sniedzējam paziņo mēneša laikā no deklarācijas un tai pievienoto
dokumentu saņemšanas dienas. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs
nav pievienojis deklarācijai visus nepieciešamos dokumentus vai ir jāpieprasa
papildu informācija no viņa mītnes valsts, lēmuma pieņemšanas termiņu var
pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uz laiku, kas nav
ilgāks par trim mēnešiem pēc deklarācijas saņemšanas. (8) Pēc
atļaujas izsniegšanas institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas apliecības, reģistrē īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju,
ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar
normatīvajiem aktiem nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā
vai reģistrā, vai nosūta lēmuma, deklarācijas un tai pievienoto dokumentu
kopijas institūcijai, kura veic pagaidu reģistrāciju. (9) Īslaicīgus
profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot mītnes valsts profesionālo
nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts valodā un
pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzēja mītnes valstī attiecīgajam pakalpojumam nav profesionālā nosaukuma,
sniedzot īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto pakalpojumu sniedzēja
profesionālās kvalifikācijas nosaukumu viņa mītnes valsts valodā un pievieno
tā tulkojumu latviešu valodā. (10) Ja
īslaicīgi profesionālie pakalpojumi Latvijas Republikā reglamentētajā
profesijā tiek sniegti, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu vai
profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzējam ir pienākums sniegt pakalpojumu saņēmējam šādu informāciju: 1) pakalpojumu
sniedzēja reģistrācijas numurs vai ekvivalents identifikācijas līdzeklis
mītnes valsts komercreģistrā vai līdzvērtīgā valsts reģistrā, norādot šā
reģistra nosaukumu; 2) pakalpojumu
sniedzēja uzraudzības iestādes nosaukums un adrese mītnes valstī; 3) tās
profesionālās asociācijas vai reģistra nosaukums, kurā reģistrēts pakalpojumu
sniedzējs; 4) pakalpojumu
sniedzēja profesionālais nosaukums vai profesionālās kvalifikācijas
nosaukums; 5) pakalpojumu
sniedzēja reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo
personu reģistrā mītnes valstī, ja pakalpojumu sniedzējs ir pievienotās
vērtības nodokļa maksātājs; 6) profesionālās
atbildības apdrošināšana vai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija. (11) Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu
sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir
pārbaudīti šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš īslaicīgus
profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot Latvijas Republikā attiecīgajai
reglamentētajai profesijai noteikto profesionālo nosaukumu. |
43.pants. Pretendenta
iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība (1) Informācijas
institūcijas nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par
normatīvajiem aktiem un prasībām, kas tiek izvirzītas reglamentētajai
profesijai, un pieņem no pretendenta šajā likumā noteiktos profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanai nepieciešamos dokumentus.
Pretendenta dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Ministru
kabinets. (2) Pretendenta iesniegumu,
kurā izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo
kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un šajā likumā noteiktos papildu
dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas
izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja
institūcija pieņem attiecīgu lēmumu, pretendentam izsniedz kvalifikācijas
atzīšanas apliecību, kas apliecina viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu
un tiesības veikt profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā. |
|
|
|
|
|
(3) Pretendenta iesniegumu
un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu ar tā pamatojumu pretendentam
paziņo: 1) ne vēlāk kā triju mēnešu
laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām
profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu, ja persona vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas
Republikā; 2) ne vēlāk kā četru mēnešu
laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām
profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta
profesionālo pieredzi; 3) ne vēlāk kā četru mēnešu
laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām
profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu saskaņā ar šā likuma 49.panta piekto daļu; 4) ne vēlāk kā triju mēnešu
laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām
profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu saskaņā ar šā likuma 54.pantu. |
14. Svītrot
43.panta trešās daļas 3. un
4.punktu.
|
|
|
|
14. Izslēgt
43.panta trešās daļas 3. un
4.punktu.
|
(4) Šā panta trešajā daļā
noteikto izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad pretendents iesniedzis
visus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai
nepieciešamos dokumentus. (5) Šā panta trešajā daļā
minēto lēmumu pretendents var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. (6) Ja institūcijai, kura
izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par
pretendenta dokumentu autentiskumu vai tai ir informācija par profesionālajā
ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas, šai
institūcijai ir tiesības pieprasīt no attiecīgās valsts papildu informāciju.
Pieprasījumā tā norāda termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā šā panta
trešajā daļā noteikto kopējo iesnieguma izskatīšanas termiņu. Ja atbilde
noteiktajā termiņā netiek saņemta, institūcija pieņem lēmumu atbilstoši tās
rīcībā esošajai informācijai. (7) Personai, kuras
profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un kura
saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir
tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi
paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā personām, kuras Latvijas Republikas
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieguvušas profesionālajai darbībai
reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikāciju un izpildījušas visas
attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošo Latvijas Republikas
normatīvo aktu prasības profesionālās darbības veikšanai. |
|
|
|
|
|
44.pants. Pretendentu
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi "(1) Pretendenta
profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā
izvirzītas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, nosaka atbilstoši šādiem
kritērijiem: 1) ar izglītības
dokumentiem apliecinātas izglītības atbilstība Latvijas Republikā
attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteiktajai izglītības pakāpei un
veidam, ievērojot šādu secību: a) augstākās izglītības
diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi, b) diploms par pirmā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas
apguvi, kuras ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai nepieciešama
vidējā izglītība, c) izglītības un
kvalifikācijas apliecinājumi, kas izsniegti par tādas noteiktas struktūras
izglītības programmas apguvi, kura ietver pabeigtu vidējo izglītību, d) profesionālo izglītību
apliecinošs dokuments, e) kompetences apliecība, f) vispārējo vidējo
izglītību apliecinošs dokuments, g) vispārējo pamatizglītību
apliecinošs dokuments; 2) profesionālo
kvalifikāciju apliecinošs dokuments papildus izglītības dokumentiem, ja tajos
nav norādīta piešķirtā kvalifikācija; 3) izglītībai atbilstošās
profesijas statuss pretendenta mītnes valstī: a) reglamentēta, b) nereglamentēta; 4) pretendenta - Eiropas
Savienības dalībvalsts pilsoņa - mītnes valsts kompetentu institūciju
apliecinājums, ka citā valstī iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes
valstī attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām; 5) izglītības satura un
ilguma atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai izvirzītajām
prasībām; 6) iegūtās izglītības
raksturs: a) reglamentēta izglītība, b) nereglamentēta izglītība; 7) pretendenta
profesionālās pieredzes ilgums un veids attiecīgajā profesijā mītnes valstī; 8) pretendenta
profesionālās darbības veids mītnes valstī: a) reglamentēta
profesionālā darbība, b) nereglamentēta
profesionālā darbība; 9) apliecinājumi par
veselības aizsardzības garantijām. (2) Pretendenta
profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos: 1) profesija ir
reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un pretendenta iesniegtie dokumenti
atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā
attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos; 2) profesija ir
reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un pretendents var kompensēt
atšķirību izglītības līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu
prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro
vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 3) profesija ir
reglamentēta pretendenta mītnes valstī, un neatkarīgi no iegūtā izglītības
līmeņa pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru
kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz
profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties
uz pretendenta profesionālo pieredzi; 4) profesija nav reglamentēta
pretendenta mītnes valstī, bet pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst
prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo
profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, un
pretendentam ir apliecinājums par vismaz divus gadus ilgu savā mītnes valstī
gūtu profesionālo pieredzi pēdējo 10 gadu laikā šajā profesijā, kurai
Latvijas Republikā piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu; 5) pretendents ir
izpildījis šā panta trešajā daļā noteiktās prasības. (3) Par šā panta
pirmajā daļā minēto rādītāju dokumentāru apliecinājumu tiek atzīti arī
Eiropas Savienības dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegtie
profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto
organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus attiecībā uz
reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Kopienā. |
15.
Izteikt 44.panta tekstu šādā redakcijā:
"(1)
Ārvalstīs iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija Latvijas Republikā
reglamentētajās profesijās, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas sistēmu un kvalifikācijas atzīšanu, kā arī pamatojoties uz
pretendenta profesionālo pieredzi, tiek atzīta, nosakot pretendenta
izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas
Republikā ir noteiktas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, atbilstoši
šādiem kritērijiem: 1) pretendenta
izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība Latvijas Republikā
noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni, saturu un raksturu
(reglamentēta vai nereglamentēta izglītība), kā arī uz izglītošanās ilgumu; 2) pretendenta
izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās profesijas vai
profesionālās darbības statuss mītnes valstī reglamentēta vai
nereglamentēta profesija vai profesionālā darbība; 3) pretendenta
profesionālās pieredzes ilgums un veids mītnes valstī; 4) pretendenta
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalsts pilsoņa mītnes valsts kompetento institūciju apliecinājums, ka
iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai
noteiktajām prasībām. Minētais apliecinājums nepieciešams šādos gadījumos: a) pretendenta
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti nav iegūti
mītnes valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalsts; b) pretendenta
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst
mītnes valstī noteiktajām prasībām, jo mītnes valsts ir paaugstinājusi
prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā profesijā. (2) Vispārējās
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošanai izglītību un
profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus iedala šādos līmeņos: 1) 1.līmenis
dokumenti, kas apliecina vismaz četrus gadus ilgas izglītības programmas
apguvi augstākās izglītības pakāpē, un, ja nepieciešams, ir papildināti ar
profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem; 2) 2.līmenis
dokumenti, kas apliecina vismaz trīs līdz četrus gadus ilgas izglītības
programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē, un, ja nepieciešams, ir
papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem; 3) 3.līmenis
dokumenti, kas apliecina, ka apgūta vismaz viena no šādām programmām: a) profesionālās
izglītības programma, kuras ilgums ir vismaz viens gads pēc tādas vidējās
izglītības programmas apguves, kas nepieciešama, lai uzsāktu studijas
augstākās izglītības pakāpē, b)
noteiktas struktūras izglītības programma vidējās izglītības pakāpē, c) profesionālās
vidējās izglītības programma, kuras apguve ir nepieciešama, lai uzsāktu
studijas augstākās izglītības pakāpē; 4) 4.līmenis
dokumenti, kas apliecina tādas profesionālās izglītības programmas apguvi
vidējās izglītības pakāpē, kas nedod tiesības uzsākt studijas augstākās
izglītības pakāpē un ir papildināta ar pārbaudes vai profesionālo praksi, kas
ir šādas izglītības programmas daļa; 5) 5.līmenis
dokumenti, kas apliecina, ka iegūta izglītība vai praktiskā darba iemaņas
vismaz vienā no šādiem veidiem: a) vispārējā
pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, b)
profesionālās izglītības programma pamata pakāpē un cita izglītība, par kuras
ieguvi neizsniedz pirmajam, otrajam, trešajam vai ceturtajam līmenim
atbilstošu izglītības dokumentu, c) īpašu
eksāmenu nokārtošana bez iepriekšējās izglītības iegūšanas, d)
vismaz trīs gadus ilga nepārtraukta pilna laika nodarbinātība vai atbilstoša
ilguma daļlaika nodarbinātība attiecīgajā profesijā pēdējo 10 gadu laikā. (3) Pretendenta
profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos: 1) pretendenta
iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas attiecīgajai profesijai
noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu
reglamentējošajos normatīvajos aktos; 2) pretendents var
kompensēt būtiskās atšķirības izglītības raksturā, saturā un līmenī
atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 3) pretendenta
profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam
profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām
piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta
profesionālo pieredzi; 4) pretendenta
iesniegtie dokumenti daļēji atbilst prasībām, kādas šai profesijai noteiktas
Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos
normatīvajos aktos, bet apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras
saturs un ilgums būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā noteiktā, un tie ir
ne vairāk kā par vienu šā panta trešajā
daļā noteikto līmeni zemāki tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 5) pretendenta
iesniegtie dokumenti apliecina, ka ir izpildīts Eiropas Savienības
dalībvalstu vai attiecīgo profesionālo organizāciju izveidots un Eiropas
Komisijas atzīts profesionālās kvalifikācijas kritēriju komplekss (kopīgā
platforma), lai kompensētu būtiskās atšķirības izglītības un profesionālās
kvalifikācijas iegūšanas prasībās." |
&n
bsp; 2. |
<
![endif]>
Sociālo un darba lietu komisija
Aizstāt likumprojekta 15.panta rindkopā,
kas attiecas uz 44.panta trešās daļas ceturto punktu, vārdus trešajā daļā
ar vārdiem otrajā daļā. |
Atbalstīts |
15. Izteikt 44.panta tekstu
šādā redakcijā:
(1) Ārvalstīs iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija
Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, piemērojot vispārējo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, kā arī pamatojoties uz
pretendenta profesionālo pieredzi, tiek atzīta, nosakot pretendenta
izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas
Latvijas Republikā ir noteiktas attiecīgajai reglamentētajai profesijai,
atbilstoši šādiem kritērijiem: 1) pretendenta
izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība Latvijas Republikā
noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni, saturu un raksturu
(reglamentēta vai nereglamentēta izglītība), kā arī uz izglītošanās ilgumu; 2) pretendenta
izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās profesijas vai
profesionālās darbības statuss mītnes valstī reglamentēta vai
nereglamentēta profesija vai profesionālā darbība; 3) pretendenta
profesionālās pieredzes ilgums un veids mītnes valstī; 4) pretendenta
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalsts pilsoņa mītnes valsts kompetento institūciju apliecinājums, ka
iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai
noteiktajām prasībām. Minētais apliecinājums nepieciešams šādos gadījumos: a) pretendenta
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti nav iegūti
mītnes valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, b) pretendenta
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti neatbilst
mītnes valstī noteiktajām prasībām, jo tā ir paaugstinājusi prasības
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā profesijā. (2) Vispārējās
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošanai izglītību un profesionālo
kvalifikāciju apliecinošus dokumentus iedala šādos līmeņos: 1) 1.līmenis
dokumenti, kas apliecina vismaz četrus gadus ilgas izglītības programmas
apguvi augstākās izglītības pakāpē un, ja nepieciešams, ir papildināti ar
profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem; 2) 2.līmenis
dokumenti, kas apliecina vismaz trīs līdz četrus gadus ilgas izglītības
programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē un, ja nepieciešams, ir
papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem; 3) 3.līmenis
dokumenti, kas apliecina, ka apgūta vismaz viena no šādām programmām: a) profesionālās
izglītības programma, kuras ilgums ir vismaz viens gads pēc tādas vidējās
izglītības programmas apguves, kas nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās
izglītības pakāpē, b) noteiktas
struktūras izglītības programma vidējās izglītības pakāpē, c) profesionālās
vidējās izglītības programma, kuras apguve ir nepieciešama, lai uzsāktu
studijas augstākās izglītības pakāpē; 4) 4.līmenis
dokumenti, kas apliecina tādas profesionālās izglītības programmas apguvi
vidējās izglītības pakāpē, kura nedod tiesības uzsākt studijas augstākās
izglītības pakāpē un ir papildināta ar pārbaudes vai profesionālo praksi, kas
ir šādas izglītības programmas daļa; 5) 5.līmenis
dokumenti, kas apliecina, ka iegūta izglītība vai praktiskā darba iemaņas
vismaz vienā no šādiem veidiem: a) vispārējā
pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība, b) profesionālās
izglītības programma pamata pakāpē un cita izglītība, par kuras ieguvi neizsniedz
1., 2., 3. vai 4.līmenim atbilstošu izglītības dokumentu, c) īpašu
eksāmenu nokārtošana bez iepriekšējās izglītības iegūšanas, d)
vismaz trīs gadus ilga nepārtraukta pilna laika nodarbinātība vai atbilstoša
ilguma daļlaika nodarbinātība attiecīgajā profesijā pēdējo 10 gadu laikā. (3) Pretendenta
profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos: 1) pretendenta
iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas attiecīgajai profesijai
noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos
normatīvajos aktos; 2) pretendents
var kompensēt būtiskās atšķirības izglītības raksturā, saturā un līmenī
atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās
kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu; 3) pretendenta
profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam
profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām
piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta
profesionālo pieredzi; 4) pretendenta
iesniegtie dokumenti daļēji atbilst prasībām, kādas šai profesijai noteiktas
Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos
normatīvajos aktos, bet apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras
saturs un ilgums būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā noteiktā, un tie ir
ne vairāk kā par vienu šā panta otrajā daļā noteikto līmeni zemāki tādā
profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas
sistēmu; 5) pretendenta
iesniegtie dokumenti apliecina, ka ir izpildīts Eiropas Savienības
dalībvalstu vai attiecīgo profesionālo organizāciju izveidots un Eiropas
Komisijas atzīts profesionālās kvalifikācijas kritēriju komplekss (kopīgā
platforma), lai kompensētu būtiskās atšķirības izglītības un profesionālās
kvalifikācijas iegūšanas prasībās. |
44.1 pants.
Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana izglītības, zinātnes un sporta jomā (1) Ja kādā Eiropas
Savienības dalībvalstī izglītības, zinātnes vai sporta jomā praktizējoša
persona īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā sniedz savai
kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus, attiecīgā persona šā likuma 56.pantā
noteiktajai informācijas institūcijai iesniedz: 1) deklarāciju par
pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru; 2) dokumentu, kas
apliecina, ka persona savā mītnes valstī ir likumīgi strādājusi attiecīgajā
profesijā; 3) dokumentus, kas
apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās
darbības jomā. (2) Šā panta pirmās daļas
2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā
12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas. (3) Informācijas
institūcija sagatavo izziņu par to, ka iesniegtie dokumenti apliecina
pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību savā mītnes valstī
attiecīgajā profesijā un īslaicīgu profesionālo darbību šajā profesijā
Latvijas Republikā. |
16. Izslēgt 44.1 pantu.
|
|
|
|
16. Izslēgt 44.1 pantu.
|
45.pants. Gadījumi,
kad pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas
Republikā izvirzītajām prasībām (1) Pretendenta izglītību
un profesionālo kvalifikāciju atzīst par daļēji atbilstošu konkrētajai
Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja
pretendenta iesniegtie izglītības un profesionālās kvalifikācijas
apliecinājumi atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai
profesijai izvirzītajām prasībām. |
17. 45.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1)
Pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgā
Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā izvirzītajām prasībām šādos
gadījumos: 1) pretendenta
iegūtā izglītība ir vairāk kā par vienu gadu īsāka nekā Latvijas Republikā
noteiktā; 2) pretendenta
apgūto mācību priekšmetu (studiju kursu) un tālākizglītības kursu saturs
būtiski atšķiras no Latvijas Republikā noteiktā, vai iegūtā izglītība
neietver visus mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir
būtiska, veicot profesionālo darbību attiecīgā profesijā Latvijas Republikā; 3) reglamentētā
profesija, kurā pretendents vēlas veikt profesionālo darbību Latvijas
Republikā, ietver vienu vai vairākas reglamentētās profesionālās darbības,
kuras nav ietvertas attiecīgajā profesijā pretendenta mītnes valstī, un šādas
profesionālās darbības vai darbību veikšanai Latvijas Republikā jāapgūst tādi
mācību priekšmeti (studiju kursi), kas nav ietverti pretendenta iegūtajā
izglītībā; 4) pretendenta
mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta un pretendenta iesniegtie
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izsniegti
par nereglamentētas izglītības ieguvi." |
|
|
|
17. 45.pantā:
izteikt pirmo daļu
šādā redakcijā:
(1) Pretendenta
izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai
Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām šādos
gadījumos: 1) pretendenta
iegūtā izglītība ir vairāk kā par vienu gadu īsāka nekā Latvijas Republikā
noteiktā; 2) pretendenta
apgūto mācību priekšmetu (studiju kursu) un tālākizglītības kursu saturs
būtiski atšķiras no Latvijas Republikā noteiktā vai iegūtā izglītība neietver
visus mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir būtiska,
veicot profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā; 3) reglamentētā
profesija, kurā pretendents vēlas veikt profesionālo darbību Latvijas
Republikā, ietver vienu vai vairākas reglamentētās profesionālās darbības,
kas nav ietvertas attiecīgajā profesijā viņa mītnes valstī, un šādas
profesionālās darbības vai darbību veikšanai Latvijas Republikā jāapgūst tādi
mācību priekšmeti (studiju kursi), kas nav ietverti pretendenta iegūtajā
izglītībā; 4) pretendenta
mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta, un pretendenta iesniegtie
izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izsniegti
par nereglamentētas izglītības ieguvi.; |
(2) Ja šā panta pirmajā
daļā minētajā gadījumā pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski
neatšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai
izvirzītajām prasībām, profesionālo kvalifikāciju atzīst, Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā piemērojot papildu prasības attiecībā uz pretendenta
profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī. |
izslēgt otrajā
daļā vārdus "šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā"; |
|
|
|
izslēgt otrajā daļā
vārdus šā panta pirmajā daļā
minētajā gadījumā; |
(3) Ja pretendenta
izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no konkrētajai
Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām,
institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības
reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgas
izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas
atbilstības pārbaudes kārtošanu: 1) dodot pretendentam
izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām; 2) nosakot vienas minētās prasības izpildi par obligātu (nedodot
pretendentam izvēles tiesības). |
aizstāt trešajā
daļā vārdus "izglītības saturs un tās ieguves ilgums" ar vārdiem
"profesionālā kvalifikācija". |
|
|
|
aizstāt trešajā daļā
vārdus izglītības saturs un
tās ieguves ilgums ar vārdiem profesionālā
kvalifikācija. |
(4) Šā panta otrajā daļā
profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas
periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās
prasības nepiemēro vienlaikus. Adaptācijas periods nedrīkst būt ilgāks par
trim gadiem. Adaptācijas periodā pretendents var arī iegūt nepieciešamo
izglītību un apmācību. (5) Pretendenta
profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu konkrētajai Latvijas
Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa
izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi: 1) neatbilst papildu
prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu; 2) nav piemērojami
profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda
nosacījumiem; 3) nav piemērojami
profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta
profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības
jomās, kurās ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai
profesionālajām zināšanām un prasmēm. (6) Šā panta piektajā daļā
minētajos gadījumos pretendentam, lai uzsāktu profesionālo darbību
reglamentētajā profesijā, ir pienākums izpildīt prasības, kas attiecīgās
profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo
profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos.
Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības
saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un
citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, ņemot vērā personas
profesionālo pieredzi, profesionālās pilnveides izglītību profesijā, un informē
pretendentu par to nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu, kuru apguve ir
būtiska darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā.
Šādā gadījumā pretendentam ir tiesības uzreiz kārtot pārbaudījumu, lai
pierādītu, ka viņam ir nepieciešamās zināšanas. |
|
|
|
|
|
48.pants. Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņu arhitektu profesionālās kvalifikācijas
atzīšana |
18. 48.pantā:
izteikt panta
nosaukumu šādā redakcijā:
"48.pants. Arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšana";
|
|
|
|
18. 48.pantā:
izteikt panta
nosaukumu šādā redakcijā:
48.pants. Arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšana;
|
(1) Šis pants attiecas
uz darbību arhitektūras jomā, ja tiek izmantots arhitekta profesijas
nosaukums. (2) Latvijas Republikā
atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju
apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā, atbilst prasībām,
kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības
programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas
iegūšanai, un dod tiesības darboties attiecīgajās valstīs, izmantojot
arhitekta profesijas nosaukumu. |
|
|
|
|
|
(3) Arhitekta
sertifikāts, kas Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts ar tādiem pašiem
noteikumiem, kādi minēti šā likuma 8.panta piektajā daļā, ir uzskatāms par
atbilstošu šā panta otrajā daļā noteiktajām prasībām. |
papildināt trešo
daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstī" ar vārdiem
"vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī";
|
|
|
|
papildināt trešo
daļu pēc vārdiem Eiropas Savienības dalībvalstī ar
vārdiem vai Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalstī;
|
(4) Šā likuma 40.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā
minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas,
kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc
kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības
dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību arhitekta profesijā
kā Latvijas pilsoņiem. |
izteikt
ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Šā
likuma 34.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc
attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz
kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc
kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu
profesionālo darbību arhitekta profesijā Latvijas Republikā."; |
|
|
|
izteikt ceturto daļu
šādā redakcijā:
(4) Šā
likuma 34.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc
attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz
kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc
kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu
profesionālo darbību arhitekta profesijā Latvijas Republikā.; |
(5) Ja atzīšanas procedūras gaitā attiecīgajām Latvijas Republikas
institūcijām rodas šaubas par to, vai konkrētais diploms vai sertifikāts
atbilst šā panta otrajā daļā minētajām prasībām, tās var pieprasīt Eiropas
Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās komitejas atzinumu šajā
jautājumā. |
aizstāt piektajā
daļā vārdus "Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības
konsultatīvās komitejas" ar vārdiem "Eiropas Komisijas
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas".
|
|
|
|
aizstāt piektajā
daļā vārdus Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās
komitejas ar vārdiem Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas komitejas.
|
49.pants. Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana
medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās |
19. 49.pantā:
izteikt panta
nosaukumu šādā redakcijā:
"49.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas,
veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās";
|
|
|
|
19. 49.pantā:
izteikt panta
nosaukumu šādā redakcijā:
49.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas,
veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās;
|
(1) Latvijas Republikā
atzīst diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju
apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Savienībā un atbilst prasībām,
kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības
programmu minimālajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai šādās
profesijās: 1) ārsts; 2) zobārsts; 3) māsa (medicīnas māsa); 4) vecmāte; 5) veterinārārsts; 6) farmaceits. |
|
|
|
|
|
(2) Patstāvīgas
profesionālās darbības uzsākšanai vecmātes profesijā Eiropas Savienības
dalībvalstu pilsoņiem papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem
ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina, ka pretendents pēc vecmātes
kvalifikācijas iegūšanas ir veicis šai profesijai atbilstošus pienākumus
slimnīcā vai citā ārstniecības iestādē: 1) vismaz divus gadus, ja
attiecīgā persona vecmātes diplomu ieguvusi pēc vismaz trīs gadus ilgas pilna
laika vecmātes izglītības programmas apgūšanas un pirms uzņemšanas šajā
programmā nav ieguvusi pilnu vispārējo vidējo izglītību, kas dod tiesības
studēt universitātes tipa augstskolā; 2) vismaz vienu gadu, ja
attiecīgā persona vecmātes diplomu ieguvusi pēc vismaz 18 mēnešu vai 3000
stundu ilgas pilna laika studiju programmas apgūšanas, kurā persona ir
uzņemta pēc vispārējās aprūpes māsas kvalifikācijas iegūšanas. |
izslēgt otrās
daļas ievaddaļā un trešajā daļā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstu
pilsoņiem";
|
|
|
|
izslēgt otrās
daļas ievaddaļā un trešajā daļā vārdus Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņiem;
|
(3) Farmaceita
profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas
sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības
atvērt jaunas vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas. Jaunas aptiekas šīs daļas
izpratnē ir aptiekas, kas darbojušās mazāk par trim gadiem. |
|
|
|
|
|
(4) Šā likuma 40.pantā
un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas
procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas
apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas
atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem
tādas pašas tiesības veikt darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās
profesijās kā Latvijas pilsoņiem. (5) Eiropas Savienības
dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesiju, kā arī
citas ārstniecības specialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes
vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas
kvalifikācijas apliecinājumus, kādi netiek piešķirti pretendenta mītnes
valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas
iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas,
kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē
attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz
iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma
dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās
pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo
papildmācību ilgumu un saturu. |
izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Šā
likuma 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc
attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz
kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās,
un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt
patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās
Latvijas Republikā. (5) Pretendentam,
kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas pamatspecialitātes,
apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības
apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas
apliecinājumus, kādi netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda
prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas
Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās
personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem
diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un,
ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides
izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu
un saturu." |
|
|
|
izteikt ceturto un piekto daļu
šādā redakcijā:
(4) Šā
likuma 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās
atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas
atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc
kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu
profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās Latvijas
Republikā. (5) Pretendentam,
kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas pamatspecialitātes,
apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības
apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas
apliecinājumus, kādi netiek piešķirti viņa mītnes valstī, jāizpilda prasības,
kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas
Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās
personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem
diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un,
ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides
izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu
un saturu. |
50.pants. Īslaicīgu
pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā (1) Ja kādā Eiropas
Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts
īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā vēlas sniegt savai
profesionālajai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir
iesaistīts projekta īstenošanā Latvijas Republikā, attiecīgā persona laikus
iesniedz šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai: 1) deklarāciju par konkrēto
pakalpojumu veikšanu, saturu un apmēru; 2) dokumentu, kas
apliecina, ka persona savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā
profesijā; 3) šā likuma 48. vai
49.pantā minētos dokumentus, kas apliecina personas profesionālo
kvalifikāciju attiecīgajā profesijā. (2) Šā panta pirmās daļas
2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā
12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas. (3) Informācijas
institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto profesionālo
kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām
minimālajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai un kopā ar
pretendenta iesniegtajiem dokumentiem nosūta šā likuma 57.pantā minētajai
institūcijai, kas reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Ar šo
reģistrāciju tiek apliecinātas pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus
pakalpojumus šajā profesijā. (4) Veterinārārstam šā
panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi,
ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju
funkcija. (5) Par īslaicīgu
veterinārārsta pakalpojumu sniegšanu uzskata arī vairākkārtēju pakalpojumu
sniegšanu vienam vai vairākiem pakalpojumu saņēmējiem noteiktā pakalpojumu
sniegšanas vietā viena kalendāra gada laikā no dienas, kad institūcija, kas
izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir apstiprinājusi
veterinārārsta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijas Republikā.
Šajā laikposmā atkārtota deklarācija par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu nav
jāiesniedz. (6) Ja kādā Eiropas
Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai
veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un sniedz neatliekamo
medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai
atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, šā panta
pirmajā daļā noteiktos dokumentus informācijas institūcijai var iesniegt pēc
pakalpojuma sniegšanas iespējami īsākā laikā. |
20. Izslēgt 50.pantu.
|
|
|
|
20. Izslēgt 50.pantu.
|
52.pants. Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās
transporta jomas profesijās |
21. 52.pantā:
izteikt panta
nosaukumu šādā redakcijā:
"52.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās
transporta jomas profesijās";
|
|
|
|
21. 52.pantā:
izteikt panta
nosaukumu šādā redakcijā:
52.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās
transporta jomas profesijās;
|
(1) Latvijas Republikā
atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs izdotos diplomus, sertifikātus un
citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šajā
likumā noteiktajām prasībām un ir atzīti Eiropas Kopienā, šādās transporta
jomas profesijās: 1) starptautisko pasažieru
autopārvadājumu vadītājs (administrators); 2) starptautisko kravu
autopārvadājumu vadītājs (administrators); 3) iekšzemes pasažieru
autopārvadājumu vadītājs (administrators); 4) iekšzemes kravu
autopārvadājumu vadītājs (administrators); 5) bīstamu kravu
pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs; 6) bīstamu kravu
pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks); 7) (izslēgts ar
23.10.2003. likumu); 8) (izslēgts ar
23.10.2003. likumu). |
izteikt pirmās
daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"(1) Latvijas
Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtos diplomus, sertifikātus un
citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šajā
likumā noteiktajām prasībām un ir atzīti Eiropas Savienībā, šādās transporta
jomas profesijās:"; |
|
|
|
izteikt pirmās
daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
(1) Latvijas
Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtos diplomus, sertifikātus un
citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šā
likuma prasībām un ir atzīti Eiropas Savienībā, šādās transporta jomas
profesijās:; |
(2) Šā likuma 40.pantā
un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas
procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas
apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas
atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem
tādas pašas tiesības veikt darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās
kā Latvijas pilsoņiem. |
aizstāt otrajā
daļā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem" ar vārdu
"pretendentam"; |
|
|
|
aizstāt otrajā
daļā vārdus Eiropas
Savienības dalībvalstu pilsoņiem ar vārdu pretendentam; |
(3) Eiropas Savienības
dalībvalsts pilsonim izsniegtā mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecība
ir izmantojama, neveicot šā panta otrajā daļā minētās atzīšanas procedūras,
bet ievērojot Ceļu satiksmes likumā noteiktās prasības. |
papildināt trešo
daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem
"un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts".
|
|
|
|
papildināt trešo
daļu pēc vārdiem Eiropas Savienības dalībvalsts ar
vārdiem un Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalsts.
|
53.pants. Eiropas
Savienības dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas
Republikā |
22. 53.pantā:
izteikt nosaukumu
šādā redakcijā:
"53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās
tirdzniecības asociācijas dalībvalstu advokātu profesionālās prakses
noteikumi Latvijas Republikā";
|
|
|
|
22. 53.pantā:
iz
teikt panta
nosaukumu šādā redakcijā:
53.pants.
Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā;
|
(1) Latvijas Republikā
atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts
(
) (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem
starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības
dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokāta
profesionālo kvalifikāciju un profesijas nosaukumu, kas atzīts Eiropas
Kopienā un apliecināts ar viņa mītnes valsts kompetentu institūciju
izsniegtajiem profesionālo tiesību pierādījumiem, nenosakot minētās
kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. |
papildināt pirmo
daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem
"un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";
aizstāt pirmajā
daļā vārdus "atzīts Eiropas Kopienā" ar vārdiem
"atzīts Eiropas Savienībā";
|
|
|
|
papildināt pirmo
daļu pēc vārdiem Eiropas Savienības dalībvalsts ar
vārdiem un Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalsts;
aizstāt pirmajā
daļā vārdus atzīts Eiropas Kopienā ar vārdiem atzīts Eiropas Savienībā;
|
2) Advokāta profesionālās
kvalifikācijas atzīšana šā panta pirmās daļas izpratnē dod tiesības
veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, izmantojot mītnes valstī
noteikto un mītnes valsts valodā izteikto profesijas nosaukumu, norādot
institūciju, kas attiecīgajai personai piešķīrusi tiesības veikt profesionālo
darbību, proti: 1) sniegt īslaicīgus
pakalpojumus (ja Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir iesniegti
profesionālo tiesību pierādījumi); 2) pastāvīgi darboties
profesijā (ja persona ir reģistrēta Latvijas Zvērinātu advokātu padomē). (3) Advokāts, kura
profesionālā kvalifikācija un tiesības atzītas šā panta pirmās un otrās daļas
izpratnē, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas
Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu. |
|
|
|
|
|
(4) Profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas apliecību advokāta profesijā Latvijas Republikā pretendentiem no
Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, kurām saskaņā ar Saeimas
apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas
Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas
atzīšanas jomā, izsniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padome, ja: 1) pretendentam ir mītnes
valstī atzīti advokāta profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumi un
viņš ir sekmīgi izturējis kvalifikācijas atbilstības pārbaudi atbilstoši šā
likuma 46.panta otrajai daļai vai 2) pretendents vismaz trīs
gadus ir nepārtraukti veicis profesionālo darbību Latvijas Republikā,
izmantojot profesijas nosaukumu atbilstoši šā panta otrās daļas 2.punktā
minētajiem noteikumiem, un apliecinājis nepieciešamās zināšanas un iegūto
praksi Latvijas Republikas tiesību jomā. |
papildināt
ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības
dalībvalstīm" ar vārdiem "Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
dalībvalstīm"; |
|
|
|
papildināt
ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārdiem Eiropas
Savienības dalībvalstīm ar vārdiem Eiropas
Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm; |
(5) Eiropas Savienības
dalībvalsts (arī citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem
starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības
dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokātam,
kura profesionālā kvalifikācija atzīta šā panta ceturtās daļas izpratnē, ir
tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas Republikas
advokātam. |
papildināt piekto
daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem
"un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";
|
|
|
|
papildināt piekto
daļu pēc vārdiem Eiropas Savienības dalībvalsts ar vārdiem
un Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalsts;
|
(6) Šajā pantā minētās
prasības Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu (arī
citu valstu, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem
līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības
profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā) advokātu profesionālajai
kvalifikācijai, zināšanu apliecināšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī viņu
profesionālās prakses noteikumus reglamentē Advokatūras likums. |
papildināt sesto
daļu pēc vārdiem "Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības
dalībvalstu" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalstu".
|
|
|
|
papildināt sesto daļu pēc vārdiem Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas
Savienības dalībvalstu ar vārdiem un
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu |
54.pants. Gadījumi,
kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām
prasībām (1) Ja pretendentam uz
darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas
vai arhitektūras jomā ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas
dokumenti, kuri apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu
izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet kuri neatbilst
attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam
papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas
institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina noteikta ilguma
profesionālo pieredzi šajā profesijā attiecīgajā dalībvalstī. Papildus
nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets. |
23. 54.pantā:
papildināt pirmo
daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem
"vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";
aizstāt pirmajā
daļā vārdu "sertifikāts" ar vārdu
"dokuments";
|
|
|
|
23. 54.pantā:
papildināt pirmo
daļu pēc vārdiem Eiropas Savienības dalībvalsts ar
vārdiem vai Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalsts;
aizstāt pirmajā
daļā vārdu sertifikāts ar vārdu dokuments;
|
(2) Šā panta pirmajā daļā
minētajām profesijām izvirzītās prasības, kas attiecas uz profesionālo
pieredzi, uzskatāmas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts
kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka viņš
attiecīgajā valstī ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi. |
izslēgt otro daļu;
|
|
|
|
izslēgt otro daļu;
|
(3) Ja pretendentam uz
darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas
vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kuri
izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstī, bet kuru nosaukumi neatbilst
Ministru kabineta apstiprinātajiem nosaukumiem, viņam papildus nepieciešams
dokuments, ko izsniegušas tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas,
kurā ir iegūta kvalifikācija, par to, ka attiecīgajā valstī iegūtā izglītība
un piešķirtais profesionālais nosaukums (kvalifikācija) ir līdzvērtīgs
Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā minētajai izglītībai,
kvalifikācijai un profesionālajam nosaukumam |
papildināt trešo
daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstī" ar vārdiem
"vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī";
papildināt trešo
daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem
"vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";
|
|
|
|
papildināt trešo
daļu pēc vārdiem Eiropas Savienības dalībvalstī ar
vārdiem vai Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalstī un pēc vārdiem Eiropas
Savienības dalībvalsts ar vārdiem vai
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;
|
(4) Ja pretendentam uz
darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas
vai arhitektūras jomā ir citā valstī (ārpus Eiropas Savienības) izsniegti
izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas ir atzīti kādā
Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī izglītība ir papildināta ar mītnes
valstī iegūtu profesionālo pieredzi vai profesionālo apmācību, ko apliecina
mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegti dokumenti, tad institūcija, kas
izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, izvērtē ar
iesniegtajiem dokumentiem apliecināto zināšanu un prasmju atbilstību Ministru
kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgās profesionālās
kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā. (5) Ja Eiropas Savienības
dalībvalstī izsniegtie dokumenti apliecina, ka pretendents šajā dalībvalstī
ieguvis tiesības veikt pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā,
tad šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālā
kvalifikācija atzīstama par atbilstošu darbībai attiecīgajā reglamentētajā
profesijā Latvijas Republikā, ņemot vērā, ka izglītību un kvalifikāciju
apliecinošie dokumenti, kas iegūti citā valstī, ir atzīti Eiropas Savienības
dalībvalstī. |
izslēgt ceturto un
piekto daļu.
|
|
|
|
izslēgt ceturto un
piekto daļu.
|
56.pants. Koordinācijas un
informācijas funkcijas profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas
jomā (1) Ministru kabinets
apstiprina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru. |
|
|
|
|
|
(2) Profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas koordinators: 1) koordinē sadarbību starp
institūcijām, kuras izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, un
informācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos; 2) uztur sakarus ar Eiropas
Komisiju un attiecīgajām ārvalstu institūcijām un nodrošina informācijas
apmaiņu par normatīvajiem aktiem un atbildīgajām institūcijām profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas jomā. 3)
|
24. Papildināt
56.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:
"3)
piedalās Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas
darbā."
|
|
|
|
24. Papildināt
56.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:
3) piedalās
Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas darbā.
|
(3) Informācijas institūcijas
funkcijas attiecībā uz tām reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas
Republikā vai ārvalstīs ir nepieciešama augstākā izglītība, veic Akadēmiskās
informācijas centrs. (4) Informācijas
institūcijas pārējām reglamentētajām profesijām nosaka Ministru kabinets,
nodrošinot vienotu sistēmu šā likuma 55., 56., 57. un 58.pantā noteikto
prasību izpildei. (5) Informācijas
institūcijas savas darbības jomā: 1) nodrošina tiem Latvijas
iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt ārvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu
normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentām
institūcijām reglamentēto profesiju jomā; 2) nodrošina informāciju
par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām,
akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai
kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā; 3) pieņem no pretendentiem
šajā likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības
iegūšanai, lai viņi varētu darboties reglamentētajās profesijās; 4) sagatavo izziņas par
pretendentu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas
Republikā noteiktajām prasībām; 5) nodod šā likuma 57.pantā
noteiktajām institūcijām šīs daļas 3.punktā minētos dokumentus un 4.punktā
minētās izziņas; 6) uztur sakarus ar kompetentām
ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu
reglamentēto profesiju jomā; 7) izsniedz izziņu par
īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu, kas apliecina, ka pretendenta iesniegtie
dokumenti apstiprina viņa tiesības veikt īslaicīgu profesionālo darbību
attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā; 8) uztur iesniegto un
izskatīto iesniegumu reģistru; 9) paziņo pretendentam šā
likuma 57.pantā minēto institūciju pieņemtos lēmumus. (6) Ja nepieciešams,
informācijas institūcija sagatavo provizorisku izziņu un nosūta to
institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības
attiecīgajā profesijā, ekspertu komisijas izveidošanai. Ekspertu komisijas
sastāvu nosaka institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības,
iekļaujot tajā arī informācijas institūcijas pārstāvjus. Ekspertu komisija
savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās
kvalifikācijas atzīšanas apliecības. (8) Ministru kabinets nosaka Latvijas Republikas kompetentās
institūcijas, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos
dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo
dokumentu izsniegšanas kārtību |
|
|
|
|
|
Informatīva atsauce uz
Eiropas Savienības direktīvām (Atsauce 04.11.2004. likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu un 13.12.2007.
likumu) Likumā ir iekļautas tiesību
normas, kas izriet no:
. 29)
.. |
25. Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības
direktīvām ar 29.punktu šādā redakcijā:
"29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada
7.septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu
(dokuments attiecas uz EEZ)." |
|
|
|
25. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības
direktīvām ar 29.punktu šādā redakcijā:
29) Eiropas Parlamenta un
Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo
kvalifikāciju atzīšanu (dokuments attiecas uz EEZ). |