Rīgā

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgā

 

17.04.2008.                Nr.90/TA-516

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Arāja 67047875, gunta.araja@izm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 12 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 16 lp.

3. Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa sēdes protokola Nr.24   8.§ izraksts uz 1 lp.

4. Diskete.

 

 

 

Ministru prezidents                                                     I.Godmanis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"

 

Izdarīt likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 1., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "konkrētā" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "attiecīgā" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

2.  1.pantā:

izslēgt 2., 3. un 8.punktu;

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

 

"11)  reglamentētā izglītība – jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni Latvijas Republikā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs nosaka tiesību akti un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas;

12) reglamentētā profesija – reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās Latvijas Republikā un reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs, kuras uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valsts tiesību aktos ir izvirzīta prasība par atbilstošu profesionālo kvalifikāciju;";

 

izslēgt 14.punktu.

 

3.  2.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstīs" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs.";

papildināt sesto daļu pēc vārdiem "atzīšanas jomā" ar vārdiem "un uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem".

 

4. Izteikt likuma 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu (arī rezidentūrā iegūstamo) šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kuras ir ieguvušas tiesības veikt ārstniecības personu izglītošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

 

5. Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Personas prakses tiesības kādā no ārsta profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas iegūts Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā."

 

6. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

 

"33.pants. Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas piemērošana

(1) Persona, kas profesionālo kvalifikāciju ieguvusi ārvalstīs, var pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tādā Latvijas Republikā reglamentētā profesijā, kurā ietvertās profesionālās darbības ir salīdzināmas ar profesionālajām darbībām, kuras tā ir veikusi savā mītnes valstī. 

(2) Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana ļauj attiecīgajai personai uzsākt patstāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā.

(3) Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

2) vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi."

 

7.  34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi, tas ir, šādām profesijām:

a) jūrnieku profesijām,

b) civilās aviācijas un lidostu darbinieku profesijām;

2) izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem par atbilstību Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām vienotajām minimālajām prasībām izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai, kurus izsniegušas Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetentās institūcijas, un kuri noteikti saskaņā ar šā likuma 36.panta 5. un 6.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamajos normatīvajos aktos profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, šādās reglamentētās profesijās:

a) arhitekts,

b) ārsts,

c) zobārsts,

d) farmaceits,

e) māsa (vispārējās aprūpes medicīnas māsa),

f) vecmāte,

g) veterinārārsts;

3) advokāta prakses tiesību atzīšanā, ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts advokāts vēlas praktizēt Latvijas Republikā ar savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu;

4) šādām reglamentētājām profesijām, kurām Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteiktas vienotas minimālās prasības izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu iegūšanai, ja pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir iegūti Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs un apliecina minimālo prasību izpildi:

a) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs,

b) bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultants (padomnieks),

c) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītājs;

5) Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu kompetento institūciju izsniegtiem dokumentiem, kas apliecina pretendenta kompetenci starptautisko kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā, starptautisko pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā, iekšzemes kravu autopārvadājumu operāciju vadīšanā un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu operāciju vadīšanā."

 

izslēgt trešo un ceturto daļu.

 

8.  35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:

1) šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētajām profesijām, ja pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst 34.pantā noteiktajām prasībām;

2) pārējām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām.";

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsoņiem, ja to profesionālā kvalifikācija ir iegūta Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs".

 

9.  36.pantā:

papildināt pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

 

"9) nosaka saturu deklarācijai par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, tai pievienojamos dokumentus, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību un Latvijas Republikā reglamentētās profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam tiek veikta kvalifikācijas pārbaude, kā arī šādas pārbaudes veikšanas kārtību.

10) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālās organizācijas, kuru izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas dokumenti tiek atzīti Latvijas Republikā."

 

10. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

 

"(1) Ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus pretendents iesniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir jāapliecina, ka:

1) pretendentam ir nepieciešamā izglītība un profesionālā kvalifikācija, lai varētu uzsākt un veikt patstāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā savā mītnes valstī;

2) pretendentam ir vismaz trīs gadu ilga profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, ja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir izsniegti valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un pretendenta profesionālā kvalifikācija jau ir atzīta kādā no šīm valstīm.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētajiem ārvalstīs iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentiem tiek atzīti arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegtie profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus attiecībā uz reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Savienībā un šāda organizācija ir noteikta saskaņā ar šā likuma 36.panta 10.punktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamajos normatīvajos aktos profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā."

 

11. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Reglamentētajā profesijā, kurā ir nepieciešami ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kuras profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot minētās organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta attiecīgajā organizācijā."

 

12. Aizstāt 40.panta sestās daļas 1.punktā vārdus "Eiropas Ekonomikas zonas valstī" ar vārdiem "Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī".

 

13. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

 

"42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā ar ārvalstīs iegūtiem izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

(1) Persona, kuras mītnes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un kuras sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, ir uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, ja tās profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā ir ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un šī persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī.

(2) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešama izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet, pirmo reizi uzsākot īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ir pienākums to paziņot institūcijai, kura izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā reglamentētajā profesijā, iesniedzot deklarāciju par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu. Sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, deklarāciju var iesniegt iespējami īsākā laikā pēc pakalpojuma sniegšanas.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto deklarāciju atjauno ne retāk kā reizi gadā, ja īslaicīgu pakalpojumu sniedzējs paredz minētajā laikposmā vairākkārt sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus. Deklarācija nekavējoties jāatjauno, ja tajā sniegtā informācija ir būtiski mainījusies vai ir izmaiņas deklarācijai pievienotajos dokumentos.

(4) Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja tās atšķiras no prasībām viņa mītnes valstī. Ja īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem.

(5) Ministru kabineta noteiktajās profesijās un kārtībā institūcijai, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesības veikt īslaicīgo pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas pārbaudi pirms pakalpojumi Latvijas Republikā tiek sniegti pirmo reizi, lai pārliecinātos par pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju.

(6) Kvalifikācijas pārbaudi var veikt tikai tādās reglamentētajās profesijās, kurās nekvalificēts īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs var apdraudēt pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību. Kvalifikācijas pārbaudi neveic un īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzēja profesionālo kvalifikāciju uzskata par atbilstošu, ja īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst šā likuma 34.panta pirmās daļas otrajā punktā noteiktajām prasībām.

(7) Atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai un kvalifikācijas pārbaudes rezultātu vai lēmumu neveikt kvalifikācijas pārbaudi īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam paziņo mēneša laikā no deklarācijas un tai pievienoto dokumentu saņemšanas dienas. Ja īslaicīgu pakalpojumu sniedzējs nav pievienojis deklarācijai visus nepieciešamos dokumentus vai nepieciešams pieprasīt papildu informāciju no īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem pēc deklarācijas saņemšanas.

(8) Pēc atļaujas izsniegšanas institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, reģistrē īslaicīgu pakalpojumu sniedzēju, ja darbībai reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešama reģistrācija profesionālajā organizācijā vai reģistrā, vai nosūta lēmuma, deklarācijas un tai pievienoto dokumentu kopijas institūcijai, kura veic pagaidu reģistrāciju.

(9) Īslaicīgus profesionālos pakalpojumus sniedz, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Ja īslaicīgo pakalpojumu sniedzēja mītnes valstī attiecīgajam pakalpojumam nav profesionālā nosaukuma, sniedzot īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto pakalpojumu sniedzēja profesionālās kvalifikācijas nosaukumu mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā.

(10) Ja īslaicīgi profesionālie pakalpojumi Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā tiek sniegti, izmantojot mītnes valsts profesionālo nosaukumu vai profesionālās kvalifikācijas nosaukumu, īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt pakalpojumu saņēmējam šādu informāciju:

1) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs vai ekvivalents identifikācijas līdzeklis mītnes valsts komercreģistrā vai līdzvērtīgā valsts reģistrā, norādot šī reģistra nosaukumu;

2) pakalpojumu sniedzēja uzraudzības iestādes nosaukums un adrese mītnes valstī;

3) profesionālās asociācijas vai reģistra nosaukums, kurā ir reģistrēts pakalpojumu sniedzējs;

4) pakalpojumu sniedzēja profesionālais nosaukums vai profesionālās kvalifikācijas nosaukums;

5) pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā mītnes valstī, ja pakalpojumu sniedzējs ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;

6) profesionālās atbildības apdrošināšana vai līdzvērtīga profesionālās atbildības garantija.

(11) Ja īslaicīgu pakalpojumu sniedzēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ir pārbaudīti šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, īslaicīgus pakalpojumus sniedz, izmantojot Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto profesionālo nosaukumu."

 

14. Svītrot 43.panta trešās daļas 3. un 4.punktu.

 

15. Izteikt 44.panta tekstu šādā redakcijā:

 

"(1) Ārvalstīs iegūta izglītība un profesionālā kvalifikācija Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un kvalifikācijas atzīšanu, kā arī pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, tiek atzīta, nosakot pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kādas Latvijas Republikā ir noteiktas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, atbilstoši šādiem kritērijiem:

1) pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstība Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecībā uz izglītības līmeni, saturu un raksturu (reglamentēta vai nereglamentēta izglītība), kā arī uz izglītošanās ilgumu;

2) pretendenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās profesijas vai profesionālās darbības statuss mītnes valstī – reglamentēta vai nereglamentēta profesija vai profesionālā darbība;

3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids mītnes valstī;

4) pretendenta – Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsoņa – mītnes valsts kompetento institūciju apliecinājums, ka iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām. Minētais apliecinājums nepieciešams šādos gadījumos:

a) pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti nav iegūti mītnes valstī, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;

b) pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti neatbilst mītnes valstī noteiktajām prasībām, jo mītnes valsts ir paaugstinājusi prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai attiecīgajā profesijā.

(2) Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošanai izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus iedala šādos līmeņos:

1) 1.līmenis – dokumenti, kas apliecina vismaz četrus gadus ilgas izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē, un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

2) 2.līmenis – dokumenti, kas apliecina vismaz trīs līdz četrus gadus ilgas izglītības programmas apguvi augstākās izglītības pakāpē, un, ja nepieciešams, ir papildināti ar profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem;

3) 3.līmenis – dokumenti, kas apliecina, ka apgūta vismaz viena no šādām programmām:

a) profesionālās izglītības programma, kuras ilgums ir vismaz viens gads pēc tādas vidējās izglītības programmas apguves, kas nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē,

b)  noteiktas struktūras izglītības programma vidējās izglītības pakāpē,

c) profesionālās vidējās izglītības programma, kuras apguve ir nepieciešama, lai uzsāktu studijas augstākās izglītības pakāpē;

4) 4.līmenis – dokumenti, kas apliecina tādas profesionālās izglītības programmas apguvi vidējās izglītības pakāpē, kas nedod tiesības uzsākt studijas augstākās izglītības pakāpē un ir papildināta ar pārbaudes vai profesionālo praksi, kas ir šādas izglītības programmas daļa;

5) 5.līmenis – dokumenti, kas apliecina, ka iegūta izglītība vai praktiskā darba iemaņas vismaz vienā no šādiem veidiem:

a) vispārējā pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība,

b)  profesionālās izglītības programma pamata pakāpē un cita izglītība, par kuras ieguvi neizsniedz pirmajam, otrajam, trešajam vai ceturtajam līmenim atbilstošu izglītības dokumentu,

c)  īpašu eksāmenu nokārtošana bez iepriekšējās izglītības iegūšanas,

d)  vismaz trīs gadus ilga nepārtraukta pilna laika nodarbinātība vai atbilstoša ilguma daļlaika nodarbinātība attiecīgajā profesijā pēdējo 10 gadu laikā.

(3) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:

1) pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas attiecīgajai profesijai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

2) pretendents var kompensēt būtiskās atšķirības izglītības raksturā, saturā un līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

4) pretendenta iesniegtie dokumenti daļēji atbilst prasībām, kādas šai profesijai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, bet apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras saturs un ilgums būtiski neatšķiras no Latvijas Republikā noteiktā, un tie ir ne vairāk kā par vienu šā panta trešajā daļā noteikto līmeni zemāki tādā profesijā, kurai piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

5) pretendenta iesniegtie dokumenti apliecina, ka ir izpildīts Eiropas Savienības dalībvalstu vai attiecīgo profesionālo organizāciju izveidots un Eiropas Komisijas atzīts profesionālās kvalifikācijas kritēriju komplekss (kopīgā platforma), lai kompensētu būtiskās atšķirības izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas prasībās."

 

16. Izslēgt 44.1 pantu.

 

17.  45.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgā Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā izvirzītajām prasībām šādos gadījumos:

1) pretendenta iegūtā izglītība ir vairāk kā par vienu gadu īsāka nekā Latvijas Republikā noteiktā;

2) pretendenta apgūto mācību priekšmetu (studiju kursu) un tālākizglītības kursu saturs būtiski atšķiras no Latvijas Republikā noteiktā, vai iegūtā izglītība neietver visus mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir būtiska, veicot profesionālo darbību attiecīgā profesijā Latvijas Republikā;

3) reglamentētā profesija, kurā pretendents vēlas veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ietver vienu vai vairākas reglamentētās profesionālās darbības, kuras nav ietvertas attiecīgajā profesijā pretendenta mītnes valstī, un šādas profesionālās darbības vai darbību veikšanai Latvijas Republikā jāapgūst tādi mācību priekšmeti (studiju kursi), kas nav ietverti pretendenta iegūtajā izglītībā;

4) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta un pretendenta iesniegtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izsniegti par nereglamentētas izglītības ieguvi."

 

izslēgt otrajā daļā vārdus "šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā";

aizstāt trešajā daļā vārdus "izglītības saturs un tās ieguves ilgums" ar vārdiem "profesionālā kvalifikācija".

 

18.  48.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"48.pants. Arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšana";

 

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstī" ar vārdiem "vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību arhitekta profesijā Latvijas Republikā.";

 

aizstāt piektajā daļā vārdus "Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās komitejas" ar vārdiem "Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas".

 

19.  49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"49.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana medicīnas, veterinārmedicīnas un farmācijas jomas profesijās";

 

izslēgt otrās daļas ievaddaļā un trešajā daļā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Šā likuma 34.pantā un šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās reglamentētajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās Latvijas Republikā.

(5) Pretendentam, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kādi netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē šo personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu."

 

20. Izslēgt 50.pantu.

 

21.  52.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"52.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana pārējās transporta jomas profesijās";

 

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtos diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un ir atzīti Eiropas Savienībā, šādās transporta jomas profesijās:";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem" ar vārdu "pretendentam";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts".

 

22.  53.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

 

"53.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā";

 

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "atzīts Eiropas Kopienā" ar vārdiem "atzīts Eiropas Savienībā";

papildināt ceturtās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstīm" ar vārdiem "Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm";

papildināt piekto daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";

papildināt sesto daļu pēc vārdiem "Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu" ar vārdiem "un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu".

 

23.  54.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem "vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";

aizstāt pirmajā daļā vārdu "sertifikāts" ar vārdu "dokuments";

izslēgt otro daļu;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalstī" ar vārdiem "vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Eiropas Savienības dalībvalsts" ar vārdiem "vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts";

izslēgt ceturto un piekto daļu.

 

24. Papildināt 56.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) piedalās Eiropas Komisijas Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas komitejas darbā."

 

25. Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 29.punktu šādā redakcijā:

 

"29)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (dokuments attiecas uz EEZ)."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministre

T.Koķe

 

Likumprojekta

„Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās

kvalifikācijas atzīšanu”

 

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu, uzdevumu u.tml.

2005.gada 7.septembrī tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kurā tika apvienotas vairākas Eiropas Savienības direktīvas, kas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajās profesijās. Šī direktīva nosaka arī vairākas jaunas procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas tālākai attīstībai un vienkāršošanai, kā arī paplašina vienkāršotas profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas procedūras piemērošanu uz visiem īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem reglamentētajās profesijās.

2006.gadā ir stājies spēkā arī Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas līgums par brīvu personu kustību, kas paredz arī Šveices Konfederācijā iegūtu profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās atzīšanai piemērot tos pašus noteikumus, kādi tiek piemēroti attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīs iegūtām profesionālajām kvalifikācijām, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņiem piemērot tos pašus noteikumus, kuri ES dalībvalstu pilsoņiem izriet no ES dibināšanas līguma.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 2001.gadā pieņemtais likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” nodrošināja tajā laikā spēkā esošo Eiropas Savienības tiesību aktu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajās profesijās pārņemšanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

 Izvērtējot 2005.gada 7.septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas līgumu par personu brīvu kustību, ir secināts, ka likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” vairs nenodrošina Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību spēkā esošajiem ES tiesību aktiem profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā un tajā ir nepieciešami grozījumi. Likumā ir nepieciešami arī grozījumi, lai nodrošinātu likumā lietoto terminu atbilstību citos Latvijas Republikas likumos izglītības jomā lietotajiem terminiem.

3.  Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 Sagatavotais likumprojekts paredz:

1) Likumā lietoto terminu precizēšanu un tādu terminu svītrošanu, kuri jau ir noteikti citos Latvijas Republikas likumos izglītības jomā (Augstskolu likums, Profesionālās izglītības likums);

2) Eiropas Savienības 2005.gada 7.septembra direktīvas Nr.2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu normu pārņemšanu likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”;

3) Likumā noteikto tiesību ES dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem attiecināšanu uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem;

4) Likumā noteiktās speciālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas attiecināšanu uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs (Norvēģijā, Īslandē, Lihtenšteinā un Šveicē) iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

5) Vienkāršotas profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas procedūras piemērošanu uz visiem īslaicīgu pakalpojumu sniedzējiem reglamentētajās profesijās.

4. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. inovācijas un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem un pašnodarbinātajām personām

 

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūras Latvijas Republikā reglamentētās profesijās, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā. 

Ārvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšana Latvijā var atvieglot pašnodarbinātām personām pieeju profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu sniegšanai Latvijā jo, izpildot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai saņemtu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, personas potenciālajam pakalpojumu saņēmējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju, kas ir garants sadarbības uzsākšanai. 

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Precīzi nosakot ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūras Latvijas Republikā reglamentētās profesijās, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā. 

Ārvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju, kas ir garants sadarbības uzsākšanai.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

 

 Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz Latvijas Republikas darba tirgus izmaiņām. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana nav tieši saistīta ar darba tirgus regulēšanu, bet gan ir darba devējam papildu informācijas avots par darbinieka profesionālo kvalifikāciju.

Līdz ar to, likumprojektā ietvertās normas neietekmē konkurences palielināšanos kopumā vai atsevišķos reģionos un mazāk aizsargātus iedzīvotāju slāņus.

Ilgtermiņā profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas īstenošanai ir netieša pozitīva ietekme uz darbaspēka kvalitātes paaugstināšanos un sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām iegūt labāku darbu gan Latvijas Republikā, gan citās ES dalībvalstīs, gan Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.4. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.6. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms

7. Cita ietekme

 Nav attiecināms

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

n-tais gads

Turpmākie trīs gadi

    n+1      n+2               n+3

 1

 2

 3

 4

 5

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

1.2. speciālais budžets;

1.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

2.2. speciālais budžets;

2.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

3. Finansiālā ietekme:

3.1. valsts pamatbudžets,

tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

3.2. speciālais budžets;

3.3. pašvaldību budžets 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

Nav attiecināms

5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 

 

 

 Nav attiecināms

6. Cita informācija  

 Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

 Pēc likuma pieņemšanas Saeimā būs jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās un par kārtību, kādā šajās profesijās piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu, kas aizstās Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija Ministru kabineta noteikumus Nr. 397 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās un par kārtību, kādā šajās profesijās piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu”;

2) Noteikumi par deklarācijas par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētā profesijā saturu, tai pievienojamie dokumenti, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību un Latvijas Republikā reglamentētās profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam tiek veikta kvalifikācijas pārbaude, kā arī šādas pārbaudes veikšanas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi šo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi, lai tos varētu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē tūlīt pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

2. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Sagatavotais likumprojekts nodrošina ES 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu pārņemšanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos un Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas līguma par personu brīvu kustību noteikumu ievērošanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums–rezolūcija, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīva Nr.2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (teksts attiecas uz EEZ) (OV Nr.L 255, 30.09.2005., 22 lp.)

 

2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Likumprojektā piedāvātā 1.panta 11.punkta redakcija

2005/36/EK

3.pants

1.punkts

e) apakšpunkts

 Citas direktīvā lietotās definīcijas ir jau pārņemtas spēkā esošajā likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

Likumprojektā piedāvātā 1.panta 12.punkta redakcija

2005/36/EK

3.pants

1.punkts

a) apakšpunkts

 Citas direktīvā lietotās definīcijas ir jau pārņemtas spēkā esošajā likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

Likumprojektā piedāvātā 33.panta pirmās un otrās daļas redakcija

2005/36/EK

4.pants

 

 

Likumprojektā piedāvātā 34.panta pirmās daļas 2.punkta redakcija

2005/36/EK

21.pants

1.,2.,3.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 35.panta pirmās daļas redakcija

2005/36/EK

10.pants

 

 

Likumprojektā piedāvātā 37.panta otrās daļas redakcija

2005/36/EK

3.panta 2.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 39.panta otrās daļas redakcija

2005/36/EK

52.panta 2.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta pirmās daļas redakcija

2005/36/EK

5.panta 1.punkta a) apakšpunkts un 2.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta otrās daļas redakcija

2005/36/EK

6.panta b)apakšpunkta otrais teikums un 7.panta 1.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta trešās daļas redakcija

2005/36/EK

7.panta 1.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta ceturtās daļas redakcija

2005/36/EK

5.panta 3.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta piektās un sestās daļas redakcija

2005/36/EK

7.panta 4.punkta pirmā rindkopa

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta septītās daļas redakcija

2005/36/EK

7.panta 4.punkta otrā rindkopa

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta astotās daļas redakcija

2005/36/EK

6.panta a) apakšpunkts

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta devītās daļas redakcija

2005/36/EK

7.panta 3.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta desmitās daļas redakcija

2005/36/EK

9.pants

 

Likumprojektā piedāvātā 42.panta vienpadsmitās daļas redakcija

2005/36/EK

7.panta 4.punkta piektā rindkopa

 

Likumprojektā piedāvātā 43.panta redakcija

2005/36/EK

51.pants

Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmā daļa paredz, ka iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu viena mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas, kas ir nepietiekams termiņš šajā likumā noteikto atzīšanas procedūru veikšanai. Lēmuma pieņemšanai par pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu lielākoties ir nepieciešama arī tādas informācijas pieprasīšana no citu valstu kompetentajām institūcijām, kuras nav un kura nevar būt pretendenta rīcībā, tai skaitā iesniegto dokumentu autentiskuma pārbaudes. Ņemot vērā šo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas aspektu,  Direktīvas 2005/36/EK 51.pantā noteiktie termiņi lēmuma pieņemšanai ir trīs mēneši profesijās, kurās atzīšana notiek pamatojoties uz minimālo izglītības nosacījumu saskaņošanu un četri mēneši pārējās profesijās. Direktīva arī paredz, ka, pēc visu dokumentu iesniegšanas, ir noteikti jāpieņem lēmums par kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu, bet nevar tikt pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu.
Administratīvā procesa likuma 64.panta otrā daļa paredz, ka 64.panta pirmajā daļā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai par administratīvā akta izdošanu vai lietas izbeigšanu noteiktos gadījumos var pagarināt līdz četriem mēnešiem vai līdz gadam. Savukārt Direktīva šādu iespēju neparedz, jo lēmumam par kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu ir izšķiroša ietekme uz indivīda iespēju strādāt reglamentētajā profesijā. Līdz ar to visai iestāžu informācijas apmaiņai, ekspertīzēm un lēmuma pieņemšanai ir jānotiek Direktīvā noteiktajos termiņos, kuri nav pagarināmi. Tāpēc likuma 43.pantā noteiktie termiņi lēmuma pieņemšanai ir noteikti atbilstoši Direktīvas 51.pantam.

Likumprojektā piedāvātā 44.panta pirmās daļas redakcija

2005/36/EK

13.panta 1.punkts

 

Likumprojektā piedāvātā 44.panta otrās daļas redakcija

2005/36/EK

11.pants

 

Likumprojektā piedāvātā 44.panta trešās daļas 1. un 3.punkta redakcija

2005/36/EK

12.pants

 

Likumprojektā piedāvātā 44.panta trešās daļas 2.punkta redakcija un 45.panta pirmās un otrās daļas redakcija

2005/36/EK

14.pants

 

Likumprojektā piedāvātā 44.panta trešās daļas 4.punkta redakcija

2005/36/EK

13.pants

 

Likumprojektā piedāvātā 44.panta trešās daļas 5.punkta redakcija

2005/36/EK

15.pants

 

Likumprojektā piedāvātā 45.panta pirmās daļas redakcija

2005/36/EK

14.pants

 

Likumprojektā piedāvātā 48.panta ceturtās daļas un 49.panta ceturtās daļas  redakcija

2005/36/EK

4.pants un 21.panta 1. un 3.punkts.

 

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms

6. Cita informācija

 Spēkā esošais likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi jau daļēji nodrošina 2005.gada 7.septembra direktīvas Nr.2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu normu pārņemšanu Latvijas Republikas normatīvajos aktos, tāpēc, izvērtējot sagatavotā likumprojekta atbilstību Latvijas normatīvajiem aktiem, 2.tabulā ir norādīta atbilstība tikai tām direktīvas normām, kuras tiek pārņemtas ar sagatavoto likumprojektu. 2.tabulā neminētās direktīvas normas ir pārņemtas:

1) Direktīvas 1.un 2.pants – likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 2.pantā;

2) Direktīvas 3.pants – likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 1.pantā un Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumu Nr.350 „Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās” 2.punkts;

3) Direktīvas 10.-15.pants un II. un III.pielikums - 2005.gada 7.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 397 “Noteikumi par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijas Republikā reglamentētās profesijās un par kārtību, kādā šajās profesijās piemēro prasību par kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptācijas periodu”, kuros ir paredzēts izdarīt arī attiecīgus grozījumus.

4) Direktīvas 16.-20.pants un IV.pielikums - Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumi Nr.350 „Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālās pieredzes ilgumu un veidu atsevišķās ekonomiskās darbības jomās”;

5) Direktīvas 21. – 49.pants un V.pielikums – likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 8.pants, 10.-16.pants, 27.pants, Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.68 „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.194 „Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumi Nr.315 „Izglītības programmu minimālās prasības  ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, Ministru kabineta 2005.gada 5.jūlija noteikumi Nr.489 „Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā”, Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumi Nr. 124 „Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumi Nr.125 „Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, 2005.gada 29.marta noteikumi Nr.207 „Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumi Nr.320 „Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”, Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumi Nr.351 „Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”,;

6) Direktīvas VI.pielikums - Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija noteikumi Nr.507 „Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”;

7) Direktīvas 50. – 51.pants un VII.pielikums - likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 40.pants, Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.525 „Kārtība profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”;

8) Direktīvas 52.pants un 54.pants - likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 38.pants;

9) Direktīvas 53.pants - likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 3.panta piektās daļas 6.punkts;

10) Direktīvas 56.panta 1.-3.punkts - likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 57.pants, Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.886 „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”, Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.128 „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību”;

11) Direktīvas 56.panta 4.punkts - likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 56.panta pirmā un otrā daļa, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija rīkojums Nr.286 „Par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru”;

12) Direktīvas 57.pants - likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 56.panta trešā, ceturtā un piektā daļa, Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumi Nr.300 „Noteikumi par informācijas institūcijām attiecībā uz reglamentētajām profesijām”.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts un tā anotācija ir nosūtīti atzinuma sniegšanai Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.128 „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību” minētajām profesionālajām organizācijām.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 Atbildes ir saņemtas no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, kas atbalsta likumprojektu bez iebildumiem, Latvijas Mērnieku biedrības, kas atbalsta likumprojektu bez iebildumiem, Latvijas Farmaceitu biedrības, kas atbalsta likumprojektu bez būtiskiem iebildumiem, Latvijas Dzelzceļnieku biedrības un Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra.

Akadēmiskās informācijas centra sniegtajā atzinumā izteiktie priekšlikumi ir daļēji iestrādāti likumprojektā.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

 Ar vairākām nevalstiskajām organizācijām ir veiktas konsultācijas par likumprojekta tekstu, bet sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Kopš 2006.gada Eiropas Komisija rīko konsultācijas ar dalībvalstīm par direktīvas pārņemšanas nodrošināšanai, kurās piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis. Sanāksmju laikā ir saņemti nepieciešamie skaidrojumi par atsevišķu direktīvas normu piemērošanu. Izglītības un zinātnes ministrija piedalās arī Somijas, Igaunijas un Latvijas trīspusējā konsultāciju grupā par direktīvas pārņemšanu.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildi nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumos Nr.300 „Noteikumi par informācijas institūcijām attiecībā uz reglamentētajām profesijām” un Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.128 „Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs, un šo dokumentu izsniegšanas kārtību” minētās institūcijas. Jaunu institūciju veidošana likuma izpildes nodrošināšanai nav nepieciešama.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 Informācija par likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos tiks publicēta Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā internetā www.izm.gov.lv, kā arī nosūtīta plašsaziņas līdzekļiem.

Likums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Latvijas Republikā pieņemtos lēmumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā.

4. Cita informācija

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

Izglītības un zinātnes ministre                                                                                                                             T.Koķe

 

 

 

Ministre

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Juridiskā departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

T.Koķe

M.Gruškevics

R.Ozola

E.Martinsons

G.Arāja

 

12.02.2008. 12:20

2865

G.Arāja

67047875, gunta.araja@izm.gov.lv