Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

 

 

 

2008. gada ____. 27.novembrī

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 26. novembra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (671/Lp9) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                         Likumprojekts 3. lasījumam

 

“Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (671/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(29)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.; 2008, 12., 16.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “rīkojums” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “rīkojums (pavēle)” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “rīkojums” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “rīkojums (pavēle)” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

 

1

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Aizstāt visā tekstā likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā vārdus „dienesta atalgojums” attiecīgā locījumā ar vārdiem „darba samaksa” attiecīgā locījumā.

Neatbalstīts

 

3.pants. Likuma darbība

 

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

 

(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

 

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

 

(4) Amatpersonas komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

 

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3.pants, 4.panta 2. un 3.punkts, 5. un 6.pants, II, III,  IV, V, VI un VII nodaļa, 33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un 43.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

2. 3.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ” ar vārdiem “atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “darbinieka civiltiesisko atbildību” ar vārdiem “laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”;

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus “33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un” ar skaitļiem un vārdiem “33., 34., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā, ceturtā, septītā, astotā, desmitā, vienpadsmitā un divpadsmitā daļa, 39., 42. un”.

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā:”(2) Uz amatpersonu attiecas Darba likuma noteikumi tik tālu, cik tie nav pretrunā ar šī likuma noteikumiem.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 3.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ” ar vārdiem “atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “darbinieka civiltiesisko atbildību” ar vārdiem “laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”;

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus “33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un” ar skaitļiem un vārdiem “33., 34., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā, ceturtā, septītā, astotā, desmitā, vienpadsmitā un divpadsmitā daļa, 39., 42. un”.

4.pants. Obligātās prasības dienestam

 

Dienestā var atrasties persona:

 

1) kura ir Latvijas pilsonis;

 

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

 

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

 

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

 

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

3. Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;”.

5.pants. Izdienas jēdziens

 

(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas darba samaksu, kā arī piešķirot ikgadējo atvaļinājumu un šā likuma 37.panta sestajā daļā paredzēto pabalstu.

 

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai, bijušajam karavīram un prokuroram izdienā ieskaita iepriekš aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. 5.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izdienā amatpersonai neieskaita laiku, kad tā saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo, otro vai trešo daļu bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

 

 

 

4. 5.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izdienā amatpersonai neieskaita laiku, kad tā saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo, otro vai trešo daļu bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi

 

Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:

 

1) ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

 

2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;

 

3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus;

 

4) ievērot amatpersonām noteiktos uzvedības principus;

 

5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

5. Aizstāt 6.panta 4.punktā vārdu “uzvedības” ar vārdu “ētikas”.

 

 

 

5. Aizstāt 6.panta 4.punktā vārdu “uzvedības” ar vārdu “ētikas”.

9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

 

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

 

(2) Personai, lai to pieņemtu dienestā, nepieciešama šāda izglītība:

 

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — vismaz vidējā izglītība;

 

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

 

3) ieceļot majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

 

(3) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

 

(4) Drošības policijas, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.

 

(5) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam — juridiskā izglītība.

6. 9.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus “pieciem gadiem” ar skaitli un vārdu “15 gadiem”.

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likumprojekta 2. pantu šādā redakcijā:

„2. 9. pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus „augstākā izglītība” ar vārdiem „akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība””.

 

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Likuma 9. panta pirmo daļu papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Ieceļot amatpersonu amatā, ar viņu noslēdz darba līgumu.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

6. 9.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus “augstākā izglītība” ar vārdiem “akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība”.

12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

 

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē, ievērojot šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto, var pārcelt:

 

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

 

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

 

3) pēc pašas vēlēšanās;

 

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

 

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

 

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

 

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā — iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

 

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

 

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

 

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.

 

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

 

7. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

7) sakarā ar to, ka beidzies termiņš, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

9) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšana amatā;

10) sakarā ar disciplinārsoda — pazemināšana amatā — izpildes termiņa izbeigšanos.”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.1 daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

7) sakarā ar to, ka beidzies termiņš, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

9) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšana amatā;

10) sakarā ar disciplinārsoda — pazemināšana amatā — izpildes termiņa izbeigšanos.”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.1 daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta.”

13.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

 

Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā iecelta amatā Eiropas Savienības institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā gadījumā amatpersonai nesaglabā darba samaksu, uzturdevas kompensāciju un sociālās garantijas.

8. Aizstāt 13.pantā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

 

 

 

8. Aizstāt 13.pantā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

14.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

 

(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

 

(2) Amatpersonu, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

 

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus.

 

(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

 

(5) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā noteiktajā kārtībā.

 

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju — attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

 

(7) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona to nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.

9. 14.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(2) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu un uzturdevas kompensāciju.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku” ar vārdiem “atstādinātajai amatpersonai izmaksā dienesta atalgojumu par atstādināšanas laiku un saskaņā ar šā panta trešo daļu neizmaksāto uzturdevas kompensāciju”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. 14.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(2) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu un uzturdevas kompensāciju.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku” ar vārdiem “atstādinātajai amatpersonai izmaksā dienesta atalgojumu par atstādināšanas laiku un saskaņā ar šā panta trešo daļu neizmaksāto uzturdevas kompensāciju”.

15.pants. Amatpersonas amata apraksts

 

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Tā izstrādāšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

 

(2) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Iestādes vadītāja amata aprakstu apstiprina attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāja amata aprakstu apstiprina tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

 

 

 

10. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Amatam noteiktās prasības” ar vārdiem “(tajā skaitā nepieciešamo minimālo izglītību)”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu attiecīgajā nozarē nepieciešamo minimālo izglītību:

1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — vidējā izglītība;

2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība (Ieslodzījuma vietu pārvaldē — vidējā izglītība);

3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”

5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 15.panta trešās daļas ievaddaļā vārdus „attiecīgajā nozarē”.

Atbalstīts

10. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Amatam noteiktās prasības” ar vārdiem “(tajā skaitā nepieciešamo minimālo izglītību)”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu nepieciešamo minimālo izglītību:

1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — vidējā izglītība;

2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība (Ieslodzījuma vietu pārvaldē — vidējā izglītība);

3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”

16.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

 

(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē tās iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija, kuras padotībā atrodas koledža.

 

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

 

1) atbilst noteiktajām prasībām;

 

2) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

 

3) neatbilst noteiktajām prasībām.

 

(4) Iestāde amatpersonu, saglabājot tai darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, ne retāk kā reizi gadā nosūta uz Medicīniskās ekspertīzes komisiju, lai tiktu pārbaudīta amatpersonas veselības stāvokļa atbilstība dienestam. Kārtību, kādā veicama amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude, nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punkta prasībām.

 

(6) Šā panta trešajā daļā minēto amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu vai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pārbaužu rezultātus izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par:

 

1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;

 

2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

 

3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā;

 

4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;

 

5) dienesta laika pagarināšanu.

11. 16.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2) atbilst noteiktajām prasībām;

3) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

4) neatbilst noteiktajām prasībām.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. 16.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2) atbilst noteiktajām prasībām;

3) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

4) neatbilst noteiktajām prasībām.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

17.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana

 

(1) Amatpersonas pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

 

(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

 

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

 

(4) Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Iestādes budžeta.

 

(5) Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju.

 

12. 17.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka, kādi izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.”;

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

 

“(31) Ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Ar amatpersonas izglītības ieguvi Latvijas Policijas akadēmijā saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem valsts pasūtīto studiju vietu skaita ietvaros.

(32) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansētos izdevumus, ko Iestādei atmaksā amatpersona, kuru atskaita no Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes (izņemot gadījumus, kad atskaitīšana notiek veselības stāvokļa dēļ) vai kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), vai kura pēc izglītības iestādes pabeigšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtību.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja amatpersona, lai iegūtu amata aprakstā noteikto izglītību, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, tā saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus)” ar vārdiem un skaitļiem “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. 17.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka, kādi izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.”;

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

 

“(31) Ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Ar amatpersonas izglītības ieguvi Latvijas Policijas akadēmijā saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem valsts pasūtīto studiju vietu skaita ietvaros.

(32) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansētos izdevumus, ko Iestādei atmaksā amatpersona, kuru atskaita no Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes (izņemot gadījumus, kad atskaitīšana notiek veselības stāvokļa dēļ) vai kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), vai kura pēc izglītības iestādes pabeigšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtību.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja amatpersona, lai iegūtu amata aprakstā noteikto izglītību, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, tā saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus)” ar vārdiem un skaitļiem “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus)”.

18.pants. Amatpersonas komandējumi

 

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus.

 

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

13. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

 

 

 

13. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

 

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā un Latvijas Policijas akadēmijā — iekšlietu ministrs.

 

(2) Leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.

 

(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

 

(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

 

1) amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi);

 

2) amatpersona ir ieguvusi attiecīgu izglītību, kas nepieciešama kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

 

3) amatā, kuru ieņem amatpersona, paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;

 

4) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

 

5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

 

(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo speciālo dienesta pakāpi tai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpersona uzskatāma par disciplināri sodītu.

14. Izteikt 20.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;”.

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 14.pantu šādā redakcijā:

„20.pantā:

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;

izteikt ceturtās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

4) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētais novērtējums, izņemot, ja kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi piešķir pēc izglītības iegūšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē;

papildināt ceturto daļu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

6) pret amatpersonu nav ierosināta disciplinārlieta.”

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 14.pantu šādā redakcijā:

„20.pantā:

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;”;

papildināt ceturto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pret amatpersonu nav ierosināta disciplinārlieta.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 7

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

15. 20.pantā:

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;”;

papildināt ceturto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) pret amatpersonu nav ierosināta disciplinārlieta.”

22.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

 

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

 

1) kaprālis — ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

 

2) seržants — pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

 

3) virsseržants — pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

 

4) virsniekvietnieks — pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

 

5) leitnants — pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

 

6) virsleitnants — pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

 

7) kapteinis — pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

 

8) majors — pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

 

9) pulkvežleitnants — pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

 

10) pulkvedis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

 

11) ģenerālis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

 

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

 

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.

15. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis — ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība;

2) seržants — pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē;

3) virsseržants — pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē;

4) virsniekvietnieks — pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē;

5) leitnants — pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants — pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

7) kapteinis — pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

8) majors — pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē;

9) pulkvežleitnants — pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē;

10) pulkvedis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

11) ģenerālis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē.”

 

 

 

16. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis — ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība;

2) seržants — pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē;

3) virsseržants — pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē;

4) virsniekvietnieks — pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē;

5) leitnants — pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants — pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

7) kapteinis — pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

8) majors — pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē;

9) pulkvežleitnants — pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē;

10) pulkvedis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

11) ģenerālis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē.”

23.pants. Speciālo dienesta pakāpju pielīdzināšana un atjaunošana

 

(1) Dienestā pieņemtajām amatpersonām, kurām iepriekš ir piešķirtas policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, justīcijas vai karavīra speciālās dienesta pakāpes, tās pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, kas tai tika piešķirta pirms atvaļināšanas no dienesta, un iepriekšējā dienesta pakāpē nodienēto laiku, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.

16. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonai, kurai piemērots disciplinārsods — pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi — iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi atjauno pēc tam, kad beidzies disciplinārsoda izpildes termiņš.”

 

 

 

17. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonai, kurai piemērots disciplinārsods — pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi, iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi atjauno pēc tam, kad beidzies disciplinārsoda izpildes termiņš.”

 

17. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Instruktori un virsnieki

Amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm ir:

1) instruktori — amatpersonas, kurām piešķirta ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālā dienesta pakāpe;

2) jaunākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālā dienesta pakāpe;

3) vecākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālā dienesta pakāpe;

4) augstākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.”

8

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 17.pantā skaitli „23.1” ar skaitli „19.1”.

Atbalstīts

14. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 pants. Instruktori un virsnieki

Amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm ir:

1) instruktori — amatpersonas, kurām piešķirta ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālā dienesta pakāpe;

2) jaunākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālā dienesta pakāpe;

3) vecākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālā dienesta pakāpe;

4) augstākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.”

24.pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi

 

(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem darba rezultātiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:

 

1) pateicību;

 

2) naudas balvu vai citu vērtīgu balvu;

 

3) papildatvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām;

 

4) Iekšlietu ministrijas vai Iestādes goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi);

 

5) kārtējo speciālo dienesta pakāpi — pirms termiņa;

 

6) personīgo šaujamieroci vai auksto ieroci.

 

(2) Ja brīdī, kad pieņemts lēmums par amatpersonas apbalvošanu, tā uzskatāma par disciplināri sodītu un ir pagājuši vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes, apbalvojuma vietā amatpersonu pirms noteiktā termiņa atzīst par disciplināri nesodītu.

18. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “labiem darba rezultātiem” ar vārdiem “labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes” ar vārdiem “vismaz seši mēneši, bet, ja piemērots disciplinārsods — piezīme, — vismaz viens mēnesis no disciplinārsoda piemērošanas dienas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “labiem darba rezultātiem” ar vārdiem “labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes” ar vārdiem “vismaz seši mēneši, bet, ja piemērots disciplinārsods — piezīme, vismaz viens mēnesis no disciplinārsoda piemērošanas dienas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde”.

VII nodaļa

Darba laika organizācija

 

19. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija

9

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likuma VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Amatpersonas darba laika organizācija

Neatbalstīts

19. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija

26.pants. Darba laika organizācijas vispārīgie noteikumi

 

(1) Amatpersonu darba laiku organizē Iestādes vadītājs.

 

(2) Ņemot vērā darba raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu darba laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

 

(3) Izņēmuma gadījumā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var iesaistīt darbā virs noteiktā darba laika, nedēļas atpūtas dienās un svētku dienās.

26.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

10

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likuma 26. pantu šādā redakcijā:

26.pants. Darba laika organizācijas vispārīgie noteikumi

 

(1) Amatpersonu darba laiku, ievērojot Darba likuma noteikumus, organizē Iestādes vadītājs.

 

(2) Ņemot vērā darba raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu darba laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

 

(3) Izņēmuma gadījumā, ja tas nepieciešams valsts drošības vai sabiedriskās kārtības, garantēšanai, noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, cilvēku dzīvības un veselības glābšanai, kā arī citos neatliekamos gadījumos, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var iesaistīt darbā virs noteiktā darba laika, nedēļas atpūtas dienās un svētku dienās.

Neatbalstīts

26.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

27.pants. Normālais darba laiks

 

(1) Amatpersonas normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, bet pirmssvētku dienā — septiņas stundas.

 

(2) Amatpersonai ir noteikta piecu dienu darba nedēļa un normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas nedēļā.

 

(3) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonas netiek nodarbinātas likumā noteiktajās svētku dienās.

 

27.pants. Normālais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas.

(2) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.

11

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likuma 27. pantu šādā redakcijā:

27.pants. Normālais darba pienākumu izpildes laiks

 

(1) Amatpersonas normālais da rba pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā – 40 stundas.

 

 (3) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu darba pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.

Neatbalstīts

27.pants. Normālais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas.

(2) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.

28.pants. Summētais darba laiks

 

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba laiku.

 

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un attiecīgā kalendāra mēneša normālā dienas darba laika stundu skaitu.

 

(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku amatpersonai piešķir saskaņā ar darba grafiku un tas septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

 

28.pants. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku.

(2) Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā.

(3) Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

12

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likuma 28. pantu šādā redakcijā:

28.pants. Summētais darba pienākumu izpildes laiks

 

(1) Ja nav iespējams ievērot normālo darba pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba pienākumu izpildes laiku.

 

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi.

 

(3) Ja ir noteikts summētais darba pienākumu izpildes laiks, atpūtas laiku amatpersonai piešķir saskaņā ar darba grafiku un tas septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

Neatbalstīts

28.pants. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku.

(2) Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā.

(3) Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

29.pants. Virsstundu darbs

 

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko amatpersona veic virs šā likuma 27.panta pirmajā un otrajā daļā un 28.panta otrajā daļā noteiktā laika.

 

(2) Nostrādāto virsstundu darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

(3) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.

29.pants. Dienesta pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika

(1) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.

(2) Ja amatpersonai noteikts normālais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir kalendāra mēnesis. Ja amatpersonai noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.

13

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likuma 29. pantu šādā redakcijā:

29.pants. Virsstundu darbs

 

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko amatpersona veic virs šā likuma 27.panta pirmajā un otrajā daļā un 28.panta otrajā daļā noteiktā laika.

 

(2) Nostrādāto virsstundu darbu uzskaita un apmaksā Darba likumā noteiktajā kārtībā.

 

(3) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.

Neatbalstīts

29.pants. Dienesta pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika

(1) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.

(2) Ja amatpersonai noteikts normālais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir kalendāra mēnesis. Ja amatpersonai noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.

30.pants. Pārtraukumi darbā

 

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita darba laikā.

 

(2) Ja nepieciešams, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt darba vietu pārtraukuma laikā.

 

30.pants. Pārtraukumi dienesta pienākumu izpildes laikā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā.

14

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likuma 30. pantu šādā redakcijā:

30.pants. Pārtraukumi darba pienākumu izpildes laikā

 

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita darba pienākumu izpildes laikā.

 

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt darba pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā.

Neatbalstīts

30.pants. Pārtraukumi dienesta pienākumu izpildes laikā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā.

31.pants. Darba laika uzskaite

 

(1) Darba laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

 

(2) Amatpersonu darba laiku uzskaita, aizpildot darba laika uzskaites tabulas.

 

(3) Darba laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundu darbu, nakts darbu un darbu svētku dienās un nedēļas atpūtas laikā.

 

(4) Kā nakts darbu uzskaita darbu, ko amatpersona veic laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām.

31.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaite

(1) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.

(3) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas dienesta pienākumu izpildes laiku stundās, tajā skaitā šā likuma 29.pantā minēto laiku, un dienesta pienākumu izpildi nakts laikā.

(4) Kā dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.”

15

Saeimas deputāts A.Štokenbergs:

Izteikt likuma 31. pantu šādā redakcijā:

31.pants. Darba pienākumu izpildes laika uzskaite

 

(1) Darba pienākumu izpildes laika uzskaiti, saskaņā ar Darba likuma noteikumiem, organizē Iestādes vadītājs.

 

(2) Amatpersonu darba pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.

 

(3) Darba pienākumu izpildes laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas darba pienākumu izpildes laiku stundās, tajā skaitā šā likuma 29. pantā minēto laiku, un dienesta pienākumu izpildi nakts laikā.

 

(4) Kā darba pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus. Darba pienākumu izpilde nakts laikā tiek apmaksāta saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.

Neatbalstīts

31.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaite

(1) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.

(3) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas dienesta pienākumu izpildes laiku stundās, tajā skaitā šā likuma 29.pantā minēto laiku, un dienesta pienākumu izpildi nakts laikā.

(4) Kā dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.”

VIII nodaļa

Darba samaksa un atvaļinājumi

 

20. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

 

 

 

20. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

32.pants. Amatpersonas darba samaksa

 

(1) Amatpersona saņem darba samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

 

(2) Amatpersonu darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

21. 32.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersona saņem dienesta atalgojumu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas. Amatpersona, kas mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošā (izglītojamā) stipendi ju.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

 

 

 

21. 32.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersona saņem dienesta atalgojumu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas. Amatpersona, kas mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošā (izglītojamā) stipendiju.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

33.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

 

(1) Amatpersonai katrā kalendāra gadā piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, izmaksājot par šo laiku vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

 

(2) Amatpersonai piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

 

(3) Amatpersonām, kuras veic tiešu noziedzības apkarošanu, tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli, tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu, kā arī ugunsgrēku dzēšanas darbus, glābšanas darbus un zemūdens meklēšanas darbus, piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 40 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

 

(4) Amatpersonai pēc katriem pieciem izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

 

(5) Gadā, kad amatpersona pieņemta dienestā, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu tai aprēķina par laika posmu no dienestā pieņemšanas dienas līdz kalendāra gada beigām un piešķir, kad šī amatpersona Iestādē nepārtraukti nodienējusi vismaz sešus mēnešus, vai pārceļ uz nākamo gadu.

 

(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.

 

(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam — tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.

 

(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Atvaļinājuma daļas nedrīkst būt īsākas par 15 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.

 

(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

 

(10) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina amatpersonas pārejošas darbnespējas gadījumā.

 

(11) Izņēmuma gadījumos, ja ir neatliekama nepieciešamība, amatpersonu var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma ar tās amatpersonas rīkojumu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Šādā gadījumā atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par to dienu skaitu, uz kurām amatpersona bijusi atsaukta.

22. Izteikt 33.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.”

16

 

 

 

 

 

 

 

 

17

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likuma 33.panta 11.daļas otro teikumu aiz vārda „atsaukta” ar vārdiem „un nepiemēro šā panta astotās daļas nosacījumus”.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

papildināt 11.daļas otro teikumu pēc vārda “atsaukta” ar vārdiem “un nepiemēro šā panta astotajā daļā minētos ierobežojumus”.

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 17

 

 

 

Atbalstīts

22. 33.pantā:

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.”;

papildināt 11.daļas otro teikumu pēc vārda “atsaukta” ar vārdiem “un nepiemēro šā panta astotajā daļā minētos ierobežojumus”.

 

36.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas

 

Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, tai var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām.

23. Aizstāt 36.panta nosaukumā un tekstā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

 

 

 

23. Aizstāt 36.panta nosaukumā un tekstā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

37.pants. Amatpersonai piešķiramie pabalsti

 

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu), maina dzīvesvietu, tā saņem vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunās mēneša amatalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā amatpersonas dzīvesvietā.

 

(2) Amatpersona bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Ja abi bērna vecāki ir tādās valsts institūcijās strādājošie, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

(3) Amatpersona saņem vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā:

 

1) sakarā ar tās ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja vai adoptētā) vai apgādājamā nāvi;

 

2) aizejot ikgadējā atvaļinājumā, izņemot par gadu, kad tā pieņemta dienestā.

 

(4) Amatpersona, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, par gadu, kad tā pieņemta dienestā, saņem vienreizēju pabalstu tādā apmērā, kas proporcionāls dienu skaitam līdz kalendāra gada beigām.

 

(5) Amatpersonai var piešķirt vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā sakarā ar smagu nelaimes gadījumu.

 

(6) Amatpersona pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

 

(7) Amatpersona saņem atvaļināšanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas trīskāršā apmērā, ja tā tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar šā likuma 46.pantā noteiktā vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu.

 

(8) Ja amatpersona, kurai izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjaunošanās dienestā atkārtoti tiek atvaļināta no dienesta, tai izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

 

(9) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu saņemšanas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā likuma 38.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.

24. 37.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu)”;

papildināt trešās daļas 2.punktu pēc vārda “atvaļinājumā” ar vārdiem “(turpmāk — atvaļinājuma pabalsts)”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “vienreizēju” ar vārdu “atvaļinājuma”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 38.panta pirmajā un trešajā daļā minēto pabalstu saņemšanas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta desmitajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto pabalstu, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.”;

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumus, tai izmaksā pabalstu. Šo pabalstu izmaksā papildus citiem likumos noteiktajiem pabalstiem. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto pabalstu, un pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets.

(11) Lēmumu par šā panta desmitajā daļā minētā pabalsta izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

(12) Šā panta desmitajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19

Saeimas Juridiskais birojs:

Uzskatīt 37.panta devīto daļu par panta vienpadsmito daļu un izteikt to šādā redakcijā:

              „(11) Ministru kabinets nosaka šajā pantā minēto pabalstu saņemšanas kārtību.”,

       bet panta desmito un vienpadsmito daļu uzskatīt attiecīgi par devīto un desmito daļu.

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 37.panta desmitās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

            „Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto pabalstu, pabalsta apmēru, kā arī gadījumus, kad šo pabalstu neizmaksā, nosaka Ministru kabinets”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

24. 37.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu)”;

papildināt trešās daļas 2.punktu pēc vārda “atvaļinājumā” ar vārdiem “(turpmāk — atvaļinājuma pabalsts)”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “vienreizēju” ar vārdu “atvaļinājuma”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumus, tai izmaksā pabalstu. Šo pabalstu izmaksā papildus citiem likumos noteiktajiem pabalstiem. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto pabalstu, pabalsta apmēru, kā arī gadījumus, kad šo pabalstu neizmaksā, nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Lēmumu par šā panta devītajā daļā minētā pabalsta izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

(11) Ministru kabinets nosaka šajā pantā minēto pabalstu saņemšanas kārtību.

(12) Šā panta devītajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

38.pants. Pabalsts amatpersonas nāves gadījumā

 

(1) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma no tajā gūtajiem veselības traucējumiem, tā tiek apbedīta par valsts budžeta līdzekļiem un tās neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu un šā likuma 39.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju piešķir, ja nelaimes gadījums noticis, amatpersonai:

 

1) aizsargājot personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;

 

2) veicot ugunsgrēku dzēšanas darbus, glābšanas darbus un zemūdens meklēšanas darbus;

 

3) veicot tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli;

 

4) veicot ārkārtēju situāciju novēršanas un seku likvidēšanas pasākumus;

 

5) veicot tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu;

 

6) piedaloties speciālajā apmācībā.

 

(3) Amatpersonas nāves gadījumā (izņemot šā panta pirmajā daļā minēto gadījumu) persona, kura ir uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmērā.

 

(4) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktā pabalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt pieņem nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisija, kuras lēmumu var apstrīdēt attiecīgajam ministram. Ja amatpersonas nāve iestājusies pēc nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas pabeigšanas, lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktā pabalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt pieņem attiecīgi Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas valsts sekretāra izveidota komisija, kuras lēmumu var apstrīdēt attiecīgajam ministram.

 

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai komisijai ir tiesības pieprasīt ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentāciju un ekspertu atzinumus.

25. Aizstāt 38.panta otrās daļas ievaddaļā skaitli un vārdus “39.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju” ar skaitli un vārdiem “37.panta desmitajā daļā minēto pabalstu”.

20

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 25.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

           „papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

       „(6) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto pabalstu saņemšanas kārtību, apbedīšanas izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus, un to segšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad neizmaksā šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu.””

Atbalstīts

25. 38.pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā skaitli un vārdus “39.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju” ar skaitli un vārdiem “37.panta devītajā daļā minēto pabalstu”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto pabalstu saņemšanas kārtību, apbedīšanas izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus, un to segšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu neizmaksā.”

39.pants. Amatpersonai piešķiramās kompensācijas

 

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu), maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

 

(2) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, nemaina dzīvesvietu, tā saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

 

(3) Amatpersonai kompensē izdevumus, kas tai radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī lai šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētās veselības pārbaudes veikšanai nokļūtu ārstniecības iestādē un atgrieztos no tās.

 

(4) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumu, tai papildus likumos noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju.

 

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru, izmaksas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

 

(7) Lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās kompensācijas izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

 

(8) Šajā pantā minētās kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

26. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem. Kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķir amatpersonai, kura pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku.”;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā un 36.pantā minētos gadījumus, kā arī laiku, kad tā atradusies bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona nesaņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, nosaka Ministru kabinets.”;

izslēgt septīto daļu.

21

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 39.panta pirmajā daļā vārdus „un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem”.

Atbalstīts

26. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus. Kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķir amatpersonai, kura pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku.”;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā un 36.pantā minētos gadījumus, kā arī laiku, kad tā atradusies bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona nesaņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, nosaka Ministru kabinets.”;

izslēgt septīto daļu.

43.pants. Piešķiramie pabalsti un kompensācijas amatpersonām, kas savus dienesta pienākumus veic ārvalstīs

 

(1) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, tai papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

 

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

 

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

 

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

 

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

 

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

 

(2) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, tai papildus šajā likumā noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

 

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

 

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

 

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

 

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

 

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

 

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

 

(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas vēstniecību vai pārstāvniecību, papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

 

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā pabalsta un kompensācijas apmēru, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

 

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

27. 43.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksai” ar vārdiem “dienesta atalgojumam”.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, papildus dienesta atalgojumam un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.”;

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Iestāde sedz šādus ar šā panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus:

1) ar amatpersonas veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem saistītos izdevumus par laiku, kad tā uzturējusies ārvalstī;

2) Ministru kabineta noteiktajā apmērā — izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.”

 

 

 

27. 43.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksai” ar vārdiem “dienesta atalgojumam”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, papildus dienesta atalgojumam un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.”;

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Iestāde sedz šādus ar šā panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus:

1) ar amatpersonas veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem saistītos izdevumus par laiku, kad tā uzturējusies ārvalstī;

2) Ministru kabineta noteiktajā apmērā — izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.”

44.pants. Amatpersonas formas tērps

 

(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, valkā formas tērpu, kuru tai izsniedz par valsts budžeta līdzekļiem.

 

(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.

 

(3) Amatpersonu amatus, kuros dienesta pienākumus veic, pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, nosaka Iestādes vadītājs. Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuras, pildot dienesta pienākumus, nenēsā formas tērpu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksā formas tērpa kompensāciju.

28. 44.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām” ar vārdu “Amatpersonām”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atmaksā izsniegtā formas tērpa priekšmetu vērtību.”

22

 

 

 

 

 

 

23

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 44.panta ceturtajā daļā vārdu „priekšmetu”.

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt 44.panta ceturtajā daļā vārdu „priekšmetu” ar vārdu „atlikušo”.

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 23

 

Atbalstīts

28. 44.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām” ar vārdu “Amatpersonām”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atmaksā izsniegtā formas tērpa atlikušo vērtību.”

46.pants. Amatpersonas dienesta laiks

 

(1) Amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

 

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes akadēmiskajam personālam — ne ilgāk kā līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Iestādes vadītājam dienesta laiku var pagarināt attiecīgais ministrs. Koledžas vadītājam dienesta laiku var pagarināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

29. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus “akadēmiskajam personālam” ar vārdiem “vadītājam un akadēmiskajam personālam”.

 

 

 

29. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus “akadēmiskajam personālam” ar vārdiem “vadītājam un akadēmiskajam personālam”.

47.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

 

(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

 

1) pēc pašas vēlēšanās;

 

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

 

3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

 

4) sakarā ar neatbilstību dienestam;

 

5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā;

 

6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

 

7) piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta;

 

8) sakarā ar ievēlēšanu (iecelšanu) amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai starptautiskā organizācijā, izņemot šā likuma 13.pantā minēto gadījumu;

 

9) sasniedzot šā likuma 46.pantā noteikto vecumu;

 

10) sakarā ar amatpersonas nāvi.

 

(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:

 

1) tai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;

 

2) sakarā ar to, ka tā pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus.

 

(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

 

(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

 

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

 

(6) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, amatpersonu par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.

 

(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju. Ja amatpersona pirms atvaļināšanas no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu, tai piešķir atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nodienētajam laikam.

 

(8) Ja šā likuma 14.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādinātā amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un šo amatpersonu atvaļina no dienesta, tā uzskatāma par atvaļinātu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam, skaitot no atstādināšanas dienas.

30. 47.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi).”;

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Minētais neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu atvaļina no dienesta pēc pašas vēlēšanās, sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar neatbilstību dienestam, sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā, sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, kā arī piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta.”;

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

“(71) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas dienesta atalgojuma neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.”;

izslēgt astoto daļu.

24

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

papildināt likumprojekta 30.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar (61) daļu šādā redakcijā:

(61) Attiecīgais ministrs var noteikt kritērijus, ko vērtē, pieņemot lēmumu par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar amatpersonu skaita samazināšanu.”

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

papildināt likumprojekta 30.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

(9) Lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta apstrīdēšana neaptur tā izpildi.”.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

papildināt likumprojekta 30.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 30. panta otro daļu.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 26

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

30. 47.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi).”;

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

“(71) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas dienesta atalgojuma neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.”;

izslēgt astoto daļu;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Lēmuma par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

48.pants. Amatpersonai pienākošos naudas summu izmaksa

 

(1) Atvaļinot amatpersonu no dienesta, darba samaksa, uzturdevas kompensācija un ar atvaļināšanu no dienesta saistītās izmaksas aprēķināmas atvaļināšanas dienā un triju darba dienu laikā pārskaitāmas uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

 

(2) Ja, atvaļinot amatpersonu no dienesta, radies strīds par amatpersonai pienākošos naudas summu apmēru, Iestādei šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kura netiek apstrīdēta.

31. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

 

 

 

31. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

50.pants. Lietu nodošana

 

Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai tiek pārcelta citā amatā, nodod Iestādes vadītāja norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata izpildi saistītos dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar Iestādi.

32. Papildināt 50.pantu pēc vārdiem “Iestādes vadītāja” ar vārdiem “vai viņa pilnvarotas amatpersonas”.

 

 

 

32. Papildināt 50.pantu pēc vārdiem “Iestādes vadītāja” ar vārdiem “vai viņa pilnvarotas amatpersonas”.

Pārejas noteikumi

 

1. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

 

2. Šā likuma 4.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

 

3. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, tai nenosaka pārbaudes laiku.

 

4. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā. Šo izdienu neņem vērā, piešķirot šā likuma 37.panta sestajā daļā minēto pabalstu.

 

5. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienu.

 

6. Izdienā, kas dod amatpersonām tiesības uz šā likuma 37.panta sestajā daļā minēto pabalstu, izņemot amatpersonas, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, ieskaita kopš 2006.gada 1.oktobra nepārtraukti nodienēto laiku.

 

7. Izdienā, kas dod tiesības uz šā likuma 37.panta sestajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, ieskaita arī pirms 2006.gada 1.oktobra nepārtraukti nodienēto laiku.

 

8. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas augstākās izglītības.

 

9. Līdz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas nodošanai attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes padotībā šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta sestajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 33.panta septītajā daļā un 46.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas attiecībā uz koledžām veic iekšlietu ministrs.

 

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.567 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu”.

33. Pārejas noteikumos:

aizstāt 7.punktā vārdus “nepārtraukti nodienēto laiku” ar vārdiem “Valsts robežsardzē nepārtraukti nodienēto laiku”;

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Amatpersona, kura līdz 2009.gada 1.martam dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes), līdz 2011.gada 1.martam turpina saņemt kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.

28

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Likumprojekta 33.pantā:

izteikt likuma pārejas noteikumu 11.punktu šādā redakcijā:

„11. Amatpersona, kura dienesta interesēs pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes) uz nenoteiktu laiku un kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirta kompensācija par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, minēto kompensāciju turpina saņemt līdz 2011.gada 1.janvārim.”;

 

papildināt likuma pārejas noteikumu 12.punktu ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:

„Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.803 „Noteikumi par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi””.

Atbalstīts

33. Pārejas noteikumos:

aizstāt 7.punktā vārdus “nepārtraukti nodienēto laiku” ar vārdiem “Valsts robežsardzē nepārtraukti nodienēto laiku”;

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Amatpersona, kura dienesta interesēs pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes) uz nenoteiktu laiku un kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirta kompensācija par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, minēto kompensāciju turpina saņemt līdz 2011.gada 1.janvārim.

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.803 “Noteikumi par virsstundu darba apmaksas kārtību un apmēru Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi;

2) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”;

3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

4) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.”

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.

29

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.