Likums

2008. gada ____. oktobrī

Nr.________________

Saeimas Prezidijam

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 29. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (671/Lp9) 2. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz __ lpp.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

“Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (671/Lp9)

Spēkā esošā redakcija

1. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2. lasījumam

(64)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

Izdarīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt visā likuma tekstā vārdu „rīkojums” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem „rīkojums (pavēle) (attiecīgā skaitlī un locījumā)”.

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdu “rīkojums” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “rīkojums (pavēle)” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka amatpersonu vienotu dienesta gaitu Iestādē.

(2) Uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tajā skaitā noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

(3) Uz amatpersonu neattiecas valsts civildienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas.

(4) Amatpersonas komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(5) Uz amatpersonām, kuras ieņem amatus Drošības policijā, attiecas Valsts drošības iestāžu likuma noteikumi un šā likuma 3.pants, 4.panta 2. un 3.punkts, 5. un 6.pants, II, III, IV, V, VI un VII nodaļa, 33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un 43.pants, X un XI nodaļa. Uz minētajām amatpersonām neattiecas šā likuma noteikumi par piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„3.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ” ar vārdiem „atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ”;

papildināt otro daļu aiz vārdiem „darbinieka civiltiesisko atbildību” ar vārdiem „laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”;

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus „33., 35., un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un” ar skaitļiem un vārdiem „33., 34., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā, ceturtā, septīt ā, astotā, desmitā, vienpadsmitā un divpadsmitā daļa, 39., 42. un”.

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likuma 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.”.

Atbalstīts

2. 3.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “vidējās izpeļņas izmaksu gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ” ar vārdiem “atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “darbinieka civiltiesisko atbildību” ar vārdiem “laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersonas amatu savienošanas, ienākumu gūšanas, komercdarbības ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.”;

aizstāt piektajā daļā skaitļus un vārdus “33., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā un septītā daļa, 39. un” ar skaitļiem un vārdiem “33., 34., 35. un 36.pants, 37.panta pirmā, ceturtā, septītā, astotā, desmitā, vienpadsmitā un divpadsmitā daļa, 39., 42. un”.

4.pants. Obligātās prasības dienestam

Dienestā var atrasties persona:

1) kura ir Latvijas pilsonis;

2) kuras fiziskā sagatavotība atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

3) kuras veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas PCTVL frakcija:

Papildināt likuma 4. panta 1. punktu pēc vārdiem „Latvijas pilsonis” ar vārdiem „vai Latvijas nepilsonis”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

3. Izteikt 4.panta 4.punktu šādā redakcijā:

“4) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;”.

5.pants. Izdienas jēdziens

(1) Izdiena ir laiks, ko amatpersona nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Izdienu ņem vērā, nosakot amatpersonas darba samaksu, kā arī piešķirot ikgadējo atvaļinājumu un šā likuma 37.panta sestajā daļā paredzēto pabalstu.

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai, bijušajam karavīram un prokuroram izdienā ieskaita iepriekš aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā.

1. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izdienā amatpersonai neieskaita laiku, kad tā saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo, otro vai trešo daļu bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 5.panta pirmajā daļā vārdus „darba samaksu” ar vārdiem „dienesta atalgojumu”.

Atbalstīts

4. 5.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izdienā amatpersonai neieskaita laiku, kad tā saskaņā ar šā likuma 14.panta pirmo, otro vai trešo daļu bijusi atstādināta no amata pienākumu izpildes un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

6.pants. Amatpersonas vispārīgie pienākumi

Amatpersonas vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto amatpersonas zvērestu;

3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus;

4) ievērot amatpersonām noteiktos uzvedības principus;

5) veicot dienesta pienākumus citā valstī, cienīt un ievērot attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 6.panta 4.punktā vārdu „uzvedības” ar vārdu „ētikas”.

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Atbalstīts

5. Aizstāt 6.panta 4.punktā vārdu “uzvedības” ar vārdu “ētikas”.

7.pants. Prasības pieņemšanai dienestā

(1) Dienestā var pieņemt personas vecumā no 18 līdz 40 gadiem:

1) kuras atbilst šā likuma 4.pantā dienestam noteiktajām obligātajām prasībām;

2) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3) kuras prot latviešu valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai;

4) kuras nav atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē sakarā ar to, ka tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs dienestā var pieņemt arī personu, kura ir vecāka par 40 gadiem un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē nav īsāks par 10 gadiem.

(3) Personai, kura vēlas iestāties dienestā, ir pienākums:

1) uzrādīt personu apliecinošu dokumentu;

2) uzrādīt izglītību apliecinošus dokumentus un valsts valodas prasmes apliecību, ja izglītība nav iegūta valsts valodā;

3) iesniegt Iekšlietu ministrijas Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk — Medicīniskās ekspertīzes komisija) ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par pārciestajām slimībām, izziņu no narkologa ar datiem par alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu, toksisko vielu lietošanu, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu bez medicīniskām indikācijām, izziņu no psihiatra ar datiem par diagnosticētu psihisku slimību vai konstatētajiem uzvedības traucējumiem un potēšanas pasi ar atzīmēm par veiktajām vakcinācijām.

Saeimas PCTVL frakcija:

Papildināt likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktu ar otru teikumu šādā redakcijā: „Personām ar ierindnieka speciālo dienesta pakāpi ir jāprot latviešu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams lai sazinātos ar iedzīvotājiem.”

Neatbalstīts

9.pants. Pieņemšana dienestā un iecelšana amatā

(1) Lēmumu par kandidāta pieņemšanu dienestā un iecelšanu amatā, iepazinies ar vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Personai, lai to pieņemtu dienestā, nepieciešama šāda izglītība:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — vismaz vidējā izglītība;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

3) ieceļot majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(3) Iestādes vadītāju amatā ieceļ attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju amatā ieceļ tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(4) Drošības policijas, Valsts policijas, Latvijas Policijas akadēmijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju amatā ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāju amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets.

(5) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam — juridiskā izglītība.

2. Izslēgt 9.panta otro daļu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

„2. 9.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus „pieciem gadiem” ar skaitli un vārdu „15 gadiem”.

Atbalstīts

6. 9.pantā:

izslēgt otro daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdus “pieciem gadiem” ar skaitli un vārdu “15 gadiem”.

12.pants. Amatpersonas pārcelšana citā amatā

(1) Amatpersonu citā vakantā amatā tajā pašā vai citā Iestādē, ievērojot šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi, kā arī veicinātu amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā noteiktajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.

(3) Lēmumu par amatpersonas pārcelšanu citā amatā tajā pašā Iestādē pieņem Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, citā Iestādē Iekšlietu ministrijas sistēmā — iekšlietu ministrs. Pārceļot amatpersonu citā amatā no Iekšlietu ministrijas sistēmas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi vai no Ieslodzījuma vietu pārvaldes uz Iekšlietu ministrijas sistēmu, lēmumu par pārcelšanu pieņem ministrs, uz kura padotībā esošo iestādi amatpersonu pārceļ.

(4) Pārceļot amatpersonu no koledžas vai uz koledžu, lēmumu par amatpersonas pārcelšanu pieņem tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(5) Pārceļot amatpersonu uz citu Iestādi, izvērtē arī tās Iestādes vadītāja viedokli, no kuras un uz kuru amatpersonu paredzēts pārcelt.

(6) Pārceļot amatpersonu citā amatā, kurā ir zemāka mēneša amatalga, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajā gadījumā amatpersonai saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.

(7) Amatpersonu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pārceļ uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un saglabā tai tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

3. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes absolvēšanu.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.1 daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.";

papildināt sesto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, amatpersonai piemērojot šā panta sesto daļu, un mainās minētās amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta amatpersona, nosaka minētās amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura amatpersona tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, amatpersonai piemērojot šā panta sesto daļu, un mainās minētās amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka minētās amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

7) sakarā ar termiņa, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā, notecēšanu;

8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

9) piemērojot disciplinārsodu – pazemināšana amatā;

10) sakarā ar disciplinārsoda – pazemināšana amatā, izpildes termiņa notecēšanu.".

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojekta 3.panta piektajā daļā paredzēto likuma 12.panta astoto daļu aiz vārdiem „tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta amatpersona” ar vārdiem „vai viņa pilnvarota amatpersona”.

Atbalstīts

7. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu citā prombūtnē esošas amatpersonas amatā vai citā vakantā amatā, ņemot vērā attiecīgajam amatam noteiktās prasības, var pārcelt:

1) dienesta interesēs uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

2) dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku, lai nodrošinātu efektīvu dienesta pienākumu izpildi;

3) pēc pašas vēlēšanās;

4) sakarā ar neatbilstību amatam;

5) likvidējot amatu vai struktūrvienību (Iestādi) vai to reorganizējot;

6) sakarā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes absolvēšanu;

7) sakarā ar to, ka beidzies termiņš, uz kādu amatpersona dienesta interesēs bija pārcelta citā amatā;

8) zūdot dienesta interesēm, kas bija par pamatu amatpersonas pārcelšanai citā amatā;

9) piemērojot disciplinārsodu — pazemināšana amatā;

10) sakarā ar disciplinārsoda — pazemināšana amatā — izpildes termiņa izbeigšanos.”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Amatpersonu var pārcelt uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā, kā arī 1.1 daļā minētajā gadījumā amatpersonu citā amatā var pārcelt tikai ar tās piekrišanu.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Amatpersonai, kura pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi izglītības iegūšanai, saglabā iepriekšējā amatā noteikto mēneša amatalgu.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 1.punktā un 1.1 daļā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, no kura tā tika pārcelta.

(9) Ja amatpersona pārcelta amatā šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā, piemērojot tai šā panta sesto daļu, un mainās šīs amatpersonas izdiena vai mēneša amatalga, tās Iestādes vadītājs, uz kuru pārcelta attiecīgā amatpersona, vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmēru atbilstoši amatam, uz kuru tā tika pārcelta.”

13.pants. Atrašanās dienestā, neieņemot noteiktu amatu

Amatpersona attiecīgā ministra noteiktajā kārtībā var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, kamēr tā iecelta amatā Eiropas Savienības institūcijā, kas darbojas iekšlietu un tieslietu jomā. Šajā gadījumā amatpersonai nesaglabā darba samaksu, uzturdevas kompensāciju un sociālās garantijas.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 13.pantā vārdus „darba samaksu” ar vārdiem „dienesta atalgojumu”.

Atbalstīts

8. Aizstāt 13.pantā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

14.pants. Amatpersonas atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(2) Amatpersonu, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par noteiktas nodarbošanās aizliegumu, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus.

(4) Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku.

(5) Amatpersonu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos amatpersonu no amata pienākumu izpildes var atstādināt Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, bet Iestādes vadītāju — attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāju no amata pienākumu izpildes var atstādināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

(7) Ja ir aizdomas par to, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai reibumā, augstāka amatpersona to nogādā medicīniskās pārbaudes veikšanai.

4. 14.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kompensācijas, izņemot uzturdevas kompensāciju, un pabalstus";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstveida rīkojumu atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā darba samaksu un uzturdevas kompensāciju."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 14.panta pirmajā daļā vārdus „darba samaksu” ar vārdiem „dienesta atalgojumu”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likumprojekta 4.panta otrajā daļā paredzētajā likuma 14.panta otrajā un trešajā daļā vārdus „darba samaksu” ar vārdiem „dienesta atalgojumu”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojekta 4.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„aizstāt ceturtajā daļā vārdus „atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku” ar vārdiem „atstādinātajai amatpersonai izmaksā dienesta atalgojumu par atstādināšanas laiku un saskaņā ar šā panta trešo daļu neizmaksāto uzturdevas kompensāciju”.

Atbalstīts

< ![endif]>

Atbalstīts

9. 14.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonu, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) var atstādināt no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(2) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus vai mājas arests, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu.

(3) Amatpersonu, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ar rakstveida rīkojumu (pavēli) atstādina no amata pienākumu izpildes. Par atstādināšanas laiku tai neizmaksā dienesta atalgojumu un uzturdevas kompensāciju.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba samaksu, kompensācijas un pabalstus par atstādināšanas laiku” ar vārdiem “atstādinātajai amatpersonai izmaksā dienesta atalgojumu par atstādināšanas laiku un saskaņā ar šā panta trešo daļu neizmaksāto uzturdevas kompensāciju”.

15.pants. Amatpersonas amata apraksts

(1) Amatam noteiktās prasības, pienākumus, tiesības, atbildību un pakļautību nosaka amatpersonas amata aprakstā. Tā izstrādāšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

(2) Amatpersonas amata aprakstu apstiprina Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Iestādes vadītāja amata aprakstu apstiprina attiecīgais ministrs. Koledžas vadītāja amata aprakstu apstiprina tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

5. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "Amatam noteiktās prasības" ar vārdiem iekavās "(tajā skaitā nepieciešamo minimālo izglītību)";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu attiecīgajā nozarē nepieciešamo minimālo izglītību:

1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – vidējā izglītība;

2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – profesionālā vidējā izglītība;

3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likumprojekta 5.panta otrajā daļā paredzētajā likuma 15.panta trešās daļas 2.punktā vārdus „profesionālā vidējā izglītība” ar vārdiem „profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

izteikt Likumprojekta 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu attiecīgajā nozarē nepieciešamo minimālo izglītību:

1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – vidējā izglītība;

2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – profesionālā (vismaz 2. profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība (Ieslodzījuma vietu pārvaldē – vidējā izglītība);

3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.””

Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 17

Atbalstīts

10. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Amatam noteiktās prasības” ar vārdiem “(tajā skaitā nepieciešamo minimālo izglītību)”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas amata aprakstā norāda šādu attiecīgajā nozarē nepieciešamo minimālo izglītību:

1) ierindnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — vidējā izglītība;

2) kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība (Ieslodzījuma vietu pārvaldē — vidējā izglītība);

3) leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

4) majora, pulkvežleitnanta, pulkveža vai ģenerāļa speciālajai dienesta pakāpei atbilstošajam amatam — akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.”

16.pants. Amatpersonas atbilstības novērtēšana

(1) Amatpersonas darbību un tās rezultātus novērtē Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas izveidota vērtēšanas komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Iestādes vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē attiecīgā ministra izveidota vērtēšanas komisija. Koledžas vadītāja un viņa vietnieka darbību un tās rezultātus novērtē tās iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija, kuras padotībā atrodas koledža.

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām;

2) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

3) neatbilst noteiktajām prasībām.

(4) Iestāde amatpersonu, saglabājot tai darba samaksu un uzturdevas kompensāciju, ne retāk kā reizi gadā nosūta uz Medicīniskās ekspertīzes komisiju, lai tiktu pārbaudīta amatpersonas veselības stāvokļa atbilstība dienestam. Kārtību, kādā veicama amatpersonas veselības stāvokļa pārbaude, nosaka Ministru kabinets.

(5) Iestāde reizi gadā pārbauda amatpersonas fiziskās sagatavotības atbilstību šā likuma 4.panta 2.punkta prasībām.

(6) Šā panta trešajā daļā minēto amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējumu vai šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto pārbaužu rezultātus izmanto par pamatu lēmuma pieņemšanai par:

1) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam;

2) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā;

4) amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai;

5) dienesta laika pagarināšanu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 16. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2) atbilst noteiktajām prasībām;

3) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

4) neatbilst noteiktajām prasībām.”

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 16. panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1)pārsniedz noteiktās prasības, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2)atbilst noteiktajām prasībām;

3)daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

4)neatbilst noteiktajām prasībām.””

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 16.panta ceturtajā daļā vārdus „darba samaksu” ar vārdiem „dienesta atalgojumu”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

11. 16.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonas darbības un tās rezultātu novērtējums var būt šāds:

1) atbilst noteiktajām prasībām, var virzīt iecelšanai augstākā amatā;

2) atbilst noteiktajām prasībām;

3) daļēji neatbilst noteiktajām prasībām;

4) neatbilst noteiktajām prasībām.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “darba samaksu” ar vārdiem “dienesta atalgojumu”.

17.pants. Amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšana un mācību izdevumu segšana

(1) Amatpersonas pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (amata) pienākumu pildīšanai.

(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.

(4) Amatpersona, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no Iestādes budžeta.

(5) Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus) un kura pēc mācību maksas kompensācijas saņemšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju.

6. 17.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi), lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka, kādi izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansētos izdevumus, ko Iestādei atmaksā amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus) vai kas pēc izglītības iestādes pabeigšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtību.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja amatpersona, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, lai iegūtu amata aprakstā noteikto izglītību, sekmīgi par maksu mācās citā valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, tā saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus "izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus" ar vārdiem un skaitļiem "izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus".

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izslēgt likumprojekta 6.pantā paredzētajā likuma 17.panta trešajā daļā vārdus iekavās „(izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi)”.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Svītrot Likuma 17. panta otrajā un trešajā daļā vārdus „piemaksa par izdienu”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Ar amatpersonas izglītības ieguvi Latvijas Policijas akadēmijā saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem valsts pasūtīto studiju vietu skaita ietvaros.

(3²) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansētos izdevumus, ko Iestādei atmaksā amatpersona, kuru atskaita no Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes (izņemot gadījumus, kad atskaitīšana notiek veselības stāvokļa dēļ) vai kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus) vai kura pēc izglītības iestādes pabeigšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtību."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Svītrot likumprojekta 6.panta trešajā daļā paredzētajā likuma 17.panta ceturtajā daļā vārdu „citā”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

12. 17.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību, nodrošina iespēju amatpersonai paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersonu nosūta paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, un ar amatpersonas kvalifikācijas paaugstināšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas nosacījumus un kārtību.

(3) Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, izvērtējusi dienesta nepieciešamību, var nosūtīt amatpersonu uz izglītības iestādi, lai amatpersona iegūtu attiecīgu profesionālo izglītību, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ministru kabinets nosaka, kādi izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī ar amatpersonas profesionālās izglītības iegūšanu saistīto izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtību.”;

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ar amatpersonas izglītības ieguvi Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Ar amatpersonas izglītības ieguvi Latvijas Policijas akadēmijā saistītos izdevumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem valsts pasūtīto studiju vietu skaita ietvaros.

(3²) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansētos izdevumus, ko Iestādei atmaksā amatpersona, kuru atskaita no Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes (izņemot gadījumus, kad atskaitīšana notiek veselības stāvokļa dēļ) vai kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), vai kura pēc izglītības iestādes pabeigšanas nodienējusi Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē mazāk nekā piecus gadus, kā arī šo izdevumu atmaksāšanas kārtību.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja amatpersona, lai iegūtu amata aprakstā noteikto izglītību, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi par maksu mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, tā saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktā minētos gadījumus)” ar vārdiem un skaitļiem “(izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus)”.

18.pants. Amatpersonas komandējumi

(1) Amatpersonu var nosūtīt komandējumā uz noteiktu laiku, sedzot ar komandējumu saistītos izdevumus.

(2) Amatpersonai komandējuma laikā saglabājas darba samaksa un uzturdevas kompensācija.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 18.panta otrajā daļā vārdus „darba samaksu” ar vārdiem „dienesta atalgojumu”.

Atbalstīts

13. Aizstāt 18.panta otrajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

20.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā un Latvijas Policijas akadēmijā — iekšlietu ministrs.

(2) Leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālo dienesta pakāpi piešķir attiecīgais ministrs.

(3) Ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets.

(4) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) amatpersona esošajā speciālajā dienesta pakāpē ir nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai (izņemot kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi);

2) amatpersona ir ieguvusi attiecīgu izglītību, kas nepieciešama kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai;

3) amatā, kuru ieņem amatpersona, paredzēta augstāka speciālā dienesta pakāpe;

4) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1.punktā minētais novērtējums;

5) amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu izpildes.

(5) Ja amatpersonai bijis piemērots disciplinārsods, kārtējo speciālo dienesta pakāpi tai piešķir, ja pastāv šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi, kā arī beigusies disciplinārsoda izpilde un laiks, kurā amatpe rsona uzskatāma par disciplināri sodītu.

7. Izteikt 20.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;".

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

„20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka, speciālo dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālo dienesta pakāpi piešķir Iestādes vadītājs.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus „leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa”;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) amatpersona ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību:”;

izteikt ceturtās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) saņemts šā likuma 16.panta trešās daļas 1. vai 2.punktā minētais novērtējums, izņemot, ja kaprāļa un leitnanta speciālo dienesta pakāpi piešķir pēc izglītības iegūšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē”;

papildināt ceturto daļu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

6) pret amatpersonu nav ierosināta disciplinārlieta.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Izdienā paaugstināšanai kārtējā speciālajā dienesta pakāpē neieskaita laiku, kurā amatpersona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

„papildināt 20. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

(6) Izdienas laikā, kas nepieciešams kārtējās speciālās dienesta pakāpes saņemšanai, neieskaita laiku, kurā amatpersona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.”

Neatbalstīts

14. Izteikt 20.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) amatpersona ir ieguvusi amata aprakstā noteikto izglītību;”.

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir šādu speciālo dienesta pakāpi:

1) ieceļot ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta vai virsniekvietnieka speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — ierindnieks;

2) ieceļot leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, — leitnants.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„8. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

21.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršana, pieņemot dienestā

(1) Pieņemot dienestā, amatpersonai piešķir ierindnieka speciālo dienesta pakāpi.

(2) Amatpersonai, kurai piešķirta ierindnieka speciālā dienesta pakāpe un kura, pieņemot dienestā, iecelta leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, pēc pārbaudes termiņa notecēšanas piešķir leitnanta speciālo dienesta pakāpi.”

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Neatbalstīts

22.pants. Speciālo dienesta pakāpju piešķiršanas secība

(1) Amatpersonai speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis — ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

2) seržants — pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

3) virsseržants — pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

4) virsniekvietnieks — pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša profesionālā vidējā izglītība vai atbilstoša augstākā izglītība;

5) leitnants — pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

6) virsleitnants — pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

7) kapteinis — pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša augstākā izglītība;

8) majors — pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

9) pulkvežleitnants — pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

10) pulkvedis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība;

11) ģenerālis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

(2) Kārtējo speciālo dienesta pakāpi pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa var piešķirt kā apbalvojumu.

(3) Amatiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes nosaka Ministru kabinets.

8. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis – ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā vidējā izglītība;

2) seržants – pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē;

3) virsseržants – pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē;

4) virsniekvietnieks – pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē;

5) leitnants – pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants – pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

7) kapteinis – pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

8) majors – pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē;

9) pulkvežleitnants – pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē;

10) pulkvedis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

11) ģenerālis – pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 8.pantā paredzēto likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) kaprālis – ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība;”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 8.pantā paredzēto likuma 22.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) leitnants – pēc iecelšanas leitnanta, virsleitnanta, kapteiņa, majora, pulkvežleitnanta vai pulkveža speciālajai dienesta pakāpei atbilstošā amatā, šā likuma 21.panta otrajā daļā minētajā gadījumā vai pēc Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vismaz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas absolvēšanas;”.

Atbalstīts

Neatbalstīts

15. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersonai kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

1) kaprālis — ja iegūta amata aprakstā noteiktā profesionālā (vismaz 2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) izglītība;

2) seržants — pēc triju gadu nodienēšanas kaprāļa speciālajā dienesta pakāpē;

3) virsseržants — pēc četru gadu nodienēšanas seržanta speciālajā dienesta pakāpē;

4) virsniekvietnieks — pēc piecu gadu nodienēšanas virsseržanta speciālajā dienesta pakāpē;

5) leitnants — pēc iecelšanas šā likuma 21.panta 2.punktā minētajā amatā;

6) virsleitnants — pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

7) kapteinis — pēc triju gadu nodienēšanas virsleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

8) majors — pēc četru gadu nodienēšanas kapteiņa speciālajā dienesta pakāpē;

9) pulkvežleitnants — pēc piecu gadu nodienēšanas majora speciālajā dienesta pakāpē;

10) pulkvedis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta speciālajā dienesta pakāpē;

11) ģenerālis — pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē.”

23.pants. Speciālo dienesta pakāpju pielīdzināšana un atjaunošana

(1) Dienestā pieņemtajām amatpersonām, kurām iepriekš ir piešķirtas policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, justīcijas vai karavīra speciālās dienesta pakāpes, tās pielīdzināmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Dienestā pieņemtajai bijušajai Iestādes amatpersonai atjauno iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi, kas tai tika piešķirta pirms atvaļināšanas no dienesta, un iepriekšējā dienesta pakāpē nodienēto laiku, kas dod tiesības uz kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 23.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Amatpersonai, kurai piemērots disciplinārsods – pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi, iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi atjauno pēc disciplinārsoda izpildes termiņa notecēšanas.”

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Atbalstīts

16. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatpersonai, kurai piemērots disciplinārsods — pazemināšana dienesta pakāpē par vienu pakāpi — iepriekšējo speciālo dienesta pakāpi atjauno pēc tam, kad beidzies disciplinārsoda izpildes termiņš.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar jaunu 23.1pantu šādā redakcijā:

„23.1 pants Instruktori un virsnieki

Amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm iedala:

1) instruktoros – amatpersonas, kurām piešķirtas ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālās dienesta pakāpes;

2) jaunākajos virsniekos – amatpersonas, kurām piešķirtas leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālās dienesta pakāpes;

3) vecākajos virsniekos – amatpersonas, kurām piešķirtas majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālās dienesta pakāpes;

4) augstākajos virsniekos – amatpersonas, kurām piešķirtas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.”

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Atbalstīts

17. Papildināt likumu ar 23.1 pantu šādā redakcijā:

“23.1 pants. Instruktori un virsnieki

Amatpersonas atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm ir:

1) instruktori — amatpersonas, kurām piešķirta ierindnieka, kaprāļa, seržanta, virsseržanta un virsniekvietnieka speciālā dienesta pakāpe;

2) jaunākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta leitnanta, virsleitnanta un kapteiņa speciālā dienesta pakāpe;

3) vecākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta majora, pulkvežleitnanta un pulkveža speciālā dienesta pakāpe;

4) augstākie virsnieki — amatpersonas, kurām piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.”

24.pants. Amatpersonai piešķiramie apbalvojumi

(1) Par priekšzīmīgu dienesta uzdevumu izpildi vai labiem darba rezultātiem amatpersonai var piešķirt šādus apbalvojumus:

1) pateicību;

2) naudas balvu vai citu vērtīgu balvu;

3) papildatvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām;

4) Iekšlietu ministrijas vai Iestādes goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi);

5) kārtējo speciālo dienesta pakāpi — pirms termiņa;

6) personīgo šaujamieroci vai auksto ieroci.

(2) Ja brīdī, kad pieņemts lēmums par amatpersonas apbalvošanu, tā uzskatāma par disciplināri sodītu un ir pagājuši vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes, apbalvojuma vietā amatpersonu pirms noteiktā termiņa atzīst par disciplināri nesodītu.

&nb sp;

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdus „vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes” ar vārdiem „vismaz seši mēneši, bet ja piemērots disciplinārsods piezīme – vismaz viens mēnesis, no disciplinārsoda piemērošanas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde”.

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 24.panta pirmajā daļā vārdus „labiem darba rezultātiem” ar vārdiem „labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem”.

Atbalstīts

18. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “labiem darba rezultātiem” ar vārdiem “labiem dienesta pienākumu izpildes rezultātiem”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “vismaz seši mēneši no disciplinārsoda izpildes” ar vārdiem “vismaz seši mēneši, bet, ja piemērots disciplinārsods — piezīme, — vismaz viens mēnesis no disciplinārsoda piemērošanas dienas vai no dienas, kad beigusies disciplinārsoda izpilde”.

VII nodaļa

Darba laika organizācija

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

VII nodaļa

Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija

Atbalstīts

19. Izteikt VII nodaļu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Dienesta pienākumu izpildes laika organizācija

26.pants. Darba laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu darba laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā darba raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu darba laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

(3) Izņēmuma gadījumā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var iesaistīt darbā virs noteiktā darba laika, nedēļas atpūtas dienās un svētku dienās.

9. Izslēgt 26.panta trešo daļu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

26.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku organizē Iestādes vadītājs.

(2) Ņemot vērā dienesta pienākumu raksturu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka konkrētu dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas veidu attiecīgajā struktūrvienībā vai atsevišķām amatpersonām.

Atbalstīts

26.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika organizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku organizē Iestādes vadītājs.

27.pants. Normālais darba laiks

(1) Amatpersonas normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, bet pirmssvētku dienā — septiņas stundas.

(2) Amatpersonai ir noteikta piecu dienu darba nedēļa un normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas nedēļā.

(3) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonas netiek nodarbinātas likumā noteiktajās svētku dienās.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt 27. pantu šādā redakcijā:

27.pants. Normālais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās – septiņas stundas, bet nedēļā – 40 stundas.

(2) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.

Atbalstīts

27.pants. Normālais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Amatpersonas normālais dienesta pienākumu izpildes laiks ir astoņas stundas diennakts periodā, pirmssvētku dienās — septiņas stundas, bet nedēļā — 40 stundas.

(2) Nedēļas atpūtas dienas ir sestdiena un svētdiena. Amatpersonu dienesta pienākumu izpildē nenodarbina likumā noteiktajās svētku dienās.

28.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un attiecīgā kalendāra mēneša normālā dienas darba laika stundu skaitu.

(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, atpūtas laiku amatpersonai piešķir saskaņā ar darba grafiku un tas septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

10. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Summētais darba laiks

(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto darba laiku.

(2) Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienas darba laika stundu skaitu attiecīgajā četru mēnešu darba laika uzskaites periodā.

(3) Ja ir noteikts summētais darba laiks, amatpersonu darbā iesaista saskaņā ar darba grafiku.

(4) Nedēļas atpūtas laiku amatpersonai piešķir saskaņā ar darba grafiku. Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

28.pants. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku.

(2) Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā.

(3) Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

Atbalstīts

28.pants. Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks

(1) Ja nav iespējams ievērot normālo dienesta pienākumu izpildes laika ilgumu, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona nosaka summēto dienesta pienākumu izpildes laiku.

(2) Summētais dienesta pienākumu izpildes laiks nedrīkst pārsniegt normālā dienesta pienākumu izpildes laika stundu skaitu četru mēnešu uzskaites periodā.

(3) Nedēļas atpūtas laiks septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 36 stundām pēc kārtas.

29.pants. Virsstundu darbs

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko amatpersona veic virs šā likuma 27.panta pirmajā un otrajā daļā un 28.panta otrajā daļā noteiktā laika.

(2) Nostrādāto virsstundu darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 144 stundas četru mēnešu periodā.

11. 29.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izņēmuma gadījumā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var iesaistīt darbā virs noteiktā darba laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja amatpersonai noteikts normālais darba laiks, virsstundu darba uzskaites periods ir kalendāra mēnesis. Ja amatpersonai noteikts summētais darba laiks, virsstundu darba uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

29.pants. Dienesta pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika

(1) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.

(2) Ja amatpersonai noteikts normālais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir kalendāra mēnesis. Ja amatpersonai noteikts summētais dienesta pienākumu izpildes laiks, šā panta pirmajā daļā minētā laika uzskaites periods ir četri kalendāra mēneši.

Atbalstīts

29.pants. Dienesta pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika

(1) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.

30.pants. Pārtraukumi darbā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita darba laikā.

(2) Ja nepieciešams, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt darba vietu pārtraukuma laikā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

30.pants. Pārtraukumi dienesta pienākumu izpildes laikā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā.

Atbalstīts

30.pants. Pārtraukumi dienesta pienākumu izpildes laikā

(1) Amatpersonai piešķir pārtraukumu, kas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm un ko neieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var noteikt aizliegumu atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu pārtraukuma laikā.

31.pants. Darba laika uzskaite

(1) Darba laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu darba laiku uzskaita, aizpildot darba laika uzskaites tabulas.

(3) Darba laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundu darbu, nakts darbu un darbu svētku dienās un nedēļas atpūtas laikā.

(4) Kā nakts darbu uzskaita darbu, ko amatpersona veic laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt 31. pantu šādā redakcijā:

31.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaite

(1) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.

(3) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulās uzskaita katras amatpersonas dienesta pienākumu izpildes laiku stundās, tajā skaitā šā likuma 29.pantā minēto laiku, un dienesta pienākumu izpildi nakts laikā.

(4) Kā dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.”.

Atbalstīts

31.pants. Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaite

(1) Dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti organizē Iestādes vadītājs.

(2) Amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laiku uzskaita, aizpildot dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites tabulas.

(4) Kā dienesta pienākumu izpildi nakts laikā uzskaita laiku, kurā amatpersona laikposmā no pulksten 22 līdz 6 ilgāk par divām stundām pilda dienesta pienākumus.”

VIII nodaļa

Darba samaksa un atvaļinājumi

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma VIII nodaļas nosaukumā vārdus „darba samaksa” ar vārdiem „dienesta atalgojums”.

Atbalstīts

20. Aizstāt VIII nodaļas nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

32.pants. Amatpersonas darba samaksa

(1) Amatpersona saņem darba samaksu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas.

(2) Amatpersonu darba samaksas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

12. Papildināt 32.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Amatpersona, kas mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošā (izglītojamā) stipendiju."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 32.panta nosaukumā vārdus „darba samaksa” ar vārdiem „dienesta atalgojums”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 32.panta pirmajā daļā vārdus „darba samaksu” ar vārdiem „dienesta atalgojumu”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 32.panta otrajā daļā vārdus „darba samaksas” ar vārdiem „dienesta atalgojuma”.

Atbalstīts

21. 32.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Amatpersona saņem dienesta atalgojumu, ko veido mēneša amatalga, piemaksas un prēmijas. Amatpersona, kas mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē, nesaņem normatīvajos aktos paredzēto studējošā (izglītojamā) stipendiju.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

33.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

(1) Amatpersonai katrā kalendāra gadā piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, izmaksājot par šo laiku vidējo izpeļņu un uzturdevas kompensāciju.

(2) Amatpersonai piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(3) Amatpersonām, kuras veic tiešu noziedzības apkarošanu, tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli, tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu, kā arī ugunsgrēku dzēšanas darbus, glābšanas darbus un zemūdens meklēšanas darbus, piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu — 40 kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas.

(4) Amatpersonai pēc katriem pieciem izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trim kalendāra dienām, bet ne vairāk kā par 15 kalendāra dienām kopumā.

(5) Gadā, kad amatpersona pieņemta dienestā, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu tai aprēķina par laika posmu no dienestā pieņemšanas dienas līdz kalendāra gada beigām un piešķir, kad šī amatpersona Iestādē nepārtraukti nodienējusi vismaz sešus mēnešus, vai pārceļ uz nākamo gadu.

(6) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu amatpersonai piešķir saskaņā ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas apstiprinātu atvaļinājumu grafiku. Atvaļinājumu grafiku izstrādā tā, lai nodrošinātu Iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.

(7) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, koledžas vadītājam — tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža. Iestādes vadītājam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir attiecīgais ministrs.

(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Atvaļinājuma daļas nedrīkst būt īsākas par 15 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.

(9) Izņēmuma gadījumos ar amatpersonas rakstveida piekrišanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

(10) Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina amatpersonas pārejošas darbnespējas gadījumā.

(11) Izņēmuma gadījumos, ja ir neatliekama nepieciešamība, amatperso nu var atsaukt no apmaksātā atvaļinājuma ar tās amatpersonas rīkojumu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Šādā gadījumā atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par to dienu skaitu, uz kurām amatpersona bijusi atsaukta.

13. Papildināt 33.panta 11.daļas otro teikumu aiz vārda "atsaukta" ar vārdiem "un nepiemēro šā panta astotās daļas nosacījumus".

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 13.pantu šādā redakcijā (vienlaikus atsaucot ar Iekšlietu ministrijas 2008.gada 2.jūnija vēstuli Nr.1-28/2346 iesniegto 21.priekšlikumu):

„13. 33.pantā:

papildināt ar 6.1 un 6.2 daļu šādā redakcijā:

”(6¹) Ja amatpersonu pārceļ citā amatā, kurā noteikts cits atvaļinājuma ilgums, atvaļinājumu par kārtējo kalendāro gadu aprēķina un piešķir proporcionāli katrā amatā nodienētajam laikam.

(6²) Ja amatpersonai kalendārā gada laikā mainās izdienas gadi un ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pagarināms par trīs kalendāra dienām, atvaļinājuma ilgumu par kalendāro gadu aprēķina un piešķir proporcionāli, neatkarīgi no tā, vai atvaļinājums tiek piešķirts pirms vai pēc datuma, kad mainās izdienas gadi.”

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.”

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Izņēmuma gadījumos, ja ir neatliekama nepieciešamība, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu amatpersonu var atsaukt no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma. Šādā gadījumā atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par to dienu skaitu, uz kurām amatpersona bijusi atsaukta, un nepiemēro šā panta astotās daļas nosacījumus.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 33. panta astoto daļu šādā redakcijā:

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Papildināt Likuma 33. pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(12) Amatpersonai, kura atstādināta no amata pienākumu pildīšanas, atstādināšanas laikā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nepiešķir.”

Daļēji atbalstīts iekļauts priekšlikumā Nr. 47

Atbalstīts

Neatbalstīts

22. Izteikt 33.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Amatpersonai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.”

35.pants. Mācību atvaļinājums

Amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās valsts akreditētā augstākās izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot tai mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju. Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Svītrot Likuma 35. pantā vārdus „piemaksa par izdienu”.

Neatbalstīts

36.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas

Ja amatpersonai ir nepieciešams un dienesta apstākļi to ļauj, tai var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas uz laiku līdz 30 kalendāra dienām.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 36.panta nosaukumā vārdus „darba samaksas” ar vārdiem „dienesta atalgojuma”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 36.pantā vārdus „darba samaksas” ar vārdiem „dienesta atalgojuma”.

Atbalstīts

23. Aizstāt 36.panta nosaukumā un tekstā vārdus “darba samaksas” ar vārdiem “dienesta atalgojuma”.

37.pants. Amatpersonai piešķiramie pabalsti

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu), maina dzīvesvietu, tā saņem vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no jaunās mēneša amatalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas kopā ar amatpersonu un pastāvīgi uzturēsies attiecīgajā amatpersonas dzīvesvietā.

(2) Amatpersona bērna piedzimšanas gadījumā saņem vienreizēju pabalstu sešu mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Ja abi bērna vecāki ir tādās valsts institūcijās strādājošie, kuru darbību regulējošos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(3) Amatpersona saņem vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā:

1) sakarā ar tās ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāka, vecvecāka, adoptētāja vai adoptētā) vai apgādājamā nāvi;

2) aizejot ikgadējā atvaļinājumā, izņemot par gadu, kad tā pieņemta dienestā.

(4) Amatpersona, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, par gadu, kad tā pieņemta dienestā, saņem vienreizēju pabalstu tādā apmērā, kas proporcionāls dienu skaitam līdz kalendāra gada beigām.

(5) Amatpersonai var piešķirt vienreizēju pabalstu vienas mēneša amatalgas apmērā sakarā ar smagu nelaimes gadījumu.

(6) Amatpersona pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņem vienreizēju pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

(7) Amatpersona saņem atvaļināšanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas trīskāršā apmērā, ja tā tiek atvaļināta no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar šā likuma 46.pantā noteiktā vecuma sasniegšanu, kā arī sakarā ar izdienas pensijas saņemšanai noteiktā izdienas stāža sasniegšanu.

(8) Ja amatpersona, kurai izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjaunošanās dienestā atkārtoti tiek atvaļināta no dienesta, tai izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

(9) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu saņemšanas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā likuma 38.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.

14. 37.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "(izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu)";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Amatpersona bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu šādā apmērā:

1) triju mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) no valsts budžeta pilnīgi finansētās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās (turpmāk – valsts iestādes) mazāk par trijiem gadiem;

2) četru mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs no trijiem līdz sešiem gadiem;

3) sešu mēneša amatalgu apmērā, ja amatpersona nepārtraukti nodienējusi (nostrādājusi) valsts iestādēs sešus gadus un vairāk.";

papildināt pantu ar 2.1, 2.2, 2.3 un 2.4 daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā aprēķina, ņemot vērā amatpersonas nepārtraukti nodienēto (nostrādāto) gadu skaitu valsts iestādēs līdz bērna piedzimšanai. Dienesta (darba) tiesiskās attiecības uzskata par nepārtrauktām, ja pārtraukums starp dienesta (darba) attiecību izbeigšanu un to uzsākšanu citā vai tajā pašā valsts iestādē nav ilgāks par vienu mēnesi. Ja dienesta (darba) tiesiskās attiecības valsts iestādēs pārtrauktas ilgāk par vienu mēnesi, šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinot pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, neņem vērā valsts iestādēs pirms dienesta (darba) tiesisko attiecību pārtraukšanas nepārtraukti nodienēto (nostrādāto) gadu skaitu.

(2²) Ja abi bērna vecāki dien (strādā) valsts iestādēs un abiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(2³) Amatpersona nav tiesīga saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja tai nav beidzies noteiktais pārbaudes termiņš un amatpersona iepriekš nav dienējusi (strādājusi) valsts iestādē vai ir dienējusi (strādājusi) mazāk par sešiem mēnešiem.

(2⁴ ) Ja vienās dzemdībās dzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā amatpersona saņem par katru piedzimušo bērnu.";

papildināt trešās daļas 2.punktu aiz vārda "atvaļinājumā" ar vārdiem iekavās "(turpmāk – atvaļinājuma pabalsts)";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "vienreizēju" ar vārdu "atvaļinājuma";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 38.panta pirmajā un trešajā daļā minēto pabalstu saņemšanas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta desmitajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto pabalstu, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.";

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumu, tai izmaksā pabalstu. Šo pabalstu izmaksā papildus citiem likumos noteiktajiem pabalstiem. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto pabalstu, un pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets.

(11) Lēmumu par šā panta desmitajā daļā minētā pabalsta izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izslēgt likumprojekta 14.panta otro un trešo daļu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojekta 14.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(12) Šā panta desmitajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.””

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Atbalstīts

24. 37.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu)”;

papildināt trešās daļas 2.punktu pēc vārda “atvaļinājumā” ar vārdiem “(turpmāk — atvaļinājuma pabalsts)”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “vienreizēju” ar vārdu “atvaļinājuma”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Ministru kabinets nosaka šajā pantā un šā likuma 38.panta pirmajā un trešajā daļā minēto pabalstu saņemšanas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta desmitajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto pabalstu, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas apbedīšanu saistītos izdevumus, un šo izdevumu apmēru, ja amatpersona gājusi bojā, pildot dienesta pienākumus.”;

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumus, tai izmaksā pabalstu. Šo pabalstu izmaksā papildus citiem likumos noteiktajiem pabalstiem. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto pabalstu, un pabalsta apmēru nosaka Ministru kabinets.

(11) Lēmumu par šā panta desmitajā daļā minētā pabalsta izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

(12) Šā panta desmitajā daļā un šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.”

38.pants. Pabalsts amatpersonas nāves gadījumā

(1) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma no tajā gūtajiem veselības traucējumiem, tā tiek apbedīta par valsts budžeta līdzekļiem un tās neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu un šā likuma 39.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju piešķir, ja nelaimes gadījums noticis, amatpersonai:

1) aizsargājot personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības vai valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;

2) veicot ugunsgrēku dzēšanas darbus, glābšanas darbus un zemūdens meklēšanas darbus;

3) veicot tiešu valsts robežas apsardzību un kontroli;

4) veicot ārkārtēju situāciju novēršanas un seku likvidēšanas pasākumus;

5) veicot tiešu apcietinājuma kā drošības līdzekļa vai brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšanu;

6) piedaloties speciālajā apmācībā.

(3) Amatpersonas nāves gadījumā (izņemot šā panta pirmajā daļā minēto gadījumu) persona, kura ir uzņēmusies amatpersonas apbedīšanu, saņem vienreizēju pabalstu šīs amatpersonas mēneša amatalgas apmērā.

(4) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktā pabalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt pieņem nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisija, kuras lēmumu var apstrīdēt attiecīgajam ministram. Ja amatpersonas nāve iestājusies pēc nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas pabeigšanas, lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktā pabalsta izmaksu vai atteikumu to izmaksāt pieņem attiecīgi Iekšlietu ministrijas vai Tieslietu ministrijas valsts sekretāra izveidota komisija, kuras lēmumu var apstrīdēt attiecīgajam ministram.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai komisijai ir tiesības pieprasīt ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentāciju un ekspertu atzinumus.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 38.panta otrajā daļā skaitli un vārdus ”39.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju” ar skaitli un vārdiem „37.panta desmitajā daļā minēto pabalstu”.

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Atbalstīts

25. Aizstāt 38.panta otrās daļas ievaddaļā skaitli un vārdus “39.panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju” ar skaitli un vārdiem “37.panta desmitajā daļā minēto pabalstu”.

39.pants. Amatpersonai piešķiramās kompensācijas

(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes sakarā ar izglītības iegūšanu), maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

(2) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, nemaina dzīvesvietu, tā saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(3) Amatpersonai kompensē izdevumus, kas tai radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kā arī lai šā likuma 16.panta ceturtajā daļā minētās veselības pārbaudes veikšanai nokļūtu ārstniecības iestādē un atgrieztos no tās.

(4) Ja amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir cietusi nelaimes gadījumā un guvusi veselības traucējumu, tai papildus likumos noteiktajiem pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju. Veselības traucējumus, par kuriem amatpersonai izmaksā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru, izmaksas kārtību un gadījumus, kad neizmaksā šā panta ceturtajā daļā minēto kompensāciju, nosaka Ministru kabinets.

(7) Lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minētās kompensācijas izmaksu pieņem nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija.

(8) Šajā pantā minētās kompensācijas netiek apliktas ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

15. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem. Kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķir amatpersonai, kura pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku.";

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā un 36.pantā minētos gadījumus, kā arī izņemot laiku, kad amatpersona atradusies atvaļinājumā bērna tēvam vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

(6) Šajā pantā noteikto kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību, kā arī gadījumus, kad amatpersona nesaņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, nosaka Ministru kabinets.";

izslēgt septīto daļu.

26. 39.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja amatpersona, kuru dienesta interesēs pārceļ amatā uz citu administratīvo teritoriju, maina dzīvesvietu, tai kompensē ar pārcelšanos saistītos izdevumus un tā saņem kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem. Kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem piešķir amatpersonai, kura pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju uz noteiktu laiku.”;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Amatpersona saņem uzturdevas kompensāciju, izņemot šā likuma 14.panta trešajā daļā un 36.pantā minētos gadījumus, kā arī laiku, kad tā atradusies bērna tēvam piešķirtajā atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

izslēgt septīto daļu.

43.pants. Piešķiramie pabalsti un kompensācijas amatpersonām, kas savus dienesta pienākumus veic ārvalstīs

(1) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, tai papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

3) pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī;

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai.

(2) Laikā, kad amatpersona (sakaru virsnieks) saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu pilda dienesta pienākumus ārpus Latvijas Republikas, tai papildus šajā likumā noteiktajām kompensācijām kompensē šādus izdevumus:

1) dzīvokļa īres un komunālos izdevumus;

2) ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus;

3) bērna skolas un pirmsskolas izdevumus;

4) ceļa un pārcelšanās izdevumus;

5) veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumus.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī nosaka Ministru kabinets.

(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas vēstniecību vai pārstāvniecību, papildus darba samaksai un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā pabalsta un kompensācijas apmēru, kā arī kārtību, kādā sedz ar amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus, nosaka Ministru kabinets.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētos pabalstus un kompensācijas neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

16. 43.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "vēstniecību vai" ar vārdiem "diplomātisko vai konsulāro";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Iestāde sedz šādus ar šā panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus:

1) ar amatpersonas veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem saistītos izdevumus par laiku, kad amatpersona uzturējusies ārvalstī;

2) Ministru kabineta noteiktajā apmērā – izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 43.panta pirmajā un ceturtajā daļā vārdus „darba samaksai” ar vārdiem „dienesta atalgojumam”.

Atbalstīts

27. 43.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “darba samaksai” ar vārdiem “dienesta atalgojumam”.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kura saskaņā ar Iestādes vadītāja lēmumu ārvalstī apsargā Latvijas Republikas diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, papildus dienesta atalgojumam un šajā likumā noteiktajiem pabalstiem un kompensācijām saņem algas pabalstu par dienestu ārvalstī un kompensāciju ceļa izdevumu segšanai.”;

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Iestāde sedz šādus ar šā panta ceturtajā daļā minētās amatpersonas uzturēšanos ārvalstī saistītos izdevumus:

1) ar amatpersonas veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem saistītos izdevumus par laiku, kad tā uzturējusies ārvalstī;

2) Ministru kabineta noteiktajā apmērā — izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.”

44.pants. Amatpersonas formas tērps

(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, valkā formas tērpu, kuru tai izsniedz par valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.

(3) Amatpersonu amatus, kuros dienesta pienākumus veic, pastāvīgi nenēsājot formas tērpu, nosaka Iestādes vadītājs. Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuras, pildot dienesta pienākumus, nenēsā formas tērpu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksā formas tērpa kompensāciju.

17. 44.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus un to izsniegšanas normas no saka Ministru kabinets.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atmaksā izsniegtā formas tērpa priekšmetu vērtību."

28. 44.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidus un to izsniegšanas normas nosaka Ministru kabinets.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām” ar vārdu “Amatpersonām”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta (izņemot šā likuma 47.panta pirmās daļas 3., 6., 9., 10.punktā un otrās daļas 1.punktā minētos gadījumus), Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā atmaksā izsniegtā formas tērpa priekšmetu vērtību.”

46.pants. Amatpersonas dienesta laiks

(1) Amatpersona var dienēt līdz 50 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību, amatpersonas fiziskās un profesionālās spējas, kā arī veselības stāvokli, Iestādes vadītājs amatpersonai var pagarināt dienesta laiku ne ilgāk kā līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes akadēmiskajam personālam — ne ilgāk kā līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Iestādes vadītājam dienesta laiku var pagarināt attiecīgais ministrs. Koledžas vadītājam dienesta laiku var pagarināt tās iestādes vadītājs, kuras padotībā atrodas koledža.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus „akadēmiskajam personālam” ar vārdiem „vadītājam un akadēmiskajam personālam”.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Papildināt Likuma 46. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Amatpersonai dienesta laiku nepagarina, ja tā atstādināta no dienesta pienākumu pildīšanas šī likuma 14. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajā gadījumā.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

29. Aizstāt 46.panta otrajā daļā vārdus “akadēmiskajam personālam” ar vārdiem “vadītājam un akadēmiskajam personālam”.

47.pants. Amatpersonas atvaļināšana no dienesta

(1) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc pašas vēlēšanās;

2) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu;

3) sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli;

4) sakarā ar neatbilstību dienestam;

5) sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā;

6) sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu;

7) piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta;

8) sakarā ar ievēlēšanu (iecelšanu) amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai starptautiskā organizācijā, izņemot šā likuma 13.pantā minēto gadījumu;

9) sasniedzot šā likuma 46.pantā noteikto vecumu;

10) sakarā ar amatpersonas nāvi.

(2) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta:

1) tai sasniedzot izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā;

2) sakarā ar to, ka tā pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus.

(3) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā. Minētajām amatpersonām vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(4) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir tai amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt amatpersonu amatā.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 2.punktā minēto gadījumu), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā vai nepilda pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, amatpersonu par to rakstveidā brīdina 30 dienas iepriekš.

(7) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju. Ja amatpersona pirms atvaļināšanas no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu, tai piešķir atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nodienētajam laikam.

(8) Ja šā likuma 14.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos atstādinātā amatpersona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un šo amatpersonu atvaļina no dienesta, tā uzskatāma par atvaļinātu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam, skaitot no atstādināšanas dienas.

18. 47.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi).";

papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Minētais neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu atvaļina no dienesta pēc pašas vēlēšanās vai piemērojot disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta.";

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas neietur izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām ikgadējā atvaļinājuma dienām.";

izslēgt astoto daļu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

„papildināt piekto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Minētais neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu atvaļina no dienesta pēc pašas vēlēšanās, sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar neatbilstību dienestam, sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā, sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, piemērojot disciplinārsodu – atvaļināšana no dienesta.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 18.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(7¹) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas dienesta atalgojuma neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.”.

Atbalstīts

30. 47.pantā:

papildināt otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) sakarā ar atskaitīšanu no studējošo (izglītojamo) skaita Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādē (saskaņojot ar tās Iestādes vadītāju, no kuras amatpersona tika pārcelta uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādi).”;

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Minētais neattiecas uz gadījumiem, kad amatpersonu atvaļina no dienesta pēc pašas vēlēšanās, sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, sakarā ar neatbilstību dienestam, sakarā ar neatbilstību amatam, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā, sakarā ar Iestādes vai amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu, kā arī piemērojot disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta.”;

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

“(71) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3., 6., 9. un 10.punktu un otro daļu no dienesta atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas dienesta atalgojuma neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.”;

izslēgt astoto daļu.

48.pants. Amatpersonai pienākošos naudas summu izmaksa

(1) Atvaļinot amatpersonu no dienesta, darba samaksa, uzturdevas kompensācija un ar atvaļināšanu no dienesta saistītās izmaksas aprēķināmas atvaļināšanas dienā un triju darba dienu laikā pārskaitāmas uz amatpersonas kontu kredītiestādē.

(2) Ja, atvaļinot amatpersonu no dienesta, radies strīds par amatpersonai pienākošos naudas summu apmēru, Iestādei šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir pienākums izmaksāt to naudas summu, kura netiek apstrīdēta.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Aizstāt likuma 48.panta pirmajā daļā vārdus „darba samaksa” ar vārdiem „dienesta atalgojums”.

Atbalstīts

31. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdus “darba samaksa” ar vārdiem “dienesta atalgojums”.

50.pants. Lietu nodošana

Amatpersona, kura tiek atvaļināta no dienesta vai tiek pārcelta citā amatā, nodod Iestādes vadītāja norīkotai amatpersonai dienesta apliecību, ar amata izpildi saistītos dokumentus, materiālus, materiālās vērtības, parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu, un veic norēķinus ar Iestādi.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 50.pantu aiz vārdiem „Iestādes vadītāja” ar vārdiem „vai viņa pilnvarotas amatpersonas”.

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Atbalstīts

32. Papildināt 50.pantu pēc vārdiem “Iestādes vadītāja” ar vārdiem “vai viņa pilnvarotas amatpersonas”.

Pārejas noteikumi

1. Personas, kurām piešķirta speciālā dienesta pakāpe un kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijā, turpina dienestu šajā likumā noteiktās amatpersonas statusā līdz atvaļināšanai no dienesta.

2. Šā likuma 4.panta 1.punktā paredzētais nosacījums par Latvijas pilsonību nevar būt par pamatu to amatpersonu atbrīvošanai no amata un atvaļināšanai no dienesta, kuras stājušās dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim un ieņem amatus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

3. Persona, kura pieņemta darbā Iestādē stažiera statusā, turpina darbu saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Ja personu pēc stažēšanās termiņa beigām pieņem dienestā, tai nenosaka pārbaudes laiku.

4. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienas stāžu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju likumā noteiktajā kārtībā. Šo izdienu neņem vērā, piešķirot šā likuma 37.panta sestajā daļā minēto pabalstu.

5. Amatpersonām, kuras ieņem amatu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē, izdienā ieskaita līdz 2006.gada 1.oktobrim aprēķināto izdienu.

6. Izdienā, kas dod amatpersonām tiesības uz šā likuma 37.panta sestajā daļā minēto pabalstu, izņemot amatpersonas, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, ieskaita kopš 2006.gada 1.oktobra nepārtraukti nodienēto laiku.

7. Izdienā, kas dod tiesības uz šā likuma 37.panta sestajā daļā minēto pabalstu amatpersonām, kuras ieņem amatu Valsts robežsardzē, ieskaita arī pirms 2006.gada 1.oktobra nepārtraukti nodienēto laiku.

8. Līdz 2016.gada 1.jūlijam amatpersonas amatu var ieņemt arī persona, kurai nav amata prasībām atbilstošas augstākās izglītības.

9. Līdz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas un Valsts robežsardzes koledžas nodošanai attiecīgi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes padotībā šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā, 14.panta sestajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 33.panta septītajā daļā un 46.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas attiecībā uz koledžām veic iekšlietu ministrs.

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumi Nr.567 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu”.

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"11. Amatpersonai, kura, nepārtraucot dienesta pienākumu pildīšanu, pēc 2008.gada 1.septembra sekmīgi turpina par maksu mācīties Latvijas Policijas akadēmijā, lai iegūtu dienesta (amata) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, un kurai pirms 2008.gada 1.septembra piešķirta kompensācija, kas sedz pusi no mācību gada maksas, turpmākos mācību izdevumus kompensē pilnā apmērā.

12. Amatpersona, kura līdz 2008.gada 1.jūlijam dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku pārcelta amatā (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes), Ministru kabineta noteiktajā apmērā līdz 2010.gada 1.jūlijam turpina saņemt kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

13. Likuma 37.panta otrā, 2.1, 2.2 un 2.3 daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Amatpersona, kuras bērns piedzimis līdz 2008.gada 31.decembrim, saņem vienreizēju pabalstu sešu mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir amatpersonas, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem. Ja abi bērna vecāki strādā valsts institūcijās, kuru darbību regulējošajos normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

14. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība" un Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 "Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt pārejas noteikumu 7.punktā vārdus „nepārtraukti nodienēto laiku” ar vārdiem „Valsts robežsardzē nepārtraukti nodienēto laiku”.

Attiecīgi mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt likumprojekta 19.pantu šādā redakcijā:

„19. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„11. Amatpersona, kura līdz 2009.gada 1.martam dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes), līdz 2011.gada 1.martam turpina saņemt kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

12.1. Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība";

12.2. Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 "Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”;

12.3. Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.

Atbalstīts

33. Pārejas noteikumos:

aizstāt 7.punktā vārdus “nepārtraukti nodienēto laiku” ar vārdiem “Valsts robežsardzē nepārtraukti nodienēto laiku”;

papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Amatpersona, kura līdz 2009.gada 1.martam dienesta interesēs uz nenoteiktu laiku pārcelta amatā uz citu administratīvo teritoriju (izņemot pārcelšanu uz izglītības iestādi vai no izglītības iestādes), līdz 2011.gada 1.martam turpina saņemt kompensāciju par jaunās dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.878 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi sedz ar mācībām saistītos izdevumus, un šo izdevumu atmaksāšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.900 “Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

3) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.904 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”.

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Z.Rubezis:

Izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā”.

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.